chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Emuārs

Kas jāprot pedagogam, strādājot ar pieaugušajiem no nelabvēlīgas vides

11/10/2017
by Ingrida Muraskovska
Valoda: LV
                                  

/lv/file/euflagcofundedposrgbrightjpg-5eu_flag_co_funded_pos_rgb_right.jpg

Erasmus + programmas atbalstītajā projektā ODEon -  “Atvērtība dažādībai kopienas izglītībā”  (Nr. 2016-1-LV01-KA204-022704) diskusiju un pieredzes apmaiņas rezultātā ir izveidoti priekšlikumi pieaugušo izglītotāju tālākizglītībai.  Projektu īstenoja trīs partneri: Kurzemes plānošanas reģions (Latvija), nevalstiskā organizācija OPEI (Kipra) un sociālais teātris NUCLEO (Itālija).  Projekta fokusā bija pieaugušie no nelabvēlīgas vides, un projekta mērķis bija izstrādāt ieteikumus pieaugušo no nelabvēlīgas vides iekļaušanai izglītībā. Analizējot šo problēmu un meklējot risinājumus, tika skatīts arī jautājums par pieaugušo izglītotāju kompetencēm. Lai pieaugušo iesaistes pasākumi būtu efektīvi, pieaugušo izglītotājiem līdz ar vispārējo pedagoģisko sagatavotību nepieciešamas specifiskas prasmes. Tās var attīstīt, veidojot  atbilstošu tālākizglītības piedāvājumu pieaugušo izglītotājiem.

Priekšlikumi:

1. Tālākizglītības programmu saturā iekļaut kompetences, kuras nepieciešamas noteiktu mērķgrupu vajadzību izpratnei, respektēšanai un atbalstam.   

Pedagogiem, kuri strādā ar cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, nepieciešama tolerance.  Viņiem jābūt pacietīgiem ar šiem cilvēkiem, jāprot ļoti labi komunicēt, jābūt gataviem ieguldīt savus spēkus darbam ar šiem cilvēkiem un jāvēlas padarīt viņu dzīvi vieglāku. Viņiem arī jāstrādā ar aizrautību, jāspēj labi organizēt savu darbu un veikt uzticētus uzdevumus. Viņiem nepieciešama emocionālā inteliģence, un viņiem jābūt pārliecinātiem par sevi.  

Pedagogiem, kuri strādāt ar lauku teritoriju iedzīvotājiem, jāpārzina konkrētās kopienas problēmas. Tas nepieciešams, lai spētu sazināties ar kopienas cilvēkiem -  runāt viņiem saprotamā valodā un izprast viņu domu gaitu. Labākais veids, ja viņi paši ir iesaistīti kopienā vai nāk no tās. Ja pedagogam nav iepriekšēju priekšstatu par kopienas dzīvi, tad kopienas dzīvesveida un vajadzību izpēte var būt viens no patstāvīgajiem uzdevumiem viņa tālākizglītības programmā.

Pedagogi, kuri strādā ar migrantiem, saskaras ar specifiskām grūtībām. Grupā līdz ar cilvēkiem, kuri patiesi vēlas uzsākt pilnvērtīgu dzīvi jaunā vietā, var būt personas, kurām migranta statuss ir aizsegs ļaunprātīgu nolūku īstenošanai. Pedagogam ir jābūt uzmanīgam vērotājam. Viņam nepieciešamas zināšanas par migrantu mītnes zemēm, to iedzīvotāju paradumiem, paražām, reliģiju. Tas ļaus pedagogam identificēt negodprātīgas un bīstamas personas un vienlaicīgi izprast, cienīt un atbalstīt cilvēkus, kuri vēlas integrēties vietējā sabiedrībā. Pieaugušo izglītības pedagogiem jāprot novērst rasisma izpausmes mācību grupā un vietējā kopienā. Viņiem jāpalīdz šiem cilvēkiem justies ērti, lai viņi varētu paust savu viedokli un justies brīvi. Pedagogam jābūt apveltītam ar pozitīvu domāšanu un jāspēj īstenot pretimnākošu attieksmi pret šiem cilvēkiem un viņu īpašajām vajadzībām.

 

2. Tālākizglītības programmu īstenošanai izmantot metodes, kuras ir efektīvas darbā ar pieaugušajiem no nelabvēlīgas vides, un kuras pedagogi paši varētu izmantot turpmākajā darbā. Šīs  metodes ir kompleksas, un to izmantošana palīdz vienlaicīgi sasniegt vairākus mērķus. Metodēm  ir neformāls raksturs, tās uzrunā dalībnieku caur emocijām, ir vērstas uz pašapziņas celšanu un pašrealizācijas vajadzību attīstību. Ieteicamās metodes:

Drāmas metode

Tās  praktizēšana dažādos veidos  attīsta dalībnieku ķermeņa izpratību, emocionālo atvērtību un emociju vadīšanas prasmes, saziņas un sadarbības prasmes, noņem psiholoģiskās barjeras, sniedz iekšējās brīvības izjūtu un pašizpausmes prieku.

Interaktīvi festivāli

Dalībnieki tajos var piedalīties kā aktieri, skatītāji, organizatori. Šādos festivālos tiek iekļautas performances, integrējot teātri, deju, mūziku, literatūru, video, instalāciju u.c mākslas veidus. Festivāliem ir sociāli aktuāla tematika, tie vērsti uz kopīgu vērtību izpratni un īstenošanu. Skatītājiem ir iespēja  aktīvi reaģēt uz notiekošo, iesaistīties darbībā, paust savu viedokli un rosināt jaunas darbības. Festivāli veicina piederības izjūtu noteiktai kopienai un/ vai idejām, tie attīsta toleranci pret citādo, saziņas un sadarbības prasmes.

Praktiskas nodarbības – projekti

 Tās ir nodarbības, kuru rezultātā top kādi produkti. Tās var būt sadzīviskas lietas – ēdieni, suvenīri, interjera elementi. Praktiskais projekts var būt arī pasākuma organizēšana, izpēte, sociāla akcija. Kopīgā darbā var tikt praktizēta svešvaloda, apgūtas konkrētas tehnikas un vietējās  paražas, izkopti estētiskie priekšstati. Kopīgs projekts attīsta plānošanas, saziņas un sadarbības prasmes, organiski veicina pieredzes apmaiņu. Vairākās projekta fāzēs tiek veikta refleksija, kas ir būtiska mācīšanās prasmju sastāvdaļa. Gatavais rezultāts rada  gandarījumu, kas stiprina motivāciju turpmākai izaugsmei. 

Brīvprātīgo darbs

Brīvprātīgo darbs bieži asociējas ar jauniešiem, taču tas ir efektīvs arī pieaugušo un senioru izglītībā.  To var saukt arī par mācīšanos, līdzdarbojoties jaunā sociālā vidē. Vai arī – par izmēģinājuma mācīšanos.  Brīvprātīgais, nonākot jaunā vidē un iesaistoties jaunā darbībā, atklāj jaunas savas personības šķautnes un spējas. Izmēģinot sevi šai darbībā, viņš padziļina priekšstatu par savām iespējām un vajadzībām, kas ļauj labāk noteikt turpmākos mācīšanās ceļus. Brīvprātīgo darbā tiek apgūtas jaunas konkrētas prasmes, attīstīta tolerance un adaptācijas spējas, saziņas un sadarbības prasmes. Pieaugušo pedagogiem brīvprātīgo darbu būtu ieteicams organizēt tajās mērķgrupās, ar kurām viņi turpmāk strādās kā izglītotāji.

Problēmu laboratorija

Problēmu risināšana ir atzīta par vienu no top 10 prasmēm, kuras ir nepieciešamas mūsdienu sabiedrībā.  Organizējot mācīšanos kā grupai aktuālas problēmas izpēti un risinājumu noteikšanu, tiek attīstītas problēmu risināšanas, komunikācijas un sadarbības prasmes. Dalībniekiem nākas iepazīties ar dažādiem viedokļiem un censties tos saskaņot, kas veicina tolerances attīstību un citādā pieņemšanu. Pieaugušo pedagogi šādā problēmu laboratorijā var risināt izglītības problēmas. Pieaugušo mērķgrupu dalībnieki laboratorijā var apspriest aktuālas kopienas problēmas. Metode būs rezultatīva, ja dalībnieki nonāks līdz konstruktīviem risinājumiem, kurus iespējams īstenot dzīvē.

Šīs metodes ir ieteicamas  arī tādēļ, ka to pielietojums nodrošina starpdisciplināru mācīšanos. Starpdisciplināra mācīšanās ir viens no faktoriem uzņēmības veicināšanai, kas paaugstina arī mācību motivāciju.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 5. no 5
  • Lietotāja Jolanta_ Zastavnaja_ attēls
    Nemot vērā mūžizglības svarīgo nozīmi darba tirgū,arī pieaugušie no sociāli nelabvēlīgas vides jāiekļauj izglītošanās procesā. Vienīgi bažas rada, skolotāju kompetence strādāt ar šāda veida pieaugušajiem. Sakotnējais ceļš, ar izstrādatajiem padomiem kādam ir jābūt pedagogam, kādas metodes var tikt izmantotas ir apsveicami.Manuprāt, šeit būtu rūpīgi jāizstrādā programma, šāda veida pedagogu kvalifikācijas celšanā darbā ar pieaugušajiem no nelabvēlīgas vides, ar piedāvājumu attiecīgi skolotāja nepieciešamajām kompetencēm darbā ar pieaugušajiem no nelabvēlīgām gimenēm.  
  • Lietotāja Kristaps Karimovs attēls
    Paldies par rakstu! 
    Ļoti aktuāls temats, jo, diemžēl, šādu pieaugušo ir daudz un šķiet, ka paliek arvien vairāk. Mani visvairāk piesaistīja metode "praktiskas nodarbības-projekti", jo, uzskatu, ka šādi var visefektīvāk iekļauties mūsdienu sabiedrībā, jo tiek risinātas aktuālas mūsdienu sabiedrības problēmas - piemēram, kaut vai mājas remonts (attīsta estētiskos priekšmetus, finansu plānošanas prasmes, sadarbības prasmes un daudz ko citu) u.tml. 
  • Lietotāja Sabīne Petruseviča attēls
    Lasot nodomāju, cik gan iecietīgam, saprotošam ir jābūt pedagogam, bet tas jau pats par sevi saprotams. Izklausās, ka drīzāk pedagogam ir jābūt ar kārtīgām psiholoģijas zināšanām, arī pašam nepārtraukti jāapmeklē supervīzijas vai terapija, jo pavisam noteikti - darbs nav viegls, īpaši emocionāli. Lai pasniegtu drāmas nodarbības, strādātu ar otra emocijām, kas 100% atšķirsies no darba, piemēram, ar sākumskolas bērniem, notiekti ir nepieciešama papildus izglītība. Rodas jautājums, vai Latvijas vidē, cilvēks ar pietiekamu pašmotivāciju un izglītību vēlētos strādāt šādā vidē, vai tam tiktu nodrošināts pietiekams atalgojums? Tāpat kā skolās ir sociālie pedagogi, līdzīgi uzskatu, ka arī šis darbs jāveic cilvēkam ar speciālu izglītību un uzraudzību, lai "netīšām" neuzliktu jaunas psiholoģiskās barjeras. 
  • Lietotāja Annija Ceriņa attēls

    Uzskatu, ka ir ļoti vērtīgi arī pieaugušo izglītotājiem tālākizglītoties, un jo īpaši tiem, kuri strādā ar pieaugušajiem no nelabvēlīgas vides. Domāju, ka šiem pieaugušo izglītotājiem nepieciešams savā veidā pārzināt arī psiholoģiju, lai viņiem būtu vieglāk komunicēt un viņi spētu labāk, korektāk, veiksmīgāk saprast šo otru pieaugušo no nelabvēlīgas vides. Pieaugušo izglītotājam šādās situācijās darbs rit savdabīgi, ir jāatrod veids kā visupirms rast uzticību sev, kā parādīt sevi kā draugu un palīgu, nevis kārtējo ienaidnieku, nicinātāju.

    Ļoti cienu šos cilvēkus, kas spēj būt atbalstoši, ar pretimnākošu attieksmi, ar pozitīvu domāšanu un ar savu azartu spēj parādīt citiem cik jēgpilna, piepildīta un skaista var būt cilvēka turpmākā dzīve, neskatoties uz to, kādā vidē viņam ir nācies dzīvot līdz šis. 

    Ieteicamās metodes ir dažādas, kā iespējams strādāt pieaugušo izglītotājam, bet galvenais visa pamatā ir darbs no sirds, spēja cilvēku uzklausīt un saprast, kā arī parādīt pasauli no skaistāka skatu punkta.

  • Lietotāja Sigita Kokoreviča attēls

    Man prieks, ka arvien vairāk tiek runāts par nelabvēlīgā vidē dzīvojošo personu izglītošanu, jo ļoti bieži dažādas apmācības, kursi, semināri, ir pieejami tikai par maksu, kas automātiski liedz šīm personām iegūt jaunas zināšanas. Nenoliedzami, ka pedagogam, kurš strādā ar nelabvēlīgos apstākļos dzīvojošām personām ir jābūt specifiskākām prasmēm un kompetencēm, viņam jābūt ļoti pieņemošam un pilnībā jāaizmirst paradumu uz "skolēniem" raudzīties kā no augšas, jo tas, manuprāt, ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc izglītošanās var tik pārtraukta- personas no nelabvēlīgas vides jūtas nesaprasti, viņiem šķiet, ka ir nevērtīgāki par pārējiem- tieši šis ir pedagoga galvenais uzdevums - radīt sajūtu, ka katrs cilvēks ir vērtība, ka katram ir tiesības uz zināšanām un savas dzīves vides uzlabošanu.