chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Emuārs

Mazkvalificētais darbaspēks Latvijā: iespējas un izaicinājumi

10/09/2019
by Agnese Zarāne
Valoda: LV

2018.gadā 363 tūkstošiem jeb aptuveni 35% iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem bija tikai vidējās vispārējās, pamata vai zemāks izglītības līmenis. Gandrīz 1/3 no šiem iedzīvotājiem bija nenodarbināti – 82 tūkstoši ekonomiski neaktīvi un 32 tūkstoši darba meklējumos. Darba meklētāji ar šādu izglītības līmeni veido pusi no kopējā darba meklētāju skaita vecuma grupā no 25 līdz 64 gadiem. Bezdarba līmenis starp iedzīvotājiem ar pamatizglītību un zemāku izglītības līmenis Latvijā ir piektais augstākais starp ES valstīm. 

 

/lv/file/em-mazkvalificets-darbaspeks-1pngem-mazkvalificets-darbaspeks-1.png

 

Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi apskatu par mazkvalificētā darbaspēka situāciju Latvijā, iekļaujot prognozes darbaspēka piedāvājumā un pieprasījumā tuvāko piecpadsmit gadu laikā, kā arī rekomendācijas šo iedzīvotāju kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumiem.

 

Strukturālā bezdarba tendences

Ekonomikai attīstoties, darba devēji arvien spēcīgāk izjūt darbaspēka nepietiekamību. Uzņēmumu īpatsvars, kas norāda uz darbaspēka iztrūkumu kā uzņēmuma darbības ierobežojošu faktoru pēdējo 3 gadu laikā ir četrkāršojies. Par pieaugošo darbaspēka nepietiekamību liecina arī vakanču dinamika – NVA reģistrēto vakanču skaits kopš 2016.gada ir pieaudzis gandrīz sešas reizes. 2019.gada aprīļa beigās bija reģistrētas 34,4 tūkst. vakances, kas ir vēsturiski augstākais rādītājs. Līdz ar to izteiktākas kļūst strukturālā bezdarba pazīmes - no vienas puses darba tirgū vērojama pieaugoša darbaspēka nepietiekamība, vienlaikus bezdarba rādītāji joprojām saglabājās salīdzinoši augstā līmenī. Viens no iemesliem, kas kavē bezdarba mazināšanos, ir darba meklētāju prasmju neatbilstība darba tirgū pieprasītām prasmēm.

Aplūkojot iedzīvotāju ar vispārējo vidējo izglītību, pamatizglītību vai zemāku izglītības līmeni reģionālo sadalījumu vecuma grupā no 25-64 gadiem, gandrīz puse dzīvo Rīgas un Pierīgas reģionā. Tikmēr lielākais iedzīvotāju īpatsvars ar vispārējo vidējo izglītību, pamatizglītību vai zemāku izglītības līmeni no kopējā iedzīvotāju skaita reģionā ir Kurzemes un Zemgales reģionos, kur vairāk nekā 2/5 no iedzīvotājiem vecumā no 25 līdz 64 gadiem augstākā iegūtā izglītības pakāpe ir vidējā vispārējā izglītība.

 

Mazkvalificētā darbaspēka nodarbinātība

Vairāk nekā 1/3 (35%) no nodarbinātajiem iedzīvotājiem ar pamatizglītību un zemāku izglītības līmeni 2018.gadā bija nodarbināti vienkāršajās profesijās. Tikmēr lielākais nodarbināto īpatsvars ar pamatizglītību un zemāku izglītību no kopējā nodarbināto skaita bija kvalificētu mežsaimniecības un lauksaimniecības profesiju pamatgrupā (23%).Aplūkojot iedzīvotāju ar vispārējo vidējo izglītību nodarbinātību sadalījumā pa profesiju pamatgrupām, aptuveni 22% no tiem bija nodarbināti pakalpojumu un tirdzniecības profesijās.

 

/lv/file/em-mazkvalificets-darbaspeks-2pngem-mazkvalificets-darbaspeks-2.png

 

Jāatzīmē, ka darbaspēka piedāvājums ar vispārējo vidējo izglītību, gan pamatizglītību vai zemāku izglītības līmeni aizvadītos 15 gados Latvijā ir ievērojami sarucis. To ir noteikuši gan tādi demogrāfiskie procesi kā darbaspēka novecošanās un iziešana no darba tirgus, gan darbaspēka emigrācija.

 

Prognozes

Atbilstoši Ekonomikas ministrijas prognozēm sagaidāms, ka turpmākajos gados pieprasījums pēc zemas kvalifikācijas darbaspēka turpinās sarukt. Pieprasījuma samazinājumu noteiks tehnoloģisko procesu izmaiņas un arvien lielāka vienkāršo un atkārtojamo darbu automatizācija. Vienlaikus augs pieprasījums pēc vidējas un augstas kvalifikācijas profesijām.

Darbaspēka pieprasījuma samazinājums sagaidāms gan vienkāršajās profesijās, gan pakalpojumu un tirdzniecības profesijās, gan arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības profesijās. Laika periodā līdz 2025.gadam nodarbināto skaits šajās profesijās varētu samazināties par gandrīz 21 tūkstoti, savukārt ilgtermiņā – līdz 2035.gadam –  tendences varētu pat pastiprināties un samazinājums varētu skart gandrīz 62 tūkstošus darbavietu atbilstošajās profesijās.

