chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE - Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

Emuārs

EPALE Latvija reģionālie koordinatori nosauc nepieciešamo digitālo prasmju komplektu, lai veiksmīgi iekļautos darba tirgū

20/05/2020
Kintija Bulava
Valoda: LV

EPALE uzmanības centrā no aprīļa līdz jūnijam ir digitālās prasmes kā līdzeklis, kas paver plašas un pilnvērtīgas mācību iespējas. Jautājām EPALE Latvija reģionālajiem koordinatoriem, kā viņi pēc savas pieredzes, strādājot pieaugušo izglītības jomā un vienlaikus arī paši aktīvi praktizējot mūžizglītību, redz – kuras ir teju obligāti nepieciešamās digitālās prasmes, bez kurām jau pašlaik nevar iztilkt, lai veiksmīgi iekļautos darba tirgū. 

Šoreiz viedoklī dalās EPALE Latvija reģionālie koordinatori no Vidzemes, Zemgales un Latgales.

No mobilajām tehnoloģijām un digitālā mārketinga līdz datu vizualizācijai un citām fīčām

Stāsta Anita Apine, EPALE Latvija reģionālā koordinatore Vidzemē un Alīna Pūce, Valmieras bibliotēkas mācību programmu realizētāja.

Digitālās prasmes, bez kurām jau vairs nevaram

Pirmais, ko gribam minēt, ir mobilās tehnoloģijas: viss, kas saistīts ar mobilām aplikācijām, satura pielāgošanu dažādiem ekrāniem, dažādie mobilie rīki, krātuves, failu organizēšana, operētājsistēmas un to atšķirības utt. Otrais ir sociālie tīkli. Ir jāprot ne tikai izdarīt vienkāršākās lietas sociālajā tīklā, bet jāmāk arī izmantot visādas fīčas, kas palīdz veidot platformu un komunicēt dažādos veidos. Šeit jāpiemin arī šodien tik svarīgie virtuālo sapulču rīki, jo arī tie lielā mērā ir saistīti ar sociāliem tīkliem. Trešais - digitālais mārketings. Ir jāprot ne tikai pārzināt to, kā citi strādā digitālajā vidē, bet arī pašam jāzina digitālie kanāli, digitālie resursi, ar kuru palīdzību strādāt pie "pārdošanas". Ceturtais - digitālais dizains un datu vizualizācija. Dizains virtuālajā vidē ir pavisam atšķirīgs no dizaina reālajā pasaulē, jāprot saprast atšķirību, jāprot pasniegt informāciju vizuāli saistoši, noformēt informāciju tā, lai tā sasniegtu mērķi.

Lai veiksmīgi iekļautos darba tirgū, nepieciešams pārzināt sociālos tīklus un dažādās mākoņkrātuves, kā arī noteikti – jāpārzina digitālā drošība un ētika.

Ieteikumi citiem pieaugušo izglītotājiem, kā papildināt savas zināšanas, lai efektīvi atbalstītu savus izglītojamos šajā laikā, un kur meklēt informāciju par kursiem, mācībām, rīkiem, pētījumiem un metodēm.

Kā un ko?

Šajā laikā, mūsuprāt, vissvarīgāk ir papildus pamācīties psiholoģiju, lai saprastu, kas šobrīd notiek ar cilvēku emocijām, stresu, spēju uztvert informāciju, trauksmes izjūtu. Šis laiks ir tik unikāls, ka no cilvēkiem nevar gaidīt tādu pašu uzvedību un reakciju, kā parasti. Lai mēs spētu atbalstīt izglītojamos, jāmēģina saprast, kā šis laiks viņus ietekmē psiholoģiski. Tas savukārt var palīdzēt pielāgot mūsu metodes un komunikācijas līdzekļus.  

Kur?

Šobrīd piedāvājums ir tik liels, ka nav pat jāmeklē. Informācija par kursiem un visu jomā aktuālo atnāk caur dažādiem informācijas kanāliem – kolēģi dalās ar informāciju, tā parādās sociālajos tīklos, e-pastos. Piedāvājums ir tik kvalitatīvs kā nekad iepriekš. Starp interneta lapām, kurās meklējam informāciju, izvēlamies oficiālo iestāžu un biedrību tīmekļa vietnes. Piemēram, EPALE, eTwinning, LBB, KISC, LNB u.c.

