EPALE - Eiropas pieaugušo mācīšanās elektroniskā platforma

Pieaugušo pedagogiem ir izšķiroša loma pieaugušo izglītības īstenošanā. Tādēļ ir svarīgi uzturēt viņu emocionālo potenciālu. Ar šādu vadmotīvu 21.novembrī noritēja Īrijas nacionālā EPALE konference “Self-Care for Educators”.

Drošumspēja pedagoga profesijā

Pedagogs – tā ir profesija ar visaugstāko stresa līmeni. Jo, strādājot ar auditoriju, nākas atdot savu enerģiju. Kā fizisko, tā arī emocionālo un garīgo. Tā ir uz deficītu orientēta profesija. Ja enerģijas resursi netiek laicīgi atjaunoti, seko frustrācijas, depresija, panika un fobijas. Šādu ieskatu pieaugušo pedagogu profesionālajā realitātē sniedza psiholoģijas doktors Edijs Mērfijs. Viņš aicināja uzlabot pedagogu drošumspēju un pašaprūpes kapacitāti. To pamatā ir emociju lietpratība - izpratne par to, kādas sociālās situācijas izraisa negatīvas emocijas. No kā ir vislielākās bailes, riebums.

Patiesa izpratne ļauj izmantot emociju vadības stratēģijas. Viena no tām ir mentoru stratēģija. Tā ir personu orientēta stratēģija. Tādu personu, kuras jūsu dzīvē ir svarīgas un palīdz reflektēt notiekošo. Otra ir izklaides stratēģija. Tā nozīmē iesaistīties sporta pasākumos, ceļošanā, nodarboties ar mūziku. Arī klausītāju labsajūta ir atkarīga no pedagoga spējas iesaistīt mācību dalībniekus baudu radošā procesā. Cilvēki distancējas no dzīves vai satuvinās ar to ciešākā kontaktā. Spēja pārvaldīt savas emocijas un rūpēties par savu labsajūtu nodrošina iespēju nebaidīties un izjust dzīvi visā tās daudzveidībā.

Pienākums vai pašsajūta

Veselības ministrijas valsts ministrs Džims Delajs savā runā uzsvēra, ka izglītība ir atslēga, ar kuras palīdzību transformēt sabiedrību. Mums ir izaicinājums iesaistīt pieaugušos izglītībā, un to risina pieaugušo pedagogi. Par pieaugušo iesaistes iespējām notika paneļdiskusija. Tās dalībnieki atgādināja, ka svarīgi ir mācīt cilvēku nevis mācību saturu. Mācību procesam ir jārada labsajūta, tikai tad mācību dalībnieki atvērsies un būs gatavi mainīt savu dzīvi. Jo katram ir jāiemācās uzņemties atbildību par savu dzīvi. Tas attiecas arī uz pedagogiem. 50% pieaugušo pedagogu ir izdeguši, bet viņiem ir jābūt jaukiem pret sevi, lai spētu iedvesmot citus. Jādomā nevis par to, kā es strādāju, bet gan par to, kā es šobrīd iegūstu pozitīvu enerģiju. Jāfokusē uzmanība uz savu pašsajūtu.

Diskusijā iesaistījās arī konferences dalībnieki. Pašsajūtas prioritāte viņiem likās nedaudz apšaubāma. Ja domāt par sevi nevis par darbu, tad darbs no tā var ciest. Vai tomēr primārs nav pienākums? Ekspertu atbilde bija, ka darbs, protams, ir jāizdara labi. Taču labi pēc savas iekšējās izjūtas un pārliecības nevis domājot par ārējo kontroli. Jo prātam ir tendence vienmēr sagaidīt negatīvo. Tā vietā jāattīsta gatavība uzturēt partnerību un pieņemt riskus, jāprot veidot dialogu. Pozitīvu pašsajūtu veido komandas darbs un konkrētība risinājumos, labas komunikācijas prasmes.

Konference rosināja pārdomāt pieaugušo pedagogu profesijas nozīmību un atbalstu, kuru viņiem vajadzētu sniegt. Arī Latvijā būtu nepieciešams tālākizglītības piedāvājums pieaugušo pedagogiem, kurš ļautu viņiem gūt pozitīvu enerģiju darbam.

Ingrīda Muraškovska,
Kurzemes plānošanas reģiona izglītības eksperte, EPALE mājas lapas redaktore