chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Emuārs

EPALE kopsavilkums: janvāra uzmanības centrā – kultūras un mākslas izglītība

01/03/2018
by Aldis Lazda
Valoda: LV
Document available also in: EN FR DE IT PL ES HR

/lv/file/epale-january-summary-1EPALE January Summary

EPALE January Summary

 

Tematiskais koordinators Markuss Palmens atskatās uz dažiem janvārī veiktajiem emuāra ierakstiem par kultūras un mākslas izglītību.

 

ES tematiskais ‘Eiropas gads’ ir atgriezies pēc divu gadu pārtraukuma un 2018. gads ir pasludināts par Eiropas Kultūras mantojuma gadu.

Lai pievērstu tam uzmanību, EPALE janvāri veltīja  ieskatiem un labajai praksei mākslas un kultūras jomā.

Emuāra ierakstā Europeana: kultūras dārgakmeņi mūžizglītībai fonda Europeana biznesa attīstības direktore Milena Popova iepazīstināja ar ES digitālo kultūras mantojuma platformu Europeana. Europeana ir kā kontinenta kopīgā kultūras mantojuma pārpilnības rags, kas par brīvu piedāvā vairāk nekā 50 miljonus digitalizētu vienību no Eiropas muzejiem, bibliotēkām un arhīviem. Šīs vienības aptver visdažādāko eksponātu loku no laikrakstiem un fotogrāfijām līdz mākslas priekšmetiem. Europeana ir vairāk nekā arhīvs, tas ir arī mācību resurss. Portāls sadarbojas ar izglītības iestādēm un uzņēmumiem, uz bagātās Europeana materiālu bāzes veidojot MOOC (masīvi brīvpieejas tiešsaistes kursi) un e-grāmatas.

Tematiskais koordinators Saimons Broeks intervēja kultūras mantojuma mācību ekspertu Jāpu van Lakerveldu par tēmu Kultūras pieminekļi un mācīšanās. Ar kultūras pieminekļiem mēs šeit saprotam fiziskās vēstures un kultūras liecības, tādas kā pieminekļi, nacionālie parki vai muzeji, pat veselas pilsētas. Van Lakervelds uzsvēra, ka kultūras pieminekļi nav tikai mācību tēma, tā ir arī mācību vide. Par pieminekļiem atbildīgās organizācijas to izprot un arvien vairāk meklē, kā ne tikai sniegt informāciju par konkrēto vietu, bet arī piedāvāt pieminekļu apmeklētājiem iespēju apgūt sociālās kompetences, valodu prasmes vai amatus.

EPALE intervēja Frīderīki Fankhenelu par viņas rakstu portālā LongReads Kultūras mantojuma nozīme mūžizglītībā. Muzeju pedagoģijas speciāliste no Hamburgas Mākslas un amatniecības muzeja uzskata muzejus par elastīgu mācību vidi:

“…nelineārā izstādes forma ir ļoti elastīga dažādas mācību vides nodrošināšanai: tā ļauj jums pārvietoties savā gaitā, veidot savu ceļu, lai apgūtu saturu, gremdēties pārdomās vienatnē vai apspriesties vai zīmēt grupā. …”

F. Fankhenelas muzejs arī dod savu pienesumu Europeana kolekcijām, kas bija minētas Milenas Popovas emuārā. Fankhenela mudina savus kolēģus visā Eiropā iesaistīties un padarīt muzeju kolekcijas pieejamas digitālā formā:

“Digitalizētā satura pieejamība un redzamība kļūs arvien svarīgāka visām kultūras iestādēm, lai mēs saglabātu savu lomu digitālās mācīšanās un izglītības mazā finansējuma laikmetā.”

Cits LongRead portāla raksts Kultūras mantojums darbībā mūžizglītībai un otrādi, kura autors ir Henriks Sipsane, iepazīstina ar Zviedrijas kultūras pieminekli – brīvdabas muzeju, kas pārvērsts par mājām bēgļiem. Projekta nobeigums paredzēts 2018. gada februārī. Jämtli New Village ciemata mērķis ir veidot starpkultūru saites starp bēgļiem, kas mīt šajā ciematā, darbiniekiem un muzeja apmeklētājiem. Šī inovatīvā projekta pamatā ir doma, ka “ikvienam pieder tiesības radīt kultūras mantojumu.”

Visbeidzot, Somijas pārstāve Eiropas Parlamentā Sirpa Pietikeinena (EPP) dalījās pārdomās par Eiropas Kultūras mantojuma gadu savā emuārā Būt par eiropieti ir daļa no manis, bet es esmu kas vairāk. Nepastāv viena Eiropas identitāte, raksta Sirpa Pietikeinena. Tā vietā eiropiešus vieno dažādība – tā ir dažādu identitāšu ģimene. Kopēja mūžizglītības programma, ko veido un finansē ES, radītu labāku saprašanos starp šīs ģimenes locekļiem, raksta Pietikeinena.


Markuss Palmens ir žurnālists, rakstnieks un audiovizuālais producents, kā arī ārštata autors. Kopš 2017. gada augusta viņš ir EPALE tematiskais koordinators politikas jomā. Astoņus gadus Markuss bija Eiropas Mūžizglītības žurnāla izpildredaktors un galvenais redaktors.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 2. no 2
  • Lietotāja Karina Tambovska attēls
    Iziet prom no ierasta mācību vides un doties citā vidē ir veiksmīgs ceļš, lai mācīties. Muzeji, kultūras pieminekļi, parki, pilsētas arhitektūra un citās iespējamas kultūras vietas ir, manuprāt, ideāla vide mācībām. Mācot piemēram, vizuālo mākslu svarīgi paradīt skolēniem ne tikai grāmatas vai video par mākslu, bet parādīt kā tā māksla reāli eksistē. Kur atrodas? Kā to atrast? Ka tikt līdz tai? Labāka forma ir ekskursija uz muzeju, pastaiga pa pilsētu vērojot arhitektūru, aiziet ciemos mākslinieku darbnīcā, parunāt ar mākslinieku, paskatīties kā reāli top māksla. Vairāk atmiņa paliek tās, ko tu kaut kāda veida ir pārdzīvojis pats. Ideāli ja katrā Latvijas muzejā būtu telpa bērniem un skolēniem, kur bērni varētu pētīt, eksperimentēt, taustīt, spēlēt un tajā paša laikā mācīties. Piemēram, mākslas muzejā Bergenā, Norvēģijā, ir speciāla telpa bērniem, kur izcilo mākslinieku gleznas ( Pikaso, Munka un citi) ir izvietoti bērnu acu līmeņi, gleznas ir izvelētas tādas, kas vairāk ir saprotamas bērniem. Tāda veidā bērni var ieraudzīt un labāk saprast mākslu. Būtu labi, ja Rīgas Mākslas muzejā arī būtu tāda telpa, kur dažas Rozentāla, Purvīša un citu izcilu Latviešu mākslinieku darbi būtu eksponēti tieši maziem skatītājiem.
  • Lietotāja Guna Brenda Pogule attēls
    Man ļoti patīk ideja par to, ka dažādie kultūras pieminekļi (kā minēts - muzeji, nacionālie parki, pieminekļi, pat veselas pilsētas u. c.) veido mācību vidi. Manuprāt, ka atšķirīgā vide no ērtās un pierastās istabas, kurā bieži vien skolēns/students izvēlas tieši atpūsties, var vairāk mudināt mācīties. No daudziem studentiem esmu dzirdējusi, ka viņi speciāli dodas mācīties uz bibliotēku vai savu fakultāti, piemēram, LU Dabaszinātņu centru, jo tā ir atšķirīga, tāda kā oficiālāka vide un nāciena mērķis ir skaidrs - mācīties. Protams, ikvienā vietā ir iespējams novērst uzmanību, tomēr, esot nepierastā vidē, var vairāk apzināties to, kāpēc te esi. Tāpēc man ļoti patīk ideja par mācībām muzejos, izstādēs, nacionālajos parkos u.c. vietās. Tā var baudīt apkārtējo vidi un arī noskaņoties mācībām.