Šo emuāru oriģināli poļu valodā publicēja Małgorzata Rosalska.

Ar vārdu ‘izgaišana’ mēs mēdzam arī raksturot situāciju, kad viens cilvēks pēkšņi un bez jebkāda izskaidrojuma pamet citu. Kāds cilvēks vienkārši pazūd un pilnīgi pārtrauc sadarboties. Sākotnēji šo terminu izmantoja, lai raksturotu šādu uzvedību attiecībās reālajā dzīvē vai tiešsaistē. Abos gadījumos notika pēkšņa un nepieteikta sakaru pārtraukšana.

Šis apzīmējums izrādījās atbilstošs arī, lai raksturotu darba tirgū novērotu uzvedību. Interesanti, ka “izgaišanu” novēro abās pusēs - gan starp darba devējiem, gan arī kandidātiem. Darba meklētāji bieži dalās pieredzē par atbildes vai atsauksmju gaidīšanu pēc intervijas, tomēr tālrunis tā arī paliek kluss. Tik bieži pazīstamā noslēguma formula “mēs drīz sazināsimies ar jums” izrādās solījums, kas nekad netiek pildīts. Arī daudzi darba devēji vai personāla atlases speciālisti var norādīt uz piemēriem, kad kandidāti nav ieradušies uz sarunātu interviju, neatbild uz zvaniem vai e-pastiem. Daži ir pazuduši pēc tam, kad bija pabeigts personāla atlases process, un viņi tika aicināti parakstīt līgumu. Citi neparādījās pirmajā darba dienā. Tieši tā, viņi bez jebkāda brīdinājuma vienkārši izgaisa...

Foto: iSAW Company on Unsplash

Daži personāla atlases speciālisti sauc šādu izgaišanu par jaunu tendenci darba tirgū. Šī parādība noteikti ir ļoti interesanta. Man ir radies iespaids, ka tā galvenokārt ir abpusējas cieņas trūkuma izpausme. Tikai pēc tam es norādītu uz tādiem iemesliem kā profesionalitātes trūkums vai darba tirgus specifika. Tomēr jāatzīst, ka izgaišana neuzradās no nekurienes un bez iemesla. Man šķiet, ka starp neskaitāmajiem iemesliem ir vērts norādīt trīs, kas, manuprāt, ir vissvarīgākie:

1. Darbā pieņemšanas kultūra vai, pareizāk sakot, tās trūkums. Šis jautājums attiecas gan uz darbiniekus meklējošo pusi, gan kandidātiem. No vienas puses, mēs joprojām risinām jautājumus par aizbildniecisku attieksmi pret kandidātiem - viņiem netiek sniegta atgriezeniskā saite, viņu e-pasta ziņojumi vai telefona sarunas paliek bez atbildes. Laika trūkums, izmaksu samazināšana vai liela kandidātu grupa, kas piesakās amatam, nevar tikt uztverta kā attaisnojums. No otras puses, ikviens personāla atlases speciālists labprāt dalīsies ar stāstiem par bezatbildīgiem, nesagatavotiem un, diemžēl arī, neinformētiem kandidātiem. Daži stāsti par šo tēmu izklausās kā pilsētas leģendas vai filmas scenārijs (dažreiz komēdija, dažreiz drāma un dažreiz pat trilleris...)

2. Darbinieku noteikts tirgus. Var piekrist tēzei, ka lielāks darba piedāvājumu skaits nozīmē, ka daži kandidāti jutās ērtāk darbā pieņemšanas procesā un viņus galvenokārt motivēja viņu pašu ieguvumi. Piesakoties vairākiem darba devējiem, viņi izvēlējās piedāvājumu, kuru uzskatīja par vispievilcīgāko. Daudzie izvēles varianti ne tikai atviegloja lēmumu par darba maiņu, bet arī reizēm noteica bezrūpīgu uzvedību darbā pieņemšanas procesā. Tomēr pēdējās nedēļas ir parādījušas, cik dinamisks ir darba tirgus. Pāreja no darbinieku noteikta tirgus uz darba devēju tirgu ir ātrāka un dinamiskāka, nekā eksperti gaidīja. Krīze nāca pēkšņi un negaidīti. Ko šī situācija mums māca? Pirmkārt, nav vērts dedzināt tiltus. Nekad nevar zināt, kad jūs atkal sastapsiet šo pašu darba devēju...

3. Ar ētiku un darba etiķeti saistīto jautājumu nepietiekama uzsvēršana profesionālās orientācijas mācību stundās (jo īpaši vidusskolās). Tā vietā, lai rakstītu pavadvēstuli un atkal un atkal atbildētu uz 10 visbiežāk uzdotajiem jautājumiem intervijas laikā, ir vērts pievērsties arī ar darba ētiku saistītiem jautājumiem. Es apzinos, ka dažiem cilvēkiem tas var izklausīties pēc nepievilcīga un vecmodīga temata, bet tas, pretēji ieskatiem, ir ļoti praktisks. Es iesaku skatīties uz izgaišanu ētikas, brieduma, cieņas pret otru pusi un profesionalitātes kontekstā neatkarīgi no tā, vai mēs domājam par darba devējiem vai darba meklētājiem. Darba kultūra, uzvedības standarti un etiķete nav tukšas, novecojušas koncepcijas. Tie ir svarīgi arī saistībā ar zīmola un statusa veidošanu nozarē un profesionālajā vidē. Tiem, kuriem šie apsvērumi šķiet pārāk vispārīgi un neprecīzi, es ierosinu ļoti praktisku un ikdienišķu argumentu: jūs nekad nezināt, kad un kādos apstākļos jūs atkal tiksieties darba tirgū. Padomājiet, vai ir vērts dedzināt tiltus un vai tiešām vēlaties atstāt aiz sevis vilšanos un negatīvu emociju slodzi. Profesionālā reputācija parasti iegūta ilgā un grūtā procesā. Kāpēc to bojāt ar bezatbildīgu rīcību?

Izgaišana ir situācija, kurā visi zaudē. Šie nav zaudējumi tikai saistībā laiku un naudu. Tie ietver arī tādas kategorijas kā labais vārds, reputācija un “es” zīmols. Izgaišanas profilaksē svarīgākais ir savstarpējā cieņa un spēja skatīties mazliet tālāk par paša degungalu. Svarīga ir arī otras puses nostāja. Pirms mēs izgaistam, ir vērts sev pajautāt, vai mēs gribētu, lai kāds pret mums izturas līdzīgi.

Izturēsimies viens pret otru ar cieņu un profesionalitāti. Mēs visi no tā tikai iegūsim.

Dr hab. Małgorzata Rosalska – pedagoģe, karjeras konsultante, asociētā profesore Adama Mickeviča Universitātes Pedagoģijas fakultātes Mūžizglītības un karjeras izaugsmes nodaļā Poznaņā. Viņa specializējas izglītības un profesionālās konsultēšanas, darba tirgus politikas, pieaugušo izglītības un izglītības politikas jomā. EPALE vēstniece.