chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Emuārs

EPALE intervē projekta “Cietuma joga” idejas autoru un īstenotāju Džeimsu Foksu (James Fox).

13/07/2016
by Jānis Kutraitis
Valoda: LV
Document available also in: EN DE IT PL FR ES NL

Kad Džeimss Fokss sāka praktizēt jogu, viņam ne prātā nenāca, ka kādu dienu viņš visā pasaulē mācīs tūkstošiem jogas pasniedzēju strādāt cietumos. Jogas skolotājs stāsta EPALE, kā viņš pievērsa jogai cietumniekus kādā no disciplīnas ziņā vissarežģītākajiem Amerikas cietumiem un kā turpina šo projektu Eiropas cietumos.​

/el/file/jamesfox2jpgjames_fox_2.jpg

James Fox, founder of the Prison Yoga Project. Credit: Robert Sturman

Lūdzu, pastāstiet vairāk par sevi un savu izglītību?

Es vadu projektu “Cietuma joga” ASV cietumos. Teiksim tā, man joga bija pakāpeniska pamošanās. Studēju starptautiskās attiecības, un pēc studijām mani pieņēma darbā uzņēmumā, kas darbojās Kalifornijas vīna un alus biznesā. No tā es pārgāju uz uztura bagātinātāju jomu, un šajā laikā sāku nopietni apgūt jogu un apzinātības praksi.

Man arvien vairāk gribējās kalpot. Es nezinu, kā tas izskatījās, bet es tiecos darīt kaut ko, lai atdotu citiem zināšanas un prasmes, ko biju ieguvis. Man bija sajūta, ka visu dzīvi mani ir pavadījusi veiksme, esmu uzaudzis labos apstākļos, bet bērnībā un pusaudža gados Čikāgas apkaimē biju daudz sastapies arī ar vardarbību un atkarībām. Jo vairāk es apguvu jogu un apzinātību, jo vairāk sapratu, cik noderīgi tas būtu vīriešiem - iegūstot dziļāku izpratni, viņi varētu aiztaupīt sev daļu ciešanu, kas rodas pierādot, ka ir īsti vīri. Es atkal un atkal atgriezos pie kalpošanas jautājuma, un reiz man ienāca prātā doma: “Kāpēc lai tā nebūtu joga?” Un tagad šī prakse aizņem visu manu laiku. 

Kā Jūs uzsākāt “Cietuma jogas” projektu?

2002. gadā bija kāda bezpeļņas organizācija, kas sāka rehabilitācijas programmu Sankventinas cietumā, un viņi palūdza, lai es tur noorganizēju jogas un meditācijas sadaļu. Pirms 5 gadiem, kad biju šajā darbā pavadījis 13 gadus, es sāku šo programmu izplatīt arī citos ASV cietumos, izglītojot jogas pasniedzējus, kas interesējās  par šādu darbu. Šādas apmācības organizēju reizi mēnesī. Esmu arī uzrakstījis grāmatu ieslodzītajiem, kas paredzēta kā ievads jogā. Esmu panācis, ka grāmata ir bez maksas pieejama ASV ieslodzītajiem un vairāk nekā 15 000 eksemplāru ir izsūtīti pa visu valsti.

Kad 2000. gadā sāku mācīt jogu (biju to praktizējis jau kopš 1987. gada), es sāku ar jaunatni, jo vēlējos piedāvāt jogu cilvēkiem, kas nekad iepriekš nebija ar to saskārušies. Otrkārt, gribēju koncentrēties uz ieguvumiem, ko joga sniedz emocionālajā un psiholoģiskajā līmenī. Jogas fiziskā puse ir plaši praktizēta, bet joga ļoti daudz piedāvā arī emocionālā un psiholoģiskā ziņā, it īpaši, ja tā tiek šādi virzīta. 

/el/file/classplankjpgclass_plank.jpg

Credit: Robert Sturman

Kā Jūs vadāt projektu?

Runājot par mācīšanu un metodiku, stāstu, kā pielāgot jogas praksi, lai risinātu ar psiholoģiskajām un emocionālajā traumām saistītās problēmas. Kad sāku nodrošināt programmu minētajai bezpeļņas organizācijai, viņi bija iesaistīti daudzu rehabilitācijas pasākumu organizēšanā ieslodzītajiem, tajā skaitā tādos, kas vērsti uz vardarbības novēršanu un “atjaunotu taisnīgumu”.

