chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Emuārs

Kā uzlabot pieaugušo bezdarbnieku prasmes?

23/12/2016
Jānis Kutraitis
Valoda: LV
Document available also in: EN DE FR IT PL ES

/en/file/upskillingunemployedresizedjpgUpskilling Unemployed

Upskilling Unemployed

Pieaugušie ar zemu prasmju līmeni ir vairāk pakļauti bezdarba riskam, retāk iesaistās izglītības apguves procesā un veido nesamērīgi lielu ilgtermiņa bezdarbnieku daļu.

Eurostat dati liecina, ka no 2008. līdz 2013. gadam Eiropas Savienības 27 valstu kopējiem bezdarba līmeņiem bija tendence stabilizēties. Tas pats bija vērojams arī atsevišķi izdalītās grupās – starp gados vecākiem strādājošajiem, sievietēm un zināmā mērā arī, aplūkojot jauniešu nodarbinātību. Tomēr strādājošo vidū turpināja pieaugt mazkvalificēto personu skaits, sasniedzot gandrīz 20% līmeni.

2011. gadā ES bez darba bija 25 miljoni pieaugušo vecumā no 25 līdz 64 gadiem. No tiem aptuveni 10 miljoni bija mazkvalificēti, 11 miljoniem bija vidēja kvalifikācija, bet ap 4 miljoniem bija augsti kvalificēti.  Turklāt mazkvalificēto bezdarbnieku vidū bija neproporcionāli daudz ilgtermiņa bezdarbnieku. Daudzi no viņiem apguvuši izzūdošas profesijas vai strādājuši jomās, kas zaudē aktualitāti.

Reaģējot uz šo situāciju, Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts uzdeva Eiropas Nodarbinātības politikas observatorijai izvērtēt šai grupai nodrošinātās mācīšanās iespējas.  Observatorija (EPPO) sniedza šādas rekomendācijas:

 

  • Valsts politikai profesionālās apmācības jomā ir jābūt stabilai, it īpaši attiecībā uz finansējumu,
  • Pārvaldības jomā joprojām ir aktuāli politiskajā līmenī nodrošināt aktīvāku sadarbību un lielāku saskaņotību – valstu politika joprojām šķiet fragmentāra ar nepietiekamu sasaisti starp attiecīgajām ministrijām un valsts iestādēm, kas atbildīgas par nodarbinātības politiku, izglītību un profesionālo apmācību. Šeit, iespējams, noteikta loma jāuzņemas arī nacionālajiem pieaugušo izglītības koordinatoriem, kuri iesaistīti Eiropas Izglītības programmas pieaugušajiem ieviešanā.
  • Vislielākā ietekme ir pasākumiem, kas pielāgoti konkrētam izglītojamajam, tāpēc jāturpina uzsvērt nepieciešamība pēc individuālas pieejas un pašizvēles. Izvēles iespējās jāietver arī apmācība, kas nepieciešama, lai strādātu pašnodarbinātā statusā.
  • Bezdarbniekiem paredzētajā apmācībā vajadzētu maksimāli izmantot darba devēju tehnisko nodrošinājumu.
  • Apmācībā lielākā uzmanība joprojām jāpievērš profesijām, kurās darba tirgū trūkst strādājošo, it īpaši attiecībā pret tiem bezdarbniekiem, kam visvairāk pietrūkst ar nodarbinātību saistītu zināšanu.
  • Prasmju-vajadzību prognozēšanai ir izšķiroša nozīme apmācības efektivitātes nodrošināšanā.
  • Iepriekšējās neformālās un ikdienas mācīšanās apstiprināšana un mācību rezultātu sertifikācija ir ļoti nozīmīga mazkvalificētiem pieaugušajiem, jo mācīšanās bieži vien notiek ārpus formālās izglītības ietvariem.
  • Mācīšanās pasākumus reti precīzi novērtē ilgstošā un statistiski nozīmīgā laika periodā, kā arī reti tiek veikta mācību pasākumu analīze dažādās mērķgrupās, kuras bieži tiek iesaistītas vienos un tajos pašos mācību pasākumos.
  • Novērojot un vērtējot lielāka uzmanība jāpievērš pasākumu ietekmei uz dažādām mērķgrupām. Ir nepieciešama sistemātiskāka novērošana un politikas un mācību pasākumu ietekmes novērtēšana uz  dažādu mērķgrupu (mazkvalificētiem, ilgtermiņa bezdarbniekiem, gados vecākiem cilvēkiem utt.) nodarbinātību un ienākumiem, lai šo informāciju ņemtu vērā, pielāgojot mācību programmu veidus, saturu un formātu un tādējādi palielinātu mācību efektivitāti.

2015. gada 25. jūnijā Briselē notika seminārs, kurā tika prezentēti un izplatīti Eiropas Nodarbinātības politikas observatorijas pārskata rezultāti. Seminārā piedalījās nozīmīgs ieinteresēto pušu skaits no nodarbinātības, izglītības un apmācības pakalpojumu jomām, kuri uzsvēra šādus apmācības aspektus:

  • Izškiroša nozīme ir darba devēju līdzdalībai – pašas ietekmīgākās programmas apvieno formālo un praktisko apmācību.
  • Individuālas apmācības nodrošināšana ir noteicoša efektīvā apmācībā, it īpaši gadījumos, kad indivīds ir iesaistīts sava apmācības ceļa noteikšanā.
  • Pētījumi, kuros tiek apkopotas darba tirgus tendences un darbavietu statistika, norāda uz pieprasījumu pēc augstākas kvalitātes un augstāka prasmju līmeņa nekā senāk. Pieug pat prasības pret mazkvalificētiem darbiniekiem.
  • Starp bezdarbniekiem ir cilvēku grupas, kas lielās attālinātības dēļ no nodarbinātības, ir īpaši pakļautas ilgtermiņa bezdarba riskam un pasivitātei. Viņiem bezdibenim pārvarēšana uz nodarbinātību ir īpašs pārbaudījums.

Vai piekrītat? Pastāstiet mums, vai jūsu valstī šī joma ir organizēta līdzīgi vai  labāk, ierakstot savu komentāru zemāk atvēlētajā laukā.

Martina Ni Čilaila strādā Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un integrācijas ģenerāldirektorāta Profesionālās apmācības un pieaugušo izglītības nodaļā. Kopš 2011. gada viņa ir atbildīga par Eiropas Pieaugušo izglītības programmas ieviešanu. Viņai ir plaša darba pieredze Eiropas līmenī, it īpaši tādās jomās kā profesionālā apmācība un mūžizglītība.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn