European Commission logo
Pieslēgties Izveidot profilu

Popular searches on EPALE

EPALE - Eiropas pieaugušo mācīšanās elektroniskā platforma

Blog

Karjeras veidošanas prasmes pieaugušo izglītībā

Prasmju un īpaši kompetenču attīstīšana ir būtiski svarīga ne tikai darba tirgus attīstībai, bet arī katra indivīda izaugsmei un pilnveidei. Tomēr ir grūti noteikt, kādas prasmes un zināšanas būs vajadzīgas nākotnē, lai novērstu tādu situāciju, ka esam ilgi un pamatīgi mācījušies, bet darbu atrast nevaram, noderīgas ir pašvirzītas karjeras veidošanas prasmes.

Prasmju un īpaši kompetenču attīstīšana ir būtiski svarīga ne tikai darba tirgus attīstībai, bet arī katra indivīda izaugsmei un pilnveidei. Tomēr ir grūti noteikt, kādas prasmes un zināšanas būs vajadzīgas nākotnē, lai novērstu tādu situāciju, ka esam ilgi un pamatīgi mācījušies, bet darbu atrast nevaram, noderīgas ir pašvirzītas karjeras veidošanas prasmes. Mūsdienās novērojam strauju izglītības paradigmas maiņu, kur jaunu tehnoloģiju lietošana, lai veidotu programmas, mācītu, pārraudzītu mācīšanās procesu, novērtētu un apstiprinātu mācīšanās rezultātus, prasa holistisku pieeju pieaugušo izglītībai un mācībām, saprotot, ka pieaugušo izglītības sākuma punkti var būt atšķirīgi. Ņemot vērā katra pieaugušā atšķirības, motivāciju un vēlmes, uzsākot pieaugušo mācības, pieaugušajiem ir nepieciešams saņemt atbalstu mācību uzsākšanai.

Mūsdienu zināšanu intensīvajā ekonomikā pieaugušajiem ir vajadzīga individualizēta un pielāgota mācīšanās iespēja. Mūsdienu ekonomika ne tikai prasa lielāku uzmanību radošumam, uzņēmējdarbības prasmēm, bet arī citām 21.gadsimta caurviju prasmēm. Tehnoloģijas (automatizācija, mākslīgais intelekts), kas ietekmē to, kā mācības notiek, kā arī to, kas māca, ievieš mūsu dzīvē dramatiskas pārmaiņas, kuras ir jāatspoguļo piedāvātajā izglītībā un mācībās. Tādēļ uz nākotni vērsta pieeja ir vajadzīga, lai novērstu neatbilstību piedāvātajām mācībām un darba tirgus vajadzībām. Uzsvars ir jāliek uz atbilstošu nākotnes prasmju attīstību, lai nodrošinātu pieaugušo turpmāko nodarbinātību.

Bez jauno tehnoloģiju zināšanām, ir nepieciešams mācīt prasmes, kuras ļaus strādāt un izmantot jaunās tehnoloģijas. Daudzas darba vietas pazudīs, bet daudzas pielāgosies atbilstoši jaunajām pārmaiņām, liekot uzņemties cita veida atbildību un veikt atšķirīgus no agrākā apgūtā uzdevumus. Turklāt jāņem vērā, ka turpmāk šādas pārmaiņas būs nepārtrauktas, tādēļ būt gatavam mācīties būs priekšnosacījums, lai uzņemtos jebkuru darbu, īpašu uzmanību pievēršot pamata prasmju attīstīšanai atbilstoši tehnoloģiskajām un organizatoriskajām pārmaiņām.

Tā kā prasmes var iegūt arī mācoties darba vietā, tad arī mācīšana iegūs atšķirīgu pieeju, kas būs liels izaicinājums daudziem izglītotājiem. Bez tam mācīšanā var rasties nepieciešamība integrēt papildus prasmes, gādājot par attiecīgo profesionālo prasmju un zināšanu apgūšanu. Pieaugs pieaugušo vajadzība pēc individualizētas mācīšanās pieejas, jo apvienot darbu un ģimeni ar mācībām, nav viegls uzdevums.

Palielināsies tādu pamata prasmju loma kā prasme mācīties, jo sasniedzot noteiktu šīs prasmes līmeni, pieaug autonomās jeb pašvirzošās mācīšanās spējas. Tas padara individualizētas mācību pieejas veidošanu pašsaprotamu un veiksmīgu. Līdz ar to tehnoloģiju ietekme uz pieaugušā darbu var tikt balansēta ar atbildīgu karjeras vadību, kur pieaugušais apzinās savas spējas, intereses un sociālās prasmes, lai plānotu savu karjeru; kā arī prot organizēt savu mācīšanos, sasaistot savu potenciālu ar pieprasījumu un izmaiņām darba tirgū, mācoties un attīstot nepieciešamās trūkstošās prasmes un zināšanas; kā arī virza savas karjeras attīstību, pētot un analizējot informāciju par darba tirgus piedāvājumiem. Tādēļ izglītības sistēmā būtu nepieciešams nodrošināt pašvirzītas karjeras atbalsta iespējas. Karjeras attīstības prasmes ir nepieciešams mācīt un veidot katram pieaugušajam, lai dotu iespēju plānot un saprast savas vēlmes un salāgot tās ar darba tirgus vajadzībām.

Pašvirzīta vai autonoma pieaugušo mācīšanās ir nosacījums jebkurai veiksmīgai mācīšanās aktivitātei. Jebkuras mācīšanās pamatā ir spēja mācīties patstāvīgi, kas nozīmē spēju rast alternatīvus risinājumus mācīšanās procesā. Izglītotāja loma ir veidot atbalstu autonomām vai pašvirzītām mācībām. Līdzīgus procesu varam vērot pieaugušo karjeras attīstībā.

Interesanti, ka Somijā ir radies termins “co-careering”, kas nozīmē, ka padoms un atbalsts karjeras veidošanā tiek ne tikai sniegts, bet arī tiek prasīta līdzdarbošanās savas karjeras attīstībai. (Kettunen, 2017). Līdzdarbošanās karjeras attīstībā ietver ne tikai kolēģu un ģimenes locekļu iesaisti karjeras veidošanā, bet arī sociālo mediju, darba tirgus platformu izmantošanu un mācīšanos savā kopienā vai draugu pulciņā.

Emuārs tapis, piedaloties ET 2030 ekspertu paneļa darbā, klausoties citu valstu ekspertu pārdomas par tehnoloģiju ietekmi uz mācīšanos.

 

Dr. Silvija Kārkliņa,
EPALE satura eksperte

Likeme (0)

Komentārs

Sv, 01/06/2019 - 11:54

Par līdzdarbošanos un ģimenes atbalstu karjeras veidošanā piekrītu Liela nozīme būtu pieaugušo karjeras izglītības konsultantam,kas profesionāli palīdzētu pieaugušajam pārkvalificēties. Ne tikai tāpēc, ka esošā profesija nebūs vajadzīga,bet  gadījumos ja cilvēks strādā tikai strādāšanas pēc. Patiesība ir tāda, cilvēkam šī nozare nav saistoša,bet citu uzsākt  baidās,jo nav atbalsta.
Sv, 12/23/2018 - 17:39

Piekrītu, ka mūsdienu pasaule strauji attīstās un jāmācas visa mūža garumā, lai neatpaliktu no darba tirgus piedāvājumiem. Tiešām, mācoties darba vietā ir viena no lieliskajām iespējām apgūt jaunas zināšanas, ekonomējot  savu laiku. Patstāvīgi mācīties diemžēl ne visi prot, tāpēc pieaugušajiem ir nepieciešams saņemt atbalstu mācību uzsākšanai un iemācīt darīt to patstāvīgi.
Pk, 12/21/2018 - 13:47

Katram no mums ir savs mācīšanās stils, veids, kā vislabāk mēs spējam iemācīties kaut ko. Tomēr, vai visi pieaugušie zina, kā viņiem vislabāk mācīties? Kāds ir viņu stils? Cilvēki, kas auguši un mācījušies padomju laikos, ir mācījušies pēc vienas - "iekalšanas" metodes, bet ne visiem ir izveidojusies izpratne, kā mācīties, kā  iegūt izpratni. Domāju, ka arī ir jāstrādā pie šī aspekta - kā iedot pieagušajiem zināšanas par to kā mācīties.
Pr, 12/17/2018 - 12:18

Mūsdienu pasaule un darba tirgus tik tiešām prasa būt atvērtam un gribēt mācīties visa mūža garumā. To prasa kaut vai straujā tehnoloģiju attīstība un mainība. Mūsdienās vairs nav iespējas jaunībā apgūt kādu profesiju un ar iegūtajām zināšanām palikt nozarē visu savu darba mūžu. Pasaule mainās, mums jāmainās tai līdz. Un nav jābaidās uzsākt mācības, un pielāgoties darba tirgum. 
Sv, 12/16/2018 - 19:14

Es pilnīgi piekrītu ka jebkuras mācīšanās pamatā ir spēja mācīties patstāvīgi, kas nozīmē spēju rast alternatīvus risinājumus mācīšanās procesā. Es varētu piebilst ka mācoties neklātienes nodaļā šī prasme attīstās daudz labāk nekā citur – jo tu esi spiest patstāvīgi apgūt materiālu, kuru pasniedzējs nepaspēja izskaidrot lekcijas laikā. Un tas arī nozīme, ka tev ir kārtīgi jāsaplāno savs laiks, kad tas būs izdarīts, jo ikdienā atrast laiku uz mācībām nē vienmēr sanāk tik viegli, ka gribētos. Manuprāt, vajag pilnveidot piedāvāto kursu iespēju, kas atbilstu pieprasījumam pēc cilvēkiem ar noteiktam prasībām. Tas veicinātu un uzlabotu arī mācību motivāciju, jo katrs cilvēks varētu atrast sev piemērotākus kursus, kas būtu nepieciešamas viņu karjeras attīstībai. Ka arī pēc iespējas vairāk integrēt skolās tādas prasmes kā mācīties, sadarboties, plānot, uzņemties atbildību, kritiski domāt, analizēt un pieņemt lēmumus mācību programmās, lai skolēni būtu pēc iespējas elastīgi un viegli varētu adaptēties pārmaiņām. 

Anna Kirmane | Latvijas Universitāte. 
Se, 12/15/2018 - 20:24

Mākslīgā intelekta, tehnoloģiju iespēju un izzūdošo profesiju kontekstā pārdomas raisa notiekošā intelektuālo resursu, atļaušos teikt, nelietderīga izšķērdēšana jau vairāk kā desmit gadu garumā Eiropas Savienības struktūrfondu apguvē, kad ir radītas nesamērīgas birokrātiskās procedūras projektu izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā. Cilvēku intelektuālais potenciāls pazūd birokrātiskajās procedūrās, ko varētu veikt mākslīgais intelekts. Īpaši žēl, ka akadēmiskais potenciāls tiek izlietots nevis zinātnei, bet birokrātiski juridisku procedūru izpildīšanai, augstskolu profesoriem un doktoriem projektos iesaistoties kā projektu administratīvajiem vadītājiem.   
Se, 12/15/2018 - 18:05

Mācīšanās darba vietā ir viena no tām iespējām, kad vienas organizācijas darbinieki apgūst vienādu informāciju, kas nepieciešama darbavietas specifikai. Savā ziņā it kā vienkāršāk veicama organizācija, jo darbiniekam nekur nav jādodas, jākavē darbs, jo nav ātrāk jāaiziet no darba mācību dēļ. No otras puses, lektori bieži vien vēlas strādāt līdz noteiktam darba dienas beigu laikam, nevis papildus, vai darba dienas laikā. Laba forma ir tālmācība, kad lektoru no kādas citas pilsētas vai valsts var klausīties tiešsaistē. Pēc tam to materiālu var izmantot kā ierakstu.
Ir jāpilnveido piedāvāto iespēju piedāvājums, lai ikviens varētu atrast to tālākizglītības programmu, kas noteikti pilnveidotu nepieciešamās prasmes tālākai karjeras attīstībai.
Se, 12/15/2018 - 15:37

Pilnīgi piekrītu tam, ka pieaugušo mācīšanās jomā jāveic piedāvāto mācību un reālā pieprasījuma salāgojums. Nereti arī man kā skolotājai grūti sameklēt kursus, kuri būtu noderīgi un iegūtās zināšanas reāli pielietojamas. Mācību satura atbilstība pieprasījumam, manuprāt, veicinātu arī pieaugušo mācību motivāciju. Ir svarīgi redzēt jēgu un turpmāko pielietojumu, ieguvumu no papildu mācīšanās un jaunu prasmju apguves.
Se, 12/15/2018 - 13:56

Darba tirgus ir mainīgs un arī pieaugušajiem ar laiku trūkst noteiktas sfēras zināšanas. Līdz ar ko šāda veida 
 - pašvirzīta vai autonoma pieaugušo mācīšanās ir lieliska iespēja karjeras attīstībā.
Pk, 12/14/2018 - 22:10

Mūsdienu straujā attīstība aizvien vairāk un vairāk ietekmē notiekošos procesus sabiedrībā, kā arī izglītībā. Un atbilstoši sabiedrības vajadzībām ir jānotiek pārmaiņām, pieaug pieprasījums pēc cilvēkiem ar noteiktam prasībām, līdz ar to, tas būtiski ietekme izglītības sistēmu, notiek uzsvaru maiņa, uzsvari tiek likti uz dažādu prasmju apguvi, kas būs nepieciešamas tālākajā dzīvē. Līdz ar to pieaugušajiem, kas šīs prasmes nav apguvuši līdz šim, ir nepieciešams apgūt, lai atbilstu darba tirgus vajadzībām, un vispār spētu efektīvi iekļauties sabiedrībā. Tādēļ būtiski ir uzsvērt cik nozīmīgi ir apgūt prasmes, kā piemēram, prasmi mācīties, sadarboties, plānot, uzņemties atbildību, kritiski domāt, analizēt un pieņemt lēmumus.
Tādēļ vienozīmīgi varu piekrist, ka ir nepieciešams nodrošināt pašvirzītas karjeras atbalsta iespējas katram pieaugušajam, lai dotu iespēju plānot un saprast savas vēlmes un salāgot tās ar darba tirgus vajadzībām.
Pk, 12/14/2018 - 19:25

Pieaugušajiem ir nepieciešams saņemt atbalstu mācību uzsākšanai. Uz nākotni vērsta pieeja ir vajadzīga, lai novērstu neatbilstību piedāvātajām mācībām un darba tirgus vajadzībām.

Users have already commented on this article

Lai komentētu, Pierakstieties kontā vai Reģistrējieties.