No 2023. gada vasaras Ziemeļdānijas Universitātes koledžā Olborgā ir iespējams apmeklēt jaunu pedagogu apmācības programmu ar kredītpunktu ieskaitīšanu par iepriekšējo izglītību (meritpædagoguddannelse via sporskifte). Tas ir tā sauktais sporskiftemodel, kurā studenti var papildināt savu akadēmisko izglītību ar pedagogu apmācības programmu, vienlaikus strādājot dienas aprūpes centrā vai skolā.

Programmas mērķa grupa ir pieaugušie, kuri ir vecāki par 25 gadiem kā minimums ar augstākās izglītības kvalifikāciju bakalaura līmenī un kuri vēlas mainīt profesiju. Programmas ilgums ir divarpus gadi, kas ir par gadu mazāk nekā tradicionālajai pedagogu apmācības programmai.

Paralēli mācībām studenti strādā 30 stundas nedēļā dienas aprūpes centrā vai skolā. Tādā veidā studenti, studējot iegūst praktisku pieredzi ar profesiju. Studentiem par darbu tiek maksāta samaksa, un viņiem nav tiesības uz valsts pieaugušo izglītības atbalstu. Studenti maksā studiju maksu.

Sporskiftemodel pirmo reizi tika ieviests Kopenhāgenā 2021. gadā Kopenhāgenas Universitātes koledžā. Šodien programma tiek piedāvāta Kopenhāgenā, Orhūsā un Odensē, kur tā ir pieprasīta.

Sporskiftemodeļa mērķis ir pieņemt darbā vairāk pedagogu, jo dienas centros un skolās trūkst kvalificētu pedagogu.

Ziemeļdānijas Universitātes koledža paredz, ka ar jauno pedagogu apmācības programmu (meritpædagoguddannelse via sporskifte) gadā izglītos 25-30 pedagogus.

Otrkārt, Dānijas valdība ir iesniegusi zaļās izglītības vadlīnijas par maģistrantūras programmu reformu universitātēs. Priekšlikums ir daļa no visaptveroša reformu plāna visai izglītības sistēmai.

Šobrīd galvenā uzmanība tiek pievērsta maģistrantūras programmu reformai universitātēs. Vēlāk valdība iesniegs zaļās vadlīnijas reformām pamatizglītībā un vidējā izglītībā, profesionālās izglītības un apmācības programmās un profesionālās ievirzes izglītības programmās, tostarp labklājības izglītības programmās (medmāsu apmācības programmās, sociālie darbinieki, skolotāji un pedagogi).

Tostarp, valdība ierosina jaunus un elastīgākus ceļus universitātēm ar dažādu garumu, dažādām specializācijas pakāpēm un jaunām tālākizglītības iespējām.

Valdība piedāvā šādas četras jaunas maģistra studiju programmas:

• maģistra programmas, kuru ilgums ir viens gads un trīs mēneši ar skaidru darba tirgus fokusu;
• maģistra studiju programmas divu gadu garumā ar augstāku specializācijas pakāpi;
• maģistra studiju programmas ar ilgumu no divarpus gadiem līdz trim gadiem ar augstu specializācijas pakāpi;
• elastīgas nepilna laika maģistrantūras programmas ar dažādu ilgumu, kur studenti tiek nodarbināti paralēli studijām.

Jaunā maģistra studiju programma viena gada un trīs mēnešu garumā tiks piedāvāta visās studiju nozarēs. Lielāko daļu jauno studiju vietu paredzēts piedāvāt humanitārajās un sociālajās zinātnēs, bet mazāka daļa tiks piedāvāta dabaszinātnēs, veselības zinātnēs un tehniskajās zinātnēs. Turklāt valdība vēlas, lai vairāk cilvēku nepārtraukti piedalītos izglītībā visa darba mūža garumā.

Papildus tam, valdība ierosina:

• absolventi var atgriezties augstskolā un piedalīties priekšmetos, moduļos, speciālajos maģistra kursos vai jaunā maģistra studiju programmā;
• būtiski zemākas mācību maksas esošās pieaugušo tālākizglītības un apmācības sistēmas ietvaros;
• Absolventi var pabeigt otro pilna laika maģistra programmu pēc diviem darba tirgū pavadītiem gadiem.

Turklāt valdība ierosina palielināt starptautisko studentu skaitu jomās, kurās Dānijas darba tirgus pieprasa augsti izglītotu darbaspēku. Valdība ierosina:

• Augstskolas katru gadu izveido 1100 angļu valodas studiju vietas no 2024. līdz 2028. gadam un 2500 studiju vietas katru gadu no 2029. gada;
• Augstskolas veido nepilna laika maģistra programmas angļu valodā jomās, kurās iespējams piesaistīt augsti kvalificētu ārvalstu darbaspēku.

Maģistra studiju programmu izstrāde notiks sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām pusēm, tostarp universitātēm, augstākās izglītības iestādēm mākslas nozarē, studentiem un uzņēmējdarbības sektoru.

Tostarp Dānijā pietrūkst darbaspēka, Dānijas statistikas birojs norāda uz nelīdzsvarotību darba tirgū un prognozē, ka 2030.gadā trūks 99 000 kvalificētu darbinieku un akadēmiskajās aprindās trūks 25 000 darbinieku. Studenti tiks apmācīti tām profesijām, kurās darbinieku trūkst visvairāk šobrīd un nākotnē.[1] Arvien vairāk tiek diskutēts par zaļo ekonomiku, taču Dānijā trūkst kvalificētu darbinieku, kas ieviesīs zaļo enerģiju un veidos zaļo ekonomiku.  

Bez jau pieminētā, Dānijā ir plānots samazināt bakalaura programmu studentu skaitu, samazinās arī maģistrantūras programmu skaitu un tās kļūs īsākas. Maģistrantūras studijas arvien vairāk tuvināsies darba tirgus vajadzībām , t.i., studējošie gan strādās, gan mācīsies. Šādas programmas ilgs vairāk nekā četrus gadus. Plānots ir arī vairāk piesaistīt ārvalstu studentus. Dāņi ir aprēķinājuši, ka 2030.gadā darbaspēka piedāvājums palielināsies jau par 4600 profesionāliem cilvēkiem.

Teksts par pedagogu apmācības programmu pieejams šeit.