Šo emuāru oriģināli angļu valodā publicēja Graciela Sbertoli.

• Lai nodrošinātu taisnīgumu un iekļautību, ļoti svarīgas ir tās pamatprasmju programmas, kurās tiek apmācīti pieaugušie ar zemāka līmeņa kvalifikāciju. Tas dod iespēju sabiedrībai labāk un efektīvāk reaģēt uz pārmaiņām.
• Pamatprasmju programmu efektivitāte un ilgtspēja lielā mērā ir atkarīga no tā, cik daudzi no izglītojamajiem, kas uzsākuši programmas, turpina mācības, sasniedz savus mērķus un, ja vēlas, var turpināt mācības.
• Informatīvi un orientējoši pasākumi var ievērojami veicināt pamatprasmju apmācības panākumus vairākos veidos:
  • izmantojot sākotnējo kontaktu, kas nodrošina apmācības iespēju (informācijas sniegšana),
  • veicinot izglītojamā motivāciju un neatlaidību (informēšana un vadība),
  • veicinot izglītojamo, sabiedrības un ieinteresēto personu (lēmumu pieņēmēju, darba devēju u.c.) izpratni par pamatprasmju iniciatīvu priekšrocībām.

Informēšanai, vadībai un izglītojamo motivācijai ir būtiska nozīme laikā, kad pieaugušie ar zemāku kvalifikāciju ir pakļauti darba tirgus riskam un līdz ar to sociālajai atstumtībai.

Šī emuāra mērķis ir:

• iepazīstināt ar informatīviem pasākumiem un ieteikumiem ES,
• iepazīstināt ar informatīvas informācijas veicināšanas iniciatīvas radošajiem asniem.

Informēšanas pasākumu nozīme tiek apspriesta jau gadiem.

Eiropas Komisijas “ET2020” darba grupa pieaugušo izglītības jomā, kas izveidota 2013. gadā, 2015. gadā sagatavoja ziņojumu “Politikas uzlabošana un pieaugušo izglītības nodrošināšana Eiropā”. Ziņojumā ir noteikts, ka

• ir nepieciešams liels atbalsts, lai uzlabotu pieaugušo pamatprasmes Eiropā;
• visām ES dalībvalstīm ir jāpalīdz daudz lielākam skaitam pieaugušo uzlabot savas kompetences pamatprasmju jomā, lai augtu mūsdienu sabiedrībā;
• dalībvalstīm jāizveido proaktīva politika, lai uzlabotu iespējas un stimulus saviem pilsoņiem piedalīties pamatprasmju apguves pasākumos;
• efektīvākas un mērķtiecīgākas informācijas sniegšanas stratēģijas valsts, reģionālo un pieaugušo izglītības sniedzēju līmenī var palielināt informētību par prasmju trūkumu un palielināt personu motivāciju uzlabot savas prasmes.

Pieredze rāda, ka mērķa grupa, kurai visvairāk nepieciešama pamatprasmju apguve, ir tā, kas, visticamāk, neuzņemsies nekādu iniciatīvu attiecībā uz mācīšanos. Pieaugušo izglītības pamatā ir izglītojamā brīvprātīga apņemšanās, un tā ir atkarīga no augsta motivācijas un proaktivitātes līmeņa. Tie izglītojamie, kuriem visvairāk nepieciešams paaugstināt pamatprasmju līmeni, arvien rada vislielāko problēmu informēšanas iniciatīvu kontekstā. Saskaņā ar PIAAC datiem vairāk nekā trīs no četriem pieaugušajiem ar zemām prasmēm OECD valstīs nepiedalās mācību pasākumos. Pieaugušie ar zema līmeņa prasmēm vairāk nekā uz pusi retāk iespēju piedalās pieaugušo izglītībā nekā tie, kam ir augstākas prasmes. Pēc PIAAC izpētītā pieaugušo izglītībā piedalās tikai 20% pieaugušo ar zemām prasmēm.

Informatīvie pasākumi parasti ir vērsti uz mērķa grupas informētības palielināšanu par nepieciešamību iegūt augstāku pamatprasmju līmeni. Ir svarīgi norādīt, ka visu pasākumu mērķis ir iesaistīt potenciālos kandidātus visā šajā procesā.

OECD ziņojumā par mazkvalificētu pieaugušo iesaistīšanu tālākizglītībā mēs atrodam piecas ieteicamās darbības, kas var palielināt mērķa grupas līdzdalību pamatprasmju apguves nodrošināšanā:

1. Rast radošus veidus, kā piekļūt potenciālajiem izglītojamajiem (izmantojot darba vietas programmas, ģimenes mācību shēmas, kopienā balstītas mācības vai mobilas mācību un informācijas vienības). Aktīvi jāvēršas pie pieaugušajiem vietās, ko viņi bieži izmanto, tostarp darba vietās, kopienas iestādēs un sabiedriskās vietās. Identificējiet dalībniekus, kas ir izveidojuši saikni ar pieaugušajiem ar zemām prasmēm. Palieliniet šo dalībnieku spējas informēt pieaugušos ar zemām prasmēm un mudināt viņus izmantot mācību iespējas.
   
   Iniciatīvas
   
   Beļģijā, Briselē bāzētā projekta Formtruck ir pieejams mobils informācijas centrs, kur var iegūt informāciju par apmācības iespējām. Tā mērķis ir uzrunāt mazkvalificētus darba meklētājus un jauniešus, kuri nestrādā, nemācās vai nemācās vietās, kur viņi parasti pavada laiku, piemēram, pasākumos, parkos un publiskos laukumos.
   
