chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Emuārs

„Iedomājieties, tiek piedāvāta tālākizglītība, bet neviens to neapmeklē.”

27/07/2018
by Aldis Lazda
Valoda: LV
Document available also in: DE PL

Weiterbildungswiderstand

Ne visi pieaugušie vēlas sekot „mūžizglītības” doktrīnai, daži no tālākizglītības atsakās. Daniela Holcere (Daniela Holzer) savā habilitācijas darbā izveidojusi kritisku teoriju par pretošanos tālākizglītībai. Intervijā viņa paskaidro, kādu iemeslu dēļ cilvēki pretojas tālākizglītībai, un kādā veidā pretošanās var radīt tiesības.

Karīna Kulmere (Karin Kulmer): Savā habilitācijas darbā Jūs esat izveidojusi kritisku teoriju par pretošanos tālākizglītībai. Kādēļ Jūs izvēlējāties tieši šo tēmu un šo pieeju?

Daniela Holcere: Šī tēma mani nodarbina jau daudzus gadus. Sākumā mani izbrīnīja fakts, ka cilvēki pretēji vispārēji sludinātajai mūžizglītības nepieciešamībai atsakās no tālākizglītības, jo viņiem ir svarīgi iemesli neizmantot tālākizglītības piedāvājumus. Tas norāda, ka pastāvīgo un it kā neapstrīdami pārliecinošo tālākizglītības piedāvājumu mirdzošajā virspusē ir plaisas. Tomēr pretošanās tālākizglītībai līdz šim ir ļoti maz pētīta, un es jutu nepieciešamību noskaidrot, vai un kādā veidā pretošanos tālākizglītībai teorētiski, bet jo īpaši kritiski, iespējams izskaidrot un padarīt redzamu. Izpētot pētījumus par pretošanos, kas veikti citās zinātnes nozarēs, es mēģināju radīt jaunu, niansētu kopskatu uz pretošanos tālākizglītībai.

Ar ko izskaidrojams, ka pretošanās (tālāk)izglītībai pieaugušo izglītības un tālākizglītības pētījumos līdz šim ir maz ievērota?

Pirmkārt tādēļ, ka šī tēma ir ļoti neērta. Izglītībai sabiedrībā ir prioritārs un pozitīvs statuss. Vismaz personām, kuru viedokļi sabiedrībai ir nozīmīgi, ir izdevies izveidot šādu uzskatu. Raugoties no šādas perspektīvas, pretošanās ir neiedomājama, jo neviens taču brīvprātīgi neatteiksies no visām izglītības sniegtajām iespējām un priekšrocībām. Faktu, ka šeit ir runa arī par ilūzijām, un, ka izglītībai var būt arī negatīva ietekme, mēs nemaz nepamanām. Vēl viens iemesls ir tas, ka runas un nopietnas diskusijas par šo tēmu, varbūt pat pieļaujot pretošanos tālākizglītībai kā saprātīgu risinājumu, būtu uzbrukums izglītības prakses un izglītības zinātnes pamata principiem, jo līdz ar to tiktu apšaubīta to pamatotība. Ne mazāk svarīgs ir fakts, ka pretošanās tālākizglītībai pārsvarā izpaužas kā klusa un pasīva noliegšana, līdz ar to tā nav tieši saskatāma, bieži vien to pat nepamana. Un visbeidzot man šķiet, ka pretošanos tālākizglītībai, kas apšauba valdošo uzskatu nozīmību, var apskatīt tikai no kritiskas perspektīvas, tādēļ pievēršanās šim jautājumam izraisa lielu pretestību.

Kādu iemeslu dēļ cilvēki atsakās no (tālāk)izglītības?

