Šo emuāru oriģināli somu valodā publicēja Markus Palmén.

Profesors Tēmu Ross, kas pēta mākslīgo intelektu, ir pārliecināts, ka mašīnas arī nākotnē kalpos cilvēkiem, nevis otrādi.
Foto: Mārita Kitoharju

Mākslīgais intelekts (MI) ir augošs tehnoloģiju attīstības virziens, kas ietekmē visu, ko darām – nākotnē un pat tagad. Ar mākslīgo intelektu saprotam datoru spēju patstāvīgi atrisināt problēmas, imitējot cilvēka spēju mācīties. Vai nesen veicāt Google meklēšanu vai izlasījāt viedtālruņa ieteikto ziņu vienumu? To darot, jūs izmantojāt mākslīgo intelektu. Pagaidām tikai nedaudzi no mums ir izmēģinājuši vieglo robota automašīnu, bet ir paredzams, ka nākotnē arī tās piegādās mākslīgais intelekts. 

Mākslīgā intelekta tehnoloģija revolucionāri ietekmēs arī izglītību un mācīšanu (sk. informācijas lodziņu raksta beigās). Šajā emuārā mēs apskatām mākslīgo intelektu kā daļu no digitālās pratības. Apmācība, kas attīsta šo jauno pilsonisko prasmi, jau ir pieejama, bet būtu jāpalielina izglītības piedāvājums pieaugušajiem ar zemu izglītības līmeni.

Iedzīvotājiem nepieciešami mākslīgā intelekta kursi 

Mākslīgā intelekta pielietojums sabiedrības dzīvē arvien paplašinās, un izpratne par mākslīgo intelektu kļūst par ļoti būtisku digitālās pratības un pieaugušo pamatprasmju daļu. Pasniedzējiem pieaugušo izglītībā ir jāuzņemas vadība, lai radītu izpratni par šo tehnoloģiju virzienu, jo viņu pienākums ir nodot saviem studentiem savu redzējumu un izpratni par šo parādību. 

Lai gan iedzīvotāju iespējas iepazīties ar šīs tehnoloģijas pamatiem ir ierobežotas pat pasaules mērogā, situācija mainās, un Somija ir šo pārmaiņu priekšplānā. Vadošie mākslīgā intelekta pētnieki, tostarp Roza Lakina Londonas Universitātes koledžā, atzīst Helsinku universitātes tiešsaistes kursu MI elementi par globālas nozīmes iniciatīvu izglītībā par mākslīgo intelektu. Šis atklātais bezmaksas tiešsaistes kurss, kas sastāv no vairākiem moduļiem, sniedz ievadu tēmā. Kursa pirmajā daļā nav nepieciešamas iepriekšējas studijas vai programmēšanas prasmes. Tajā galvenā uzmanība pievērsta ne tikai tehnoloģijām, bet arī mākslīgā intelekta ietekmei uz politisko un darba dzīvi. Vairāk nekā 200 000 somu jau ir reģistrējušies šim kursam, un apmēram viens no desmit ir paveicis visus uzdevumus un ieguvis sertifikātu. 

Bezmaksas tiešsaistes kurss MI elementi ir pieejams arī latviešu valodā šeit.

Līdzīgi kursi notiek arī citās valstīs, piemēram, Nacionālais MI kurss, ko izstrādājusi Amsterdamas Universitāte, un Stenfordas Universitātes uz uzņēmējdarbību orientētais kurss MI ikvienam.

Padarīsim MI atkal garlaicīgu!

Kādi ir šīs jaunās mākslīgā intelekta izpratnes elementi? Par MI kursa elementiem atbildīgais pasniedzējs, datorzinātņu profesors Tēmu Ross savam kursam saredz skaidru mērķi. Pabeiguši kursu, studenti spēs veidot zinātniski pamatotu un līdzsvarotu skatījumu uz mākslīgā intelekta radīto ietekmi uz sabiedrību, lielā mērā uzlabojot savu plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi.

"Publiskās diskurss un mediju ziņojumi par mākslīgo intelektu ir polarizēti. Šīs tehnoloģijas attīstību vai nu redz kā vedošu uz distopiju (“Lielais brālis skatās”), vai arī to apspriež histēriskā tonī (“mašīnas pārņem mūsu darbavietas”). Mūsu mērķis ir atkal padarīt mākslīgo intelektu garlaicīgu ", smejas Ross.

MI ir vienkārši rīks

Otrā scenārija pamatā ir MI rīki, kas sasnieguši tādu attīstības pakāpi, ka tehniskās kodēšanas prasmes vairāk nav vajadzīgas. Tādā gadījumā mākslīgais intelekts samērā vienkārši būs kļuvis par lielu, bet diezgan nemanāmu mūsu ikdienas dzīves daļu.

Abos aprakstos uzsvērta mākslīgā intelekta kā kalpa loma, nevis meistara loma, un izpratne par to būs daļa no jaunajām pilsoniskajām prasmēm. Noteicošā būs cilvēka kā radoša šīs jomas eksperta loma. Tehnoloģijas nevienu nepārvērtīs par kādas tēmas ekspertu; tas nav nekas vairāk vai mazāk kā vienīgi rīks.

“Tehnoloģiju attīstības gaitā pastāv risks, ka rīki kļūs tik viegli lietojami, ka lietotājiem būs ilūzijas par viņu kompetences robežām. Piemēram, es domāju par visiem koronavīrusa modeļiem, kurus ražo “entuziasti” pandēmijas izraisītā ārkārtas stāvokļa laikā ", atzīmē Ross.

Skolotāji ir nenovērtējami

Ross stāsta, ka, apsverot darba dzīves un izglītības pārveidi, mums būtu jāsaprot, ka rutīnas uzdevumu automatizācija ir tā, kur mākslīgais intelekts nonāk pats no sevis. Mākslīgajam intelektam ir grūti tikt galā ar uzdevumiem, kuru pamatā ir personiskas tikšanās un neprognozējami rezultāti. Mācīšana joprojām ir šāda veida uzdevums. 

“Tādā valstī kā Somija, kur skolotāju profesionālās prasmes ir visaugstākajā līmenī, nomainīt skolotājus ar automātiem noteikti nebūs iespējams. Labākajā gadījumā mākslīgais intelekts var atbalstīt skolotājus viņu darbā, piedāvājot mācīšanās datu analītiku. Mākslīgajam intelektam ir liels potenciāls mācīšanā, ja to izmanto prasmīga skolotāja vajadzībām”, norāda Ross. 

Papildus materiāli par šo tēmu, kas pieejami EPALE platformā:

• Emuārs: Izpratne par mākslīgo intelektu ir modernā lasītprasme (FI, DE, ES)
• Ziņu raksts: Somija veicinās eiropiešu digitālās prasmes – MI elementi, tiešsaistes kurss, kas tiks piedāvāts ES dalībvalstīs (FI, EN, SVE)

Raksta autors Markuss Palmens (MSc/BA) ir ārštata žurnālists, rakstnieks un producents, kas strādā ar tiešsaistes žurnālistiku un audiovizuālo saturu. Pieaugušo izglītības jomā Markus Palmens ir bijis EPALE tematiskais koordinators un, pirms tam, Eiropas Pieaugušo mūžizglītības žurnāla (Elm) galvenais redaktors Somijas Mūžizglītības fondā. Mācīšanās jomā Markusa īpašās intereses ietver dažādus izglītojamos un liberālu pieaugušo izglītību. Twitter: @MarkusPalmen