chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Emuārs

Kā veselības nozares darbiniekos radīt izpratni par veselības pratības nozīmi pacientiem

14/12/2017
by Aldis Lazda
Valoda: LV
Document available also in: EN FR PL HU HR NL

/lv/file/health-literacy-epale-0Health Literacy EPALE

Health Literacy EPALE

Dr. Jāps Kots, kas pārstāv Groningenas universitātes Medicīnas centra mācību kopienu ‘Globālā veselība’, stāsta, kāpēc medicīnas darbiniekiem ir svarīgi zināt, kā strādāt ar pacientiem ar zemu veselības pratību.

 

Saprotam ārstus

‘Dakter, jūs izrakstījāt man šīs zāles lietošanai divreiz dienā. Vai man vajadzētu dzert tās divas tabletes no rīta vai vakarā?’

‘Māsiņ, man ir nepieciešams ādas ārsts, bet reģistratūrā mani nosūtīja uz dermatoloģijas nodaļu.”

Veselības nozares darbinieki ar šādiem jautājumiem sastopas ik dienas. Daudziem pacientiem ir grūtības saprast medicīniskos terminus, atrast ceļu medicīnas iestādēs vai ievērot medicīniskās norādes. Mēs to saucam par ‘zemu veselības pratību’ vai ierobežotu spēju saprast un sarunāties par veselības jautājumiem, kā arī pieņemt lēmumus par problēmām, kas saistītas ar veselību. Tas ir nopietni, jo cilvēki ar zemu veselības pratību bieži gaida pārāk ilgi, pirms saņemas doties pie ārsta,  un tad viņu slimība jau ir saasinājusies, viņi biežāk tiek hospitalizēti un ārstēšanas laikā piedzīvo medicīniskus sarežģījumus. Viņiem arī ir vairāk veselības problēmu nekā cilvēkiem ar augstāku veselības pratības līmeni.

Cilvēkiem ar zemu veselības pratību vispār ir zemāks izglītības līmenis, zemāks sociālais un ekonomiskais stāvoklis un viņi ir vecāki gados. Veselības pratības un vispārējās lasītprasmes līmeņi pārklājas, kaut arī pat lasītpratējiem mēdz būt zems veselības pratības līmenis. Pirms dažiem gadiem kādā Eiropā veiktā pētījumā tika konstatēts, ka ap 50% iedzīvotāju ir nepietiekams veselības pratības līmenis.

Kā mediķiem mums ir pienākums kārtīgi informēt pacientus un pārbaudīt, vai pacienti mūsu skaidrojumu ir sapratuši un piekrīt izvēlētajam ārstēšanas veidam. Nīderlandē tas pat ir noteikts ar likumu. Un šis jautājums nav uztverams vieglprātīgi. Lielbritānijā un Nīderlandē vairāk nekā trīs ceturtdaļas pacientu sūdzību ārstu disciplinārajās tiesās ir saistītas ar komunikāciju starp ārstu un pacientu. Nopietna izturēšanās pret veselības pratības jautājumiem ir pacienta, ārsta un slimnīcas interesēs.

/lv/file/healthliteracy-lvpnghealth_literacy-lv.png

Created by Meghna Jadhav, EAEA

 

Darbs ar zemu veselības pratības līmeni

Ir vērojama arvien lielāka iesaiste un vairāk pasākumu zemas veselības pratības līmeņa uzlabošanā. Un šie pasākumi ir divējādi: atbalstoši un ierobežojoši.  

Atbalstošo pasākumu mērķis ir uzlabot cilvēku veselības pratību un spēju pieņemt lēmumus veselības jautājumos. Dažkārt šie pasākumi ir saistīti ar pieaugušo izglītību un vispārējo prasmju apguvi, bet bieži vien tie ir specifiski konkrētai slimībai (piem., diabēta vai augsta asinsspiediena gadījumā). Labi darbojas atbalsts, ko sniedz cilvēki ar līdzīgu pieredzi. Diabēta pacienti palīdz viens otram saprast viņu slimību, pieņemt ārstēšanu un sekot savam glikozes līmenim. Šie atbalstošie pasākumi ir laikietilpīgi un dārgi izmaksā un kopumā tiek izmantoti, ja cilvēkiem ir hroniskas medicīniskās diagnozes, kam nepieciešama ilgtermiņa novērošana. Nav laika un naudas, ko veltīt atbalsta pasākumiem pie vieglām diagnozēm vai akūtas aprūpes.

Ja diagnoze nav hroniska, ir jāizmanto ierobežojošie pasākumi, kas nozīmē, ka veselības nozares speciālists palīdz pacientam izveseļoties. Mediķis sazinās ar pacientu tā, lai pacients var viņu saprast. Iespējams, tam nepieciešams vairāk laika, jālieto vienkāršāka valoda, atkārtoti jāpārbauda, vai pacients ir sapratis paskaidrojumu. Šādos gadījumos noder brošūras vienkāršā valodā, Internetā pieejamie videomateriāli un animācijas, kā arī mobilās aplikācijas. Mediķi arī izmanto moderno tehnoloģiju, piemēram, sensorus, teleziņojumus un automātiskos zāļu izsniedzējus. Jaunākais izgudrojums ir tablete ar mikroshēmu, kas informē farmaceitu, kad pacients ir tableti norijis. Tādējādi ir iespējams pārbaudīt ārstniecības kursa ievērošanu un tas neprasa papildus pūles no pacienta.

 

Veselības darbinieku apmācība

Bieži veselības iestādēs nav veselības pratību atbalstoša vide – cilvēkiem, kas nezina medicīnas terminoloģiju, ir grūti atrast ceļu. Informatīvais materiāls ir uzrakstīts administratīvā vai medicīnas valodā un medicīnas darbinieki saziņā ar pacientiem neizmanto vienkāršu ikdienas valodu.

Nīderlandes un Īrijas universitātes kopā ir izveidojušas apmācību, kur veselības nozares profesionāļi vispirms analizē situāciju savā iestādē: ‘cik daudz mēs atbalstām veselības pratību?’ un pēc tam izglītojamie apspriež konstatētās problēmas kopā ar pieredzējušiem treneriem. Līdz šim šī pieeja ir “atvērusi acis” daudziem mācību dalībniekiem, liekot saprast, ka viņi ir pārvērtējuši savu pienesumu veselības pratības veicināšanā.” Sapratuši nepilnības, šie cilvēki bija ļoti motivēti uzzināt vairāk par veselības pratību un palīdzēt cilvēkiem ar zemu veselības pratības līmeni. Viņi strādāja pie konkrētiem pasākumiem, kas padarītu viņu iestādi atbalstošāku veselības pratības veicināšanai. Šobrīd šī izstrādātā metode ir pārbaudīta un mācību rezultātu ietekme izpētīta, līdz ar to tā ir gatava īstenošanai arī citās veselības aprūpes iestādēs.

Groningenas Universitātes Medicīnas centrā mēs esam sākuši mācīt studentiem konsultēšanas prasmes, īpaši pievēršot uzmanību pacientiem ar zemu veselības pratības līmeni. Mēs mācām jēdzienus un vispārējos saziņas principus, kā arī ļaujam viņiem izspēlēt konsultēšanu lomu spēlēs. Studenti atklāj, cik grūti ir izmantot vienkāršu valodu un precīzi izskaidrot, ko viņi vēlas pateikt. Jau agrā medicīnas studiju posmā studentiem tiek prasīts domāt sarežģītos terminos. Tagad, jau studiju sākumposmā – jau otrajā kursā, mēs liekam studentiem saprast veselības pratības problēmas un savu kā topošā veselības nozares speciālista atbildību atbilstoši risināt šādus jautājumus.

Soli pa solim mēs strādājam, lai panāktu labāku veselības aprūpi, kas būtu izprotama ikvienam. Un, protams, mēs ceram, ka starplaikā arī sabiedrība kopumā tiks izglītota pieaugušo izglītības procesā, ar līdzīgas pieredzes cilvēku atbalstu un citos veidos, kļūstot zinošāka par veselības jautājumiem un spējīga pieņemt pareizos lēmumus savas veselības un labklājības labā. 


Jāps Kots ir medicīnas zinātņu doktors, kas specializējies tropiskajā medicīnā un globālās veselības jautājumos. Viņš ir Groningenas universitātes Medicīnas centra mācību kopienas ‘Globālā veselība’ dekāns, kā arī algots darbinieks Medicīnas fakultātes Veselības zinātņu nodaļā un darbojas grupā, kas pēta veselības pratību Eiropā. 

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 5. no 5
  • Lietotāja Ilze Seglēre attēls
    Lasot šo tekstu rodas secinājums, ka cilvēki ar zemām lasīšanas spējām daudz retāk saprot medicīnas terminoloģiju. Iespējams, šo situāciju varētu skaidrot ar to, ka mūsdienās cilvēki, kas lasa gan dažādas masu mediju publicētās ziņas, gan seko līdzi dažādām aktualitātēm, iepazīstas ar medicīnas terminoloģiju, spēj atrast dažādo definīciju skaidrojumu, vai arī rast atbildes tā (teksta) kontekstā. Iedzīvotajiem ar zemām lasīšanas spējām ir grūti uztvert un saprasts dažādos un sarežģītos zinātņu terminoloģiju, kur viens no cēloņiem varētu būt zemais izglītības līmenis vai arī nevēlēšanās piepūlēties meklējot atbildes un skaidrojumus. Savukārt, no otras puses, nereti arī medicīnas personāls nelīdz galam izskaidro pacientam slimības cēloņus saprotamā valodā, kā arī ārstēšanas pamatprincipus, kas tiks pielietoti, kur pamatcēlonis ir īsais laika periods, ko ārsts var veltīt pacientam, lai parunātu radošos un neskaidros jautājumus. Noteikti nepieciešams jautāt ārstam par neskaidrajiem jautājumiem uzreiz, nevis pēc nenoteikta laika. Pēc manām domām, arī medicīnas personālam būtu nepieciešams vienkāršākā veidā izskaidrot pacientiem slimības cēloņus un ārstēšanu, kā arī pārliecināties, vai pacients ir sapratis visu sniegto informāciju.
  • Lietotāja Daiga Dzene attēls
    Pēc savas nesenās pieredzes, varu spriest, ka pie šādas nepatīkamas ainas, pacienti un viņu izglītītības līmenis vien nav vainojami...protams, ierodoties medicīnas iestādē, lilelākoties, pacienti ir nobažījušies par savu veselību, naudas tēriņiem un laiku, ko zaudē gaidot rindās. Tāpat, situācijā, kad veselības aprūpes sistēma ir visai sarežģīta un starp privātām un valsts med. iestādēm ir milzīgas atšķirības organizācijā, pat cilvēki ar vairām augtākajām izglītībām var justies apjukuši. Personālam, it īpaši reģistratūrā, ir jābūt iecietīgiem, tolerantiem un pacietīgiem, neradot lieku stresu sev un pacientoem, kā arī pietaupot negācijas, kas nereti tiek izgāztas uz ārstiem, kavējot laiku.
  • Lietotāja Inese Irmeja attēls
    Arī es pati esmu piedzīvojusi to, ka sarunā ar ārstu ir grūti saprast sacīto, jo tiek izmantoti dažādi termini, kurus cilvēkam, kas nav padziļināti izglītojies medicīnas jomā, ir grūti saprast. Daudzas lietas, kas saistās ar medicīnisko terminoloģiju iemācās tieši tie, kuriem bieži ir veselības problēmas, kā arī cilvēki, kas profesionāli specializējas medicīnas jomā. Manuprāt, būtu svarīgi, lai, it sevišķi tagad, individiduālo kompetenču izglītības projekta ietvaros tieši skolēniem mācītu vairāk par veselības aprūpes sistēmu Latvijā, lai rastos plašāks iespaids par to, kā iedzīvotāji var par sevi rūpēties, kā iegūt sociālo nodrošinājumu saistībā ar veselības aprūpi utt. 
  • Lietotāja Mariella Ciani attēls
    I have always been convinced of the importance of health literacy. We must avoid these people follow the advice of their peers without understanding the degree of danger. I believe that a dedicated European project can be built on this topic.How to deal with this emergency? How to put in place good practices to avoid diseases or to understand them?
  • Lietotāja Gina Ebner attēls
    Agree! Dr Koot actually coordinated a large research project on health literacy for older people. You can find more information here: http://www.irohla.eu/home/ 
    Thanks, Gina