Iemeslus, kādēļ cilvēki noraida tālākizglītību un to daudzveidīgās izpausmes formas pašreizējā pētījumu līmenī var tikai nojaust. No apjomīgajām zināšanās par to, kuras personas tiek izslēgtas no tālākizglītības, nevar izdarīt nekādus secinājumus par pretošanās iemesliem, kaut gan šīs zināšanas ir ļoti svarīgas, lai mazinātu grūtības izglītības iegūšanā. Par pretošanās iemesliem mūsu rīcībā diemžēl ir tikai atsevišķi empīriski pētījumi. Piemēram, Aksels Bolders (Axel Bolder) un Volfgangs Hendrihs (Wolfgang Hendrich) uzskata, ka tieši vismazāk kvalificētu darbinieku tālākizglītībai nav jēgas tādā ziņā, ka apsolītās iespējas nekad nerealizējas. Turpretim Pēteris Faulštihs (Peter Faulstich) un Petra Grella (Petra Grell) norāda uz to, ka pretošanos mācīšanās un mācību situācijās iespējams izskaidrot ar mācību organizāciju, biogrāfiskiem aspektiem un daudziem citiem iemesliem. Ja mēs apkopojam nedaudzās līdzšinējās zināšanas un domājam plašāk, tad pretošanos tālākizglītībai var izraisīt daudzi svarīgi iemesli: apstākļu uzlabošanās iespēju nepastāvēšana, nepieciešamība enerģiju un laiku veltīt kam citam, nevis tālākizglītībai, apmierinātība ar esošo situāciju, pieaugošā pārslodze darba vietā, kas atņem enerģiju papildus tālākizglītībai un daudzi citi.

Kā izpaužas pretošanās (tālāk)izglītībai?

Vispirms atcerēsimies: jebkura atklāta vai klusa, aktīva vai pasīva tālākizglītības neiegūšana var būt pretošanās, bet ne vienmēr tas tā ir. Tikai redzot katras konkrētās situācijas kopsakarības, var secināt, vai darbība ir klasificējama kā pretošanās vai nē. Tas ir sevišķi svarīgi, lai vispār pamanītu šo pasīvo, kluso un atturīgi demonstrēto pretošanos. Vienlaicīgi tas nozīmē, ka pretošanās var būt ļoti niansēta. Tomēr mani teorētiskie pētījumi nav vērsti uz darbību identificēšanu. Tā vietā es speru soli atpakaļ un mēģinu izpētīt šīs pretošanās struktūru. Šeit divi piemēri: balstoties uz negatīvo dialektiku, var pierādīt, ka tālākizglītība “per se” (pati par sevi) ietver iespēju, ka ir jābūt arī ne-tālāizglītībai, un līdz ar to iespējama arī pretošanās tālākizglītībai. Palūkojoties uz varas apstākļiem, redzams, ka pretošanās tālākizglītībai izpaužas kā otras puses pretreakcija: kāds vai kaut kas aizsargājas pret mēģinājumiem padarīt cilvēkus izmantojamus, vispirms jau kapitālistiskām vajadzībām. Mani pētījumi par pretošanos tālākizglītībai tālu pārsniedz līdzšinējo pētījumu robežas, tostarp arī tādēļ, ka es esmu stipri paplašinājusi teorētisko bāzi un veidoju plašu šī jēdziena izpratni. 

Vai izglītība vienmēr rada tiesības, vai arī pretošanās var tās radīt?

Ja mēs runājam ar Fuko (Foucault), tad pretošanās ir pretvara. Pretošanās rada tiesības tādējādi, ka tā izvairās no varas ietekmes vai arī liek kaut ko tai pretī. Izglītība var radīt tiesības, tomēr es domāju, ka lielākajā daļā gadījumu tas tā nav. Izglītība dod iespēju ieņemt svarīgākas pozīcijas, un varbūt tā paplašina spēles laukumu. Tomēr šeit nav runa tikai par tiesībām. Raugoties no kritiskās perspektīvas, pirmkārt ir runa par to, kādam nolūkam tiek piešķirtas šīs tiesības. Pretošanās tālākizglītībai var piešķirt tiesības tādējādi, ka tā nostājas pret varas ietekmi. Tajā pašā laikā tā lielā mērā atņem tiesības, jo pretošanās tālākizglītībai pati par sevi ir ļoti pretrunīga, piemēram, tai ir liela iespējamība reproducēt un vairot nevienlīdzību. Neskatoties uz to pretošanās tālākizglītībai gan individuāli, bet jo īpaši sabiedriski, var radīt tiesības, izraisot spēcīgas sekas. Piemēram: Iedomājieties, tiek piedāvāta tālākizglītība, bet neviens to neapmeklē! Tas būtu milzīgs graujošs spēks. Ar šādām domu spēlēm un turpmāk nepieciešamiem empīriskiem pētījumiem mēs varam tālāk izpētīt, kāda nozīme ir pretošanās tālākizglītībai.