Taisnīgums, kas dominē visās mūsu juridiskajās sistēmās, pielīdzinās sodam – ja ir izdarīts noziegums, tiek piemērots sods. “Atjaunots taisnīgums” vadās pēc cita principa – ja tiek izdarīts noziegums, ir radies kaitējums. Tātad, jādomā, kā likvidēt kaitējumu un izmainīt traumatisko situāciju – kaitējumu upurim un kaitējumu vainīgajam. Lai likvidētu kaitējumu vainīgajam, ir nopietni jāstrādā ar cēloņiem jeb ar jautājumu, kā šis cilvēks nokļuva vietā un situācijā, kur viņš var nodarīt ļaunumu citiem. Šī jautājuma risināšana nozīmē daudz dziļa darba ar sevi.

Tādējādi, papildus jogai es sāku vadīt “atjaunotā taisnīguma” nodarbības. Tas bija pilnas slodzes darbs, kas pārvērtās bezpeļņas projektā “Cietumu joga”. 

/el/file/chuckcolorjpg-0chuck_color.jpg

Credit: Robert Sturman

Vai Jūs varētu mazliet pastāstīt, kā cietumu izglītība darbojas ASV? Kādas ir galvenās problēmas, ar ko nākas saskarties?  Vai, jūsuprāt, šīs problēmas ir specifiskas Amerikai?

Cietuma izglītībā ASV pastāv milzīga plaisa. Daudz tiek runāts par cietumu reformu, pat [ASV prezidents Baraks] Obama pagājušajā gadā izcēla šo problēmu (viņš apmeklēja cietumu un nepilngadīgo pāraudzināšanas iestādi). Lai īstenotu cietumu reformu, ir jāveic divi saistīti pasākumi – viens no tiem ir izmaiņu veikšana notiesāšanu regulējošajos likumos, bet otrs saistīts ar attieksmes maiņu pret narkotiku apkarošanu.

Mūsu [ASV] cietumos ir 2,25 miljoni pieaugušo – vairāk nekā katrs simtais pilngadību sasniegušais ASV iedzīvotājs. Reformām arī jāsniedz atbilde uz jautājumu: “Ko jūs darīsiet, lai cietumnieki pēc cietuma pamešanas atkal neveiktu jaunus noziegumus?” Tā kā uzmanība galvenokārt ir pievērsta sodīšanai, ir bijušas ļoti nedaudzas programmas, kas vērstas uz kriminālās uzvedības cēloņu likvidēšanu.

Manuprāt, Eiropā ir daudz lielāks uzsvars uz cietumnieku terapiju un cilvēktiesībām nekā ASV. Ja paskatāmies uz ASV kopumā un uz vidējo ASV cietumu, ir ļoti maz cietumniekiem paredzētu programmu. Iespējams, ir Anonīmo alkoholiķu programma un ar reliģiju saistītas programmas, bet īsti terapeitiskas programmas, kas cilvēkam ļauj izprast, kas viņa uzvedībā un iepriekšējā dzīvē ir bijis tāds, ka novedis pie nozieguma, ir reti sastopamas. Beidzot ir atzīts, ka tās ir jānodrošina.

 

Kāpēc, Jūsuprāt, cietumos jogai ir tik liela piekrišana?

Viens no ceļiem uz cietumu reformu ir pasākumi, lai novērstu atkārtotu noziegumu veikšanu un mazinātu recidīvismu. Viens no veidiem, kā samazināt recidīvismu, ir nodrošināt ieslodzītos ar programmām, kamēr viņi ir cietumā. Tā ir sanācis, ka Santkventinas cietums ir kļuvis gandrīz par paraugcietumu attiecībā uz programmām, jo Sanfrancisko līča rajonā ir ļoti daudz sociāli aktīvu cilvēku, līdz ar to Santkventinā  iedzīvotāji tradicionāli dodas palīgā, piedāvājot programmas. Tās tiek piedāvātas dažādās jomās- saistībā ar “atjaunoto taisnīgumu”, arī vardarbības novēršanā, emociju iepazīšanā, jogā un meditācijā, un šīs programmas ir veiksmīgas. Tās maina uz sodiem balstīto kultūru, kas ir grūtākais, pie tam šobrīd attieksme pret programmām kopumā ir daudz pozitīvāka nekā iepriekšējos 15 gados, un īpaši pozitīva tā ir pret jogu.

“Manuprāt, skolotājs ir pametis pontonu peldētājiem, kas zaudējuši ticību, ka spēj  aizpeldēt līdz krastam, jo viņi neredz galamērķi. Joga ir kaut kas īpašs.” MS, ieslodzītais un jogas skolnieks

Jogai nav nepieciešams daudz vietas un aprīkojuma, to var praktizēt uz kailas grīdas. To var praktizēt pat kamerā. Tomēr daudz labāk to ir darīt nodarbībā, jo ir ļoti vērtīgi radīt alternatīvu kopienu cietuma vidē.

Jogas nodarbībās tiek veidota augstākas izglītības un apziņas atbalsta kopiena. Galvenais šķērslis ASV cietuma apstākļos ir institucionāla domāšana un institucionāla vilcināšanās izmēģināt kaut ko jaunu – cilvēki domā: “Joga, cietumā? Beidziet dzīt jokus.” Pārsvarā cilvēki, kas neko nezina par jogu, uzskata, ka tā paredzēta sievietēm skaistos salonos, kur spēlē mūzika un tiek kūpināti vīraka kociņi. Viņi nesaprot, ka ir īpašs jogas atzars – jogas terapija, kur joga ir īpaši pielāgota terapeitiskiem mērķiem.

/el/file/yoga23nytreduxjpgyoga_23_nyt_redux.jpg

Credit: Robert Sturman

Kā Jūs sākāt izvērst šīs programmas citos cietumos, kas, iespējams, nebija tik pretimnākoši?

Labs jautājums. Es atsaucos uz pieprasījumu. Cilvēki no jogas sabiedrības, piemēram, Ņujorkā vai Vašingtonā vērsās pie manis, sakot: “Klau, mēs šeit vēlētos uzsākt līdzīgu programmu. Kā lai to dara?’. Tad es viņiem teicu, ka, pirmkārt, ir jāiziet apmācība. Ir nepieciešama skaidra izpratne, kā pielāgot pašu jogu un kā darboties cietuma vidē. Atbalsta sniegšanai es noorganizēju dažus jogas pasniedzējus, kas sazinājās ar cietumiem, kuri bija izrādījuši interesi. Tā tas pamazām vērsās plašumā. Pēdējos piecos gados esmu izglītojis vairāk nekā 1200 pasniedzējus. Un tagad cietumi mūs uzrunā šādi: “Mēs gribētu uzsākt jogas programmu, vai jums ir kādi cilvēki mūsu apkaimē?”

Lūdzu, pastāstiet par programmām, ko esat uzsācis Eiropā?

Es sāku braukāt uz Eiropu pirms pieciem gadiem. Ar mani sazinājās kāds jogas cilvēks no Oslo, kam bija iespēja sākt jogas programmu kādā Norvēģijas cietumā, un jautāja, vai es varētu atbraukt un palīdzēt apmācīt pasniedzējus un iesākt šo projektu. Tagad tas jau veiksmīgi darbojas ar nosaukumu “Gangsteru joga”. Līdzīgus seminārus esmu vadījis arī Hamburgā, kur darbojas manas organizācijas filiāle “Projekts Joga”, kas strādā ar jauniešiem.

“Es zinu, ka es kaut kas esmu, un mani ņem vērā. Es kontrolēju savu ķermeni un dzīvi; lai es spētu ieskatīties dziļi sevī un atrastu tur sev nepieciešamo palīdzību, man ir jābūt kontaktā ar ikdienas dzīvi.” ML, ieslodzītais un jogas skolnieks

Pēdējos pāris gadus es mācu pasniedzējus arī Amsterdamā. Tur mēs piedalāmies valsts finansētā programmā, kas paredzēta darbam ar likumpārkāpējiem. Nīderlande ir izveidojusi šo programmu ar mērķi sasniegt 600 personas, kuras valstī visvairāk ir bijušas iesaistītas atkārtotos noziegumos, un apcietinājuma laikā sniegt šai sabiedrības daļai dažāda veida atbalstu – veselības aprūpē, darba vietas nodrošināšanā, iesaistē programmās, lai pārbaudītu, vai tādējādi ir iespējams mainīt recidīvisma līmeni.

Šeit galvenā loma ir Amsterdamas pašvaldībai, kur notiek lielākais skaits noziegumu. Mums bija iespēja uzstāties ar prezentāciju šajā pašvaldībā, ierosinot īstenot jogas izmēģinājuma programmu. Pagājušajā gadā mēs to īstenojām un esam saņēmuši apstiprinājumu otrajam ciklam. Šobrīd īstenojam 13 nedēļu programmu, cerot, ka tas pārtaps par pastāvīgu programmu darbam ar atkārtotiem likumpārkāpējiem.

