chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Emuārs

Cik svarīgi ir prast skaitīt naudu?

10/04/2018
by Aldis Lazda
Valoda: LV

Eiropas naudas nedēļa

Marts ir mēnesis, kad notiek Eiropas naudas nedēļa. To organizē nacionālās banku asociācijas visā Eiropā un koordinē Eiropas Banku federācija, lai uzsvērtu finanšu izglītības nozīmi. Ikgadējā iniciatīva tiek īstenota jau ceturto gadu. Šogad Eiropas naudas nedēļa ilga no 12. līdz 18.martam, taču plašs finanšu izglītības pasākumu klāsts vairāk nekā 30 valstīs tika nodrošināts visu mēnesi.

Igaunijas banku un finanšu pakalpojumu uzņēmums LHV  vadīja semināru sēriju ar nosaukumu Investīciju skola. Iesācējiem tika piedāvātas tēmas "Investīciju ABC", "Kā sākt ieguldīt ar nelielām summām?" un "Akciju analīzes pamati". Pēc tam priekšmeti kļūst arvien sarežģītāki un dalībniekiem ir jābūt zinošākiem.

Lihtenšteinā finanšu pratību apguva bērni kopīgi ar vecākiem. Stāstījums “Naudas pārdošana” bija veltīts naudas, patēriņa un vērtību tēmām.

15.martā Polijā  norisinājās Finanšu izglītības un uzņēmējdarbības kongress 2018. Tas bija diskusiju un pieredzes apmaiņas forums ar mērķi  izveidot sadarbību starp struktūrām, kuras atbild par ekonomiskās izglītības uzdevumu izpildi. Šie uzdevumi ietver  zināšanu izplatīšanu par ietaupījumiem, drošiem finanšu instrumentiem, ieguldījumiem, uzņēmējdarbību un kiberdrošību dažādām sociālajām grupām. Kongresā bija pārstāvēta arī Trešā vecuma universitāte.

 

Finanšu izglītības nedēļa Latvijā

Latvijā finanšu izglītības nedēļas pasākumus jau sesto gadu martā organizē Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Nedēļas pasākumu kalendārs pieejams šeit: https://www.naudasskola.lv/sites/default/files/finanu_pratibas_nedelas_2018_kopejais_kalendars.pdf.

Līdz ar daudzām skolēnu izglītošanai veltītām lekcijām un ekskursijām ir domāts arī par pieaugušo finanšu pratību. 7.martā Latvijas Banku augstskolā notika Apdrošinātāju asociācijas prezidenta J.Abašina lekcija “Aktuālā situācija apdrošināšanas tirgū Latvijā, Eiropā, pasaulē. OCTA Latvijas tirgū.” 12. un 15.martā RTU varēja klausīties šīs augstskolas lektora Tāļa Laizāna lekciju “Fraud In Finance: How To Detect It And Prevent Yourself”. Latvijas Banka finanšu izglītības nedēļas ietvaros rīkoja  pasākumu sēriju  Reģionu sarunas par labklājību. Bankas darbinieki Latvijas reģionu pilsētās tikās ar iedzīvotājiem, lai diskutētu par to, kā vairot turību Latvijā un kā to paveikt, izmantojot tādus instrumentus kā zināšanas, nauda un prognozējama ekonomiskā politika. Sarunas ir notikušas 5.februārī Valmierā un 1.-2. martā Jelgavā. Tās turpinājās 23.martā Talsos ar tēmu "Cik gados tad īsti sasniegsim pārtikušās valstis – 10, 20, 50...?". Sarunas notika arī Madonā, Rēzeknē, Preiļos, Ogrē, Liepājā un Saldū. Informācija par sarunu tēmu un laiku pieejama šeit: https://www.bank.lv/par-mums/pasakumi/regionu-sarunas.

/lv/file/regionusarunaskartemadona800x300pngregionu_sarunas_karte_madona_800x300.png

14.martā notika nedēļas centrālais pasākums - finanšu pratības digitālo māju svinīgā atklāšana. Latvijas finanšu pratības partneri ir izveidojuši jaunu interneta vietni www.finansupratiba.lv.  To atverot, lasām definīciju: Finanšu pratība  ir 21.gadsimta kompetence - zināšanu, attieksmes un prasmju kopums, kas ved uz privāto finanšu stabilitāti, palīdz sasniegt mērķus un veido finansiālo labklājību. Kā dzīves meistarības daļa tā nemitīgi jāpapildina.

 

Kā vērtējama Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība?

Finanšu pratības dažādie aspekti nepārtraukti ir pētnieku uzmanības centrā.

FKTK veiktā iedzīvotāju aptauja 2013. gadā apstiprināja tendenci, ka finanšu pakalpojumus tikai pamatlietās pārzina vai izprot ļoti slikti vairāk nekā puse (57%) Latvijas iedzīvotāju. Visvairāk zināšanu pietrūkst par pensiju sistēmas trim līmeņiem (39%), uzkrājumu veidošanu privātās finanšu stabilitātes nodrošināšanai (26%), kā arī nelikumīgu pakalpojumu sniedzējiem (32%). Par atbilstošas izglītības un pieredzes trūkumu uzskatāma arī novērotā Latvijas iedzīvotāju nekritiskā uzticēšanās baumām par nacionālās valūtas devalvāciju un finanšu sistēmas stabilitāti, arī par dažu komercbanku darbību u.tml., ļaujoties panikai un pieņemot pārsteidzīgus lēmumus, kas rada tiem turpmākus finansiālus zaudējumus

FKTK un Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra 2016.gadā veiktais pētījums veltīts  Latvijas iedzīvotāju attieksmes pret finanšu pratību izpētei (http://www.finansupratiba.lv/wp-content/uploads/2018/03/Atskaite_FKTF_02.2016.pdf).

Visbiežāk iedzīvotāji savu finanšu pratību pilnveido, iedziļinoties nodokļu jautājumos (42%), apgūstot arvien jaunas iemaņas rīcībai ar privātajām finansēm e-vidē (37%), kā arī veicot un pilnveidojot savu finanšu ieņēmumu un izdevumu plānošanu (36%). Nedaudz retāk iedzīvotāji veic sekojošas lietas: 17% aptaujāto norāda, ka seko un pārzina sociālā atbalsta sistēmu valstī, 15% iedzīvotāju izvērtē, apskata un izmanto jaunus finanšu pakalpojumus, savukārt savas privātās komercdarbības iespējas izvērtē un izmanto 10% iedzīvotāju, un savu pensijas periodu aktīvi plāno 10%. Jānorāda, ka 24% aptaujāto iedzīvotāji ir atzinuši, ka nedara neko no anketā minētā, lai pilnveidotu savu finanšu pratību.

2017.gadā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) kopīgi ar Latvijas Universitāti veica pētījumu "Distances jeb ātro kredītu izmantošana Latvijā" (http://www.parads.lv/Uploads/2018/02/12/distances_jeb_atro_kreditu_izmantosana_latvija.pdf). Pētījuma rezultāti norāda, ka Latvijas iedzīvotāji tērē vairāk, nekā nopelna un uzkrājumu veidošanu kavē vieglā iespēja aizņemties.

Viens no pētījuma autoriem Ivars Austers komentē: “Mūsdienu patēriņa kultūrā izteikti dominē aktuālo vajadzību apmierināšana, nevis racionāla ilgtermiņa izdevumu plānošana. Cilvēki kopumā nav tendēti domāt par tālāku nākotni racionāli, visbiežāk visa uzmanība tiek pievērsta aktuālo vajadzību apmierināšanai, rēķinu segšanai viena mēneša vai, lielākais, gada ietvaros. Lielāki ieguvumi tālākā nākotnē tiek nepamatoti uzskatīti par mazāk vērtīgiem salīdzinājumā ar tūlītēju vajadzību apmierināšanu. Finanšu līdzekļu pieejamība – dažādu aizdevumu veidā – vēl vairāk veicina sabiedrības apetīti pēc aktuālo vajadzību apmierināšanas. Turklāt "ātri un ērti" ir patērētāju galvenie vērtēšanas kritēriji finansējuma avotu izvēlē.” Par nepietiekamu finanšu pratību liecina fakts, ka gandrīz 40% respondentu ir saskārušies ar grūtībām atmaksāt aizņēmumu laikus, 25% pat vairākkārt.

 

Kas notiek, kad nedēļa beidzas?

Finanšu pratības veicināšanai nav kampaņveida raksturs. 2014. gadā stratēģiskie partneri  parakstīja memorandu par "Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģijas 2014 – 2020"  ieviešanu, lai veicinātu iedzīvotāju finanšu pratības līmeņa pakāpenisku paaugstināšanu. Par turpmāku sadarbību ir vienojusies – Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK),  Izglītības un zinātnes ministrija, Valsts izglītības satura centrs, Banku augstskola, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Latvijas Komercbanku asociācija un Latvijas Apdrošinātāju asociācija.

Stratēģijā ir atzīmēts, ka finanšu pratība ir būtiska mūsdienu cilvēka dzīves sastāvdaļa, bez kuras nav iedomājama pilnvērtīga iekļaušanās attīstītā sabiedrībā. Tādas prasmes kā privāto finanšu plānošana, uzkrājumu veidošana un to dažādošana, privātā kapitāla pavairošana un atvērtība jaunām iniciatīvām uzņēmējdarbībā, kas veicina iedzīvotāju finansiālo ilgtspēju un potenciālu labklājības līmeņa paaugstināšanai, būs noteicošās nākotnes dzīves kvalitātē. Ikviens iedzīvotājs noteiktos apstākļos var būt finansiāli un ekonomiski aktīvs, ja viņam piemīt tāda kompetence kā finanšu pratība, kas dzīves gaitā dažkārt ir nozīmīgāka par ienākumu līmeni un profesionālo kvalifikāciju, jo izšķirīgs nosacījums turpmāk būs nevis personas rīcībā esošo finanšu daudzums, bet prasme tās efektīvi pārvaldīt un sasniegt savus mērķus.

Stratēģija paredz sasniegt definētos stratēģiskos mērķus, partneriem īstenojot aktivitātes valsts izglītības satura pilnveidē, mūžizglītības mācību satura un zināšanu pārbaudes rīku izstrādē un popularizēšanā, kā arī sadarbības projektos starp iesaistītajām valsts un pašvaldību iestādēm, mācību iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, finanšu sektora profesionālajām asociācijām un finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem.

Finanšu pratības jomā ir noteikti 3 stratēģiskie mērķi:

  • Finanšu plānošanas un uzkrājumu veidošanas tradīcija; lai veicinātu Latvijas mājsaimniecību stabilitāti, labklājību un finansiālo ilgtspēju jebkurā dzīves posmā, ir jāveido ilgtermiņa finanšu plānošanas tradīcija – no maksājumu disciplīnas līdz privātiem uzkrājumiem un ieguldījumiem.
  • Finanšu pakalpojumu vides integritāte; lai nodrošinātu finanšu pakalpojumu piedāvātāju atbildīgu un patērētāju vajadzībām piemērotu piedāvājumu un veicinātu patērētāju izsvērtas, riskus un iespējas izprotošas finanšu pakalpojumu izvēles.
  • Sabiedrības finansiālā ilgtspēja un attīstība; lai paaugstinātu sabiedrības zināšanu līmeni par tirgus ekonomikas pamatiem, monetāro politiku, spēju izvērtēt ekonomiskos procesus valstī, t.sk. dažādus ekonomiskās izaugsmes scenārijus, lai veicinātu Latvijas iedzīvotāju ekonomisko patstāvību un izaugsmes iespējas.

 

Otrs fundamentāls finanšu pratības dokuments ir ”Pamata kompeteņču standarts finanšu pratībā pieaugušajiem”. Tas ir tapis, balstoties uz OECD INFE rekomendāciju: “Dažās OECD valstīs ar augstāko finanšu zināšanu līmeni, kā Latvijā un Igaunijā, ir salīdzinoši zemāks kopējais finanšu pratības līmenis praktiskās rīcības trūkumu dēļ. Šīm valstīm ir nepieciešams meklēt risinājumus iedzīvotāju finansiālās uzvedības maiņai, lai stiprinātu viņu finanšu pratību.”

Standartā ir ietverti 23 finanšu pratības aspekti tematiskā dalījumā - Nauda un darījumi, Privāto finanšu plānošana un vadība, Kredīti un parādi, Risks un peļņa, Finanšu un ekonomiskā vide. Ir nodalīts pamata snieguma līmenis, kas būtu nepieciešams ikvienam finanšu sektora klientam, no augstākā snieguma līmeņa, uz kuru iespējams tiekties finanšu pratībā. Šis dokuments ir pirmais finanšu pratības kompetenču standarts Baltijā, kas balstīts pasaules attīstīto valstu pieejā sabiedrības finanšu pratības pilnveides jautājumiem, un tas varētu būt jauns solis virzienā uz partneru veidotu kopīgu finanšu pratības mūžizglītības programmu Latvijā.

Standartā sniegta Finanšu pratības mūžizglītības procesa SVID analīze. Starp vājajām pusēm atzīmēta vienotas mūžizglītības mācību programmas neesamība finanšu pratībā  un izglītojošu aktivitāšu trūkums daļai sabiedrības grupu. 2015.gadā tika veikta aptaujā par sabiedrības attieksmi pret iespējām pilnveidot savu finanšu pratību dzīves gaitā. Rezultāti bija pārliecinoši – 91% Latvijas iedzīvotāju piekrīt, ka finanšu pratība mūsdienu mainīgajā pasaulē būs regulāri jāpapildina.

 

No dokumentiem uz praktiskām darbībām

Kāds piedāvājums šobrīd ir pieejams pieaugušajam, kurš interesējas par finanšu pratību?

Finanšu pratības stratēģijā ir minēti uzdevumi:

  • finanšu pratības padomdevēju kopu veicināšana;
  • mūžizglītības resursu attīstīšana, veicinot pašmācības iespējas finanšu pratībā;
  • izglītojošu klātienes aktivitāšu īstenošana.

Konsultantu jeb finanšu treneru tīkla izveidei Latvijas reģionos kā resursu bija plānots izmantot Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes absolventus. Sarunā ar fakultātes prodekāni Ainu Dobeli noskaidrojam, ka studiju programma “Ekonomika” sniedz pietiekamas zināšanas, lai pēc tās apguves jaunie speciālisti varētu konsultēt finanšu jautājumos. Taču fakultāte nav tikusi uzrunāta attiecībā par reģionālā treneru tīkla izveidi. FKTK komunikācijas daļas vadītāja Ieva Upleja skaidro, ka finanšu pratības padomdevēju kopas veidojas finanšu pratības “ceļojumos” , kad  finanšu izglītības nedēļas laikā notiek izbraukumi uz lielajām pilsētām: uz ielām tiek dalīti bukleti, notiek lekcijas, uzņēmēji dalās pieredzē, tiek piesaistīti mediji u.tml. Šādi ceļojumi ir notikuši Talsos, Cēsīs, Kuldīgā, Jelgavā un Rīgā.

FKTK ir veikusi finanšu un ekonomiskās izglītības materiālu pieaugušajiem izvērtējumu un  secinājusi, ka vispārēja izglītojoša informācija patērētājiem ir pieejama, taču bieži tā ir neitrāla un vairāk teorētiska nekā praktiska.

FKTK apkopojums  ir uzrādījis arī to, ka pietrūkst tieši mērķētu finanšu un ekonomiskās izglītības aktivitāšu atbilstoši dažādu t.s. sociālo riska grupu vajadzībām, kurām to atšķirīgās situācijas dēļ ir nepieciešama specifiskāka izglītojošā informācija. Šīs grupas ir, piemēram, kredītņēmēji un tādi kredītņēmēji, kuri nonākuši kredītu atmaksas grūtībās, kā arī neaizsargātākās sociālās grupas – bezdarbnieki, iedzīvotāji ar zemāku ienākumu līmeni, grūtnieces un jaunie vecāki, seniori/pensionāri un citas iedzīvotāju grupas Šīs aktivitātes būtu nodrošināmas turpmākās mūžizglītības ietvaros, meklējot piemērotākos komunikācijas kanālus un sadarbības modeļus starp iesaistītajām institūcijām.

Ieva Upleja kā nozīmīgu ieguldījumu stratēģijas īstenošanā min virkni izveidoto e-mācību materiālu un rīku, kas atrodami portālos: www.klientuskola.lv, www.naudasskola.lv, www.parads.lv, www.naudaslietas.lv, www.manapensija.lvwww.makroekonomika.lv. Nozīmīgākais no tiem ir www.klientuskola.lv, kura sadaļu “Ābece” ar laiku ir plānots izveidot par standartam atbilstošu e-mācību grāmatu.

28.martā notikušajā Labklājības ministrijas preses konferencē tika prezentēts jauns tiešsaistes pakalpojums – interaktīvs elektroniskās apmācības modulis “Mana nauda šodien un rīt. Finanšu pratība”. Tas sniedz pamatzināšanas par valsts un sociālo budžetu, sociālās apdrošināšanas sistēmas darbību, nodokļu nozīmi un to ietekmi uz sociālo garantiju saņemšanas iespējām, to skaitā uz bezdarbnieka pabalsta un vecuma pensijas apmēru.

“Šodienas straujās dzīves ritmā bez iedzīvotāju zināšanām finanšu jomā un prasmes tās pielietot mājsaimniecībās nav iedomājama sabiedrības labklājības attīstība. Tāpēc es rosināju NVA pievērst finanšu pratības jautājumiem lielāku nozīmi, jo tikai par savām tiesībām informēts cilvēks var aizstāvēt sevi un būt konkurētspējīgs darba tirgū. Turklāt tādam cilvēkam nevarēs tik vienkārši izmaksāt algu aploksnē, jo viņš zinās, ka tas ir pret viņa interesēm,” uzsvēra labklājības ministrs Jānis Reirs.

Elektroniskās apmācības moduļa “Mana nauda šodien un rīt. Finanšu pratība” apguves ilgums ir piecas akadēmiskās stundas, mācību saturā iekļauts gan teorētiskais skaidrojums, gan audio un video materiāli un dialoga simulācijas, kā arī pašpārbaudes iespējas. Jaunais e-apmācības rīks būs pieejams NVA tīmekļvietnes elektronisko pakalpojumu sadaļā.

Meklējot informāciju Internetā par šai gadā  notikušām finanšu pratībai veltītām klātienes mācību aktivitātēm, izdodas atrast vienu. 20.februārī Talsu biznesa inkubatorā notika Finanšu pratības meistarklase. Biznesa inkubatora vadītāja Dagmāra Dreiškena stāsta, ka semināra iniciators ir biznesa inkubators, un tēma ir noteikta, balstoties uz inkubatora dalībnieku izteiktajām vēlmēm. Atsaucība ir bijusi liela, semināram pieteikušies ap 20 klausītāju – gan no inkubatora dalībnieku vidus, gan arī citiem interesentiem. Semināra ievirze bija vairāk filozofiska, ne analītiska. Dalībnieku vērtējums svārstījās, katrs no šī semināra sagaidīja kaut ko savu. Uz jautājumu, vai šādi semināri ir plānoti regulāri, Dreiškena atbild: - Nav regulāri, negribam būt izglītības iestāde.  Un arī izglītības vajadzības inkubatora dalībniekiem ir daudzveidīgas, jāspēj apmierināt tās visas. 

Finanšu pratība ir arī Banku augstskolas kompetence. Uzrunāta par augstskolas aktivitātēm pieaugušo izglītības jomā, augstskolas prorektore Līga Piesniece stāsta, ka Banku augstskola jau piecus gadus pēc savas iniciatīvas un ar saviem līdzekļiem organizē kursus ekonomikas skolotājiem. Pieaugušie, viņasprāt, ir grūti sasniedzama auditorija, jo katrs uzskata, ka pats zina, kā rīkoties ar savu naudu. Taču augstskola ir gatava iesaistīties arī pieaugušo izglītošanā, ja būtu kāds projekts, kas spēj uzrunāt pieaugušos.  

 

No nedēļas uz nepārtrauktību

Finanšu pratībai Latvijā ir labi pamati – izstrādātie Finanšu pratības stratēģija un Pamata kompeteņču standarts, izglītības nedēļas tradīcija un e-mācību materiāli, kas ļauj pieaugušajiem mācīties patstāvīgi.  Taču vai ar to ir pietiekami? Vai uz visiem jautājumiem iespējams rast atbildes? Kur labāk ieguldīt brīvos līdzekļus – nekustamajā īpašumā, 3.pensiju līmenī vai, iegādājoties bitkoenus? Kā AB.LV bankas likvidācija ietekmēs Latvijas finanšu tirgu un katra mazā investora portfeli? Vai šobrīd ir pazīmes, kas liecina par finanšu krīzes tuvošanos Latvijā? Kādos kursos mēs šos un citus jautājumus varētu noskaidrot? Šobrīd atklāta kursu piedāvājuma praktiski nav. Kas pietrūkst: piedāvājums vai pieprasījums? Vai varbūt vainīgs ir komunikācijas trūkums?

Latvijas iedzīvotāji turpina izbraukt, lai strādātu un vairāk nopelnītu ārzemēs. Varbūt finanšu pratības kurss viņiem sniegtu izpratni, kā tērēt citādi savus līdzekļus, lai nodrošinātu vajadzības bez papildus peļņas? Un varbūt svētdienas skola pieaugušajiem finanšu pratībā ļautu daudzām ģimenēm izvairīties no nepārdomātiem kredītiem? Kurai institūcijai vajadzētu rosināt un uzņemties šādas iniciatīvas? 

Ne vēlāk kā 2022.gada 31.decembrī jāstājas spēkā Izglītības likuma grozījumam, kas nosaka, ka valsts finansē pieaugušo neformālās izglītības programmas. Kādu ekonomisko un demogrāfisko ieguvumu mēs varētu panāktu, veidojot mērķfinansējumu finanšu pratībai?

Atvērto jautājumu ir daudz. Arī atvērto iespēju. Un katrs var uzņemties atbildību kādu no tām īstenot. Savā pašvaldībā, uzņēmumā, neformālā kopā. Finanšu padomdevēju tīkls mums ļoti noderētu. Taču kamēr tā nav, vispārēja koordinatora lomu uzņemas Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Tā ir gatava atbildēt uz jautājumiem, palīdzēt un ieteikt ar savas vietnes www.klientuskola.lv starpniecību.

Pagājušos laikos bija spēle: “Še tev dālderis, pērc ko gribi. Nepērc melnu, nepērc baltu, nesaki jā, nesaki nē. Ko tu nopirki par manu dālderi?” To varēja spēlēt pagalmā jebkurā laikā, un pārbaudīta tika spēles dalībnieku uzmanība. Lai  pieaugušie varētu savās finanšu  lietās kļūt arvien uzmanīgāki, lietpratīgāki un veiksmīgāki, finanšu izglītības nedēļai nepieciešams turpinājums un finanšu pratībai – iespēja pilnveidoties nepārtraukti.


Sagatavoja Ingrīda Muraškovska,
Izglītības un zinātnes ministrijas projekta "EPALE nacionālais atbalsts dienests" mājas lapas redaktore,
Kurzemes plānošanas reģiona izglītības eksperte

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn