chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Emuārs

Mākslīgais intelekts atlauž mācīšanās “melno kasti”

25/02/2019
by Markus Palmén
Valoda: LV
Document available also in: EN HU EL FR

/lv/file/artificial-intelligenceArtificial Intelligence

Artificial Intelligence

 

Mākslīgā intelekta (MI) jēdziens iekvēlina iztēli. Cilvēces sasniegumu augstākā virsotne ir radīt mašīnu, kurai piemīt spēja mācīties un risināt problēmas. Vai šādas mašīnas spēs pārveidot pašu mācīšanās procesu? Vai tās tiešām atstās mūs bez darba un padarīs nelaimīgus, kā dažkārt tiek pareģots? Vai tās padarīs mūžizglītību vispārēji pieejamu vai tieši otrādi – monopolizēs to, atstājot vien dažiem izredzētajiem? Šajā rakstā EPALE apspriež MI nozīmi izglītībā ar profesoriem Rouzu Lakinu un Kengu Siau.

 

Minētie akadēmiskās vides pārstāvji skatās uz MI ar lielām cerībām, saredzot iespējas demokratizēt izglītību, ja MI tiks izstrādāts ciešā sadarbībā ar pedagogiem.

  

MI: novērot un optimizēt

Rouza Lakina MI saskata divus galvenos MI uzdevumus izglītības jomā: pirmkārt, tas rada gudru mācīšanās infrastruktūru un otrkārt, tas darbina konkrētas tehnoloģijas (viedtālruņus, virtuālo realitāti, robotus utt.), kas ļauj mums piekļūt minētajai infrastruktūrai.

Pirmais uzdevums – infrastruktūra (piem., tehnoloģija, kas ir pamatā tiešsaistes kursam), pēc Lakinas domām, ietver lielu potenciālu, jo spēj izgaismot mācīšanās metalīmeni (augsta vispārinājuma līmeni), atklājot, kādi mehānismi darbojas mācīšanās procesā.

”MI var mums parādīt, kā mēs vislabāk mācāmies, tieši kuri uzdevumi mums rada grūtības un kādos uzdevumos mēs spējam sasniegt vislabākos rezultātus,” Lakina paskaidro.

Atklājot grūtos posmus mācīšanās procesā, skolotāji var mēģināt tos likvidēt un optimizēt sava darba kvalitāti.

Pateicoties MI izdarīt secinājumus, pamatojoties uz lielo datu apjomu, kas iegūts no liela izglītojamo skaita, MI mūsu izglītības apguves ceļā iezīmēs gludos un sarežģītos posmus – atkal pateicoties mākslīgā intelekta spējai izdarīt secinājumus no liela datu apjoma, kas savākti no liela izglītojamo skaita. MI tādos gadījumos nav vienkārši instruktors – tas ir tikpat ciešs novērotājs kā cilvēks–skolotājs un šī novērošanas loma var izrādīties izšķiroša.

Novērotāja lomas īstenošanai pat nav nepieciešama izglītojamā pieslēgšanās tiešsaistes saskarnei. Tieši otrādi, Lakinas ieskatā, MI pat galu galā spēt izbrīvēt laiku apmācībai bez tiešsaistes. Mēs spējam pasīvi savākt datus – ar sensoru un kameru palīdzību, laikā, kad studenti strādā grupās. Ja mēs panāksim, ka MI un izglītība darbojas pareizi, tad būs vairāk laika aktivitātēm, kurās nav nepieciešamas digitālās tehnoloģijas, piemēram, mākslai, sportam un teātrim.’

Izglītojamais attiecīgi gūst labumu no personalizētās mācīšanās, ko MI padara iespējamu. Kengs Siau uzsver, ka izglītības iestādes arī būs ieguvējas dažādos aspektos:  

“MI ļauj iestādēm samazināt kvalitatīvas izglītības nodrošināšanas izmaksas. Attiecīgi, ir iesējams apmācīt vairāk cilvēku. Globālā mērogā tas nesīs labumu mazattīstītām un attīstības valstīm.”

Siau arī redz ciešu sasaisti starp MI un spēļošanu izglītības procesā.

“Mācību spēļošana ir ļoti aktuāls jautājums zinātniskajos pētījumos un tas potenciāli var padarīt izglītību saistošu un interesantu,” Siau paskaidro.

 

Panākt, lai MI izstrādi nosaka pedagoģija

Abi zinātnieki uzsver, ka  globālā līmenī MI–balstīta mācīšanās šobrīd vēl ir pašā attīstības sākumā, bet paredzams, ka tās pielietojums strauji pieaugs. Vai tas nozīmē, ka drīzumā mums ikvienam būs pastāvīgs sabiedrotais MI mūžizglītības skolotāja veidā, kā to min izglītības materiālu izdevniecība Pearson? Vai arī MI būs tikai tiem, kas to var atļauties?

Kengs Siau saskata, ka MI izmantošana notiks pēc vispārējā tehnoloģiju ieviešanas dzīves cikla – inovācija, agrie ieviesēji, brieduma fāze un plaši izplatīta ieviešana.

