Pārlekt uz galveno saturu
Blog
Blog

Izglītības piedāvājums pieaugušajiem

2021. gada februārī Latvijas Republikas Saeima publicēja pētījumu "Pieaugušo digitālās, tehnoloģiju un valodu prasmes: to attīstīšanas iespējas un izaicinājumi Latvijā". Šajā rakstā apskatīsim, kādi ir izglītības piedāvājumi pieaugušajiem.

2021. gada februārī Latvijas Republikas Saeima publicēja pētījumu "Pieaugušo digitālās, tehnoloģiju un valodu prasmes: to attīstīšanas iespējas un izaicinājumi Latvijā". Pētījuma mērķis bija raksturot iespējas veicināt Latvijas iedzīvotāju vecuma grupā no 40 līdz 45 gadiem dalību izglītībā un attīstīt darba tirgū pieprasītās digitālās, tehnoloģiju un valodu prasmes.

EPALE rakstu ciklā iepazīsimies ar tajā apkopoto informāciju.

 

Pieaugušo izglītībai, ņemot vērā visu šo iesaistīto pušu vajadzības, būtu jāīsteno uz izglītojamo orientēta pieeja – pieaugušo izglītībai jābūt atbilstošai pieprasījumam un katras personas mācību vajadzībām, nevis jābalstās uz neelastīgu piedāvājuma spektru (OECD, 2007; Sava, 2012). Par pieaugušo izglītības piedāvājuma veidošanu stratēģiskā līmenī Latvijā ir atbildīga Pieaugušo izglītības pārvaldības padome, kas veido piedāvājumu, balstoties uz nozaru ekspertu padomju sniegtajiem priekšlikumiem, kuros savukārt atspoguļotas arī darba devēju vajadzības. Pieaugušo izglītības piedāvājuma izstrādē tiek izskatītas arī EM ikgadējās vidēja termiņa un ilgtermiņa darba tirgus prognozes, tomēr faktiski tās netiek ņemtas vērā. Piemēram, SAM 8.4.1. “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” pieaugušo izglītības piedāvājums pa nozarēm tikai daļēji atbilst darba tirgus prognozēm.

Viens no iemesliem, kādēļ pieaugušo izglītības piedāvājuma veidošanas procesā darba tirgus prognozes netiek ņemtas vērā, ir īstermiņa darba tirgus pieprasījuma neatbilstība vidēja termiņa un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm. Līdz ar to, pēc lietpratēju ieskata, būtu jāpievēršas darba tirgum nepieciešamo prasmju prognozēšanai, kas šobrīd netiek veikta. Pieaugušo izglītības nozraes lietpratēji norāda, ka Latvijā kopējais formālās un neformālās izglītības piedāvājums pieaugušajiem ir plašs un kopumā aptver nozaru vajadzības, tomēr joprojām pastāv dažādi viedokļi attiecībā uz mērķgrupu, kurai būtu jāveido pieaugušo izglītības piedāvājums, – iedzīvotājiem ar zemu vai nepietiekamu kvalifikāciju vai arī izglītības aktivitātēs iesaistīties motivētiem iedzīvotājiem, kas parasti ir ar augstu kvalifikāciju.

Latvijā izglītības programmu piedāvājums pieaugušo izglītībā ir tiešā veidā atkarīgs no izglītības iestādēm, un tikai daļa no pieaugušo izglītības piedāvājuma atbilst nākotnes darba tirgus vajadzībām. Lai mazinātu prasmju neatbilstību darba tirgus prasībām, ir būtiski veicināt profesionālās un augstākās izglītības iestāžu iesaisti pieaugušo izglītības īstenošanā, stimulēt to sadarbību ar darba devējiem, arodbiedrībām un stiprināt pieaugušo izglītības īstenošanu reģionālā līmenī (Breidaks u. c. 2019; Chircop, et al., 2020; EM, 2020a; OECD, 2017b; OECD, 2019b; OECD, 2021b).

Palielinot formālajā izglītībā iesaistīto iedzīvotāju skaitu, iespējams uzlabot valsts kopējos rādītājus attiecībā uz iedzīvotāju dalību pieaugušo izglītībā. Šobrīd Latvijā formālajā izglītībā ir salīdzinoši maz pieaugušo dalībnieku, kas norāda uz nepieciešamību pilnveidot mācību piedāvājumu tieši šajā izglītības sektorā. Turklāt gadījumos, kad pieaugušie izvēlas iesaistīties formālajā izglītībā, mācību intensitāte un atdeve no tām ir ievērojami lielāka nekā neformālās izglītības gadījumā (OECD, 2019b; OECD, 2020a). Tomēr, lai veicinātu pieaugušo iesaisti formālajā izglītībā, jāņem vērā arī šīs iedzīvotāju grupas specifika, proti, pieaugušie nereti nav gatavi veltīt vairākus gadus izglītībai, tādēļ ir svarīgi izstrādāt un piedāvāt apguvei modulāras mācību programmas, nodrošinot tajās iegūto prasmju atzīšanu un sertificēšanu. Šāda pieeja pakāpeniski jau tiek ieviesta profesionālajā izglītībā, kā arī tiek īstenota atsevišķās augstākās izglītības iestādēs. Tā tiek vērtēta kā ievērojami elastīgāka un piemērotāka pieaugušo auditorijai, kas, izmantojot moduļu kombinēšanas iespējas, var iet individuālu mācīšanās ceļu.

Izglītības piedāvājuma paplašināšana tuvu dzīvesvietai vai darbavietai ļoti ietekmē pieaugušo dalību izglītībā, lai gan vairumā gadījumu pieaugušo izglītības piedāvājums tiek veidots, balstoties uz pieaugušo izglītības pakalpojumu sniedzēju piedāvājuma, nevis iedzīvotāju vai darba devēju vajadzībām (BISS, 2020; Saeima, 1998). Tikai neliela daļa pašvaldību savos attīstības plānošanas dokumentos ir skaidri definējušas mūžizglītību, paredzot arī noteiktus pasākumus mūžizglītības mērķu sasniegšanai. Gandrīz puse pašvaldību pieaugušo izglītības pasākumiem nav atvēlējušas pašvaldības budžeta līdzekļus. Līdz ar to pašvaldību aktivitāte un atsaucība pieaugušo izglītības piedāvājuma un īstenošanas risinājumu veidošanā kopumā ir vāja. Lai stiprinātu plānošanas reģionu lomu pieaugušo izglītības īstenošanas koordinēšanā, būtu jāizvērtē iespēja pieaugušo izglītības pārvaldības modelī ietvert reģionālās pārvaldības līmeni (BISS, 2020). 

Kopš gadsimta sākuma lielu popularitāti guvusi iespēja apgūt zināšanas un prasmes ar dažādu tiešsaistē pieejamu materiālu un tiešsaistē organizētu izglītības programmu palīdzību. Arī pandēmijas laikā notikusi strauja izglītības pasākumu pārnese no klātienes nodarbībām uz tiešsaistē organizētām nodarbībām. Īpaši izplatīti ir dažādi mācību materiāli prasmju un zināšanu apguvei pašvadītu mācību veidā. Darbojas daudzveidīgas platformas, kas nodrošina tā dēvēto masīvo atvērto tiešsaistes kursu sistēmas (angļu val. – Massive Open Online Courses; turpmāk arī – MOOC), piemēram, Coursera vai edX. Tās citstarp piedāvā iespēju piedalīties pasaules līmeņa universitāšu mācību programmās. Arī tādas kompānijas kā Google un Microsoft ir izstrādājušas tiešsaistes platformas pašvadītai digitālo prasmju attīstībai. Šie ir tikai daži tiešsaistes mācību iespēju piemēri, kas galvenokārt pieejami angļu valodā. Tomēr arī vietējās izglītības iestādes aizvien vairāk piedāvā izglītības iespējas tiešsaistē. Iespējams, populārākais šādu aktivitāšu piemērs ir Latvijas Universitātes projekts LU Open Minded, kā arī angļu valodā īstenotā personīgās attīstības programma “Digitālo prasmju pilnveides programma Baltijā”. Jāpiemin arī SIA Tet projekta “Pieslēdzies, Latvija!” ietvaros izstrādātā vietne – datorskola Mācies pats!, kurā iekļauta trīs līmeņu mācību programma senioriem datorprasmju apguvei. Iedzīvotāju 45 interese par tiešsaistes mācību iespējām aug – 2020. gadā 9,6 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 35 līdz 44 gadiem, bet 6,7 % iedzīvotāju vecumā no 45 līdz 54 gadiem izmantojuši tiešsaistes mācību kursus, savukārt attiecīgi 19,9 % un 15,4 % iedzīvotāju izmantojuši tiešsaistē pieejamos mācību materiālus (CSP, 2020e). Līdz ar to, veidojot pieaugušo izglītības politiku, būtu jāņem vērā aktualitātes izglītībā un pieaugušo iedzīvotāju mācību paradumi un jāveicina mērķētu augstas kvalitātes tiešsaistes mācību materiālu un programmu izveide, kā arī jau esošo resursu un iespēju popularizēšana. 

Tiešsaistes mācības varētu būt īpaši piemērotas tām iedzīvotāju grupām, kuru dalību klātienes izglītības aktivitātēs ierobežo grūtības savienot mācības ar darbu vai ģimenes pienākumiem, kā arī attālums līdz klātienes mācību norises vietai. Tomēr jāņem vērā arī apstāklis, ka tiešsaistes mācības nereti sniedz zemākus rezultātus. Lai nodrošinātu tiešsaistes mācību efektivitāti, nepieciešama mācību dalībnieku tehniskā gatavība piedalīties, kā arī spēja apgūt zināšanas un prasmes pašvadītas mācīšanās veidā. Tomēr šobrīd Latvijas pieaugušo iedzīvotāju digitālās prasmes nav uzskatāmas par pietiekamām, lai patstāvīgi mācītos tiešsaistē.

 

Izglītības kvalitāte ir nozīmīgs faktors, kas veido izglītības pieredzi un tādējādi ietekmē pieaugušo iesaisti izglītībā, motivāciju mācīties un attieksmi pret izglītošanos vispār. Izglītojamo apmierinātību ar izglītību pamatā nosaka tādas piecas komponentes kā mācību vides, mācību procesa, izglītības programmas satura, mācību metožu un kopējā izglītības pakalpojuma kvalitāte (Wu, et al., 2015). Apstākļos, kad persona ir spējusi pārkārtot savu ikdienas darba un dzīves grafiku un pārvarēt dažādus citus šķēršļus, lai iesaistītos izglītības aktivitātē, ir svarīgi, lai izglītības kvalitāte ir personas ieguldīto pūliņu vērta un nerada vilšanos. Izstrādājot un īstenojot pieaugušo izglītības programmas, jāņem vērā auditorijas specifika. Piemēram, augstskolas studentu auditorijā lielākoties sagaidām vidusskolu beidzējus ar līdzvērtīgu zināšanu un pieredzes bāzi, turpretī pieaugušo auditorijā var būt vērojamas izteiktas atšķirības starp apmācāmo izglītības, zināšanu un pieredzes līmeni (Sava, 2012). Strādājot ar pieaugušo auditoriju, ir būtiski apzināties, ka pat tad, ja šīs personas iepriekš nav bijušas iesaistītas izglītības procesā, tās ievērojamu daļu zināšanu, prasmju un pieredzes ir uzkrājušas ikdienējās mācīšanās veidā – no daudzveidīgās pieredzes darbavietā, no ceļošanas laikā gūtajiem iespaidiem, no plašsaziņas līdzekļiem, informācijas tehnoloģijām, apkārtējās vides un dabas (Abdullah, et al., 2008; Laal, 2011).

1. attēls. Iezīmes, kas pieaugušo auditoriju atšķir no jaunākiem izglītojamiem.

 

Pieaugušo auditorija ievērojami atšķiras no jauniešu auditorijas (1. attēls). Pieaugušie vienlaikus ir gan daudz motivētāki mācīties, gan arī daudz prasīgāki pret izglītību. Pieaugušajiem izglītības procesa laikā ir svarīgi zināt, kā apgūstamais saturs ir saistīts ar problēmām reālajā dzīvē, – ir jābūt skaidri definētam mācību mērķim un apgūto zināšanu un prasmju lietojamībai dzīvē. Pieaugušajiem katram ir sava dzīves pieredze, kas ietekmē veidu, kā tie mācās, un atsevišķos gadījumos var pat kavēt jaunas informācijas un prasmju apguvi. Tādēļ pasniedzējiem ir jāapzinās un jāciena šīs pieredzes atšķirības, kā arī jāspēj tās izmantot mācību procesā. Kaut arī pieaugušie mācību procesā ir pašvadīti un vairumā gadījumu arī pašmotivēti, tomēr izglītības procesā viņi saskaras ar izaicinājumiem, kurus rada daudzveidīgie pienākumi ikdienas dzīvē (Abdullah, et al., 2008; Cai and Kosaka, 2019; Cox, 2006; EC, 2015a; Griffiths, et al., 2008; Levina and Mariko, 2015; Mirke un Cakula, 2019; Munoz, et al., 2018; Tuča, 2020).

Pieaugušo izglītības principi nosaka, ka pieaugušo izglītības programmas jāorganizē, balstoties uz apmācāmo profilu, vajadzībām un gaidām, kā arī jāpiemēro pieaugušo auditorijas spēju attīstībai to garīgās un fiziskās veiktspējas robežās (Cai and Kosaka, 2019; Ingham and Boyle, 2006; Jimoyannis and Gravani, 2011). Tādējādi auditorijas specifika ir būtisks aspekts, kas nosaka to, kādas mācību metodes, pieejas un materiāli jāizmanto, lai sasniegtu izglītības programmas izvirzītos mācību mērķus (Sava, 2012). Lai izglītības aktivitātes būtu iespējami efektīvas un piemērotas pieaugušo vajadzībām, tām jābūt strukturētām un konsekventām, tajās regulāri jānodrošina atgriezeniskā saite un jāsniedz vadlīnijas, kā arī jāsekmē mūsdienu darba vidē un dzīvē nepieciešamo prasmju apguve – prasme mācīties, tostarp strukturēt un piedalīties grupu darba aktivitātēs, cieņa pret atšķirīgiem viedokļiem, riska uzņemšanās un inovācijas, sistēmiska un ētiska pieeja. Neatsveramas ir arī zināšanas par vidi un digitālajām tehnoloģijām (EC, 2015a; Ingham and Boyle, 2006; Mirke un Cakula, 2019; Roche, 2016; Whitehouse, 2017). Tomēr vairumā gadījumu pieaugušo auditorija nav viendabīga, tādēļ izglītības procesā jānodrošina daudzveidīgas pieejas, lai pēc iespējas labāk apmierinātu auditorijas vēlmes un vajadzības. Apmācību vadītājiem ir jāpielāgojas izglītojamo vajadzībām, arī ņemot vērā to piederību pie attiecīgās paaudzes un tās noteiktos apmācību ietekmējošos faktorus, jo katrai paaudzei piemīt savas stiprās un vājās īpašības (Andriotis, 2018; Elsborg and Pedersen, 2013; Sava and Shah, 2015).

 

Noskatieties Latvijas Universitātes vadošās pētnieces un docentes, asociētās profesores Dr. Paed. Ievas Margevičas-Grinbergas vadīto vebināru "Mūžizglītības veiksmes formula", kurā iepazīsieties ar metodēm, kas ļauj pieaugušajiem izprast savas mācīšanās vajadzības un palīdz izvēlēties laikmetīgus un efektīvus mācību plānošanas ceļus. 

 

 

EPALE rakstu cikla pirmo daļu par 40–45 gadus veco Latvijas iedzīvotāju raksturojumu mūsdienu darba vidē lasiet te.

EPALE rakstu cikla otro daļu par 40–45 gadus veco Latvijas iedzīvotāju dalību pieaugušo izglītības aktivitātēs lasiet te.

EPALE rakstu cikla trešo daļu par 40-45 gadus veco Latvijas iedzīvotāju  IKT un valodu prasmēm un to attīstību lasiet šeit.

EPALE rakstu cikla ceturto daļu par to, kā motivēt pieaugušos iesaistīties izglītībā, lasiet šeit.

EPALE rakstu cikla sesto daļu par pieaugušo digitālo, tehnoloģiju un valodu prasmju attīstīšanas pieejām lasiet te.

Ar pētījuma secinājumiem var iepazīties te.

Login (6)

Users have already commented on this article

Lai komentētu, Pierakstieties kontā vai Reģistrējieties.

Want to write a blog post ?

Don't hesitate to do so! Click the link below and start posting a new article!

Jaunākās diskusijas

EPALE diskusija: Plašsaziņas informācijas mediju ziņu izpratne un lietojuma prasme – kāpēc tieši šobrīd tā ir tik svarīga?

Dalieties savos uzskatos par ziņu un informācijas mediju lietojuma prasmi pieaugušajiem!

Vairāk

Pirmsskolas izglītības iestādes un vecāku sadarbība Covid - 19 krīzes perioda laikā. Cik svarīga ir šī sadarbība?

Ārkārtējā situācija un ierobežojumi katram individuāli ir uzlikusi jaunus pienākumus. Īpašas rūpes ir ģimenēm ar bērniem pirmsskolās un sākumskolās.

Vairāk