 

Uzsvars uz spēju mācīties un pielāgoties

Stāsta Zintis Buls, EPALE Latvija reģionālais koordinators Zemgalē.

Digitālās prasmes, bez kurām jau vairs nevaram

  1. Informācijas meklēšanas prasmes.
  2. Spēja apgūt jaunas prasmes digitālo rīku lietošanā.
  3. Prasme komunicēt ar izglītojamajiem (arī potenciālajiem) sociālajos tīkos – gan reklamējot savus produktus, gan tiešā komunikācijā.
  4. Spēja piedāvāt savu produktu arī tiešsaistē.
  5. Tiešsaistes interaktīvu kursu veidošana.

Lai veiksmīgi iekļautos darba tirgū, nepieciešamas pamatprasmes (rakstīt, saglabāt dokumentus, organizēt mapes…), prast atrast nepieciešamo informāciju, kā arī spēja apgūt jaunas prasmes digitālo rīku lietošanā.

Ieteikumi citiem pieaugušo izglītotājiem, kā papildināt savas zināšanas, lai efektīvi atbalstītu savus izglītojamos šajā laikā, un kur meklēt informāciju par kursiem, mācībām, rīkiem, pētījumiem un metodēm.

Kā un ko?

Nepieciešams iepazīt attālinātās mācīšanās rīkus: videokonferenču rīkus, straumēšanas programmas, attālinātos testus. Tad pārzināt tos pietiekami labā līmenī, lai īsā laikā varētu sagatavot un sniegt izglītojamajam konsultāciju neskaidrību gadījumā.

Otrs svarīgais aspekts, kas gan nav par digitālajām prasmēm, bet izglītotājam ir jābūt precīzai informācijai par spēkā esošajiem ierobežojumiem un drošības pasākumiem, lai pasargātu sevi un izglītojamo, kā arī, lai varētu izglītojamo konsultēt, ja viņam ir kādi jautājumi – vismaz mācēt pateikt, kur meklēt aktuālāko informāciju par šiem jautājumiem.

Kur?

1) Par rīkiem – google meklējumi. Atbildes ir forumos, šādu rīku apskatos un salīdzinošos rakstos.

2) Video pamācības.

3) Izglītības centru, augstskolu, biedrību un nozaru apvienību mājas lapās.

 

Prast būt elastīgiem un noteikti pašiem ievērot personas datu aizsardzību

Stāsta Ilze Onzule, EPALE Latvija reģionālā koordinatore Latgalē, Daugavpils pilsētas izglītības pārvaldes Izglītības atbalsta nodaļas izglītības metodiķe pieaugušo izglītībā.

Digitālās prasmes, bez kurām jau vairs nevaram

  1. Prasme orientēties digitālo prasmju piedāvājumā un sameklēt vispiemērotāko saviem izglītojamajiem.
  2. Personas datu aizsardzības ievērošanas principi.

Lai veiksmīgi iekļautos darba tirgū, pieaugušajiem jāiemācās apzināties savas vērtības un darīt tikai to darbu, kurš ir sirdij tuvs nevis to, kur vairāk maksā. Tāpat ir jāprot “sevi pārdot” un nepārtraukti izglītoties.

Ieteikumi citiem pieaugušo izglītotājiem, kā papildināt savas zināšanas, lai efektīvi atbalstītu savus izglītojamos šajā laikā, un kur meklēt informāciju par kursiem, mācībām, rīkiem, pētījumiem un metodēm.

Kā un ko?

Pieaugušo izglītības jomā strādājošajiem arī pašiem nepieciešams apzināties, ka “ilgtermiņa ieguldījums izglītībā” ir biznesa pamats. Jāspēj sabalansēt savas mācību programmas ar izglītojamā vēlmēm un darba devēja piedāvājumu.

