chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE - Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

Emuārs

Izglītība COVID-19 laikā

16/03/2020
Piotr Maczuga
Valoda: LV
Document available also in: PL EN ES IT FI RO DE HU HR SL ET FR

Jau vairākas nedēļas visi runā tikai par vienu vienīgu tēmu. Lai arī kāda būtu jūsu attieksme pret SARS-CoV-2 korona vīrusu, visur pasaulē katru dienu tiek atcelti kursi un semināri. Mazāk tikšanos, ceļojumu, mazāk personisku kontaktu un attiecīgi arī mazāk mācīšanās.

Šādā situācijā nāk prātā viens vienīgs risinājums: attālinātā mācīšanās, t.i. jebkāda veida vebināri, tiešsaistes kursi un darbnīcas. Pēdējo gadu laikā tie ir krietni attīstījušies un kļuvuši populāri, tomēr joprojām ir virtuāli un kā tādi ir palikuši klātienes risinājumu ēnā.  Šobrīd ir iespēja nodemonstrēt e-risinājumu patieso potenciālu. Šobrīd mēs vairāk neprasām, vai mācīšana tiešsaistē ir labāka nekā tradicionālās metodes. Mēs pat neizskatām jautājumu, vai starp šīm metodēm ir kāda atšķirība, jo šobrīd tā vienkārši ir vienīgā izvēle. Un šis laiks ir kaut kā jāaizpilda, lai mēs kā izglītotāji izdzīvotu. 

Daudzviet pasaulē situācija vēl nav tik slikta, lai lielā skaitā slēgtu universitātes, mācību un konferenču centrus, bet situācija var mainīties, kā to mums ir pierādījis Itālijas piemērs. Tad nu paskatīsimies, kā būtu, ja no rītdienas mums būtu jāsāk mācīt/mācīties nez klātienes kontakta ar citiem cilvēkiem.

Teorētiski mums ir pieejams plašs tehnoloģisko rīku klāsts, jo attālinātās mācīšanās ideja nav jauna. Tā radās jau pirms daudziem simtiem gadu, un Internets mums šobrīd piedāvā patiesi efektīvus risinājumus. 

   

         

Tālākizglītības kursi

Runājot par attālināto mācīšanos, galvenokārt domājam sinhrono mācīšanu. Šajā gadījumā ir grūti atrast, ar ko aizvietot tiešo kontaktu ar pasniedzēju. Tādējādi mēs sākam ar vebināru platformu izpēti, jo tās dod iespēju kopīgi strādāt pie mācību materiāliem, komunicēt reāllaikā, izmantojot audio, video un citas sadarbības iespējas, piemēram, testus, kurus var izmantot kā vingrinājumus vai materiāla apguves pārbaudes darbus. Strādājot mazās grupās, kas sastāv no dažiem cilvēkiem, var panākt vairāk brīvības un šādam mācību veidam nebūtu jāatgādina lekcija. Labi strukturētā vebinārā darbosies pat Kolba mācīšanās cikls.

Tirgū ir pieejami desmitiem risinājumu. Tos visus ir viegli īstenot dažās minūtēs. Mazu grupu gadījumā šādu pakalpojumu izmaksas ir pielīdzināmas programmu kā pakalpojuma izmaksām. Šajā gadījumā neko nav nepieciešams instalēt un pieeju platformai var vienkārši iegūt caur interneta pārlūku, samaksājot vien dažus eiro mēnesī. Kaut arī daudzi cilvēki ikdienā izvairās no šādiem izdevumiem, situācijā, kad  tiešsaistes darbnīcas kļūst par jūsu galveno mācīšanas metodi, šādi izdevumi kļūst simboliski. Telpu īre uz vienu dienu vidēji maksā 5-8 reizes vairāk nekā pieejas iegūšana vebināra platformai uz mēnesi.  

Tātad izlasot šo rindkopu un apzinoties, cik daudz jūs varat iegūt par simbolisku maksu, ņemiet savu kredītkarti un rīkojieties. Jāatzīst, ka kaut arī tiešsaistes mācību platformas nav gluži mūsu ikdienas patēriņa grozā, tomēr tās vairāk nav arī augstās tehnoloģijas – šobrīd Interneta tiešraides vairāk nevienu nepārsteidz. Tās ir tikpat ierastas kā e-pasti. Tās nav ne ekskluzīvas, ne arī prestižas, tāpēc abonēšanas maksām ir jābūt pieejamām. Tās arī nekad nav bijušas augstas, jo, pateicoties plašajam pieprasījumam, programmu izmaksas, kas izstrādātājiem un operatoriem ir saistītas ar produkta izplatīšanu, nav augstas.  Un tam tā jābūt, kamēr vien jums nav nepieciešami kādi īpaši augstas kvalitātes risinājumi. Teorētiski par vienas kvalitatīvas grāmatas cenu jūs varat mēnesī piedāvāt neierobežotu skaitu vebināru (jāatzīst gan, ka parasti vienlaicīgi var notikt tikai viens seminārs). Tomēr, ja izrādās, ka patiesais tiešsaistes sesiju skaits konkrētajā mēnesī ir izsakāmas ar divciparu skaitli, kā tas varētu būt daudziem pasniedzējiem, tad biznesa modelis var ātri mainīties.  

   

Konferences

Viss varētu sarežģīties, ja mēs vēlamies vienā virtuālajā telpā sapulcināt nevis dažus, bet gan vairākus simtus cilvēku. Šādā gadījumā, cenas pieaug proporcionāli virtuālās telpas cilvēku kapacitātei un šāda pieeja ir spēkā pārsvarā visiem abonēšanas piedāvājumiem. Ar visu to tiešsaistes pasākuma organizēšanai 500-1000 cilvēkiem nevajadzētu izmaksāt vairāk nekā telpu īre 15 dalībniekiem. Te nu mēs atkal redzam, cik zemas patiesībā ir virtuālo pasākumu izmaksas. Turklāt šajā situācijā jums nav jāuztraucas par materiālu kopēšanu, stāvvietu pieejamību, dalībnieku sagaidītājiem, kafijas pauzēm vai ēdināšanu. Un jāatzīst, ka šie ir paši svarīgākie mācību pasākumu aspekti. 

Tajā pat laikā lielas grupas liek mums domāt, ka visu nav iespējams izdarīt sinhronizēti. Tas attiecas gan uz konferencēm, gan kursiem. Simtiem izglītojamo būs nepieciešami pēckursu atbalsta pasākumi, piemēram viņu datu pārvaldība, progresa novērtēšana un daudzi citi jautājumi.  Jau daudzus gadus populārās tiešsaistes mācību platformas piedāvā vienkāršotus risinājumus.

Daudzi profesionāļi ir pārliecināti, ka tās ir gājušas pārāk tālu vienkāršošanas virzienā, jo pie platformu izstrādes nedarbojas pieaugušo izglītības profesionāļi vai arī viņu viedoklis netiek ņemts vērā, dodot priekšroku biznesa interesēm.

Tātad, kādas problēmas pastāv Udemy un citu platformu gadījumā? Tās pastāvīgi piedāvā jaunus kursus, vairumu no kuriem nepasniedz izglītības speciālisti. Tā nu viņi vispirms izvairījās no visa, kas radīja sarežģījumus e-kursa izveidē. Metodiskie aspekti ir noreducēti līdz prasību sarakstam, kas jāievēro kursā, un kursa apraksts ir vien dažas kastītes, kas kursa autoram jāaizpilda. Atzīmes un to nozīme ir noreducēta līdz automātiski izdodamiem sertifikātiem.  

Ja pasniedzējs vēlas kaut ko vairāk, ir iespējams izvēlēties sarežģītākus risinājumus, kas, pēc daudzu domām, nav ne intuitīvi, ne ērti. Un šeit tad ir vieta mācīšanās pārvaldības sistēmām, tādām kā Moodle. Tā ir pieejama par brīvu un piedāvā labi izstrādātas funkcionalitātes, aptverot pilnu mācīšanas un vērtēšanas procesu spektru. Neraugoties uz to, daudzi lietotāji ieteiks jums nevis sākt ar jaunu funkcionalitāšu pievienošanu, bet gan vispirms atspējot daudzās funkcionalitātes, kas darbojas pēc noklusējuma. Moodle platforma bieži vien atbaida skolotājus, kas tikko sāk strādāt, jo rada iespaidu, ka viņiem jāiegūst doktora grāds datorzinātnēs, lai spētu izmantot šo platformu. Es jūs varu iedrošināt un teikt, ka funkcionalitāšu samazināšana šeit ļoti labi palīdz. 

    

Atzīmes un sertifikāti

Cilvēki mēdz vākt dažādus diplomus un piedalīšanās apliecinājumus izglītības pasākumos. Tomēr lielais daudzums šādu dokumentu mums liek domāt par šādu sertifikātu inflāciju. Man pašam bieži ir grūti atbildēt, vai manu mācību noslēgumā tiks izdoti minētie dokumenti. Es parasti atbildu, ka pat, ja es gribētu, es neesmu sertifikācijas iestāde. Tomēr problēma ir nopietnāka - kā lai izsniedz uzticamus dokumentus, apstiprinot izglītojamo gūtos panākumus jūsu pasniegtajā kursā?

Šeit ir iespējams izmantot tādus risinājumus kā Accredible, ar kuru ir iespējams zināmā pakāpē kontrolēt un verificēt sasniegumus. Pat šāds piedalīšanās apliecinājums ir daudz vērtīgāks nekā vienkāršs PDF dokuments, jo izmantotās funkcionalitātes piedāvā vismaz kādu nodrošinājumu pret viltojumiem (kas ir patiesa problēma Amerikas tiešsaistes kursu tirgū).  Nākotne droši vien pieder blokķēžu tehnoloģijām, kur, vienkārši sakot, ikvienam būs pieejami dati pilnīgi par visu tā vietā, lai tie glabātos kādā serverī, kas nav pieejams verifikācijas veicējam. Tādējādi būs viegli pārbaudīt, vai konkrētais materiāls ir vai nav autentisks. Rezultātā šādi diplomi iegūs reālu nozīmi pat oficiālai kvalifikācijas apstiprināšanai. Lai arī daudziem turpmāk teiktais šķitīs kā zaimošana, kas zina, vai pašreizējā vīrusa apkarošanas situācija nepaātrinās šo procesu. 

   

Tehnoloģija nav viss

Tehnoloģijām esmu veltījis lielu daļu šī raksta, bet praktiskā ziņā tām ir sekundāra nozīme. Parasti no attālinātās mācīšanas iemēģināšanas un ieviešanas attur un sarežģījumus rada pieredzes un zināšanu trūkums par attiecīgo mācīšanas metodiku. 

Formālajā izglītības sistēmā vien mēs runājam par aptuveni 100 miljoniem skolotāju un lektoru; ja pievienojam vēl visus, kas māca citos sektoros, saprotam ka rodas liels tirgus. Un šiem cilvēkiem ir nepārtraukti jāmāca, kā mācīt. Pirms dažiem gadiem daudzas universitātes palaida savus MOOC kursus un sāka sadarboties ar tādām platformām, kā Coursera un edX, tātad savā ziņā iestaigāja šo ceļu. Diemžēl, man ir iespaids, ka tikai daži sekos šim piemēram. Mūsu Eiropas daļā lielākais stimuls piedāvāt akadēmiskos tiešsaistes kursus noteikti bija šim mērķim piešķirtie Eiropas līdzekļi. Ar neapbruņotu aci bija redzami milzīgie centieni izstrādāt tādus projektus kā Polijas MOOC, kurā šobrīd ir ļoti maz projektu. Tagad var vienkārši izrādīties, ka nav citu risinājumu un skolotājiem jāiemācās mācīt situācijā, kad mācību iestādes ir slēgtas. 

   

Ko mēs varam darīt

Jūs nevarat mainīt pasauli vienā nedēļā vai mēnesī, tomēr ir vērts veikt kādus soļus šajā virzienā vai vismaz tādus pārdomāt. Es iesaku:

  • Sagatavot plānu B un uzreiz sākt apgūt tehnoloģijas. Izmēģiniet vairākas lietotnes un platformas, ko var testēt par brīvu. EPALE platformā var atrast informāciju par daudziem izglītojošiem materiāliem, kas radīti Erasmus+ un Leonardo da Vinči projektos, tajā skaitā par attālinātās mācīšanas metodiku un pieejamajām mācību grāmatām.
  • Integrējiet tehnoloģiju elementus savā mācīšanas procesā, lai izglītojamie vairāk pie tā pierastu. Ja reizēm piedāvāsiet vebinārus, jūs ne vien pats iemācīsieties, kā to darīt, bet arī iemācīsiet izglītojamajiem, kā šādus vebinārus izmantot. Tāpat ir vērts sagatavot vienkāršu tiešsaistes kursa versiju un iepublicēt to savā emuārā, tīmekļa vietnē vai pat Udemy. Šādi jūs varat sev pielaikot tiešsaistes skolotāja lomu.
  • Tradicionālās mācīšanas laikā jums jāpievērš uzmanība, kā mācību telpā jūtaties jūs paši un kā jūtas citi. Izklausās triviāli, bet iztēlojieties, ka jums jālūdz atstāt mācību vietu cilvēkam, par kuru ir aizdomas, ka viņš varētu būt slims. Un tas nav tikai attiecībā uz COVID-19 draudiem, bet kopumā ir saistāms ar dzīvošanu līdzās citiem. Daudzi no mums joprojām uzskata, ka nākšana uz darbu slimam ir varoņdarbs. Es atkal un atkal dzirdu, kā pasniedzēji lielās, kā spējuši ierasties darbā, kaut arī ir pamodušies ar augstu temperatūru.

Visbeidzot, es novēlu mums visiem būt veseliem, lietot veselo saprātu un nekrist panikā. Lūdzu, ierakstiet komentāros un padalieties ar savām idejām, kā vajadzētu mācīt pandēmijas laikā.

   


Pjotrs Maczuga - Vairāk nekā desmit gadus strādā ar tehnoloģiju izmantošanas jautājumiem pieaugušo izglītībā. Viņš rada un ievieš tehnoloģijās balstītus risinājumus organizācijās, apvienojot moderno mārketingu un izglītību. Viņš ir līdzautors mācību grāmatām par vebināriem, tīmekļa tiešraidēm, zināšanu tabletēm (ļoti īsiem, mērķtiecīgiem informācijas materiāliem) un citām tēmām. Metodiķis un izglītojošu programmu autors multimediju izmantošanas jomā izglītībā un biznesā, kā arī šīm tēmām veltītu publikāciju autors. Ikdienā viņš vada uzņēmumu Digital Knowledge Lab – izglītojošu satura multimediālu produktu ražošanas studiju Polijā, kas darbojas Digitālo zināšanu ciemata ekosistēmā. Viņa profesionālā misija ir likvidēt tehnoloģiskos šķēršļus, kas traucē tiem, kuri vēlas mācīt citus atbalstīt tādas sabiedrības radīšanu, kas efektīvi izmanto mums pieejamos tehnoloģiju rīkus.

 

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn Share on email
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 10. no 21
  • Lietotāja Artūrs Ļevikins attēls
    Galvenokārt, piekrītu autora teiktajam, tomēr vai mēs apzināmies iespējamās mācību procesa pilnīgās digitalizācijas sekas? Dotajā brīdī tas nav tik efektīvi tiešā cilvēciskā kontakta trūkuma dēļ, kā arī tas nemaz nav veselīgi priekš nervu sistēmas. Pēdējie trīs mēneši radīja iespaidu, ka mācību procesa īstenošana digitālajā vidē mēdz būt ļoti nogurdinoša. Cerams, ka turpmākie tehniskie risinājumi ļaus mums pilnībā izbaudīt attālinātās mācīšanās priekšrocības. 

  • Lietotāja Laura Kurmeļjeva attēls
    Vēlos pievērsties pozitīvajam šajā situācijā. Izglītības sistēmas attīstība visu laiku ir bijis dzīvs process, kas attīstās. Šo periodu var nodēvēt par "testēšanu". Ir skaidrs, ka pārmaiņas ir milzīgas, katra iesaistītā puse (pedagogi, izglītojamie, skolēni, vecāki) izglītības procesā šobrīd ieguva nelielu šoka devu. Bet ja skatāmies ar vēsu prātu pieņemot šo pārbaudījumu... Mums ir lieliska iespēja savas tehnoloģiju zināšanas attīstīt vēl augstākā līmenī, dalīties ar savām zināšanām, palīdzēt viens otram un būt iecietīgiem, pret tiem kuriem šī apguve neiet tik raiti.
    Šajā periodā, dažādu iemeslu dēļ, esmu iepazinusi vairakas programmas, kas darbojās gan kā aplikācijas viedierīcēs, gan tīmekļu vietnes- Teamspeak, Zoom, Discord, Microsof Teams. Katrai programmai ir sava specifika, citas iespējas, viena ir viegli apgūstama, bet citas nē. Ir ļoti pozitīvi, ka ir šādas programmas jau pirms šīs situācijas bija un arī tās ir izgājušas savu attīstības ceļu līdz līmenim kādās tās ir tagad. Pielāgotas ērtākai lietošanai. 
    Pēc šī visa, noteikti, paliks neatgriezeniskas pēdas. Tomēr materiālu apguvē, es personīgi, esmu apmierināta, jo es apgūstu autoskolas teoriju attālināti, kas man ir samazinājis izdevumus (ceļa izdevumi, papildus ēdienreizes ārpus mājām), es ekonomēju laiku, kas tiktu patērēts ceļā. Vielas apguve notiek ērtos apstākļos, profesionāli un produktīvi. Domāju, ka arī pēc arkārtas situācijas autoskolas vai citas iestādes var piedāvās e-apguvi.
  • Lietotāja Elza Osenberga attēls
    Paldies par viedokli. Diemžēl vai par laimi, bet visā pasaulē koronavīrusa ietekmē dažu nedēļu laikā ir mainījies tas, kā mācās skolēni, augstskolu studenti un tas, kāda ir pedagoga loma šajā procesā. Protams, mēs visi apzināmies, ka katra paaudze arvien vairāk izmanto digitālās ierīces un pieder pie tehnoloģiju laikmeta. Šobrīd noteikti ir vieglāk pedagogiem, kuri jau iepriekš ir apguvuši mūsdienu tehnoloģijas priekšrocības. Šis laiks ir atnesis lielas pārmaiņas izglītībā, taču būtiskāks ir jautājums - vai pēc pandēmijas mēs atgriezīsimies pie ierastajām metodēm? Vai skolēni būs ar mieru samazināt digitālo ierīču izmantošanu stundās nākamgad, ja pašreizējā situācijā viņi tieši tiek mudināti to darīt?!

  • Lietotāja Marika Terescenko attēls
    First of all, thanks for such amazing article. 
     And what can I say? 
     I agree with this opinion that it's hard to understand what need to do in this whole situation, and as a student and as a teacher - I can say that this is very hard time for parents and teachers, because they need to understand what's best for kids in preschool and students in an elementary school, a high school. Exams are in the elementary school and in the high school in Latvia, and for the teachers who teach these classes have a very hard time, because not all of them understand how works modern technologies, and I can say that many of them are in period of life where aren't popular and technologies don't inspires them to learn how to use modern technologies. 
    But I have very good practice in Waldorf school, because in this school average of teachers age are 30-35. And they uses many options in this pandemia situation, for example, video recordings, where teachers show and say what need to do in this or another task. Or other example, they have online lessons, for students who don't understand and have questions about tasks. 
     But about my experience as the student. 
     I can say that at first in a pandemia situation, I had very hard time, because I didn't understand what I have to do first of all, and I had a lot of work to do, and I needed to read a lot more information about different topics, but then online lectures began. And of course works what needed to do didn't decreased and free time didn't increased, but now I have a moto - "I need to do works what have the deadline is closest, because other works can wait!" 
  • Lietotāja Andra Kalniņa attēls
    Paldies! Ļoti labs raksts. 
    Manuprāt, pandēmija piespiež skolotājus apgūt digitālās prasmes un meklēt jaunas metodes, kā pasniegt savu mācību priekšmetu. Es gan studēju, gan strādāju skolā un šobrīd esmu sapratusi, ka nepārtraukti ir jāmeklē jaunas metodes, jo kāda, kas šķita piemērota, lai būtu vieglāk un ērtāk gan man, gan skolēnam, beigu beigās ir ļoti grūta skolēnam un ārkārtīgi sarežģīti izkontrolējama skolotājai. 
    Manuprāt, vissvarīgāk šobrīd ir nepārspīlēt ar dažādu vietņu izmantošanu, vairāk pievērst uzmanību apgūstamajam saturam, pat vēlams vairāk izmantot mācību grāmatas vai darba burtnīcas, ja tādas ir. Samazināt studentiem lasāmās literatūras apjomu, kas ir internetā, lai arī internets un viedierīces ir laba lieta, tomēr jāatcerās par veselību. 
  • Lietotāja Kaire Viil attēls
    Thank you for good article. If learners motivation is high he can effectively study in webinars, e-courses etc. Trainers must to study e-teaching methodology and we must to be digital literacy.
  • Lietotāja Marton Jozsef attēls
    In our own institution, we use the google classroom platform and the Discord program for live streaming to provide digital training of trainees. Both the trainees and the teachers learned to use the platforms within two weeks. To help, the administrator created the classes, groups. The participants were invited by the itrainers. Discord is also a communication channel for trainer training and consultation.
  • Lietotāja Monika Hausman-Pniewska attēls
    Dzięki za uporządkowanie i podpowiedzi, choć przydałby mi się jakiś poradnik krok po kroku :) Ze zdumieniem obserwuje, jak szybko zareagował rynek szkoleniowy, zwłaszcza ci, którzy mają za sobą takie doświadczenia edukacji on-line. Kiedyś uważałam, że tego typu szkolenia są mniej wartościowe, ale wiem, że to była moja reakcja obronna przed czymś nowym. Żeby była jasność, nie boję się nowych technologii i umiem z nich korzystać, ale w przypadku zdalnej edukacji najbardziej brakuje interakcji z odbiorcami. Kilka razy prowadziłam webinarium i za każdym razem czułam dyskomfort, że nie widzę oczu osób, które w nim uczestniczą, nie czuję jakiegoś porozumienia itp. Obecna sytuacja wymusza zmianę nastawienia, ciekawa jestem czy na trwałe. W mediach społecznościowych aż roi się od różnego rodzaju lajwów (jogi, mindfulness, kursy gotowania czy zabawy z dziećmi on-line).  To dobre narzędzie dla osób, które korzystają z mediów społecznościowych.  W mojej organizacji pracujemy z osobami w trudnych sytuacjach życiowych, często starszymi, ubogimi, z terenów wiejskich itp. Nie chcemy, nie możemy zawiesić naszej działalności, ale dobór narzędzi do tego typu odbiorcy jest sporym wyzwaniem. 
  • Lietotāja Corneliu Fecioru attēls
    excellent analysis, could not agree more, it give all interested parties a good glimpse of personalized, @ your own pace education... than comes AI to put some order in this world of information  ("too much content, too little curation" thing)
    will see quick developments I expect
  • Lietotāja Rafał Żak attēls
    Mnie najbardziej ciekawi jedna rzecz. Czy to będzie chwilowe czy stałe? Czy po chwili zainteresowania formami on line świat rozwoju wróci na sale szkoleniowe i powie : No dobra, tośmy się trochę powygłupiali w tym on line ;-)
    Oczywiście wiele zależy od tego, jak długo to potrwa. Ale to nie jest tylko szybka akcja pojedyncznych trenerów, największe firmy na rynku na szybko przechodzą do on line (jeśli nie robiły tego wcześniej).