“Mēs tagad atrodamies agrā MI ieviešanas stadijā. Kad šī tehnoloģija sasniegs brieduma fāzi, pieaugs lietotāju skaits un cenas samazināsies.”

Kengs Siau cer, ka nākotnē būs izvērsts MI tirgus.

“Attiecībā uz MI izglītībā, ir iespējams, ka noteiktās tēmās dominēs dažas labas MI programmas. Ja tā notiks, tad būs sarežģīti nodrošināt dažādību un ideju savstarpēju bagātināšanos,” viņš saka.

MI vajadzētu būt patiesi pieejamam plašām cilvēku masām. Rouza Lakina saskata, ka MI piemīt potenciāls demokratizēt mācīšanos, bet jāņem vērā viens brīdinājums: jaunais izglītības ideāls plašās ieviešanas fāzē būs jaukta tipa mācīšanās – labs cilvēku–skolotāju un MI piedāvāto iespēju apvienojums.  

“Pastāv risks, ka privileģētākajiem izglītojamajiem būs iespēja saņemt ideālu tehnoloģiju un cilvēku sadarbības produktu, kamēr trūcīgākajiem tiks piedāvāta vienīgi MI tehnoloģija un \loti maz sadarbības ar cilvēkiem,” Lakina brīdina.

Viņa norāda uz tālāku risku. Izglītības lietotņu izstrāde ir veicama ciešā sadarbībā ar pedagogiem, izglītības pētniekiem un citām ieinterešetajām pusēm.

‘Mēs nevēlamies, lai slikti izstrādātas mākslīgā intelekta sistēmas sagrauj šo tehnoloģiju potenciālu.’

 

/lv/file/siau-kengSiau Keng

Siau Keng

 

Kengs Siau ir ASV Misūri štata Zinātnes un tehnoloģiju universitātes Biznesa un informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītājs. Savā zinātniskajā darbā viņš specializējas MI ekonomiskās un sociālās ietekmes pētīšanā.

Fotogrāfija no Kenga Siau personiskā arhīva

/lv/file/rose-luckinRose Luckin

Rose Luckin

 

Rouza Lakina ir Lielbritānijas Londonas Universitātes Koledžas Zināšanu laboratorijas Izglītojamā mācību vides dizaina profesore. Viņi īpaši pievērsusies MI izmantošanai mācību procesa izskaidrošanā ar mērķi sniegt labumu izglītojamajiem un skolotājiem.

Fotogrāfija no Londonas Universitātes Koledžas arhīva

 

Terminu skaidrojums

 

Mākslīgais intelekts

Mākslīgais intelekts vai MI parasti apzīmē mašīnas un datorus, kas spēj kopēt cilvēku kognitīvās funkcijas mācīties un risināt problēmas, pamatojoties uz apgūto. Ir daudz MI lietotņu, sākot no Interneta pārlūkprogrammu un tiešsaistes reklāmu darbinātājiem līdz bezvadītāja automašīnām, militārajiem droniem un mācību procesam.

 

Mašīnmācīšanās

Mašīnmācīšanos var uztvert kā mākslīgā intelekta apakšnozari, kas pārklājas ar statistiku. Mašīnmācīšanās “māca” datorprogrammām mācīties un izdarīt secinājumus no dotā datu kopuma situācijās, kad tās nav programmētas, lai veiktu šo uzdevumu. Šādas lietotnes izmanto robotikā, arhivēšanā, akciju tirgus analizēšanā un datorspēlēs.

 

Lasiet vairāk EPALE:

Avoti tālākai izziņai:


Markuss Palmens ir žurnālists, rakstnieks un audiovizuālais producents, kā arī ārštata autors. No 2017.gada viņš ir EPALE tematiskais koordinators politikas jomā. Markuss astoņus gadus strādāja par Eiropas Mūžizglītības žurnāla izpildredaktoru un galveno redaktoru.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 10. no 12
  • Lietotāja Ilze Zača attēls
    Personalizēta mācīšanās, kas pieejama arī mazattīstīto valstu iedzīvotājiem, turklāt mācību spēļošana un daudzveidīgu digitālo rīku izmantošana - tas viss ir tieši tas, uz ko ir jāvirzās 21.gadsimta izglītības sistēmai un no kā nav jābaidās. Pedagoga profesija nekur nezudīs; gudram skolotājam būs prasmes šīs tehnoloģijas vadīt, domāt jaunus risinājumus, integrēt tās skolās. Ieguvēji būs gan bērni, gan skolotāji, gan visa mūsdienu izglītības sistēma!
  • Lietotāja Liene Reimane attēls
    Lasot šo rakstu, nonācu pie domas, ka tā īsti MI nespēs aizstāt cilvēku- pedagogu. Saskarsme, dialogi ir nepieciešami cilvēkiem, bērniem, audzēkņiem. MI, manuprāt, drīkst būt palīgs mācību procesā, lai paspilgtinātu mācību vielu, ieinteresētu un aizrautu skolēnus. Kā arī, uzskatu, ka viedierīces, roboti, u.c. tehnoloģijas, kas saistīti ar mākslīgo intelektu, mēdz pievilt, kļūdīties, salūzt tāpēc rodas dažādi jautājumi, piemēram, vai tiešām cilvēki tik ļoti spēs uzticēties rezultātiem, kurus ir veikušas tehnoloģiskas ierīces? Protams, cilvēce bez tehnoloģijām nevar iztikt- tā ir mūsu ikdiena un tehnoloģijas turpina attīstīties un ienākt mūsu dzīvēs. Tomēr uzskatu, ka cilvēkam vienmēr ir "jāstāv" blakus tehnoloģijām, jo tām nav cilvēciskā saprāta. 
  • Lietotāja Nikola Treimane attēls
    Izlasot šo rakstu, es varu teikt, ka manuprāt mums jau ir daudzas jomas kurās MI piemīt. To nevar ignorēt, vai atstāt nepamanītu. Tomēr es uzskatu, ka skolotājs ir vairāk radošs pedagoģiskajā procesā un prot veidot aizraujošas stundas. Es domāju, ka tas arī var attiekties uz skolotāju un skolēnu komunikāciju un saprašanos savā starpā. Radošs darbs ir diezgan izaicinošs priekš MI, bet ne priekš skolotāja. Kaut arī rakstā tiek minēts,ka "Izglītojamais attiecīgi gūst labumu no personalizētās mācīšanās, ko MI padara iespējamu" es uzskatu, ka cilvēks labāk saprot kad viņš uzdod jautājumus un komunicē kopā ar citu cilvēku. Mums ir jāattīst jauno tehnoloģiju izmantošana, bet tai arī jābūt apdomātai līdz galam, jo skolotāju ir grūti aizvietot ja nav visas nepieciešamas zināšanas un komunicēšanas prasmes.

  • Lietotāja Sņežana Markova attēls

    Mākslīgais intelekts mums ir visapkārt, tas piedāvā iespējas realizēt inovatīvas pedagoģiskās pieejas. Skolotājam jābūt atvērtam pret visu jauno, nepārtraukti sevi jāpilnveido. Bet, lai cik izglītota jaunā paaudze nebūtu tefnoloģiju jomā, ir jāattīsta arī tā smadzeņu puslodze, kas atbild par radošumu un iztēli.
  • Lietotāja Laura Rapša attēls
    Cilvēces augtākā virsotne, tomēr arī bīstams instruments. Piekrītu, tas būtu neatsverams palīgs pedagogam un bērnam, kas ļautu noteikt mācīšanās procesā konkrētus apgrūtinājumus, parādot tos, mēs vislabāk, efektīvāk varētu vadīt katram bērnam individuāli mācību procesu, ar konkrētiem uzdevumiem, kuri tieši rada grūtības un kādos uzdevumos (pēc struktūras u.c.) mēs spējam sasniegt vislabākos rezultātus.
  • Lietotāja Linda Titoviča attēls

    Mūdienās nevaram izslēgt MI no savas dzīves tāpat arī no skolotāju ikdienas. Skolotājam ir jāveido interesantākas stundas, lai ieinteresētu pēc iespējas vairāk skolēnu, un šie būtu rīki, kurus varētu izmantot. Protams jāatceras, ka MI nekad neaizvietos komunikāciju, kritisku domāšanu un saskarsmes mākslu. Cilvēks ir būtne, kurai ir nepieciešama socializācija, tāpēc, manuprāt, skolotāja profesiju nevar pilnībā aizstāt.
  • Lietotāja Rūdolfs Pāvulēns attēls
    Mākslīgais intelekts jau ir manāms un izmantojams dažādās mācību nozarēs, tas ir labs veids kā papildināt vai nedaudz pamainītu mācīšanās procesu. Dators ir ļoti labs, lai mācītu algoritmu, jo tam ir daudz vieglāk pamanīt kļūdas šādās situācijās, tāpēc noteikti dators ar laiku aizvien vairāk un vairāk parādīsies matemātikā, taču ne līdz galam. Uzskatu, ka skolotājs kā profesija noteikti nekur nepazudīs, jo, lai arī šos algoritmus spēj iemācīt un pārbaudīt dators, skolotājs joprojām daudz labāk spēj pārvaldīt situācijas, kurās netiek iesaistīti algoritmi vai arī situācijas, kuras var ietekmēt ārējie apstākļi.
  • Lietotāja Elizabete Eliza Bitane attēls
    Šobrīd eju pretrunās.
    Līdz šim tika stāstīts, ka pedagogs ir viena no tām profesijām, kas vienmēr būs vajadzīga un nekad neizmirs, tāpēc esmu pārsteigta par MI straujo attīstību pedagoģijas sektorā.
    Kā vairums komentāru zem šī raksta, arī es sliecos piekrist, ka pedagoģija ir tā joma, kur bez MI var iztikt. Zinu, ka tehnoloģiju iesaiste ir neizbēgama, taču nedrīkst iet galējībās. