chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Emuārs

Ko darīt šodien darbam nākotnē

02/05/2019
Aldis Lazda
Valoda: LV

Darba tirgus pieprasa kvalificētus speciālistus. Iesaistītās puses – darba devēji, pašvaldības, izglītības iestādes, valsts pārvaldes iestādes – katra dara savu darbu. Pētnieki citās valstīs nolūkojuši, ka nacionālā līmenī jādarbojas koordinējošai institūcijai.

/lv/file/lvportals-darba-tirgusjpeglvportals-darba-tirgus.jpeg

FOTO: Freepik

Foto: Freepik.

 

Diskusiju fokusā dažādās auditorijās ir darbaspēka jautājumi, jo attīstībai nepieciešamo speciālistu trūkst jau tagad, un prognozes liecina, ka tā būs arī pēc padsmit gadiem.

Īsumā:

  • Pieprasījums pēc mazkvalificēta darbaspēka turpinās samazināties, pieaugs pieprasījums pēc dabaszinātņu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un inženierzinātņu speciālistiem.
  • Ekonomikas ministrijas pētījumā secināts – lai nākotnē situāciju darba tirgū stabilizētu, jāpilnveido sistēmas organizatoriskais ietvars un institūciju sadarbības modelis, jāpārskata izglītības piedāvājums un tā atbilstība darba tirgus tendencēm.
  • Citu valstu prakse liecina, ka valstī jābūt arī koordinējošai institūcijai, jo, atsevišķi darbojoties, “zobratiem” trūkst saķeres.
  • Sadarbībai jāuzlabo prognozēšanas process un kvalitāte, jāstiprina nozaru ekspertu padomes, jādarbojas reģionālā līmenī, un nevajag aizmirst pašvaldību līmeni.
  • Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas mērķis ir panākt ir panākt iespējami lielāku darba tirgus pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaru, lai cilvēkiem ir pieejama un saprotama darba tirgus informācija, ir iespējas izglītoties un pārkvalificēties.
  • Nodarbinātības valsts aģentūras aptauja liecina, ka šogad darba devēji ir optimistiski. 2019. gadā plānotas vairāk nekā 8000 jaunas darbvietas, bet likvidēt paredzēts 2080, veidojas pozitīva bilance.

 

Ekonomikas ministrijas pagājušonedēļ rīkotajā diskusijā par darbaspēka situāciju nākotnē un to, kā šai nākotnei gatavoties, par ko veikts pētījums “Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas izveides iespējas un vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognožu sasaiste ar rīcībpolitiku”, tika uzsvērta koordinētas sadarbības nepieciešamība, nozaru ekspertu padomju pieaugušā loma, akcentēta pārkvalifikācijas piedāvājuma radīšana un izteiktas sen daudzinātās tēzes par labāku izglītību.

 

Problēmas ir un būs

Visi apstākļi – migrācija, iedzīvotāju novecošanās un lielāka ekonomiskā aktivitāte – neizbēgami nozīmē arvien lielāku spiedienu uz darbaroku trūkumu Latvijā, jau pašreizējās problēmas aktualitāti arī nākotnē iezīmē Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko. Līdz ar to ir jāapzina virzieni, kādos problēmas risināmas.

Kopā ar uzņēmējiem analizējot pašreizējo situāciju darba tirgū, tiek konstatētas visiem jau zināmās problēmas – augsti kvalificētu darbinieku trūkums, īpaši ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kvalifikāciju, un tie nav tikai programmētāji, jo IKT prasmes ir nepieciešamas visur – medicīnā, mašīnbūvē, kokrūpniecībā, pārtikas rūpniecībā, pakalpojumu sektorā.

Joprojām trūkst darbaspēka ar vidējo profesionālo izglītību. Apmēram divas piektdaļas jauno cilvēku pabeidz skolu un nav ieguvuši nekādas prasmes, viņi nav gatavi darba tirgum. Liela daļa ir mazkvalificēti darbinieki. Prognozēs balstītās aplēses liecina, ka pieprasījums pēc šī darbaspēka kritīsies, jo arī šai nodarbināto grupai celsies algas, līdz ar to būs daudz lielāks spiediens uz automatizāciju un attiecīgi daudz mazāks pieprasījums pēc mazkvalificētiem darbiniekiem.

 

Sadarbība starp valsti, izglītības sistēmu un uzņēmējiem

Sadarbības jautājums diskusijā tika raksturots kā sarežģīts, jo visiem jāspēj skatīties vismaz 15 gadus uz priekšu, arī uzņēmējiem jābūt redzējumam, kāds būs viņu bizness nākotnē. Daudz tiek runāts par pārkvalifikāciju, kā uzlabot nodarbināto kvalifikāciju, bet šai sarunai “no mantras ir jākļūst par praksi”, tāda ir R. Aleksejenko vēlme, arī izglītības sistēmai jārēķinās ar pieprasījumu, jo ar to, ka šis pakalpojums ir pieejams teorētiski, nepietiek. Jābūt ērtai izglītības sistēmai, kura motivē un iesaista cilvēkus kvalifikācijas paaugstināšanā. Jau tagad ir relatīvi lielas rezerves – 60 000 bezdarbnieku, 30 procenti jauniešu bez prasmēm un deviņi procenti mazkvalificētu darbinieku, tas ir resurss, kuru novirzot uz augstākas kvalifikācijas jomām var panākt rezultātu.

Lai sadarbotos nākotnei, nevar runāt tikai par uzņēmēju vai tikai pašvaldības, vai tikai valsts atbildību: “Ja sistemātiski sadarbojamies, paredzam situāciju nākotnē, varam to menedžēt, līdz ar to negatīvās tendences nākotnē mazināt un stiprināt pozitīvo tendenču attīstību,” uzskata pētnieks.

Pētnieki iesaka stiprināt nozaru ekspertu padomes, kurās darba devēji darbojas kopā ar izglītības jomas pārstāvjiem. Taču tās līdz šim ir strādājušas no projekta uz projektu, bez stabila finansējuma, bez stabilitātes. Nereti noteicošais ir atsevišķu cilvēku entuziasms. Piemēram, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas padomes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš, ierodoties teju katrā skolā, popularizējot tehnisko izglītību.

 

Puse darbvietu – riska zonā?

Digitalizācija atstāj būtisku ietekmi uz darba tirgu, mainot ierastās profesijas pret vēl nezināmām, izmaina uzņēmumu veidus, darba stilu un cilvēku savstarpējās attiecības. Tiek prognozēts, ka Eiropā tuvākajos 10–20 gados riska zonā nonāks 54% darbvietu. Šādu faktu, piesakot 26. aprīlī starptautisku zinātnisko konferenci “Cilvēkfaktors digitalizācijas laikmetā”, minējusi biznesa augstskola “Turība”.

 

Lidija Dārziņa,
LV portāla Finanšu, labklājības un e-vides redaktore

 

Lidijas Dārziņas viss raksts lasāms 01.05.2019. LV portāla publikācijā "Ko darīt šodien darbam nākotnē"

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 7. no 7
  • Lietotāja Iveta Šķirus attēls
    Mēs visu laiku runājam par motivētiem darbiniekiem, ka cilvēcei kopumā jāizglītojas mūžilgi, bet vai tas ir iespējams? 
    Mūsu digitālajā laikmetā mēs nevaram prognozēt gadu uz priekšu, kur nu vēl 15 gadus. Lai cilvēkam rastos vēlme mācīties vai pārkvalificēties tam jābūt pieejamākam. Šobrīd mūsu izglītība ir ļoti dārga un ne vienmēr veiksmīga. Manuprāt, uzskats par izglītību un kvalificētiem speciālistiem būtu jāmaina valstiskā līmenī. Mums ir nepieciešami pārkārtojumi mūsu izglītības vidē.Iespējams veidojot nometnes, kursus, lekcijas, kas pieejami plašākam iedzīvotāju lokam, ne tikai tiem, kas to spēj atļauties.
  • Lietotāja Tīna D attēls
    Pilnīgi piekrītu, ka, attīstoties tehnoloģijām, arvien mazāk kļūst nepieciešams mazkvalificēts darbaspēks. Aizvien lielāks kļūst pieprasījums pēc augstāk izglītota darbaspēka. Īpaši aktuāla ir tieši IT tehnoloģiju joma, ko var manīt arī, piemēram, pēc valsts dotēto budžeta vietu sadalījuma augstskolās.
    No otras puses, tieši, pateicoties tehnoloģiju attīstībai, cilvēki arvien vairāk prasmju, zināšanu un iemaņu (ja ir interese un vēlme izglītoties) spēj iegūt pašmācības ceļā, kas arī ir vērtējams pozitīvi.
  • Lietotāja Laine Veinberga attēls
    Mazkvalificētiem darbiniekiem, lai pavirzītos uz augstāku kvalifikāciju, ir jāpārvar diezgan lieli šķēršļi, kā pašu problemātiskāko - finasiālo jāpārvar, jo, ja viņš ir "melnstrādnieks", šaubos vai darba devējs būs ieinteresēts viņa profesionalitātes celšanā un no tā viņš tiek tikai pie papildus izdevumiem. Līdz ar to, mazkvalificētajiem darbiniekiem ir pašiem jārod līdzekļi kursu vai studiju apmaksai, kā arī, ir jāatrod laiks kuru veltīt šīm mācībām, un, ja reiz šī persona ir mazkvalificēta, tad arī viņa darba grafiks nav elastīgs,lai varētu apvienot darbu ar zināšanu apguvi.
    Te nu izglītības sitēma un darba tirgus nonāk strupceļā, visiem vajag savas jomas speciālistus, bet, lai tādus iegūtu, ir jādoma tikai pašam darbiniekam kā to panākt.
  • Lietotāja Maira Asare attēls
    Pēc izlasīšanas ļoti aizdomājos par izglītības vides jautājumiem, un, manuprāt, tā ir liela problēma. Cilvēki augstāko izglītību bieži redz kā pārāk nepieejamu un sarežģītu, tomēr tā ir nepieciešama, lai sagatavotu tiešām izglītotus savu jomu speciālistus. Tas norād uz to, ka, ja vēlamies izveidot ērtu izglītības sistēmu, kas motivē cilvēku, tad vairāk jāfokusējas uz ātriem kursiem; nometnēm, kurās strauji lielos apjomos apgūst profesiju; iespējams  jāattīsta tālmācības kvalitāte un piejamība, lai cilvēkus motivētu paaugstināt savu kvalifikāciju vai pārkvalificēties. Cilvēki nemainīsies, tāpēc jāmainās sistēmai. 
  • Lietotāja Aija Lāce attēls
    Mūsu digitalizācijas laikmets atstāj būtisku ietekmi uz darba tirgu un cilvēku savstarpējām attiecībām. Darba vietas atrodas riska zonā, un gadiem ejot pieaugs risks, ka tā vai cita darba vieta izzudīs. Ko darīt? Domāju, ka darba devējiem ciešāk un plašāk jāsadarbojas ar izglītības jomas pārstāvjiem. Sistemātiski sadarbojoties, nākotnē situāciju var mainīt. Mazināsies vai izzudīs negatīvās tendences un stiprināsies pozitīvas tendences darba tirgū.
  • Lietotāja Liene Ušvile attēls
    Jau šodien, strādājot sākumskolā, jāņem vērā ekonomiskās izaugsmes tendences un prognozes gan tuvākajai ekonomiskajai un tehnoloģiskajai attīstībai, gan tālākās nākotnes aprisēm. Pēc raksta izlasīšanas guvu atziņu, ka papildu visām nepieciešamajām kompetencēm, kādas jāapgūst mūsdienīgam pedagogam kvalitatīvam darbam, ir nepieciešamas papildu zināšanas un vēlme sekot līdzi prognozēm par nākotnes profesijām, kādas norises sabiedrībā iespaido profesiju maiņu, kādas kompetences nepieciešamas tām profesijām, kas kļūst aktuālākas.
    Rakstā minētie pētījumi apliecina, ka šodien itin bieži tiek runāt par izglītības kvalifikācijas paaugstināšanas nepieciešamību mūžilgi, tomēr to realizēt praksē ir grūti - joprojām pastāv dažādi apgrūtinājumi, ar kuriem jāstrādā un kuri jānovērš.
    Vēl jāņem vērā, ka nākotnes profesijas mums nav zināmas - ne tiem skolēniem, kas ir topošie jauno profesiju darbinieki, ne pedagogiem, ne vecākiem - nevienam nav pieredzes, kā tas ir, strādāt tādā profesijā. Mums nevienam nav īsti zināmas tās kompetences, kādas būs svarīgas un noteicošās. Tāpēc īpaši svarīgas ir prognozēšanas un plānošanas prasmes, lai spētu sagatavoties pašiem un sagatavot tos, kas tajās strādās. Izglītība mūžilgi un mūžplaši.
  • Lietotāja Ilze Seglēre attēls
    Lasot šo rakstu, nonācu pie atziņas, ka darba tirgū nav nepieciešami vienas jomas izglītības darbinieki, vislabāk, ja ir apgūta viena pamatprofesija un klāt apgūti dažādi papildkursi un palielināta profesionālā kompetence ne tikai valodu jomā, bet arī citās zinātnēs, kā, piemēram, ķīmijā, bioloģijā un matemātikā. Nevar noliegt, ka mazkvalificēts darbaspēks būs ar katru no gadiem nepieciešams mazāks, jo daudzas darba vietas tiks aizstātas ar elektroniskajam iekārtā, kas var strādā visu diennakti, nav nepieciešams maksāt algu, kā arī pazūd cilvēciskais faktors. Kā piemēru varu minēt pašapkalpošanās kases lielveikalos, pirms pāris gadiem bija nepieciešami 5 kasieri, ja tika izmantotas 5 kases, šobrīd tikai viens kasieris uz 10 pašapkalpojošajām kasēm.