chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Emuārs

Eiropas Savienības Profesionālo prasmju nedēļa

22/11/2018
Silvija Karklina
Valoda: LV

Eiropas Savienības Profesionālo prasmju nedēļa tiek organizēta atkārtoti, kopā pulcējot visus ieinteresētos dalībniekus profesionālās izglītības procesā.

Prasmju nedēļas apskatīto jautājumu loks bija visplašākais un visaptverošākais pasākums jebkurā nodarbinātības un sociālo jautājumu jomā.

Svarīgie faktori, kas palīdz uzlabot izglītību, ir skolotāju profesionālā pilnveide un mācīšanas kvalitāte. Arī “enquiry based” jeb kompetenču pieejā izglītībā skolotājiem ir vislielākā nozīme prasmju, kompetenču un zināšanu pilnveidošanas procesā.  Tomēr daudzās valstīs daudzi skolotāji turpmākajos gados dosies pensijā, un ir svarīgi šai profesijai piesaistīt pietiekami daudz jaunu kvalificētu un motivētu cilvēku. Tāpēc vajadzētu viņiem piedāvāt kvalitatīvas mācības un pievilcīgas profesionālās izaugsmes perspektīvas viņu personiskajai izaugsmei, kā arī atalgojumam.

Pieaugušo izglītība ir iespēja pārkvalificēties un celt kvalifikāciju, kas ir saistīts ar pieaugušo izglītību kopumā, ar kvalitāti pieaugušo izglītībā, jo, beidzot aktīvās mācības skolās, pieaugušo ieguldīšana prasmēs samazinās un atlikušo mūža daļu var saglabāties zemā līmenī, kas gan nav novērojams ar augsti izglītotiem pieaugušajiem. Lielākā daļa mazkvalificēto pieaugušo, t. sk. to, kuriem ir grūtības ar pamatprasmēm vai kuru darba situācija ir nestabila vai sadrumstalota, nepiedalās pieaugušo izglītībā. Šodien ES valstu vidū ir milzīgas atšķirības attiecībā uz līdzdalību pieaugušo izglītībā. Ir svarīgi palielināt to iedzīvotāju īpatsvaru, kuri iesaistās mācībās visa mūža garumā, kas būtu veids, kā uzlabot prasmju un zināšanu kapitālu visā Eiropā. Tajā pašā laikā praksē ir pierādīts, ka ir trūkumi saistībā ar pieaugušo izglītības pieejamību, kvalitāti un finansējumu. Vienlaikus ir jāņem vērā inovācijas un digitālās tehnoloģijas izmantošana izglītībā, kuras paver jaunas iespējas mācīšanas un mācīšanās pieejās, taču daudzās Eiropas izglītības iestādēs to izmantošanā atpaliek. Un fakts, ka tehnoloģijas attīstās, liek domāt par to, kā veicināt izglītības iestādes (īpaši pieaugušo izglītībā) tikt līdzi inovācijām, ieviest tās savās mācību programmās, prakses vietās, izmantot tās radoši. Interesanti, ka holandiešu pētnieki domā, ka turpmāk gandrīz ikvienā profesijā vajadzēs vismaz divas prasmes: IKT un specifiski profesionālās. Savukārt, arodu un profesionālā izglītība kļūs vēl nozīmīgāka, jo ne robotika, ne kosmosa ceļojumi vai virtuāla pasaule neiztiks bez visvienkāršākajām aroda prasmēm.

Profesionālo prasmju nedēļas laikā tika pasniegtas arī VET Ekselences balvas, par kuru nominācijām bija iespējams balsot vismaz divu iepriekšējo mēnešu garumā. Rādot šos labās prakses piemērus, mums visiem kļuva pieejami labākie piemēri profesionālās izglītības jomā gan māceklībā, gan mācoties darba vietā, gan dibinot savus uzņēmumus; tā arī bija atzinība labam un veiksmīgam darbam, motivējot gan indivīdus, gan organizācijas, kuras darbojas profesionālās izglītības jomā. Jāpiemin, ka arī Latvijā jau otro gadu tiek pasniegta šāda Pieaugušo izglītības balva “Saules laiva”, kas motivē rādīt savu labāko sniegumu plašākai sabiedrībai.

