chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE - Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

Emuārs

Vai veselības kompetence ir cēlonis rietumu fitnesa uzplaukumam?

08/05/2018
Aldis Lazda
Valoda: LV
Document available also in: EN FR DE IT PL ES

/lv/file/fitness-boom-epaleFitness Boom EPALE

Fitness Boom EPALE

Pašreizējais fitnesa un veselības programmu uzplaukums Eiropā un rietumos, iespējams, nav veselības jomā strādājošo izglītotāju darba un labākas veselības izglītības rezultāts, domā veselības jomas pētnieks Dr. Volfgangs Dīrs (Wolfgang Dür). Tomēr šis uzplaukums varētu veselības jomā strādājošajiem izglītotājiem un pētniekiem sniegt iespēju pievērst uzmanību trūkstošajiem pētījumiem veselības kompetences jomā.

 

Pirms kāda laika kāds no maniem studentiem pabeidza studijas ar maģistra darbu par sava  ķermeņa pilnveidošanu. Pētniecība šajā jomā pievēršas individualizācijai un uz sevi vērstai praksei, ar kuru cilvēks var radīt savu Es un prezentēt sevi sociālā kontekstā.

Pētniecība veltīta izturēšanās veidiem, kas ir piemēroti, lai izkoptu savu ķermeni vai izskatu, piemēram, fiziski vingrinājumi, diētas, ēšanas paradumi, bet arī modes izstrādājumu un kosmētikas lietošana. Lai arī šeit nav runa par veselību vai veselības izglītību, tomēr ir interesanti  izpētīt izturēšanās motīvus un iemeslus un pārdomāt arī veselības un veselības izglītības nozīmi. Vai fitnesa uzplaukums ar tā pazīstamajām izpausmes formām, kā krosfits, vingrošana un skriešana, ir veselības pētnieku un pedagogu smagā darba rezultāts?

 

Četras galvenās motivācijas personiskai tālākai attīstībai

Balstoties uz mana studenta izpētītajiem datiem, eksistē četri galvenie motivāciju veidi, kādēļ cilvēki pievērš uzmanību savam ķermenim:

  1. patīkamas izjūtas un labsajūta, it īpaši, nodarbojoties ar sportu;
  2. narcistiska apmierinātības sajūta, apzinoties savu skaistumu un seksuālo pievilcību;
  3. ētiski un/vai politiski apsvērumi par biodiversitāti, dzīvnieku tiesībām, rūpniecisko pārtikas produktu ražošanu, vides piesārņošanu utt.;
  4. piemērošanās sabiedrībā pieņemtajam vidējam izskata un izturēšanas modelim, lai justos „normāli“.

Pēdējo motivāciju, kas, šķiet, sastopama visbiežāk, varētu aprakstīt šādi: „Es negribu sev pievērst uzmanību ne pozitīvā, ne negatīvā ziņā. Gribu dzīvot parastu, viduvēju dzīvi!“

 

Iespējams, ka fitnesa uzplaukuma pamatā galvenais nebūt nav veselība

Neuzsverot šī nelielā kvalitatīvā pētījuma ierobežoto pierādījumu (un vēl mazāk sava rezultātu kopsavilkuma) nozīmi, es domāju, ka tas atklāj veselības izglītības tipiskos aspektus.

Pirmkārt, veselība joprojām nav jaunu pieaugušo motivācijas galvenais dzenulis. Lai ko viņi darītu veselīga dzīvesveida vārdā, tas nenotiek tādēļ, ka viņi vēlētos izvairīties no saslimšanas ar vēzi, uzlabot savu fiziskās sagatavotības līmeni vai produktivitāti, vai arī nodzīvot tik ilgi kā Metuzāls bez ikdienas slimnieku kopēju pakalpojumiem. Viņi to dara savam priekam, narcistiskai apmierinātības sajūtai, ētisku vai politisku apsvērumu dēļ, lai piederētu pie tradicionāli domājošajiem, un visbeidzot, lai piedzīvotu proprioceptīvas sajūtas un pašapliecinātos.

Otrkārt, daudzi pētnieki, veselības jomas speciālisti un veselības veicināšanas eksperti vēljoprojām domā, ka tas, ko cilvēks dara, ir viņa individuālās izšķiršanās rezultāts, kas balstās uz informāciju vai zināšanām. Šie pētnieki uzskata veselības izglītību par individuālu kompetenci un secina, ka lielākajai daļai sabiedrības šajā jomā ir katastrofāls deficīts. Tomēr PIAAC pētījumi (PIAAC - Programme for the International Assessment of Adult Competencies - latv. Starptautiskās pieaugušo kompetenču novērtēšanas programma) rāda, ka cilvēku spējas pārstrādāt informāciju ir ļoti ierobežotas un iespēja tās uzlabot mazāk nekā vienas vai divu paaudžu laikā ir ļoti neliela. Tikai 9 – 12% cilvēku piemīt pietiekamas spējas veiksmīgi pārvarēt modernās sabiedrības sarežģītos dzīves apstākļus; apmēram 50% cilvēku šie apstākļi rada pārmērīgu apgrūtinājumu. Tādēļ lielākā daļa cilvēku izturas tā, kā minēts 4.punktā un pirms darbības veikšanas pārdomā, kas būtu „normāli“.  Daži šo fenomenu dēvē par „plurālistisko ignoranci“.

Treškārt, veselības kompetence jāuztver kā sistēmiska pazīme: tā ir veselības izglītības un sabiedriskās veselības sistēmas spēja. Runa ir par to, lai jebkurš cilvēks saprastu un prastu izmantot materiālus, par medicīnas darbinieku komunikācijas spējām, bet pirmām kārtām par organizatoriskiem ierobežojumiem un par to, lai katram būtu pašsaprotami izmantojamas nepieciešamās struktūras.  Kas attiecas uz lielākās daļas OECD valstu sabiedrības veselības sistēmām, tajās trūkst pētījumu par šīm problēmām, netiek piedāvāti risinājumi un nav politisku un praktisku pasākumu, kas izraisītu pārmaiņas.

Tātad atbilde uz ievadā uzdoto jautājumu acīmredzot ir „Nē“. Fitnesa un sporta uzplaukums acīmredzot nav veselības kompetences un izglītības nopelns. Vai šis uzplaukums no savas puses ietekmēs veselības kompetenci? Tas varētu palīdzēt praktiķiem un pētniekiem veselības kompetences jomā rosināt cilvēkus kļūt aktīvākiem, lai viņi varētu veltīt savas pūles citām būtiskām tēmām.


Dr. Volfgangs Dīrs ir Vīnes Veselības pētniecības institūta direktors

Kontakti:

Priv. Doz. Mag. Dr. phil. Volfgangs Dīrs
Vīnes Veselības pētniecības institūta direktors
A-1190 Vīne, Hackhofergasse 8-10, Austrija
wolfgang.duer@univie.ac.at

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn Share on email
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 3. no 3
  • Lietotāja Rolands Marcinkevics attēls
    Nodarbošanās ar sporta veidiem jau no bērnības, pie tam uzsveru apzināta sportošana, saprotot kā sportošana ietekmē veselību un otrādi - tā varētu būt sporta veselības kompetence. Došanās pretī modei uz fitnesa sporta zālēm vien neparāda veselības kompetenci, jo uz fitnesa zālēm lielākoties cilvēki dodas, nevis, lai uzlabotu savu veselību, bet galvenokārt, lai uzlabotu savu ārējo izskatu (Kas nedaudz ir saistīts). Šajā pētījumā būtu jāizvērtē vēl viens faktors - uzturs, kādu reklamē un iesaka fitnesa zālēs, populāri cilvēki, diētas un vitamīni. Vai tie tiešām uzlabo fizisko veselību, vai arī tikai mārketinga triks?
    Par veselības kompetences palielināšanos varētu diskutēt, runājot par cilvēkiem, kas izvēlas pēc darba paskriet nelielu distanci, pastaigāties dabā, nūjojot, braucot ar riteni, tādā veidā kompensējot mazkustīgumu visas dienas gaitā sēžot pielipušam pie ofisa krēsla. Un šī kustība tiešām palielinās, arvien vairāk pieaugušo sāk ievērot aktīvu dzīvesveidu.
    Otrs svarīgs moments ir finansiālais aspekts, jo lai sportotu ir vajadzīgs laiks, ko daudzi izvēlas izmantot, lai tomēr vēl pastrādātu, lai varētu uzturēt savu ģimeni.
  • Lietotāja Liene Feodorova attēls
    Fitnes uzlabo fizisko veselību, nostiprina cilvēku muskulatūru, kas protams uzlabo ārējo izskatu. Cilvēki, kuriem ir psiholoģiski smags darbs pēc darbadienas dodas uz sporta zāli, lai sakārtotu savas domas un uzlabotu ārējo izskatu. Rakstā bija minēts, ka fitnesa un sporta uzplaukums acīmredzot nav veselības kompetences un izglītības nopelns, es pilnībā šim teikumam nepiekrītu. Cilvēki ar sevi strādā zālē, lai uzlabotu gan fiziski, gan psiholoģiski un daudzi ārsti iesaka nodarboties ar fitnesu. 
  • Lietotāja Marija =) attēls
    Normal 0 false false false LV X-NONE X-NONE

    Iedzīvotāju priekšstati par rūpēm par veselību un tās ietekmējošiem DZK faktoriem tika pētīti projekta “Dzīves kvalitāte Latvijā” ietvaros. Kā liecina Tautas attīstības pārskata kvantitatīvās aptaujas dati, atbildot uz jautājumu par ikdienas veselības paradumiem, 19% respondentu atzina, ka savas veselības labā nedara neko. Arī iedzīvotāju interviju kvalitatīvie dati parāda: lai gan veselība itin bieži tiek uzskatīta par vienu no galvenajam vērtībām, tai nereti neatrodas vieta starp galvenajām ikdienas prioritātēm. Par svarīgākiem mērķiem tiek uzskatīts darbs un naudas pelnīšana, mājas darbi, rūpes par ģimeni un radiniekiem, izglītība utt. Veselība prioritāšu uzskaitījumā parādās reti, turklāt tiek minētas ne tikai rūpes pašam par savu veselību, bet arī rūpes par tuvinieku un mājdzīvnieku veselību.

    Situācijā, kad skolēnu fiziskā sagatavotība jau gadiem iet uz leju, bet liekais svars uz augšu, inovācijas un reformas sporta nozarē un skolas sporta stundās ir kliedzoša nepieciešamība.

    Vai fitnesa uzplaukums ar tā pazīstamajām izpausmes formām, kā krosfits, vingrošana un skriešana, ir veselības pētnieku un pedagogu smagā darba rezultāts?

    Nodarbojoties ar fitnesu svarīgi zināt kā strādā tavs organisms un ir ne viens gadījums pierādošs, ka nepieciešams nodarboties ar zinātāja pedagogu- treneri….  Vingrinājumi. Pareizāk sakot, to izvēle, izpildījuma tehnikas kontrole, un vispār vingrinājuma teorētiskā pamatojuma apzināšanās. Jo, ticiet vai nē, bet pārzināt vingrinājumu visās niansēs un prast to pielietot ir gana sarežģīti.