chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Emuārs

Zils nenozīmē tikai krāsu; Erasmus+ nav tikai vienkārši programma!

08/10/2018
by Aldis Lazda
Valoda: LV
Document available also in: EN HR

Kaut arī Erasmus bieži vien saistās tikai ar universitātes studentiem, Erasmus+ piedāvā daudzas iespējas arī pieaugušo izglītības jomā – gan pieaugušajiem, gan arī profesionālās izglītības ieguvējiem un viņu pasniedzējiem. 

Šajā rakstā Petars Dukics atskatās, kā veidojusies viņa izpratne par Erasmus+ rašanos un lomu Eiropā. Petars ieguva maģistra grādu socioloģijā un Eiropas studijās savā dzimtajā Horvātijā un pēc tam strādāja  daudzās kopienas veidošanas un cilvēktiesību organizācijās. 2017. gada sākumā viņš sāka strādāt Īrijas Izglītības un prasmju ministrijas Starptautisko programmu aģentūrā Léargas pie projektu nodrošināšanas un tagad ir šīs aģentūras Iekļautības un dažādības speciālists.

 

Ir pagājis tikai gads, kopš sāku strādāt Leárgas  un mana pieredze līdz šim ir bijusi brīnišķīga mācīšanās iespēja, par kuru patiešām esmu pateicīgs. Tomēr tas nav galvenais iemesls, kāpēc tagad rakstu. Pirms septiņiem gadiem, kad pirmo reizi saskāros ar Erasmus+ kā Erasmus students, man nebija nekāda priekšstata, kas patiesībā notiek aizkulisēs. Es nespēju iedomāties, cik sena ir šīs programmas vēsture un cik daudz sociāli politiskas un ekonomiskas pārmaiņas tā ir pārdzīvojusi. Kopš 1987. gada, kad pirmie Erasmus studenti iesaistījās šajā programmā, mēs esam piedzīvojuši septiņus Eiropas Komisijas prezidentus un pati programma ir daudzkārt mainījusi tās nosaukumu un formu. Tā ir pastāvējusi kā Socrates, Mūžizglītības programma, Comenius, Jaunatne darbībā … Tagad zem Erasmus+ ir apkopotas daudzas iniciatīvas, lai spētu atbildēt uz mainīgajām sociālajām un politiskajām vajadzībām viscaur Eiropā. 

 

‘Vienkārši zils’? Ieskatieties labāk

Manas sākotnēji ierobežotās zināšanas par Erasmus+ un tās vēsturi man atgādina slaveno ainu filmā “Velns nēsā Prada”, kur modes lapu redaktore Miranda Prīstlija stāsta padotajam, ka patiesībā viņas zilais džemperis “…nav vienkārši zils, tas nav tirkīzzils, tas nav lazurītzils, bet gan debeszils … un tas ātri vien bija redzams astoņu dažādu dizaineru kolekcijās … ka zils nozīmē miljoniem dolāru un neskaitāmas darbavietas.” Tas ir, ko es domāju par Erasmus+; pirmajā acu uzmetienā šī programma var izskatīties “vienkārši zila”, bet patiesībā tā ir daudzu dažādu toņu iniciatīva, kas radīta ar stratēģisku mērķi paplašināt zināšanu, darbavietu un ilgtspējības Eiropu; Eiropu, kur ikvienam pilsonim ir tiesības uz izglītību, darbu un pārvietošanās brīvību.

 

Mūsu kopīgais ieguldījums nākotnē

Erasmus+ nav vienkārši jauka ceļojumu un brīvdienu iespēja. Tas ir mūsu kopīgais ieguldījums nākotnē, kādu mēs to vēlamies sev un nākamajām paaudzēm. Man tas kļuva pilnīgi skaidrs, kad piedalījos otrajā Eiropas Profesionālo prasmju nedēļā Briselē pagājušā gada novembrī. Es biju sācis lasīt Eiropas Profeionālās izglītības attīstības centra Cedefop grāmatu “Vecas saknes jauniem ceļiem” par šīs programmas attīstību, galvenokārt koncentrējoties uz profesionālo izglītību un apmācību. Mani ieinteresēja fakts, ka “pirmā jauniešu apmaiņa, kas deva iespēju strādāt ierobežotu laiku citā dalībvalstī, tika apstiprināta 1964. gadā, bet studentu kustība 1968. gadā lika radikāli pārdomāt, kāda izglītība tiek piedāvāta, tajā skaitā izglītības attiecības ar darba tirgu (18. lpp.).  Pēc tam es lasīju, kā Aukstā kara laikā Cedefop tika politiski ieviests Rietumberlīnē ar “mērķi parādīt, ka, neraugoties uz to, ka tai apkārt bija Berlīnes mūris un komunistiskā Austrumvācija, bijušās Vācijas galvaspilsētas rietumu daļa joprojām bija Rietumvācijas sastāvā un Eiropas Ekonomiskajā kopienā” (23. lpp.). 

 

Diskriminācijas izskaušana ar izglītības starpniecību

Šis aspekts ir ļoti svarīgs, domājot par programmu mūsdienās. Kāpēc? Pirms sākt lasīt grāmatu, es biju apmeklējis eTwinning gadskārtējo konferenci Maltā. Tur eksperti no visas pasaules strādāja kopā, lai veicinātu skolu vadītāju spēju rast risinājumus trim galvenajiem atstumtības faktoriem: kultūras atšķirībām, izglītības apguves grūtībām un ģeogrāfiskiem apstākļiem. Viens no galvenajiem uzdevumiem bija ar izglītības starpniecību turpināt atbalstīt diskriminācijas izskaušanu. Šis mērķis ir ļoti svarīgs šodienas politiskās situācijas kontekstā Eiropā, bēgļu krīzes apstākļos, bet vai gan programmas sākotnējā variantā pirms 30 gadiem netika mēģināts darīt to pašu? Ir vienkārši saskaitīt divi plus divi un secināt, ka Erasmus+ (visās tās formās) nepārtraukti strādā, lai nodrošinātu atbildes uz sabiedrības un politiskajām pārmaiņām un nodrošinātu, ka šīs atbildes ietver dažādas balsis. 

 

Jaunieši kā pārmaiņu paātrinātāji

Visbeidzot 2017. gada dažas pēdējās dienas es pavadīju kopā ar saviem Léargas un Eiropas kolēģiem Prāgā Jauniešu laboratorijā: konferencē, kas strādāja ar tādām tēmām kā kritiskā domāšana, jaunatnes darbs, viltus ziņas un sociālie mediji. Tas bija īpaši svarīgi, jo jaunieši var būtiski paātrināt pozitīvas pārmaiņas. Es satikos un runāju ar cilvēkiem, kas bija pārņemti ar domu par to, kā iedrošināt jauniešus kļūt par pārmaiņu rosinātājiem un īstenotājiem un līderiem, kas vēlas attīstīt savas spējas būt par aizrautīgiem, atbildīgiem, līdzi jūtošiem un elastīgiem globālajiem pilsoņiem. 

 

Kopīgu vērtību Eiropa

Man ir tā laima strādāt daudzās jomās vienlaicīgi un iegūt nenovērtējamas zināšanas par ES integrācijas procesiem un tās ārējām attiecībām. Bija neticami redzēt, kā Erasmus+, kaut arī sadalīta tās pamatjomās, tomēr ir vienota un darbojas saskaņā ar kopīgām prioritātēm. Visas jomas no profesionālās izglītības un apmācības un pieaugušo izglītības līdz jauniešu un skolu izglītībai veicina vienotu vērtību attīstību, kas veidojošās un pārveidojušās Eiropas vēstures gaitā, kas ne vienmēr ir bijusi mierīga, iekļaujoša un ilgtspējīga.

Vai jūs joprojām domājat, ka zila ir vienkārši krāsa un Erasmus+ vienkārši ir programma vai finanšu mehānisms? Es domāju, ka mums vēlreiz jāpaskatās uz savām zināšanām, pieņēmumiem un aizspriedumiem un jāveido Eiropa, kurā ikvienam pilsonim ir līdzdalības tiesības procesos un ikviens tiek iekļauts, lai arī kur šis cilvēks ir dzimis, kāda ir viņa rase, seksualitāte un reliģija.

Emuārs sākotnēji bija publicēts Léargas tīmekļa vietnē emuāru sērijas “Ieskati” sadaļā: https://www.leargas.ie/blogs/

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 5. no 5
  • Lietotāja Artūrs Dimitrijevs attēls
    Sākumā jāsaka paldies raksta autoram par dalīšanos ar savu pieredzi! Manuprāt, ir izdevies labi atspoguļot Erasmus+ plašo darbības spektru un nozīmi. Bet tas, kas man pievērsa uzmanību, lasot gan šo rakstu, gan lasot līdzīgus rakstus par veidiem kā notiek cīņa ar diskrimināciju, ir plaši izplatīts uzskats, ka jebkāda diskriminācija ir jāizskauž vai vismaz jācīnās ar to. Šeit es vēlos iebilst un teikt, ka visi racionāli cilvēki diskriminē, t.i. izšķir labo un ļauno, pieļaujamo un nepieļaujamo. Varētu pat teikt, ka diskriminācija sabiedrībā ir nepieciešama. Bet, protams, jautājums ir par diskriminācijas veidu. Ja mēs apskatām smagu noziegumu veicējus, piemēram, bērnu slepkavas, tad ir tikai dabiski, ja mēs stingri iestājamies par šāda ļaunuma diskriminēšanu. Bet, kad mēs skatāmies uz ne tik acīm redzamu ļaunumu, tad diemžēl mūsu viedoklis mēdz kļūt arvien pieļāvīgāks. Līdz ar to mūsos vajadzētu palikt aktuālākam jautājumam par veidu, kā noteikt robežu starp pieļaujamo un nepieļaujamo. 

    Raksta autors minēja, ka vēstures gaitā vērtību sistēma ir attīstījusies un mainījusies. Bet ne šeit, ne citās vietās visbiežāk netiek nemaz izvērtēts, vai šīs izmaiņas vispār ir bijušas pozitīvas. Ja arī turpmāk mēs būsim gatavi jebkādu ideoloģiju akceptēt, neizvērtējot tās tiešās vai netiešās sekas, tad varēsim vainot tikai paši sevi, ja kādā dienā pamodīsimies pasaulē, kurā neeksistē vairs nekādas vērtības. 
  • Lietotāja Elīna Bogdanova attēls
    Erasmus+ noteikti nav tikai zila krāsa. Tā ir lieliska izdevība, kas ir jāizmanto ikvienam, ja ir tāda iespēja. Pati šovasar izmantoju Erasmus+ prakses iespēju. Jūtos tikai ieguvusi. Pieredze ir vērtība, kuru neviens nekad Tev neatņems. Ir ļoti interesanti izzināt citu valstu institūciju darbību, konkrēti manā gaījumā sociālās institūcijas - veco ļaužu nami, bērnunami un iestādes cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tas gan nedaudz pavēra bēdīgu skatu uz Latvijas sociālo institūciju darbību, bet tāpēc jau arī ir jādodas uzzināt, kā ir citur, lai varētu ko mainīt šeit. 
    Neapšaubāmi, doties apmaiņas programmās ir jārēķinās ar finansēm, bet Erasmsus+ tādā ziņā ir liels atbalsts ar stipendijām. 



  • Lietotāja Anastasija Jekarāševa attēls
    Manuprāt, Erasmus+ ir lieliska iespēja ne tikai mainīt uz laiku studiju vietu un ar to arī vidi, kurā studēt, bet arī uzlabot savas valodu zināšanas, atrast jaunus draugus un arī ceļot! Pati izmantoju šo iespēju pirms gada un domāju, ka man, ka tājā laikā vēl topošajam svešvalodu skolotājam tas bija milzīgs ieguldījums manās svešvalodu zināšanās, kā arī bija iespēja salīdzīnāt studiju vides arzemēs un mana valstī un apmēklēt ārvalstu skolu, kas bija ļoti interesanta pieredze. Ja ir tāda iespēja braukt apmaiņas programmā, tad manuprāt tā noteikti jāizmanto! Par lieku noteikti nebūs :)
  • Lietotāja Ieva Bērziņa attēls
    Ieraksta autors uzdod retorisku jautājumu, pats arī atbildot, ka Erasmus+ programma nav vienkārši zilā krāsa, nav tikai finanšu instruments. Programma gadu laikā acīmredzami ir kļuvusi programmatiska. Andera Pirellli,  Eiropas politisko un vadības studiju maģistrs savā publikācijā vietnē Research Gate (2017) Erasmus + programmu visai precīzi raksturojis kā Eiropas Savienības maigās varas instrumentu.


    Emuārā lietotie atslēgas vārdi diskriminācija, dažādība, iekļaušana, seksuāla orientācija, politiskā vajadzība raisa asociācijas ar jēdzieniem neoliberālā ideoloģija, feminisms, dzimtes studijas, zilo jeb kvīru teorija u.c. konceptiem.  Šīm asociācijām arī ir noteikts pamats. Piemēram, 2014.gadā  Eiropas Komisija dokumentā  “Erasmus+ Inclusion and Diversity Strategy – in the field of youth”  kā labās prakses piemēru min projektu "Queer your mind": "This one year project aimed to increase the the knowledge among young people from  Belgium, Sweden, Norway, Denmark, Iceland, Finland, Estonia, Latvia, Lithuania and Poland on issues such as gender neutrality, heteronormativity, queer theory and breaking norms. Moreover, the project sought to explore how these ideas can be implemented in the lives of those who took part. The participants actively reflected on the mechanisms that lead to discrimination and how these can be changed. After one week of training and study visits in Stockholm, participants went back totheir local youth groups and communities to share their newly gained knowledge and skills with other people. The methods for this knowledge sharing consisted in giving workshops and organising events. The project challenged the participants' views on inequality and discrimination in order for them to become more active citizens that appreciate diversity and encourage other people to do the same".
    https://www.salto-youth.net/tools/goodpractices/project/queer-your-mind.2
    https://www.salto-youth.net/downloads/toolbox_tool_download-file-1482/Ac...

    PS maigā vara (a. soft power) - varas veids, kurā pārmaiņas varas objekta rīcībā/uzvedībā notiek varas subjekta kulturālās (ekonomiskās, harismātiskās, arī personiskās u. tml.) pievilcības, pausto vērtību vai ārpolitikas darbību dēļ. Šādas varas gadījumā varas objekts maina savu rīcību/uzvedību kooptācijas ceļā, nejūtoties piespiests darīt to, ko no tā grib panākt. (Latvijas terminoloģijas komisijas lēmums Nr.89 https://likumi.lv/doc.php?id=203800).

  • Lietotāja Melita Dunce attēls
    Man nav savas personīgās pieredzes ar Erasmus + programmu, taču pēdējā laikā aizvien vairāk mani draugi un paziņas ir sākuši izmantot šo iespēju, gan studiju ietvaros, dodoties praksēs, kā arī tie, kuri nestudē, piedalās dažādos projektos, piemēram, Sīrijas bēgļu veiksmīgākai integrācijai sabiedrībā, vai arī kādā projektā par vides piesārņojuma samazināšanu, vai kādas pilsētas apkārtnes uzlabošanu.

    Vairāk savu viedokli vēlos izteikt par Erasmus + projektiem, kuros tiek apmaksāti ceļa izdevumi, kā arī uzturēšanās izmaksas projektu laikā + tiek maksāta ikmēneša "kabatas nauda", kas, ja nemaldos, ir aptuveni 230 eiro apmērā (iespējams, šī summa ir atkarīga no katra projekta). Manuprāt, šis viss ir ļoti adekvāti un pieņemami, jo šo projektu ietvaros ir iespējams apmeklēt seminārus, konferences un citus pasākumus, kas saistīti ar projektam aktuālām tēmām, un, galu galā, tas ir ļoti labs ieraksts ikviena CV. Un protams, jāņem vērā arī emocionālā puse, piemēram, strādājot šajās bēgļu nometnēs - strādāt ar bērniem, kuri nezina, vai vēl kādreiz redzēs kādu no saviem vecākiem, radiniekiem. Viņi nezina, vai kādreiz vēl varēs atgriezties savā valstī.

    Manuprāt, tas ir ļoti apsveicami, ka jaunieši un pieaugušie iesaistās šāda veida projektos un brīvprātīgajā darbā, vismaz kaut nedaudz pieliekot savu roku tik lielu un globālu problēmu mazināšanai. Iespējams arī es pēc studiju beigšanas, gadījumā, ja būs grūti atrast darbu savā nozarē, iesaistīšos kādā projektā, vairāk gan intereses pēc, lai iegūtu savu Erasmus + pieredzi.