Patiesībā jau neiemācījos. Ne pilnībā. Taču 21 dienas laikā man latviešu valodu izdevās apgūt tik daudz, ka varēju aizbraukt uz Latviju un pasūtīt ēdienus, nokļūt no vietas A līdz vietai B, kā arī papļāpāt ar vietējiem iedzīvotājiem (pat kāzu svinībās!) šīs valsts skaistajā valodā.

Kāds ir mans noslēpums? Ziniet, ja jūs cerat no manis uzzināt kādus maģisku formulu vai jaunu mācīšanās brīnumzāļu nosaukumu, jūs būsiet vīlušies.

Mans mācīšanās moto ir šāds: sagatavošanās, struktūra, disciplīna un smags darbs. Atzīstu, ka īpaši jautri tas neizklausās, taču tie, kas mācās valodas, zina, ka rezultāts noteikti ir tā vērts!

Vispirms izlemiet, cik daudz un līdz kuram laikam vēlaties iemācīties. Esiet reālists, taču arī optimists. Smadzenes ir pārsteidzošas – neparadiet tām uzdevumu pārāk vienkāršu!

Otrkārt, nopērciet, aizņemieties vai citādi iegūstiet dažādas grāmatas (jā, grāmatas!), interneta kursus, vārdnīcu un citus materiālus, ko vēlaties izmantot savā mācību procesā. Apskatiet, kā tie ir izveidoti un sadalīti (nodaļas, stundas utt.)

Pēc tam izveidojiet savu mācību grafiku. Izsvītrojiet rītus/pēcpusdienas/vakarus, kad jau iepriekš zināt, ka nevarēsiet strādāt un atstājiet sev arī kādu brīvdienu (tikai ne pārāk daudz!). Tagad sadaliet visu darbu, ko vēlaties paveikt, pa dienām, kas jums atlikušas, un sāciet sev katrai dienai noteikt uzdevumus – varat tos saukt par maziņiem mērķīšiem.

Piemēram, es savā 21 dienas periodā vēlējos pabeigt pašmācības grāmatu ar sešām nodaļām un iekalt atmiņā vārdu krājumu no aptuveni 1000 vārdiem. Sanāca tā, ka man bija pieejami sešpadsmit laika “logi” – gandrīz visi darba dienu vakari pēc darba un pāris 2-3 “logu” bloki nedēļas nogalēs.

Tādējādi saskaņā ar manu mācību grafiku katrā nodarbībā man bija jāapgūst viena grāmatas nodaļa un jāiemācās aptuveni 65 vārdi.

Kad sāksiet mācīties, dažkārt būs neparedzēti apstākļi, kas neļaus izpildīt paredzēto dienas uzdevumu. Tam zināmā mērā var sagatavoties, sākumā nedaudz apsteidzot savu grafiku.

Piemēram, pašmācību grāmatu pirmās nodaļas ir nedaudz īsākas un vieglākas – tajās ir aplūkots alfabēts un vienkāršas saveicināšanās frāzes, bet tālākajās nodaļās lielāka uzmanība tiek pievērsta gramatikai. Droši virzieties uz priekšu un, ja jūtaties gatavs, iesāciet nākamās dienas uzdevumu (vai pat vairāk) un apsteidziet pats sevi.

Pirms sākt darbu, pārliecinieties, ka jums ir nepieciešamie rakstāmpiederumi vai pieeja datoram. Izdariet rūpīgas piezīmes par katru jauno lieto, ko mācaties (gramatiskā uzbūve, valodas lietojuma īpatnības, vārdu krājums, kultūras aspekti). Tā ir vecā skola, bet rūpīga un pārdomāta pierakstīšana ir labākais mācīšanās un atcerēšanās paņēmiens!

Ja runājam par vārdu krājumu, labs un ātrs mācīšanās paņēmiens ir internetā pieejamās didaktisko kartīšu programmas, taču katrs skolnieks atradīs pats savu paņēmienu, lai iemācītos jaunos vārdus. Es katru dienu ievietoju 65 jaunus vārdus savā iemīļotajā didaktisko kartīšu saskarnē un mācījos, līdz gandrīz visus biju apguvis.

Tomēr neaizmirstiet atvēlēt savā grafikā laiku, lai atgrieztos un atkārtotu iepriekš apgūtos vārdus. Ja jūs tos mācīsieties tikai noteiktajā laikā logā, vienu pēc otra, mācību procesa beigās būsiet jau aizmirsis vārdus, ko iemācījāties sākumā.

Tiklīdz sapratīsiet, ka jums ir parādījusies valodas pamatu izpratne, “parocieties” internetā, lai atrastu vienkāršus uzdevumus valodā, kuru mācāties (piem., bērnu stāstiņi vai “x valoda ārzemniekiem”).

Es to parasti mēģinu tad, kad esmu apguvis lietvārdu, īpašības vārdu un darbības vārdu pamatus un manā krājumā ir aptuveni 300-400 vārdi. Man liekas ļoti aizraujoši, ka spēju saprast pirmos teikumus (kaut arī lēni un vispārīgi), un tas mani dzen uz priekšu mācību programmas apguvē!

Tiklīdz iespējams, centieties iepazīties ar kādu cilvēku, kam valoda, kuru mācāties, ir dzimtā, un pārmīt ar viņu dažus vārdus un teikumus (un saņemt jebkādu izrunas kļūdu labojumus). Bez tam, viņi noteikti būs ļoti pārsteigti par jūsu straujo progresu un viņu uzslavas jūs motivēs vēl vairāk!

Saglabājiet savu izturību un disciplīnu, neatpalieciet un izsvītrojiet katru mazo mērķīti, kad esat to sasniedzis. Un dažkārt jums nāksies pateikt nē, kad saņemsiet īsziņu no draugiem, kas jūs aicina viņiem pievienoties bārā!

Pēc 21 vienas dienas, kurās biju mācījies latviešu valodu, es ierados Rīgā un centos izmantot valodu, kad vien varēju. Mana latviešu valoda ir lēna, lempīga, pilna kļūdām un ir daudz vārdu, kurus man jāprasa.

Esmu saņēmis diezgan daudz pārsteigtu skatienu un vienu otru uzrautu uzaci. Kāds cilvēks smējās man tieši sejā. Taču vairums cilvēku, ar kuriem runāju, bija jauki, izpalīdzīgi, pateicīgi un pārsteigti. Kāds cilvēks mani apskāvi un nosauca mani par “jauko ģēniju”!

Taču vairums cilvēku jautāja: “Kā Jūs iemācījāties latviešu valodu tikai trīs nedēļās?” Ja es būtu zinājis kā latviski pateikt visus svarīgos vārdus, es bez svārstīšanās atbildētu: sagatavošanās, struktūra, disciplīna un smags darbs un daudz jauki pavadīt laika!

Čārlzs Džitins (Charles Gittins is half-British and half-Maltese and now lives in Reykjavik, Iceland. He studied Modern Languages at Oxford University and worked for ten years as a translator at the European Commission in Brussels. He now works as an English-language journalist in Iceland. Throughout his working life, he has taught English, French, Icelandic, Maltese and Spanish to learners of varying ages and backgrounds.)