/el/file/teachingjpgteaching.jpg

Credit: Robert Sturman

Šķiet, šāds darbs sniedz daudz gandarījuma – ko Jūs esat no tā guvis?

Visi pasniedzēji atzīst, ka jūtas ļoti laimīgi, ka viņiem ir iespēja darīt šo darbu. Patiesībā, kad tiek sakārtoti visi organizatoriskie jautājumi, ieslodzītie pārsvarā ir ļoti pateicīgi un pasniedzēji kalpojot piedzīvo gandarījumu. Šo sajūtu neietekmē nauda vai statuss, un tas ir neaprakstāmi.

Sankventinas cietums  iezīmē jaunu ceļu izglītībai cietumos
Panākot, ka tiek iesaistīta ceturtā daļa ASV ieslodzīto un šim skaitam pieaugot katru gadu, Sankventinas cietums arvien vairāk tiek uzskatīts par pionieri jaunu un inovatīvu izglītības programmu ieviešanā. Viena no šādām programmām ir “Kods.7370”, kurā tiek mācīta datorprogrammēšana.  To 2010. gadā ieviesa bezpeļņas organizācija “The Last Mile”, un tā kļuva par pirmo apmācību programmēšanā, ko piedāvāja ASV cietumos. Pēc ļoti veiksmīgas izmēģinājuma programmas Sankventinas cietumā, šobrīd projekts tiek īstenots vēl piecos citos Kalifornijas cietumos, divi no tiem ir sieviešu. Vairāk informācijas par šo apbrīnas vērto organizāciju un tās vēsturi meklējiet šeit, kā arī organizācijas tīmekļa vietnē.

 

Vai ir kādas īpašas prasības, kas jāņem vērā, mācot ieslodzītos?

Lielākā daļa cilvēku, kas kļūst par jogas pasniedzējiem, ir diezgan alternatīvi domājoši. Viņi nenāk no reglamentētas vides, bet cietums ir ļoti reglamentēta vide. Tur nepieļauj atkāpes no noteikumiem. Piemēram, ASV pastāv stingras normas attiecībā uz cietuma apmeklētāju apģērba veidu un krāsu. Ir daudz noteikumu, kas cilvēkiem brīvībā ir nepierasti, it īpaši, ja ņemam vērā jogas pasniedzēju neatkarīgo dabu.

Pastāv skaidras robežas, un cilvēkam ir jābūt emocionāli un psiholoģiski gatavam doties mācīt uz šādu iestādi. Tādējādi, jo vairāk cilvēks ir nobriedis, jo labāk. Patiesībā, es to neiesaku darīt cilvēkiem bez nopietnas dzīves pieredzes. Tas būtu ļoti bezatbildīgi no manas puses. Es cenšos rekomendēt gados vecākus pasniedzējus. Vislabākie skolotāji ir tie, kas paši ir cīnījušies ar personīgās dzīves sarežģījumiem.

 

/el/file/colourzoomjpgcolour_zoom.jpg

Credit: Robert Sturman

Ja Jums būtu jādod viens padoms cilvēkiem, kas strādā cietuma izglītības sektorā, kāds tas būtu?

Parasti es saku: pilnībā nododieties savam darbam. Tas ir, ja esat apņēmušies veikt šo darbu, jums ir nepārtraukti jāstrādā pie pašattīstības. Jūs dodaties uz cietumu, un esat tur līdzīgā situācijā ar ieslodzītajiem. Ja esat apņēmies kalpot, jūs satiekat cilvēkus tajā situācijā, kādā tie ir konkrētajā brīdī. It īpaši, ja jūs darāt kaut ko tādu kā joga, jums pašam ļoti nopietni jāizturas pret praktizēšanu, un šāda attieksme ļaus jums pārvarēt visas sastaptās grūtības.

Ko par programmu saka ieslodzītie?

Pirmkārt, cilvēki, kas atnāk uz nodarbībām, piedzīvo stresa samazināšanos. Dažas no bieži dzirdētām atsauksmēm ir šādas ”Es sāku piedalīties nodarbībās un, cik atceros, tā bija pirmā reize, kad es labi gulēju,” vai “Man hroniski sāp mugura, bet pēc trešās nodarbības es jutu, ka sāpes atkāpjas.” Pie tam, jo ilgāk ieslodzītie piedalās programmā, jo labāk viņi apgūst sevis nomierināšanas prasmes. Viņi iemācās, kā nomierināt sevi  sarūgtinājuma brīžos – apgūst elpošanas prakses un īsas meditācijas, kas sniedz paliekošu labumu. Šīs prasmes viņi paņems līdzi, atgriežoties sabiedrībā, un varēs izmantot, sastopoties ar ikdienas dzīves stresu. Minētie ieguvumi ir apstiprinājušies zinātniskajos pētījumos, kas ļauj sniegt pamatotus pierādījumus sarunās ar iestādēm par mūsu piedāvājumu ieslodzītajiem.

/el/file/prayingjpgpraying.jpg

Credit: Robert Sturman

Vai ir kāds nodarbību dalībnieks, kas Jums īpaši palicis prātā? 

Tādu ir daudz. Nesen bija viens puisis no Meksikas. Lielākā daļa vīru atrodas mūža ieslodzījumā ar iespēju sodu izciest nosacīti, tas nozīmē, ka viņiem vienīgā iespēja izkļūt no cietuma ir nosacītas soda izciešanas komisijas atzinums, ka šo cilvēku rehabilitācija ir bijusi veiksmīga un viņi var atgriezties sabiedrībā. Šis puisis bija apmeklējis nodarbības mazliet vairāk nekā gadu. Pirms tam viņš ar jogu nebija nodarbojies, un aptuveni piektajā vai sestajā nodarbībā viņš pienāca pie manis un teica: “Es nespēju noticēt, ko šī jogas praktizēšana dara ar mani!” Katru nedēļu viņš mums vēstīja kaut ko jaunu – viņš bija meditējis, jutās daudz mierīgāks un visbeidzot teica: “Kad es aizbraukšu atpakaļ uz Meksiku, es iemācīšu šo praksi savai ģimenei.”

Tas ir tikai viens piemērs, bet tādu ir daudz. Daudzi skolnieki man ir teikuši, ka joga viņus ir atturējusi no iesaistīšanās kautiņos. Kautiņi var izcelties jebkurā momentā, jo visapkārt ir daudz spriedzes. Daudzi skolnieki saka, ka joga viņiem ir palīdzējusi neiesaistīties un atturēties no atbildes soļa speršanas.

Kas būs nākamais pēc “Cietuma jogas” projekta?

Viena no lietām, pie kā strādājam, ir mācību materiāli ieslodzītajiem – veidojam apzinātas elpošanas un meditāciju prakses audiodisku, kas iznāks nākamā gada sākumā. Tāpat ceram izvērst  savu darbību citos cietumos.

Ir plašas iespējas izmantot manu metodiku darbā ar cilvēkiem ar cita veida traumatisku pieredzi. Kad biju Nīderlandē, valstī un visā Eiropā ieplūda lielas ieceļotāju masas. Savu metodiku es saucu par traumatisku pieredzi atzīstošu, apzinātībā balstītu jogas pielāgošanas metodiku. Eiropā tagad ir simtiem tūkstošu ieceļotāju, ko ir iespaidojusi šāda traumatiska pieredze. Mana metodika piedāvā ļoti pozitīvu papildinošu veselības aprūpes praksi, ko sniegt šiem iedzīvotājiem. 

 

/el/file/yoga16nytreduxjpgyoga_16_nyt_redux.jpg

Credit: Robert Sturman

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 2. no 2
  • Lietotāja Daiga Dzene attēls
    Lieliski! Joga viennozīmīgi ir ceļš uz pašpieņemšanu, tiekšānos attīstīties un kļūt labākam gan fiziskā gan garīgā līmenī. Itīpaši, ja par to uzzina no tik iedvesmojoša skolotāja, tajā iedziļinoties, joga var kļūt par ne vien veselīgu aktivitāti, bet dzīvesveidu un domāšanu, kas neiekļuaj reliģijas, kas, diemžēl, daudzos gadījumos citumos tiek sludinātas, dažkārt pat uzspiestas un var tikt pārprastas.. Jogas gadījumā "Dievs", jeb garīgai līderis cilvēkam ir viņš pats - viņa prāts, taču ķermenis - viņa templis. 
  • Lietotāja Elena Galifianaki attēls

    This is an excellent and inspiring interview of James Fox, thank you!

    Relating to migrants, remember next week EPALE is hosting Migrant Education Week 25-29 April (/node/20789).

    There will be 3 LIVE discussions taking place on Tue 26th, Wed 27th and Thu 28th April (Experiences, Challenges and Solutions). Join in the discussions and share on social media with the hashtag #epale2016.

    To get an email alert as the live discussions start, go to the EPALE Soonfeed and click "Join" for each discussion: /blog/epale-soonfeed.

    See you online next week!

    Eleni