chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE - Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

Emuārs

Pamatprasmes – būtisks pamats turpmākai attīstībai

25/11/2020
Aldis Lazda
Valoda: LV
Document available also in: ME EN

Šo emuāru oriģināli melnkalniešu valodā publicēja Olivera Markovic.


Mēs bieži ļoti ātri pārskrienam tēmām, kas saistītas ar pamatprasmēm, nepievēršot uzmanību to saturam. Mēs nekritiski skatāmies uz pamatprasmju būtību un nepievēršam pietiekamu uzmanību, ja tās pieminētas tekstā. Mēs bieži noraidām šo saturu kā sev neinteresantu, jo uzskatām, ka mums ir visas nepieciešamās pamatprasmes. Taču jau pats pirmais un pamatjautājums – kādas ir pamatprasmes – dažus no mums var novest strupceļā un šķietami ļoti pazīstamas lietas slazdā. Domāšanai par pamatprasmēm būtu jākoncentrējas uz  būtību, nevis formu. Šīs prasmes ir pamats gudrības attīstībai agrā vecumā, tās ietekmē pašapziņas attīstību un mūsu ķermeņa kopējo stāvokli.

Viss sākas ar ierastu kustību. Visa cilvēka sugas dzīves un attīstības būtība ir kustībā! Ja mēs sev jautājam, cik daudz mēs kustamies, kāds ir mūsu fiziskais stāvoklis, mēs parasti apstājamies, bet varbūt ķeramies pie dziļas analīzes, kas pavērs pilnīgi jaunas tēmas pārdomām. Mēs noslēgsim loku ar mūsu personisko secinājumu par sava fiziskā un garīgā stāvokļa nepilnībām. Vai tās ir atgriezeniski? Bez šaubām, JĀ!

Tātad, kādas ir pamatprasmes? Tās ir visu jauninājumu un pārmaiņu ģeneratori mūsu personīgajā un profesionālajā dzīvē. Tās ir pamats, bez kura mēs nevaram sākt savu attīstības ceļu. Funkcionālās pamatprasmes galvenokārt ir saistītas ar asociatīvām mācībām. Ar to palīdzību tiek attīstītas mūsu spējas mācīties un uzlabotas mūsu spējas veiksmīgi risināt mūsu dzīvesvides problēmas. Šo risinājumu lietderība ir atkarīga no mūsu zināšanām – ar to, ka mēs zinām, kā mēs varam kaut ko darīt, un tamlīdzīgi.

Pamatprasmju nozīmi un to acīmredzamo trūkumu apliecina vairākas Eiropas pamatnostādnes, ieteikumi un rezolūcijas, kuru mērķis ir rosināt ES dalībvalstu un kandidātvalstu valdības to nacionālajā politikā aktivizēt īpašus pasākumus ar mērķi stiprināt iedzīvotāju pamatprasmes. Saskaņā ar Eiropas Pieaugušo izglītības programmu, Starptautisko pieaugušo kompetenču novērtēšanas programmu un Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030, kas ir pamatā daudziem plānošanas un stratēģiskiem dokumentiem pieaugušo izglītībā, pieaugušo pamatprasmes ir šādas: lasītprasme, rakstīšana, valodu zināšanas, rēķināšanas prasme un digitālās prasmes. Daži no šajos dokumentos minētajiem mērķiem ir šādi:

  • Veicināt profesionālo attīstību, nodarbinātības iespējas, valsts ekonomisko konkurētspēju;
  • Mazināt sociālo nevienlīdzību, palielināt sociālo integrāciju, kohēziju, pilsonisko apziņu, garīgo un fizisko veselību;
  • Pielāgot pamatprasmju pilnveidošanas programmas darba ņēmējiem un darba devējiem;
  • Uzsvērt pamatprasmju programmas ar vietējai kopienai nozīmīgu  saturu;
  • Organizēt specializētas mācības, lai nodrošinātu labi apmācītus pasniedzējus;
  • Veikt specializētas konsultācijas, skaidri iezīmējot ceļu uz mācību panākumiem, īstenot iepriekšējās izglītības akreditāciju un apstiprināšanu;
  • Izmantot IT tehnoloģijas.

Pamatprasmes ir pamats nodarbinātībai un atbilstošai rīcībai darba vidē. Pamatprasmju pilnveidošana darbavietā (WG AL 2016-2018 Work Place Learning) ietver plašu koncepciju. Darba vieta ir svarīga mācību vide gan attiecībā uz prasmēm, kas saistītas ar darbu, gan attiecībā uz prasmēm, kas liek cilvēkiem sagatavoties pārmaiņām karjerā un dzīvē. Darbavieta var būt ļoti motivējoša vieta mazkvalificētiem cilvēkiem savu pamatprasmju pilnveidošanai.

Šobrīd sistēmas iestādēm ir jāuzņemas saistības integrēt jautājumu par pamatprasmēm kā galveno prioritāti pieaugušo izglītības politikā. Par to liecina arī ELINET (Eiropas lasītprasmes politikas tīkls) dati: 55 miljoniem cilvēku vecumā no 16 līdz 65 gadiem ir problēmas ar lasīšanu un rakstīšanu. PIAAC pētījums (2015) liecina, ka 20-25% eiropiešu nepiemīt prasmes, kas ir priekšnoteikums nodarbinātībai, nodarbinātības saglabāšanai un izglītības turpināšanai. To pieaugušo iedzīvotāju vidū, kuri ir spējīgi strādāt (vecumā no 16 līdz 65 gadiem), ES dalībvalstīs, kas piedalījās PIAAC pētījumā, 43% skolēnu bija vidējs vai augsts rakstpratības līmenis. Tas ir ievērojami zemāks par ESAO vidējo rādītāju (49%). Katrs piektais pieaugušais ES dalībvalstīs, kas piedalījās pētījumā, demonstrēja zemu prasmju līmeni rakstpratības jomā, savukārt rēķināšanas jomā šī attiecība bija pat viens no četriem.

Kopumā mēs varam teikt, ka ir patiešām nepieciešams nodrošināt pamatprasmju pilnveidošanu ne tikai bezdarbniekiem, bet arī darbiniekiem, kuri ir pakļauti riskam zaudēt darbu. Ar šādu mērķi un šādā nolūkā ir jāpiesaista visas attiecīgās ieinteresētās personas, galvenokārt sociālos partnerus, nodrošinot un aktīvi veicinot mācību programmas darba vietā.

Lai iegūtu spēku pārvaldīt mūsu zināšanas un prasmes, pirmkārt apzinoties izglītības vajadzības, ir jāpievērš uzmanība mūsu pamatprasmēm un to funkcionālajam raksturam!

Autors: Olivera Markovics, EPALE vēstnieks

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn Share on email
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 1. no 1
  • Lietotāja Marija Elena Borg attēls
    Basic skills are definitely underrated and overlooked most times! As with everything else, there cannot be any form of development without a proper and solid foundation in place.