chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE - Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

Emuārs

Kā saglabāt pasauli turpmākajām paaudzēm

04/08/2020
Sanda ROZE
Valoda: LV

Jau rakstījām, ka Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar Eiropas zaļo kursu – vērienīgu pasākumu kopumu, kas ļaus Eiropas iedzīvotājiem gūt labumu no pārejas uz ilgtspējīgu zaļo ekonomiku un panāks, lai Eiropa kļūtu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. 

Arī EPALE uzmanības centrā jau ne reizi vien ir bijusi vides aizsardzība un aprites eknomika. Esam organizējuši vebināru ar vides pētnieku, biologu, dabas un bioloģiskās daudzveidības, atbildīgu vides un dabas resursu izmantošanas jautājumu ekspertu Māri Olti, intervējuši vides speciālistu Jāni Brizgu un kopā šausminājušies par milzu atkritumu kalniem, kurus ik gadu saražojam (lasiet arī SKDS pētījumu par trešdaļu mūsu pārtikas, kas nonāk miskastē).

Par to, vai vides izglītības filosofijā būsim progresīvi, radikāli vai pieturēsimies pie citas pieejas, lasiet šajā emuārā, bet šobrīd vēlamies minēt dažus faktus un sniegt nedaudz ieteikumu, kas liks aizdomāties un ikdienā palīdzēs mūsu planētu uzturēt veselāku.

Vai spējat iedomāties, ka reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas centrā "Daibe" vien, kurā apkopo tikai 8% Latvijas atkritumu, 2019. gadā ievests ~61,7 tūkstoši tonnu dažādu atkritumu? No tiem pēc otrreizējo izejmateriālu sašķirošanas un nodošanas pārstrādei pēc zaļo un citu bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas tika noglabāts ~27,6 tūkstoši tonnu. Savukārt SIA "Getliņi EKO" poligonā, kas pieņem 50% Latvijā saražoto atkritumu, 2019. gadā ieveda 473 000 tonnas.

Attēls: Homoecos.lv

 

Kā būtu pareizāk rīkoties?

Pirmkārt, novērst un samazināt atkritumu rašanos, kas ir visvēlamākais scenārijs. 

pp

Attēls: zalabriviba.lv

 

Tālākās darbības – nodot atkritumus otrreizējai pārstrādei (tai skaitā, kompostēšanai un remontam) un enerģijas atgūšana (atkritumu sadedzināšana enerģijas ieguvei). Vissliktākais scenārijs ir izmešana. Tieši izmestie atkritumi veido kalnus, kas vairs nekad nesadalīsies un paliks turpmākajām paaudzēm.

Vai zinājāt, ka, ieviešot kompostu, tas atkritumu daudzumu samazina pat par 50%? Un to, ka, ievērojot Zero Waste principus, jūsu finanšu patēriņš samazinās pat par 40%? Izrādās, ka domāt par dabu ir arī finansiāli izdevīgi!

 

Kā ikdienā varam palīdzēt sev un apkārtnei?

  • Ejot uz veikalu, paņemiet līdzi savus auduma maisiņus, kastītes un burciņas. Visatsaucīgākie pārdevēji būs tirgū un beziepakojumu veikalos. 
  • Izmantojiet savas ūdens pudeles un kafijas krūzes. Lai labāk lietotos, jau pērkot padomājiet par funkcionalitāti – to tilpumu, svaru, temperatūras noturību un hermētiskumu.
  • Plānojiet savus pirkumus, tādējādi ietaupot gan finanses, gan resursus. Sezonas ogas, augļus un dārzeņus sasaldējiet, bet dārzeņu atlikumus izmantojiet buljonam.
  • Pērciet lielākus iepakojumus! Dažreiz no plastmasas maisiņa nevar izvairīties, bet apdomājiet, vai nevarat nopirkt šo pašu preci ilgākam laikam, vienlaikus tomēr samazinot arī atkritumu daudzumu.
  • Atrodiet padomus, kā sadzīves ķīmiju aizstāt ar sodu, etiķi un citām vienkāršām, lētām un dabai nekaitīgām sastāvdaļām.
  • Ziemassvētkos, dzimšanas, vārda dienās un citās svinībās ieviesiet dāvanu sarakstus (padomājiet par dažādu rocību). Tādējādi tiks iepriecināti visi, bet jūs nekļūsiet par kārtējās nekam nevajadzīgās mantas saimnieku, kas putēs plauktā, līdz nonāks atkritumu poligonā.

Lasiet preču sastāvu! Izrādās, ka mēs ik nedēļu "apēdam" vienu kredītkarti! Proti, tik daudz mikroplastmasas mūsu organisms uzņem no pārtikas un apkārtējās vides  (ar krēmiem, šampūniem, dušas želejām u.c.), bet tā izjauc mūsu hormonālo sistēmu. (Starp citu, plastmasas daudzumu asinīs var noteikt laboratoriski arī Latvijā.)

  • Esiet proaktīvi. Piedalieties talkās un citās dabas sakopšanas akcijās (piemēram, iniciatīvā "Daru labu dabai"), stāstiet par to, ko zināt, citiem. Bieži vien cilvēki neaizdomājas par savas rīcības sekām vai iemesliem. Tomēr esiet arī apdomīgi, neuzbrūciet citiem ar saviem uzskatiem, lai jūsu fanātisms neatbaida.

 

Paldies Zero Waste Vasaras skolai par mācībām un informāciju, kas bija noderīga šī raksta tapšanā!

 


Materiālu sagatavoja 
Sanda Roze, EPALE Latvija projekta vadītāja

 

 

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn Share on email