chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Emuārs

Kā nodot tālāk vizuālo informāciju. Kaligrāfu pieredze.

23/11/2019
Dina Jansone
Valoda: LV

Laikā no 2019. gada 21. līdz 23. oktobrim Erasmus+ mobilitātes projekta ietvaros es piedalījos kvalifikācijas celšanas kursos Igaunijā, Tallinā, kultūras centrā „Labora”, kurā apvienotas papīra dizaina un drukas darbnīcas, kā arī Kaligrāfijas un Sakrālo mākslu skola.

Pirmajā dienā tikām iepazīstinātas ar „Labora” mākslinieku Anatolij Ljutjuk, kurš izsmeļoši pastāstīja par centra vēsturi un pašreizējiem darbības virzieniem, kā arī par starptautisko sadarbību ar ārvalstu partneriem. Pēc iepazīstināšanas ar centru Anatolijs parādīja „Labora” jaunākās, ar rokām darinātās grāmatas, kas tapušas pēc pašu pasniedzēju iecerēm. Tām bija ar rokām izgatavoti koka vāki, izmantojot senus, sākotnējai funkcijai vairs neizmantojamus, Tallinā atrastus kokmateriālus no atjaunojamām sakrālajām celtnēm, pasniedzēju kaligrāfija un ilustrācijas, kas iespiestas uz pašu lietā papīra, izmantojot pašu drukas iekārtas. Pētot izteiksmīgi ilustrēto un izcilas kaligrāfijas piepildīto „Sarkano grāmatu” (aizsargājamo augu un dzīvnieku apkopojums), uzzināju, ka burtu dizainā (autore Tatiana Jakovleva) ir izmantots sens japāņu kaligrāfijas princips – burtu formas tiek pieskaņotas ilustrācijai. Savukārt Anatolija Ljutjuka autordarbs „Kazka pro konika” atklājās kā satriecošs, autentisks, dokumentāls vēstījums par paša Anatolija pieredzēto Ukrainas frontē 2015. gadā. Neparastais grāmatas dizains lika ari pavisam citādi, daudz rūpīgāk iedziļināties grāmatu mākslā.

Anatolijs parādīja dažādas centrā gatavotās tintes no dabas materiāliem – ozola daļām, sēnēm, vītola, ķiršu sveķiem utml., kā arī pastāstīja par šo tinšu gatavošanas un uzglabāšanas tehnoloģiju un nepieciešamajiem papildus ingredientiem.

Tālāk devāmies uz „Labora” drukas darbnīcu, kur iepazināmies ar meistari Hannah Harkes, kura Igaunijā strādā 8 gadus, un esot viena no labākajām savā specialitātē Eiropā. Hanna parādīja darbnīcas aprīkojumu, kas ļauj izmantot gan senās burtliču matricas, gan sagatavot polimēra klišejas augstspiedes izstrādājumu drukāšanai. Praktiskajā daļā izmēģinājām divkrāsu iespieddarba veidošanu ar rokas spiedi. Kā klišeju sagatavojām no auklas veidotu zīmējumu, ko nostiprinājām uz lavsāna pamatnes. Papildus, izmantojot šo pašu tehniku, iemācījāmies arī izveidot reljefu zīmējumu nepresētā rokas lējuma papīrā.

Pēc tam sekoja praktiskā nodarbība papīra liešanas darbnīcā Mari Prekup vadībā. Īsumā tikām iepazīstinātas ar dažādām šķiedrām un minerālu piedevām, no kurām „Laborā” tiek darināti papīri, kā arī ar gatavo produkciju: jau apdrukātām kartītēm, lielāka formāta lapām, neparastiem suvenīriem, grāmatām utt. Guvām arī priekšstatu par tehnoloģijām dažādu faktūru, blīvuma un biezuma papīru iegūšanai. Mācījāmies pareizi iesmelt, izlīdzināt un notecināt papīra masu, un novietot sagatavi presēšanai. Turpinājumā mācījāmies izveidot papīrā ūdenszīmes, kā arī iestrādāt papīra masā kaltētus augus un citus dekorus, to skaitā īpaši sagatavotas papīra strēmelītes, kādas senāk Igaunijā ir tikušas lietotas kā nauda.

Vakarā sekoja iespēja piedalīties kaligrāfijas nodarbībā pie Ksenija Drozd, kopā ar skolas audzēkņiem. Izmēģinājām rakstīšanas ritma treniņus, veidojot burtus un tekstu senslāvu dekoratīvajā rakstā „vjazj”. Uzzināju, ka šajā rakstā, tāpat kā senajā latīņu rakstā, vārdi nav tikuši atdalīti viens no otra. Pasniedzēja deva noderīgus padomus, kā piešķirt šim rakstam izskatīgumu. Ievēroju dažas noderīgas lietas nodarbību aprīkojuma organizēšanā, ko turpmāk izmantošu arī savās nodarbībās.

Otrajā dienā praktiskā nodarbībā studējām itāļu kursīva variantus Tatiana Jakovleva vadībā. Pasniedzēja analizēja burtu elementus, kuri ļauj atpazīt un reproducēt konkrēto stilu. Rakstījām dažādu stilu alfabētus, īpaši trenējoties spalviņas pagriešanā, veidojot burtu dekorus. Pasniedzēja atklāja, kā, aplūkojot šriftu, atpazīt kustības, ar kādām konkrētā burta forma ir veidojama. Šis man bija ļoti vērtīgs ieguvums.

Trešajā dienā notika iedvesmojoša radošā nodarbība kopā ar Tatjanu Jakovļevu. Vispirms eksperimentējām, transformējot itāļu kursīva burtus, mainot to proporcijas, ritmu, virzienus. Izmēģinājām nestandarta instrumentus rakstīšanai, eksperimentējot ar faktūrām. Ekspromta kompozīcijas uzdevums – izmantojot dienā gūtu iespaidu, atveidot to, izveidojot atbilstošu burtu formu un faktūru.

Nodarbības turpinājumā pasniedzēja izskaidroja un demonstrēja, kā analizēt augu formas, lai tās izmantotu par pamatu jaunu šriftu radīšanai. Mācījāmies patstāvīgi studēt herbārija augu formas un apvienot augu un no tā atvasināto šriftu vienotā kompozīcijā. Šis paņēmiens ir izmantojams praktiski jebkuru formu analizēšanai, līdz ar ir atvērušās neierobežotas radošās iespējas jaunu šriftu veidošanā.

Tatjana parādīja savus jaunākos darbus, kas būs aplūkojami viņas personālizstādē nākošā gada novembrī Tallinā, parādīja un izskaidroja tehniku, kā kompozīciju veidošanā ir izmantoti kaltēti augi, apvienojot tos ar rakstītiem un zīmētiem simboliem, dalījās pieredzē izstādes organizēšanā, deva noderīgus, praktiskus padomus, kā saorganizēt sevi izstādes izveidošanai.

Pēc nodarbībām turpinājām sarunas ar pasniedzēju, kopīgi apmeklējot triju kaligrāfijas skolu (2 no Tallinas, 1 no Sanktpēterburgas) gadskārtējo izstādi Grusbeke tornī vecpilsētā. Papildus torņa augšstāvā aplūkojām dažādu kontinentu šūpulīšu, koka skulptūru un Anatolija Ljutjuka darināto koka rotaļlietu kolekciju. Dalījāmies pieredzē par kaligrāfijas nodarbību organizēšanu Latvijā un Igaunijā, apspriedām profesionālās prakses un sadarbību dažādās valstīs. Apmainījāmies ar kontakties ar Tatjanu Jakovļevu un vienojāmies par iespējamu sadarbību nākotnē.

Aplūkojām arī Anatolija galdniecības darbnīcu, kurā atrodas ne tikai plašs rotaļlietu krājums, bet arī lielformāta kinētiski objekti ar Bībeles sižetiem.

Brīvajā laikā es fotografēju vecpilsētas arhitektūru un senās arhitektūras detaļas, ko domāju izmantot savos radošajos darbos.

Kopumā Tallinā pavadītais laiks bija ļoti piesātināts, vērtīgs un iedvesmojošs. Esmu pateicīga Talantu Pilsētai par sagādāto iespēju piedalīties šajā projektā.

 

Dina Jansone,
kursu dalībniece

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 4. no 4
  • Lietotāja Irita Jermacāne attēls
    Tas ir lieliski, ka izmantojat iespēju apmeklēt šādus projektus mūsu kaimiņvalstī. Ceru, ka gūtie iespaidi un iegūtās zināšanas un prasmes atspoguļojas arī praktiskajā darbībā.
    Lai gan visvarenās un iespēju bagātās tehnoloģijas aizņem ar roku rakstīto teksta vietu, kaligrāfija tomēr vēl ir cieņā. No saviem audzēgņiem redzu, ka viņiem patīk rakstīt ar spalvu, un netiešā veidā caur spēlēm apgūstam glītrakstīšanu. Glītrakstīšanas pamatus vairāk vai mazāk mācījās visi pirmo klašu skolēni. Vēl 80. gados bija skolās tāds atsevišķs mācību priekšmets. Tagad tāda nav. Vai rokraksti kļuvuši glītāki? 
    Praksē vairumam skolēnu nespēju salasīt viņa uzrakstīto. 
    Zinu, ka kaligrāfija tiek mācīta dažādās mākslas skolās un dažās studijās, bet varbūt glītrakstīšanu vajadzētu atjaunināt valodas mācību jomā.
  • Lietotāja Paula Dauginoviča attēls
    Kaligrāfija – māksla skaisti un skaidri rakstīt rokrakstā. Ar roku rakstītais teksts veicina domāšanu, māca būt uzmanīgam un rūpīgam. Labprāt pati gribētu piedalīties šāda veida kursos, jo likās ļoti daudzveidīgas un interesantas nodarbības, kā arī būtu interesanti, ja skolēniem tiktu piedāvātas šāda veida nodarbības.
  • Lietotāja Julianna Kargina attēls
    Ir brīnišķīgi, ka pasaulē tiek novērtēta kaligrāfija. Kaligrāfija tiek uzskatīta par vienu no vizuālās mākslas virzieniem. Tas ir īpašs rakstības stīls, kam nepievērš uzmanību viedtālruņu īpašnieki. Ļoti žēl, ka kaligrāfija aktivizē neironus, kas ir atbildīgi par izziņu un mācīšanos. Skolēni labāk iegaumē burtus, kad tos raksta. Es joprojāmrakstu ar spalvu un tinti, lai izkoptu savu prātu.
  • Lietotāja Ginta Salmina attēls
    Ikdienā iznāk sastapties ar daudziem jauniešiem un, lai gan mūsdienās plaši tiek izmantots dators, aizvien vairāk jaunieši izrāda interesi par kaligrāfijas nodarbībām un tiem patīk tekstus rakstīt ar roku. Prieks, ka šādi projekti tiek īstenoti un pieredze tiek atvesta arī uz Latviju.