Blog
Blog

Izglītība ir visaptverošs fenomens

Nereti domājam par skolu kā vietu, par izglītības sistēmu vai noteiktu posmu mūsu dzīvēs, kad mēs mācāmies, taču izglītība ir daudz plašāks jēdziens.

Runājot par izglītību, mēs nereti domājam par skolu kā vietu, par izglītības sistēmu vai noteiktu posmu mūsu dzīvēs, kad mēs mācāmies, taču izglītība ir daudz plašāks jēdziens. Patiesībā – tā nav ierobežota nedz laikā, nedz telpā. Tā skar ikvienu no mums – bērnus, skolotājus, vecākus, izglītības politikas veidotājus, un tā pieprasa atbildību par rezultātu visos līmeņos. Lai saprastu, kāda būs nākotnes izglītība un ko tā pieprasīs no mums, ir jāpārtrauc domāt par izglītību noteiktu rāmju ietvaros.

Definējot mērķus vai diskutējot par to, ko vēlamies sasniegt, mēdzam atsaukties uz citu valstu piemēriem vai rādītājiem, sakot, ka Latvijā “vajadzīgi skolu principi kā Somijā” vai “izglītības sistēma jāveido kā Igaunijā”. Un tas nav nepareizi, tomēr, raugoties ilgtermiņā, mums ir visas iespējas pašiem veidot veiksmīgu, pārdomātu, kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, kas būs, nevis citu valstu atkārtojums, bet kalpos par iedvesmu citiem. Tomēr, lai nākotnē līdz tam nonāktu, mums jau šodien ir jāizkāpj no ierastajiem rāmjiem un jāliek lietā izaugsmes domāšana. Ir jāpārvar “es nevaru” un jānotic sev visos līmeņos. Mums jāspēj vienoties par kopīgiem mērķiem un jābūt gataviem strādāt ilgtermiņa vārdā. Tas nozīmē, izslēgt domāšanu gada budžeta vai četru gadu politiskā cikla rāmjos, bet domāt ilgtermiņā un turpināt iesākto. Mums jāspēj uzstādīt mērķus arī 15 un 20 gadu griezumā, jo tieši izglītības attīstība ir kā stafetes skrējiens, nododot kociņu tālāk un visiem domājot par kopīgo mērķi.

Smagnējā sistēmā lielas un nozīmīgas pārmaiņas prasa laiku. Mēs nevaram cerēt uz izciliem rezultātiem, ja veidojam reformas reformu pēc, ja neļaujam vienām pārmaiņām noslēgties, pirms ķeramies pie nākamajām. Īstenojot pārmaiņas ikvienā līmenī, vispirms jāsagaida to rezultāti un jāizvērtē tie, lai saprastu, ko esam izdarījuši pareizi, ko nepieciešams vēl uzlabot. Un taisnība, ka ikvienā jomā ir dažādas lietas, kas jāpilnveido, bet, sākot pārmaiņas visos aspektos vienlaicīgi, ir risks, ka cerētais netiks sasniegts nekur. Ja vēlamies skaistu un ziedošu dārzu, mums jāizlemj, ar ko sākt – koku un krūmu stādīšanu, mauriņa iekopšanu, puķu dobes iekārtošanu vai dīķa rakšanu? Ja sāksim darīt visu vienlaicīgi, beigās iegūsim tikai haotiski pārraktu dārzu, kurā ne tuvu nebūs cerētās ainavas. Vispirms paveicam vienu darbu, sakārtojam vienu jautājumu un tad ķeramies pie nākamā. Protams, katrā nozarē, katrā ministrijā ir vairākas atbildības jomas un viss ir svarīgs un nepieciešams, taču mums jāspēj izvērtēt iespējas un nospraust prioritātes.

Brīžos, kad ik daudz īstermiņa jautājumu un ikdienas problēmu, nav vienkārši apstāties un pacelties pāri ikdienas darbiem, lai radītu vīziju un domātu ārpus rāmjiem, tomēr bez tā nav iespējama lielo mērķu sasniegšana. Ikvienam īstermiņa lēmumam jābūt piesaistītam ilgtermiņa mērķiem. Īstenotais projekts “Kompetenču pieeja mācību saturā” jeb Skola2030, kura ietvaros tiek izstrādāta aprobēta, pēctecīgi ieviesta tāda vispārējās izglītības pieeja, kuras rezultātā skolēni gūtu dzīvei mūsdienās nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes, kā arī t.s. augstskolu reforma ir lieliski piemēri tam, ka Latvijas izglītība spēj domāt ilgtermiņā, bet 2030 gads vairs nav aiz kalniem un temps, cik ātri pasaule mainās, liek mums šodien domāt par pavisam tālāku nākotni – par 2050. vai pat 2070.gadu. Bet esmu droša, ka mēs spējam domāt un rīkoties arī ārpus rāmjiem un pārvarēt šķēršļus.

Ikviens cilvēks lielākā vai mazākā mērā ir saistīts ar izglītību, tāpēc ir svarīgi saprast, ka izglītība nav tikai divpadsmit gadi skolā vai vēl trīs vai pieci gadi augstskolā. Izglītība nav stāsts tikai par skolu un augstskolu ēkām vai tikai par izglītības sistēmu. Izglītība ir visur, tas ir bezgalīgs process, kam nav ierobežojumu laikā vai telpā. Katru reizi, kad pilnveidojam savas digitālās prasmes, tostarp pašu spēkiem, kad apgūstam kaut ko jaunu, kad lasām ziņas vai kādu literāru darbu, arī tā ir izglītība. Tiklīdz pieņemsim, cik ļoti lielā mērā izglītība ir visaptverošs fenomens, mēs spēcināsim savas ambīcijas un uzdrošināsimies sasniegt un panākt vairāk, tuvinoties nākotnes izglītībai. Tieši tāpēc esmu aicinājusi iedvesmojošākos ekspertus jau pavisam drīz tikties forumā “IZGLĪTĪBA NĀKOTNEI: no vīzijas un pārmaiņām”, lai iedvesmotu iedvesmotājus.

Nākotnes izglītība sākas šodien un tieši tagad ir labākais brīdis, lai par to diskutētu. Mums jābūt gataviem uzņemties atbildību par mērķu sasniegšanu un rezultātiem visos līmeņos un jābūt motivētiem – gan tiem, kuri mācās, gan tiem, kuri māca.

Izglītības un zinātnes ministre, pedagoģe Anita Muižniece

Login (1)

Want to write a blog post ?

Don't hesitate to do so! Click the link below and start posting a new article!

Jaunākās diskusijas

Tiešsaistes diskusija par kultūru krīzes laikā

Ceturtdien, 28. aprīlī, EPALE notiks tiešsaistes diskusija, kas pētīs iespējas, kuras šajā izaicinājumu pilnajā laikā var sniegt kultūra un māksla.

Vairāk