Pārlekt uz galveno saturu
Blog
Blog

Izglītība un inovācijas

Izglītībai ir pozitīva ietekme uz inovācijām un cilvēku spējām radīt inovatīvus produktus.

izglitiba-un-inovacijas-romele

Mēs visi zinām, ka izglītībai ir pozitīva ietekme uz inovācijām un cilvēku spējām radīt inovatīvus produktus. Turklāt jāņem vērā, ka investīcijas izglītībā, kas rada cilvēkkapitālu, rada pievienoto vērtību ne tikai pašam izglītojamam jeb izglītības saņēmējam, bet veido multiplikatora efektu, veicinot arī citu indivīdu iesaisti izglītības procesā. Taču katra sniegums un ieguvumi ir atšķirīgi starp dažādām universitātēm, kas pierāda, ka izglītībai ir nozīme. Pētnieki gan ir pierādījuši, ka ekonomiskais ieguvums ar tehnoloģijām saistītās profesijās samazinās līdz ar darba pieredzes pieaugumu.

Interesanti, ka ASV atšķirības starp štatiem to IKP uz vienu iedzīvotāju 20-30% izskaidro un ietekmē tieši zināšanu kapitāls.

Pētnieki uzdod jautājumu – vai izgudrotāji piedzimst vai par tādiem kļūst dzīves laikā? Izglītībai ir kumulatīvs efekts, t.i., lai sasniegtu augstāku zināšanu līmeni, tas balstās uz iepriekšējo zināšanu bāzi un prasmēm, kuras patiesībā ir iegūtas indivīda agrīnajos gados. Kā atzīst pētnieki, izglītība pati par sevi nevar nevienu padarīt par izcilu izgudrotāju. Taču izglītība ir nepieciešama, lai potenciālie izgudrotāji spētu izmantot jeb pielietot iegūtās zināšanas. Saprotams, ir arī tādi izņēmumi kā Tomass Alva Edisons, kurš  izgudroja elektrisko spuldzi bez pamatizglītības un vidējās izglītības.

Liela nozīme kvalitatīva darbaspēka veidošanā ir universitātēm. Pastāv vairāki veidi jeb kanāli, kā universitātes var ietekmēt ekonomikas izaugsmi:

1) lielāks cilvēkkapitāla pieaugums, 2) vairāk inovāciju, 3) atbalsts demokrātiskajām vērtībām, 4) pieprasījuma efekti.

Viens no labākajiem veidiem, kā izmērīt inovāciju darbību jeb sasniegumus, ir patentu skaits. Pētījumā par universitātēm tika iekļautas universitātes 1500 reģionos 78 valstīs. Pētnieki secināja, ka patentu skaitam ir pozitīva korelācija ar IKP uz vienu iedzīvotāju. Turklāt, palielinot patentu skaitu par 10%, IKP uz vienu iedzīvotāju pieaugtu par 0,5%. Līdz ar to nonākam pie secinājuma, ka, pateicoties cilvēkkapitālam un inovācijām, universitātēm ir ietekme uz IKP, kaut arī efekts ir neliels. Interesanti, ka, palielinot universitāšu skaitu reģionos par 10%, IKP uz vienu iedzīvotāju reģionos palielinātos par 0,4%.  

Savukārt Somijas pētnieki ir veikuši pētījumu, lai noskaidrotu, vai inženiera maģistra grāda iegūšanai ir ietekme uz indivīdu skaitu, kuri ir ieguvuši ASV patentus. Pētnieki par pamatu izvirzīja tēzi, ka ekonomikas izaugsme balstās uz produktivitātes pieaugumu, savukārt produktivitāte palielinās, balstoties uz inovācijām. Tātad – jo vairāk izgudrotāju ir valstī, jo lielāks ir produktivitātes pieaugums un, attiecīgi, straujāka ekonomikas izaugsme. Tāpat Somijas pētnieku izpēte balstījās uz pieņēmumu, ka izgudrotājiem lielākoties ir inženiera izglītība. Pētnieki salīdzināja divus rādītājus – Somijas inženiera izglītību ieguvušo skaits un Somijas zinātnieku patentu skaits ASV. Somijas pētnieki secināja, ka ir pamats domāt, ka Somijas īstenotā izglītības politika starp 50-tajiem un 70-tajiem gadiem (Somijā ir viens no augstākajiem rādītājiem attiecībā uz inženiera izglītību ieguvušo īpatsvaru starp iedzīvotājiem ar augstāko izglītību) ir tieša korelācija ar pieaugošo Somijas izgudrotāju iegūto patentu skaitu ASV 90-tajos un vēlākajos gados. Pētnieki aprēķināja, ka, neīstenojot izglītības politiku pēckara periodā, patentu skaits būtu par 20% mazāks. Tātad izglītībai ir tieša ietekme uz inovācijām.

