chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Emuārs

Kā jāmācās, kad esi jau pieaudzis. 3.daļa: Par izglītību, pašapziņu un darba izredzēm pusmūžā

16/07/2019
by Anita Apine
Valoda: LV

Kā jāmācās, kad esi jau pieaudzis
Spilgtākās epizodes no diskusijas sarunu festivālā LAMPA (28.06.2019.)

 

Pieaugušo izglītības platforma EPALE piedalījās sarunu festivālā LAMPA, Valsts mājas teltī diskutējot par izaicinājumiem, ar kuriem nākas saskarties brīdī, kad sākam domāt par mācībām pieaugušajiem.

Kas būtu jāiemācās, lai cilvēks brieduma gados nepaliktu bez darba, ienākumiem un gandarījuma par dzīvi? Par kurām pieaugušo grupām domājam – viņiem tiešām bez skološanās neiztikt? Ko iesākt ar tiem, kam nav ne mazākās vēlmes mācīties? Kādu prasmju trūkums visvairāk traucē rast profesionālu piepildījumu?

Diskusijas dalībnieki: Gatis Krūmiņš, Vidzemes augstskolas rektors; Dita Traidās, Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore, WorldSkills Europe direktore; Andrejs Vasiļjevs, tehnoloģiju uzņēmuma "Tilde" valdes priekšsēdētājs; Daila Notte, Nodarbinātības valsts aģentūras karjeras konsultante; Daina Jāņkalne, žurnāliste.

 

3.daļa. Par izglītību, pašapziņu un darba izredzēm pusmūžā

/lv/file/macibaspieaugusajiem-tu-saki-nav-lemtsjpgmacibaspieaugusajiem-tu-saki-nav-lemts.jpg

Attēls: macibaspieaugusajiem.lv

 

Daina Jāņkalne: Kā riska grupa vienmēr tiek minēti strādājoši cilvēki vecumā ap 50. Viņi parasti ir ar labu, bet sen iegūtu izglītību, ilgus gadus lojāli vienai darba vietai, taču nepārliecināti par savām prasmēm, ja gadās darbu zaudēt…

Gatis Krūmiņš:

Viena no galvenajām nākotnes prasmēm ir komunikācija. Tas ir izšķiroši. Pārējam nav nozīmes. Pretendentam uz darba vietu ir jāspēj godīgi pateikt, ko viņš zina vai nezina, jābūt svešvalodu zināšanām, nevar mēmi māt ar galvu. Tas šai paaudzei ir lielais izaicinājums. Nākotnē būs jāspēj radikāli mainīt lietas, ko esi ieradis darīt darbā. Ļoti iespējams, ne tikai tavas prasmes būs nepietiekošas, bet tava profesija vispār “beigsies” un, piemēram, 80% no taviem nākamajiem darba pienākumiem būs pavisam savādāki. Tā būs tā realitāte.

Daila Notte:

Ja es būtu darba devējs, es noteikti augstu vērtētu piecdesmitgadnieku milzīgo gribu un vēlmi strādāt. Ticiet man, motivēts cilvēks pēc pusotra mēneša zinās angliski to, kas darbam nepieciešams, jo viņš ies mājās un mācīsies. Vajag tikai gribēt, mana pieredze to apliecina.

Diemžēl, statistika liecina, ka cilvēks 45+ vecumā ir vislielākajā riska zonā arī tad, ja pašreizējā brīdī strādā. Jo izglītība ir iegūta ļoti sen. Līdz ar to daudziem no šīs paaudzes nav pat pamatlīmenī šobrīd nepieciešamās svešvalodu zināšanas un digitālās prasmes, kas ir pašsaprotami jebkuram mūsdienu jaunietim. Tāpēc 45+ cilvēkiem ir priekšroka mūsu (VIAA) programmā, mēs gribam likt viņiem padomāt, kā uzlabot izredzes darba tirgū. Un tieši karjeras konsultanta pakalpojums ir viens no svarīgākajiem šajā spēlē.

/lv/file/festivals-lampa-2019-10jpgfestivals-lampa-2019-10.jpg

Foto: Valsts kanceleja, flickr.

 

Andrejs Vasiļjevs:

Tipiski apdraudēta situācija varētu būt tajās profesijās, kurās darbs tiek automatizēts un aizvietots ar digitālajām tehnoloģijām. Labākais veids, kā nodrošināt stabilitāti, ir – nevis baidīties no tehnoloģijām, bet skatīties uz iespējām, ko tās var pavērt, liekot mainīt un attīstīt sevi šajā darba vietā. Ja darbinieks iet pie priekšnieka un izrāda iniciatīvu, kā varētu jaunās tehnoloģijas vēl kaut kur izmantot, vai iepazīstināt ar tām klientus, tad šādu iniciatīvu darba devēji noteikti novērtē. Jo darba devējs vēlas tikt vaļā no rutīnas darbiniekiem, bet tiem, kuri ir iniciatīvas pilni, noteikti atrodas iespējas.

Man vēl ir komentārs no pavisam citas puses. Cilvēkam, kas ilgstoši ir bijis vienā darba vietā, vienā pozīcijā, 45 gadu vecumā ir tā sauktais pusmūža krīzes vecums. Pēc Junga teorijas: veselīgai psihei ir jāsaskaras ar pusmūža krīzes problēmām. Ja tas sakrīt ar pavērsiena brīdi darbā, tad ļoti var palīdzēt komunikācija ar līdzīgiem cilvēkiem līdzīgā situācijā. Un, ja tu atveries sarunai ar vienaudžiem savā darba vidē vai citur, un esi gatavs izrunāt savas bažas, savu nedrošību, savas bailes, tad sarunā noteikti var saredzēt atbildes uz savām problēmām.

Gatis Krūmiņš:

Jūs mani galīgi traku padarīsiet ar šīm sarunām. Jūs zināt, cik man šobrīd ir gadu? 45! Rīt no darba izmetīs… pusmūža krīze.. kā braukšu mājās, nezinu, ko darīšu… Bet ir cita lieta, kas man tuva – nevajag baidīties iet pavisam citā jomā, mācīties. Starpdisciplinārais redzējums ir vēl viena starptautiska tendence izglītībā: ja tevī ir kaut kas no humanitārajām zināšanām, no mākslām, kaut kas no tehnoloģijām un biznesa, kaut kas no inženierzinātnēm, tad ļoti iespējams, ka darba devējs redzēs to kā pievienoto vērtību. Tas ir ļoti papildinoši, liecina par spēju skatīties no dažādām perspektīvām. Mani pieteica kā vēsturnieku, bet mana pirmā izglītība ir mūzika. Man tas ir palīdzējis uz vēsturi paraudzīties tā radošāk. Un, ja mani izmetīs no darba, es zinu, ko man darīt.. Mani ir ieinteresējusi augstākā matemātika.

Daila Notte:

Gribu piekrist, jo no darba devējiem ir dzirdēts – labāk es darba attiecības uzsākšu ar 45+ paaudzes cilvēku, kas ir stabils darbinieks, rīt un parīt arī būs darbā, 8 stundas strādās, varbūt arī vairāk, jo jaunie mēdz “neparakstīties” uz smagāku darbu. Es tiešām aicinātu darba devējus būt atsaucīgiem un saskatīt potenciālu šajā paaudzē – tie ir gudri, jauni, spēcīgi cilvēki. Dodiet iespēju strādāt!

Dita Traidās:

Darba vide gan valsts pārvaldē gan biznesā pamazām piemērojas jauno darbinieku prioritātēm, kuriem svarīga brīvība, demokrātija, komfortabla un atraktīva vide un tamlīdzīgi. Aizvien vairāk darba vietās ienāk attālinātais darbs, darbs, kuru tu vari veikt mājās. Svarīgi ir, ko tu izdari, nevis kur tu atsēdi, izņemot dažas profesijas, kur tas tiešām ir būtiski. Dzīve ar darba vietām un darba devējiem iet līdzi šim “jauniešu konceptam”.

Andrejs Vasiļjevs:

Ja mēs skatāmies no darba devēja viedokļa, visveselīgākais uzņēmums ir tur, kur ir balanss, kur ir pilnvērtīgs paaudžu spektrs, kur pieredzei nāk klāt jaunības enerģija. Un jaunības enerģija spiež tevi domāt, kā ko mainīt, kā nodrošināt attiecīgu darba vidi, jo uzņēmums nevar stāvēt uz vietas, tam ir jāattīstās.

 

Lasi vēl:

 

#festivālsLAMPA ieskatījās un materiālus apkopoja 
Anita Apine,
projekta “EPALE Nacionālais atbalsta dienests” Vidzemes reģiona koordinatore 

 

Sarunas “Vakara šovs ar mācēnu: kā jāmācās, kad esi jau pieaudzis?” video ierakstu var noskatīties https://www.facebook.com/valdibasmaja/videos/605362206622721/

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn