chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Emuārs

Izglītība cietumos

13/07/2018
by Silvija Karklina
Valoda: LV

Izglītībai ir liela nozīme ne tikai pēc tam, kad tā ir iegūta, bet mācīšanās var kalpot kā līdzeklis, lai mainītos, lai izprastu, lai labāk dzīvotu. Pieaugušo izglītības kontekstā vislielākā mērā tas attiecas uz izglītību cietumā, kur parasti gadās nokļūt cilvēkiem ar zemāku izglītības līmeni.

Cietumos parasti tiek piedāvātas pamata prasmju programmas, kā arī programmas, kuras ļauj apgūt kādu profesiju, vai pēdējā laikā arī augstākas izglītības programmas ir pieejamas ar dažādu mācīšanās veidu palīdzību, par kurām gan varētu būt jāmaksā. Citas mācību aktivitātes cietumā ietver dažādas rehabilitācijas programmas, sporta vai fiziskās aktivitātes, mākslas un amatniecības programmas. Parasti šīs mācību programmas cietumos tiek nodrošinātas ar attiecīgajā valstī izveidoto cietuma sistēmu, kur vērojamas lielas atšķirības dažādajās valstu cietuma sistēmās. Daudzās valstīs saskaras ar lielu personāla un resursu trūkumu, kas padara izglītības piedāvājumu cietumos tik nepievilcīgu, ka ieslodzītie ne vienmēr labprāt apmeklē šādas nodarbības. Turklāt, ja izglītības līmenis ieslodzītajam jau ir zems, tad vājš mācību piedāvājums neradīs ne interesi, ne motivāciju mācīties.

Savukārt, pētījumi rāda, ka mācīšanās cietumos samazina recidīvu skaitu. Piemēram, Lielbritānijā par katru mārciņu, kas ir iztērēta izglītībai cietumā, tiek ietaupītas divas mārciņas no nodokļu maksātāju naudas; ASV šī attiecība ir četri vai pieci dolāri pret vienu cietuma izglītībai iztērēto dolāru. Neskatoties uz šiem pierādījumiem, cietumos izglītībai netiek pievērsta tik liela loma, kā to vajadzētu darīt. Tādēl interesants ir kādas Merimountas studentes rakstītais viņas diplomdarbā, ka “ja tiek atbrīvota no ieslodzījuma kāds/kāda ar tādām pašām zināšanām un prasmēm, kā ieejot cietumā, tad viņš/viņa tiks iesaistīts/a tādās pašās darbībās kā pirms ieslodzījuma” (Marymount Bedford Hills programmas studente).

Latvijā 2015. gada 24. septembrī ar Ministru kabineta rīkojums Nr. 580 ir pieņemtas “Ieslodzīto resocializācijas pamatnostādnes 2015.-2020. gadam”. Dokumentā ir teikts, ka “neskatoties uz jau paveikto resocializācijas attīstībā, ir vairāki indikatori, kas liecina, ka sasniegtie rezultāti joprojām nav pietiekami - ir augsts jaunu noziedzīgu nodarījumu recidīvs pēc pilna cietumsoda izciešanas, saglabājas zems to personu īpatsvars, kas sodu cietumā izcieš pirmo reizi un zems nosacīti pirmstermiņa atbrīvotu notiesāto īpatsvars”. Pamatnostādnēs ir paredzēts “palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi jauniešu garantijas ietvaros”, un  “paredzētas šādas atbalstāmās darbības, kuru ietvaros plānots iesaistīt ieslodzījumu vietās esošos jauniešus vecumā no 15 līdz 29 gadiem (ieskaitot):

- pamatprasmju un kompetenču (profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu) apguves īstenošana ieslodzījuma vietās: pamatprasmju apguves nodrošināšana: profesionālās tālākizglītības programmu īstenošana; profesionālās pilnveides programmu īstenošana, profesionālās pilnveides izglītības programmu latviešu valodas apguvei īstenošana ieslodzījuma vietās; karjeras atbalsta pasākumi.

Īstenojot aktivitātes "Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū" un "Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto iedzīvotāju integrāciju sabiedrībā un darba tirgū" tiek veicināta aktīva iekļaušana ar mērķi veicināt bijušo ieslodzīto nodarbinātību, lai stimulētu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē.

Pamatnostādnēs ir teikts, ka “ieslodzījuma vietās ir labi attīstīta ieslodzīto izglītības sistēma, kuras ietvaros ieslodzītajiem ir plašas iespējas iegūt vispārējo un profesionālo izglītību profesijās, kuras darba tirgū ir pieprasītas (piemēram, metinātājs, galdnieks, šuvējs u.tml.), un kardinālas reformas vai būtiski uzlabojumi šajā jomā nav nepieciešami”. Pastāvot šai ieslodzīto izglītības sistēmai, kurā ieslodzītajiem tiek piedāvāts plašs izglītības programmu klāsts, katrā ieslodzījuma vietā darbojas vairākas izglītības iestādes,  kurās soda izciešanas laikā ir iespējams apgūt darba tirgū nepieciešamās profesijas.

Šogad Latvijā ir spilgti piemēri par pieaugušo mācībām cietumos. Piemēram, Latvijas ieslodzījuma vietu pārvalde raksta par mācībām Iļģuciema cietumā, kuru rezultātā jūnija beigās notika Rīgas 14.vakara(maiņu) vidusskolas un Rīgas stila un modes tehnikuma izlaidumi, kuros demonstrēja pirmās “Floristu” izlaiduma grupas absolventu izgatavotās krāšņās ziedu kompozīcijas.

Nodrošinot pieaugušo izglītību cietumos kā ieslodzījuma vietu sistēmas elementu, ir iespējams pārraut to darbību cikliskumu, kas var atkārtoti likt izdarīt likuma pārkāpumu vai pat noziegumu.

Materiāls ir balstīts uz interneta resursiem:
Projekts Mācības cietumā, “Kāpēc izglītība cietumos?”: http://prisonstudiesproject.org/why-prison-education-programs/
Vikipēdija: https://en.wikipedia.org/wiki/Prison_education
Izlaidums Iļģuciema cietumā: http://www.ievp.gov.lv/
Par Ieslodzīto resocializācijas pamatnostādnēm 2015.-2020. gadam: https://likumi.lv/ta/id/276740-par-ieslodzito-resocializacijas-pamatnostadnem-2015-2020-gadam

 

Silvija Kārkliņa,
EPALE LV projekta satura eksperte

 

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 2. no 2
  • Lietotāja Jūlija Timofejeva attēls
    Domāju,ka nekļūdos, bet šķiet, ka lielākā daļa ieslodzīto nealkst izglītoties. Valsts vienkārši tērē nodokļu maksātāju naudu, piedāvājot ieslodzītajiem tik daudz dažādu iespēju, kuras nemaz netiek pienācīgi izmantotas - dažādas rehabilitācijas programmas, sporta vai fiziskās aktivitātes, mākslas un amatniecības programmas utt. Tajā laikā, kad valsts nevar nodrošināt pietiekami daudz budžeta vietas augstkolās un, piemēram, strādājošiem skolotājiem vai ārstiem atmaksāt iztērēto studiju maksu, ieslodzītajiem viss tiek bezmaksas.
  • Lietotāja Simona Dzirko attēls
    Jāņēm vērā, ka vienmēr ir kāds iemesls, kāpēc cilvēki veic pārkāpumus un/vai noziegumus. Tikai izolējot un nekā "neaudzinot" vai neparādot, ka ir iespējams dzīvot arī citādi, mēs neko nemainām un cilvēks, iznākot no cietuma, vairumā gadījumu atkal veic pārkāpumus un/vai noziegumus. Izglītība ir viens no veidiem, kā mēs šiem cilvēkiem varam iedot cerību un atbalstu. Visiem cilvēkiem nav vienādas dotības, taču ikviens var būt labs kādā noteiktā jomā. Galvenās grūtības ar ko varētu nākties saskarties noteikti ir palīdzēšana saskatīt katra cilvēka stiprās puses, norādīt uz tām un motivēt mācīties. Bet zinot, kādu devumu tas varētu dot pašiem cietumniekiem un sabiedrībai kopumā, tam ir vērts nopietnāk pievērsties. Iespējams, tā ir utopija, taču mēs tai varam pietuvoties soli pa solim. Motivēt cilvēkus cietumos mācīties ir viens no soļiem, ko vajadzētu spert.