   Slovēnijas Mūžizglītības nedēļa (MN) kopš 1996. gada piesaista sabiedrības uzmanību tūkstošiem iedvesmojošu izglītības, reklāmas, informācijas un konsultāciju, kā arī sabiedriskajiem un kultūras pasākumiem. Festivāls ir izvērties par kustību, kurā ik gadu piedalās vairāki simti iestāžu, NVO, interešu grupu un citu ieinteresēto personu. Valsts līmenī MN koordinē Slovēnijas Pieaugušo izglītības institūts (SPII).
          
2. Piedāvāt visaptverošus un individualizētus padomus un ieteikumus. Izstrādāt holistiskus konsultāciju pakalpojumus tieši mazkvalificētiem pieaugušajiem. Izveidot vienas pieturas aģentūras un veidot partnerības ar citām organizācijām, kas apkalpo pieaugušos ar zemām prasmēm, lai nodrošinātu sniegto padomu viengabalainību. Nodrošināt, ka konsultāciju pakalpojumus sniedz kvalificēts personāls, kas spēj pielāgot pakalpojumu katra pieaugušā individuālajām vajadzībām un situācijai.
   
   Iniciatīva
        
   Islandē Mūžizglītības centri nodrošina gan izglītību, gan karjeras konsultācijas, īpašu uzmanību pievēršot mazkvalificētiem pieaugušajiem. Viņi īpaši koncentrējas uz sava personāla prasmēm: konsultanti ir kvalificēti gan izglītības, gan konsultāciju sniegšanas jomā. Islandē ir desmitiem mūžizglītības centru (valsts ar 360 tūkstošiem iedzīvotāju), kas cilvēkiem ar zemu kvalifikācijas līmeni gadā rīko aptuveni 10 000 konsultāciju sesijas.
         
3. Radīt interesantas un atbilstošas mācību iespējas. Veidojot mācību iespējas, jāņem vērā, kā pieaugušie apgūst mācību iespējas: tām jābūt praktiskām, uz problēmām vērstām un cieši saistītām ar izglītojamā kontekstu. Piedāvājiet kombinētas mācību iespējas (klātienē apvienojumā ar tālmācību), sniedzot izglītojamajiem iespēju izvēlēties, kas viņiem ir vispiemērotākais. Nodrošiniet, lai mācību režīms būtu piemērots mērķa grupai, padariet mācības patīkamas un vajadzības gadījumā sniedziet papildu atbalstu.
   
   Iniciatīva
   
   Vācijā Vācijas projekts eVideoTransfer piedāvā digitālās apmācības iespējas darbiniekiem ar zemām pamatprasmēm un ierobežotu laiku, lai piedalītos mācību darbā. Mācību modelis ir pielāgots konkrētajam darba veidam un apvieno mācību saturu pamatprasmju un profesionālās apmācības jomā. Visas mācības notiek tīmeklī, un tās tiek veiktas, izmantojot aizraujošu stāsta sižetu, izmantojot videoklipus. Izglītojamajiem ir nepieciešamas digitālās pamatprasmes, bet tiem, kam to nav, ir ievadmācību modulis par to, kā lietot peli un tastatūru. Videotransfer ir Vācijas AlphaDekade projekts, un to finansē Vācijas Izglītības ministrija.
                      
4. Atzīstiet esošās prasmes. Mazkvalificētiem pieaugušajiem ir jānodrošina piekļuve iepriekšējo mācību procedūru akreditācijai. Tām ir nepieciešami arī pieejami un pragmatiski padomi un atbalsta pasākumi, kas var palīdzēt sagatavoties atzīšanas procesam. Izmantojiet darba devējus, lai informētu par atzīšanas procedūru pastāvēšanu.
                          
5. Organizējiet mācības pa moduļiem. Programmas ieteicams veidot kā mācību moduļu virknes, un pēc katras mācību vienības sekmīgas pabeigšanas izglītojamajiem ir jāsniedz mikroakreditācija. Sērijas pabeigšana dod iespēju iegūt pilnu kvalifikāciju. Pieaugušajiem vajadzētu būt iespējai izvēlēties moduļus no dažādiem mācību veidiem, radot pašiem savu mācību ceļu.
   
   Iniciatīvas
         
   Dānijā pamatprasmju apmācības ir ārkārtīgi elastīgas. Lai iegūtu oficiālu kvalifikāciju, izglītojamie var apvienot dažādus pieaugušo izglītības moduļus. Šī elastīgā pieeja ļauj augstam pieaugušo skaitam iegūt kvalifikāciju, izmantojot pieaugušo izglītību.

   Beļģijā flāmu kopienas piedāvātajai pamatprasmju izglītībai raksturīga modularizācija un jauktas mācīšanās iespējas. Programmas sāk darboties dažādos laika posmos gada laikā, lai vēl vairāk palielinātu piedāvājuma elastību. Pieaugušo pamatizglītība, kas ir nodrošināta 13 centros visā kopienā, ietver rakstpratības, rēķināšanas un digitālo prasmju kursus. Pieaugušie iegūst daļēju sertifikātu pēc katra moduļa, ko viņi apmeklē, un var pabeigt laika gaitā pilnu kvalifikāciju. Lai mudinātu centrus piedāvāt mācību līdzekļus, valdība piešķir finansējumu 120% apmērā moduļiem, kas ietver vismaz 25% no tālmācības. Flāmu valdība katru gadu piešķir papildu finansējumu, lai atbalstītu centrus, kas vēlas sākt jaunu programmu ar ievērojamu tālmācību sadaļu.

   ---

   
   Lai iegūtu papildu paskaidrojumus par izpratnes, orientācijas un atbalsta, motivācijas, noturības jēdzieniem un ilgtspējīgu pamatprasmju politiku, mēs aicinām jūs iepazīties ar  EPT ekspertu radīto informāciju par informēšanu, motivāciju un neatlaidību atvērto izglītības resursu sadaļā.