 

/lv/file/em-mazkvalificets-darbaspeks-3pngem-mazkvalificets-darbaspeks-3.png

 

Ekonomikas ministrija ziņo, ka turpmākajos gados plaisa starp zemas kvalifikācijas darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu palielināsies. Ņemot vērā iepriekšminēto, arvien lielākai daļai iedzīvotāju ar vispārējo vidējo, pamatizglītību un zemāku izglītības līmeni būs jāiesaistās dažādos izglītības pasākumos un jāpārkvalificējas, lai atrastu savām prasmēm un zināšanām atbilstošu vietu darba tirgū. Nodarbināto skaits ar vispārējo vidējo izglītību, pamatizglītību un zemāku izglītības līmeni līdz 2025.gadam varētu sarukt par vairāk nekā 22 tūkstošiem, bet līdz 2035.gadam – par vairāk nekā 66 tūkstošiem, salīdzinot ar 2018.gadu.

 

Ekonomikas ministrijas rekomendācijas

Lai palielinātu mazkvalificēto iedzīvotāju iespējas iekļauties darba tirgū, būtiska loma ir pieaugušo izglītības pieejamībai un kvalitātei.  Aktīva iedzīvotāju iesaiste pieaugušo izglītības pasākumos ļautu nodrošināt kvalifikācijas celšanu un pārkvalifikāciju, tādējādi nodrošinot šīm grupām piekļuvi vidējās vai augstākās kvalifikācijas profesijām nepieciešamajām prasmēm.

Jāatzīmē gan, ka iedzīvotāju iesaiste ar pamatizglītību vai zemāku izglītību pieaugušo izglītības pasākumos ir zema – vien 2,5%, bet ar vispārējo vidējo izglītību – 5,6%. Tas nozīmē, ka šīm grupām ir ne tikai jāpiedāvā pieaugušo izglītības iespējas, bet arī jāmotivē iesaistīties mācībās. Pašreizējais pieaugušo izglītības piedāvājums pamatā ir vērsts uz iedzīvotājiem, kas ir nodarbināti vai reģistrēti kā darba meklētāji, tomēr jāņem vērā, ka gandrīz 82 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 25-64 gadiem ir ekonomiski neaktīvi, līdz ar to tie netiek pilnībā sasniegti.

Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi šādus ieteikumus, lai nodrošinātu mazkvalificētā darbaspēka iesaisti pieaugušo izglītības pasākumos:

  • Pieaugušo izglītības pieejamības paplašināšana ekonomiski neaktīvajiem;
  • Izmantojot NVA filiāles un pašvaldību dienestus, nodrošināt iedzīvotāju apzināšanu un profilēšanu, tādējādi veicinot uz to vajadzībām balstīta pieaugušo izglītības piedāvājuma veidošanu.
  • Jāveicina nenodarbināto jauniešu atgriešanos izglītības sistēmā – kvalifikācijas un prakses iegūšanai.
  • Jāpaplašina pieaugušo izglītības iespējas formālajā izglītībā – vidējās profesionālās un augstākās izglītības iestādēs, tādējādi nodrošinot iedzīvotājiem iespēju atgriezties izglītības sistēmā.
  • Jāpilnveido motivācijas mehānismi darba devējiem, kas veicinātu to ieguldījumus darbinieku apmācībā, jo īpaši darbiniekiem ar vispārējo vidējo izglītību, pamatizglītību vai zemāku izglītības līmeni;
  • Jāpalielina pieaugušo izglītības kapacitāte, kā arī jāpārorientē valsts un kohēzijas atbalsts pieaugušo apmācībām, kā prioritāru mērķa grupu izvirzot ekonomiski neaktīvos iedzīvotājus ar vispārējo vidējo izglītību, pamatizglītību vai zemāku izglītības līmeni, kā arī ņemot vērā reģionālās vajadzības – augstākais iedzīvotāju īpatsvars ar zemu izglītību ir Kurzemes un Zemgales reģionos.

 

Avots: Ekonomikas ministrija.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 2. no 2
  • Lietotāja Laima Mitenberga attēls
    Mūsdienu strauji mainīgajā un globalajā laikmetā, dinamiskas pārmaiņas skar arī darba tirgu.  Ir nozares, kuras pārtrauc darbu, bet tā vietā rodas jaunas. Lai iedzīvotaju - bezdarbnieku rindas mūsu valstī ik gadu straujiem soļiem nepapildinātos un darbspējīgie iedzīvotaji atrastu sev vietu darba tirgū, ļoti būtiska ir pieaugušo izglītības piedāvāto iespēju izmantošana.Tai ir jābūt pieejamai ikvienam un jāspēj piedāvāt nepieciešamāko profesiju prasmju iegūsanu. Lai panāktu iedzīvotaju iesaisti pieaugušo izglītībā, nepieciešama plašākā informētība par to, lai ikviens potenciālais izglītības ieguvējs justos "uzrunāts" un prastu rast iespēju iesaistīties  šajā kvalifikācijas celšanas pasākumā.
  • Lietotāja Liene Feodorova attēls
    Ekonomikas ministrija izstrādātie ieteikumi ir vispārīgi, nav ņemti vērā cilvēku sociālie un ekonomiskie apstākļi, kas ietekmē izglītības iespējas cilvēkiem.  Jāorganizē vairāk bezmaksas kursi un semināri, lai cilvēki, kuri vēlas pilnveidot savas zināšanas un iekļauties darba tirgū.