Kur?

Dažādos interneta resursos un bibliotēkā.

 

Materiālu apkopoja: Kintija Bulava, EPALE Latvija
Foto:  Nikita Kachanovsky / Unsplash

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 3. no 3
  • Lietotāja Viktorija Pavlova attēls
    COVID19 situācija ļoti spilgti parādīja digitālo prasmju un zināšanu nepieciešamību. Vairāki cilvēki palika bez iespējas stādāt un pelnīt iztikas līdzekļus, jo pietrūka digitālo zināšanu. Vajadzēja vai ļoti ātri mācīties, vai palikt bez darba. Tas pats ar mācībām. Ļoti daudziem uzņēmumiem gan valsts, gan privātajā sektorā vajadzēja ātri organizēt darbiniekam apmācības saistītas ar digitālām prasmēm, piemēram tādiem ka tiešsaistes konferenču organizēšana, vai “mākoņa” lietošana.
    Pētot Eiropas Savienību statistiku digitālās tehnoloģijas tiek ļoti plaši izmantotas darbavietās. Pēc 2017. gada statistikas - 93% Eiropas darba vietu izmanto stacionārus datorus, 94% izmanto internetu, 75% izmanto portatīvos datorus un 63% citas portatīvās ierīces. 22% izmanto iekštīkla platformu, 8% automatizētas mašīnas vai darbarīkus un 5% programmējamus robotus. Lielākajai daļai darba vietu ir vajadzīgas digitālās prasmes - 98% gadījumos menedžeriem, 90% - profesionāļiem (piemēram, inženieriem, ārstiem un medmāsām, skolotājiem, grāmatvežiem, programmatūras izstrādātājiem, juristiem un žurnālistiem), tehniķiem, biroja darbiniekiem vai kvalificētiem lauksaimniecības darbiniekiem jābūt vismaz digitālajām pamat prasmēm. 80% darba vietu tirdzniecības darbiniekiem ir vajadzīgas pamata digitālās prasmes. Darbavietās bieži vien ir vajadzīgas pamata digitālās prasmes celtniecības darbiniekiem (50% no darba vietām), lauksaimniecības mašīnu operatoriem (34%) un pat elementāru profesiju darbiniekiem (27%). Tomēr joprojām ir dažas darba vietas, piemēram, amatnieki viesmīļi un pavāri, kas digitālās prasmes neuzskata par svarīgām dažās profesijās.
    Tā ir 3 gadus veca statistika, domāju ka procents stipri palielināsies pēc 2020. gada.
  • Lietotāja Sanda ROZE attēls
    Jā, diemžēl ir profesijas, kur digitālās prasmes praktiski netiek lietotas, kas, savukārt, noved pie tā, ka ar laiku šis cilvēks nebūs pieprasīts darba tirgū. Kas liek Jums domāt, ka pēc 2020. gada tas mainīsies?
  • Lietotāja Sjuzana Rozenberga attēls
    Izmantojot virtuālo sapulču rīkus mācības procesā, kas tagad ir nepieciešamība gandrīz visiem, tik ļoti asi saprotu, ka nepietiek vien spēja izmantot tehnoloģijas, vēl vairāk ir svarīgi noformēt informāciju tā, lai auditorija to spētu uztvert. Tāpēc īpaši piekrītu tam, ka bez «digitālā dizaina un datu vizualizācijas» prasmes jau vairs nevar. Ja informācija nav vizuāli saistoši pasniegta, tad, manuprāt, tas ir zaudējums prezentētājam, jo ar labu dizainu, vizualizāciju var palīdzēt auditorijai labāk atcerēties svarīgākos punktus, faktus, domas utt.; var ieinteresēt pēc iespējas vairākus klausītājus, ņemot vērā to, ka ir cilvēki, kuri labāk uztver informāciju vizuāli. Un ja runāt par skolotājiem, tad šī prasme ir ļoti svarīga, jo mūsdienās bērni ikdienā visbiežāk uztver informāciju vizuāli, tātad, par šādu lietu kā digitālais dizains aizmirst nevar.