Profesionālo prasmju nedēļas laikā tikām iepazīstināti ar profesionālās izglītības vēstniekiem no katras valsts, kur Latviju jau otro gadu pārstāvēja Katrīna Elizabete Sīle, kura ir mācījusies grafisko dizainu, ieguvusi atzinību WorldSkills konkursos Abu Dabi un Budapeštā.

Profesionālo prasmju nedēļa apgāza mītu, ka profesionālā izglītība ir domāta tikai jauniešiem, vienlīdz svarīga bija gan pieaugušo izglītība sekcija konferencē, gan prakses piemēri, kur pieaugušie ir spējuši uzreiz pēc mācībām uzsākt darba gaitas; profesionālā izglītība ļauj pārkvalificēties vai uzlabot prasmes jebkurā vecumā.

Tāpat tika apgāzts mīts, ka arodizglītība vai profesionālā izglītība ir tikai otrā izvēles iespēja. Visā Eiropā ir jau sen pierādīts, ka, ja vēlamies ātrāk uzsākt savu profesionālo karjeru un virzīties tālāk pa karjeras kāpnēm, tad ir jāsāk ar profesionālo prasmju un zināšanu apguvi. Tā visātrāk varēs apgūt gan komandas darba prasmes, gan tās prasmes, ko prasa darba vieta.

Vienlaikus profesionālā izglītība neierobežo cilvēku strādāt tikai viena veida darbu. Mācības profesionālās vai arodizglītības iestādēs nodrošina gan personības attīstīšanu, gan uzņēmējdarbības un aktīva pilsoņa lomas veidošanu, kuras pilnveidojot tālāk, var pavērt plašas iespējas citās darba jomās.

Daudzās diskusijas parādīja, ka profesionālā vai arodizglītība var kļūt par pirmo izvēli daudziem skolu absolventiem.

 

Silvija Kārkliņa,
EPALE projekta satura eksperte

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 2. no 2
  • Lietotāja Daiga Frīdberga attēls
    Piekrītu tam, ka ir svarīgi palielināt to iedzīvotāju īpatsvaru, kuri iesaistās mācībās visa mūža garumā, tomēr situācija Latvijas laukos pasliktināsies pakalpojumu pieejamības ziņā, ja tiks īstenota novadu apvienošana. Mazo novadu iedzīvotāji tiks atrauti, attālināti no iespējas apmeklēt izglītojošus pasākumus. Jau tagad samazinājušies sabiedriskā transporta maršruti, liedzot iespēju nokļūt līdz pašvaldību centriem. Ja visa izglītības sistēma koncentrēsies tikai lielajās pilsētās, tad ko darīsim mēs, laukos?
  • Lietotāja Anita Apine attēls

    Iesaku ieskatīties  Vidzemes augstskolas pētījumā
    http://profesijupetijums.valmiera.lv/, kur ievadā pētījuma autori saka:

    "Pēdējo gadu laikā darba tirgus ir strauji mainījies. Līdztekus kvantitatīvām izmaiņām arvien vairāk darba tirgu skar kvalitatīvas pārmaiņas. Ir daudz jomu, kur cilvēku roku darbu nomaina mašīnas. Arvien biežāk no darba devējiem parādās signāli, ka darbaspēka piedāvājums nemainās atbilstoši uzņēmēju vajadzībām. Atsevišķas profesijas kļūst arvien mazāk pieprasītas, bet citās trūkst kompetentu darbinieku. Viedokļi par šo jautājumu starp darba devējiem un izglītības iestādēm ir atšķirīgi. Lai sniegtu ieskatu par piedāvātās izglītības atbilstību darba devēju pieprasījumam, tika veikts
    pētījums „Valmierā un Vidzemes reģionā piedāvātās izglītības atbilstība uzņēmēju pieprasījumam un nodarbinātības prognozēm”.

    Pētījuma mērķis - identificēt Valmierā un Vidzemes reģionā piedāvātās izglītības atbilstību uzņēmēju pieprasījumam un nodarbinātības prognozēm.
    Pētījums veikts 2015.-2016. gadā.

    Materiāla izmantošanas gadījumā pētījuma autori lūdz atsaukties šādi: Rozentale, S., Livina, A., Brigsa, S., Andersons, A., Kreituze, I. (2016). Valmierā un Vidzemes reģionā piedāvātās izglītības atbilstība uzņēmēju pieprasījumam un nodarbinātības prognozēm. Valmieras pilsētas pašvaldība, Vidzemes Augstskola, Latvija.