Holcere, Daniela (2017): Pretošanās tālākizglītībai. Kritiska noraidīšanas teorija. Bīlefelde (Bielefeld): izdevniecība „transcript Verlag”. 578 lappuses, 49,99 EUR, ISBN: 978-3-8376-3958-2


Oriģinālteksts vācu valodā, autore Karīna Kulmere/CONEDU

Vāka foto: CC0 Public Domain, https://pixabay.comlink is external)

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 4. no 4
  • Lietotāja Zane Zundāne attēls
    Kā vienmēr visam ir divas vai vairāk puses, kā arī šajā gadījumā. Šobrīd ir pieejamas daudz un vēl vairāk iespējas, kur un kā mācīties, izglītotites tālākizglītībā. Tiek piedāvāti dažādi mūžiglītības veidi, jaunas nākotnes iespējas, jaunas iespējas darba tirgū. Bet kādēļ tie, kuriem tiešām vajadzētu izmantot šīs iespējas no tām atsakās? Varbūt tie ir ne tikai gadījumi, kad dzīves līmenis un iespējas apmierina, bet tieši pretēji, ka nekas neapmierina, bet sabiedrības daļa būtu jau sākotnēji jāinformē par izglītošanās nepieciešamību, jau pamatos jāiemāca, kāda ir šī visa jēga un pienesums katra nākotnei un iespējām. 
  • Lietotāja Monika Sulik attēls
    Myślę, że niezwykle istotne w odniesieniu do podejmowanego tematu 'Oporu" jest poczucie świadomości. Czy o oporze względem ustawicznego kształcenia możemy mówić w odniesieniu do ludzi, którzy nie mają rozbudzonych i uświadomionych potrzeb edukacyjnych? "Opór" w moim odczuciu sam w sobie zakłada  "świadomość" pobudek i motywów względem tego co robię lub czego nie robię. Bardzo się cieszę, że w tekście podkreślono znaczenie czynników biograficznych w odniesieniu do oporu. Dodam jeszcze, że siła rażenia wyobrażenia kursu bez zainteresowanych uczestników... jak dla mnie naprawdę ogromna. Jeszcze do teraz mam dreszcze jak o tym myślę... Nie chciałabym, żeby wyobrażenie to stało się moim doświadczeniem. Dziękuję za pobudzenie do refleksji :) 
  • Lietotāja Barbara Szymańska attēls
    Bardzo ciekawe zagadnienie. Aż szkoda, że artykuł nie wchodzi jeszcze głębiej w temat. Przychodzi mi na myśl powiedzenie, że "dobrymi intencjami jest piekło wybrukowane". Często bez refleksji przyjmujemy, że pewne działania są po prostu dobre i potrzebne i faktycznie nie chcemy nawet zauważyć że są tacy, którzy widzą (a raczej czują) to inaczej. Jeszcze ciekawsze jest to jak oni to widzą. Opór może być sygnałem, że ich wizja świata i potrzeby nie są nieuwzględnione.
  • Lietotāja Beata Jurkowicz attēls
    Jestem przekonana, że Pani szybko przełamałaby opór niezainteresowanych uczestników!
    Ale kurs, na którym są uczestnicy wysłani przymusowo jest koszmarem sennym wielu trenerów...