Analizējot izglītības ietekmi uz ekonomisko izaugsmi, Ekonomikas izpētes nacionālais birojs apkopoja datus par 146 valstīm par laika posmu 1950.-2010. gads un nonāca pie secinājuma, ka katrs iedzīvotāju apgūtais papildu mācību gads palielina ekonomisko izaugsmi par 2 procentiem.

Savukārt OECD ir aprēķinājis, kādi ir izglītības zaudējumi no 1. līdz 12. klasei 2020. gada janvārī, pieņemot, ka vienas vienības standartnovirze testa rezultātos ir ekvivalenta 3 mācību gadiem. OECD aprēķināja IKP zaudējumus pie iedzīvotāju lielāka īpatsvara ar zemām prasmēm un esošā darbaspēka laika posmā no 2020. līdz 2100. gadam. Prognoze veikta 80 gadus uz priekšu, par pamatu ņemot 2020. gadā sagaidāmo dzīves ilgumu tiem, kuri piedzimuši 2020. gadā. Rezultātā ekonomikas izaugsme pie darbaspēka izglītības lielākiem sasniegumiem tika aprēķināta par 1,98% lielāka. OECD norāda uz faktu, ka darbaspēka prasmes kļūs zemākas, jo palielinās to ienākošo darba tirgū skaits,  kuri aizstāj tos, kuriem ir augstākas prasmes, taču aprēķinos ir ņemts vērā, ka prasmes nemainās un ir tādas pašas kā 2019. gadā strādājošajiem. Pieņēmumos ņemts vērā, ka students uzsāk darba gaitas 2021. gadā un darba stāžs ir 40 gadu.  Ekonomikas izaugsme pie pašreizējā prasmju līmeņa tiek prognozēta 1,5% gadā jeb līdzvērtīgi tam vidējam rādītājam, kāds tas ir bijis pēdējos divdesmit gadus OECD valstīs.

 

Avoti:

Hanushek Eric A., Woessmann L.  The Economic Impacts of Learning Losses. OECD. Pieejams šeit: https://www.oecd.org/education/The-economic-impacts-of-coronavirus-covid-19-learning-losses.pdf.

Toivanen O., Väänänen L. Does education lead to more innovation? https://voxeu.org/article/does-education-lead-more-innovation-0.

Valeroa A., Reenen Van J. The economic impact of universities: Evidence from across the globe. Economics of Education Review, Elsevier, Volume 68, February 2019, Pages 53-67 Pieejams šeit: https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0272775718300414.

 


Linda Romele, Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienība, eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos

Login (3)

Want to write a blog post ?

Don't hesitate to do so! Click the link below and start posting a new article!

Jaunākās diskusijas

EPALE diskusija: Plašsaziņas informācijas mediju ziņu izpratne un lietojuma prasme – kāpēc tieši šobrīd tā ir tik svarīga?

Dalieties savos uzskatos par ziņu un informācijas mediju lietojuma prasmi pieaugušajiem!

Vairāk

Pirmsskolas izglītības iestādes un vecāku sadarbība Covid - 19 krīzes perioda laikā. Cik svarīga ir šī sadarbība?

Ārkārtējā situācija un ierobežojumi katram individuāli ir uzlikusi jaunus pienākumus. Īpašas rūpes ir ģimenēm ar bērniem pirmsskolās un sākumskolās.

Vairāk