Karjeras veidošanas prasmes pieaugušo izglītībā
Prasmju un īpaši kompetenču attīstīšana ir būtiski svarīga ne tikai darba tirgus attīstībai, bet arī katra indivīda izaugsmei un pilnveidei. Tomēr ir grūti noteikt, kādas prasmes un zināšanas būs vajadzīgas nākotnē, lai novērstu tādu situāciju, ka esam ilgi un pamatīgi mācījušies, bet darbu atrast nevaram, noderīgas ir pašvirzītas karjeras veidošanas prasmes. Mūsdienās novērojam strauju izglītības paradigmas maiņu, kur jaunu tehnoloģiju lietošana, lai veidotu programmas, mācītu, pārraudzītu mācīšanās procesu, novērtētu un apstiprinātu mācīšanās rezultātus, prasa holistisku pieeju pieaugušo izglītībai un mācībām, saprotot, ka pieaugušo izglītības sākuma punkti var būt atšķirīgi. Ņemot vērā katra pieaugušā atšķirības, motivāciju un vēlmes, uzsākot pieaugušo mācības, pieaugušajiem ir nepieciešams saņemt atbalstu mācību uzsākšanai.
Mūsdienu zināšanu intensīvajā ekonomikā pieaugušajiem ir vajadzīga individualizēta un pielāgota mācīšanās iespēja. Mūsdienu ekonomika ne tikai prasa lielāku uzmanību radošumam, uzņēmējdarbības prasmēm, bet arī citām 21.gadsimta caurviju prasmēm. Tehnoloģijas (automatizācija, mākslīgais intelekts), kas ietekmē to, kā mācības notiek, kā arī to, kas māca, ievieš mūsu dzīvē dramatiskas pārmaiņas, kuras ir jāatspoguļo piedāvātajā izglītībā un mācībās. Tādēļ uz nākotni vērsta pieeja ir vajadzīga, lai novērstu neatbilstību piedāvātajām mācībām un darba tirgus vajadzībām. Uzsvars ir jāliek uz atbilstošu nākotnes prasmju attīstību, lai nodrošinātu pieaugušo turpmāko nodarbinātību.
Bez jauno tehnoloģiju zināšanām, ir nepieciešams mācīt prasmes, kuras ļaus strādāt un izmantot jaunās tehnoloģijas. Daudzas darba vietas pazudīs, bet daudzas pielāgosies atbilstoši jaunajām pārmaiņām, liekot uzņemties cita veida atbildību un veikt atšķirīgus no agrākā apgūtā uzdevumus. Turklāt jāņem vērā, ka turpmāk šādas pārmaiņas būs nepārtrauktas, tādēļ būt gatavam mācīties būs priekšnosacījums, lai uzņemtos jebkuru darbu, īpašu uzmanību pievēršot pamata prasmju attīstīšanai atbilstoši tehnoloģiskajām un organizatoriskajām pārmaiņām.
Tā kā prasmes var iegūt arī mācoties darba vietā, tad arī mācīšana iegūs atšķirīgu pieeju, kas būs liels izaicinājums daudziem izglītotājiem. Bez tam mācīšanā var rasties nepieciešamība integrēt papildus prasmes, gādājot par attiecīgo profesionālo prasmju un zināšanu apgūšanu. Pieaugs pieaugušo vajadzība pēc individualizētas mācīšanās pieejas, jo apvienot darbu un ģimeni ar mācībām, nav viegls uzdevums.
Palielināsies tādu pamata prasmju loma kā prasme mācīties, jo sasniedzot noteiktu šīs prasmes līmeni, pieaug autonomās jeb pašvirzošās mācīšanās spējas. Tas padara individualizētas mācību pieejas veidošanu pašsaprotamu un veiksmīgu. Līdz ar to tehnoloģiju ietekme uz pieaugušā darbu var tikt balansēta ar atbildīgu karjeras vadību, kur pieaugušais apzinās savas spējas, intereses un sociālās prasmes, lai plānotu savu karjeru; kā arī prot organizēt savu mācīšanos, sasaistot savu potenciālu ar pieprasījumu un izmaiņām darba tirgū, mācoties un attīstot nepieciešamās trūkstošās prasmes un zināšanas; kā arī virza savas karjeras attīstību, pētot un analizējot informāciju par darba tirgus piedāvājumiem. Tādēļ izglītības sistēmā būtu nepieciešams nodrošināt pašvirzītas karjeras atbalsta iespējas. Karjeras attīstības prasmes ir nepieciešams mācīt un veidot katram pieaugušajam, lai dotu iespēju plānot un saprast savas vēlmes un salāgot tās ar darba tirgus vajadzībām.
Pašvirzīta vai autonoma pieaugušo mācīšanās ir nosacījums jebkurai veiksmīgai mācīšanās aktivitātei. Jebkuras mācīšanās pamatā ir spēja mācīties patstāvīgi, kas nozīmē spēju rast alternatīvus risinājumus mācīšanās procesā. Izglītotāja loma ir veidot atbalstu autonomām vai pašvirzītām mācībām. Līdzīgus procesu varam vērot pieaugušo karjeras attīstībā.
Interesanti, ka Somijā ir radies termins “co-careering”, kas nozīmē, ka padoms un atbalsts karjeras veidošanā tiek ne tikai sniegts, bet arī tiek prasīta līdzdarbošanās savas karjeras attīstībai. (Kettunen, 2017). Līdzdarbošanās karjeras attīstībā ietver ne tikai kolēģu un ģimenes locekļu iesaisti karjeras veidošanā, bet arī sociālo mediju, darba tirgus platformu izmantošanu un mācīšanos savā kopienā vai draugu pulciņā.
Emuārs tapis, piedaloties ET 2030 ekspertu paneļa darbā, klausoties citu valstu ekspertu pārdomas par tehnoloģiju ietekmi uz mācīšanos.
Dr. Silvija Kārkliņa,
EPALE satura eksperte
Komentārs
Piekrītu, ka mūsdienu pasaule
Kā iemācīties mācīties?
Mūsdienu pasaule un darba
Es pilnīgi piekrītu ka
Mākslīgā intelekta,
Mācīšanās darba vietā
Pilnīgi piekrītu tam, ka
Darba tirgus ir mainīgs un
Prasmes pieaugušo izglītībā
Par līdzdarbošanos un ģimenes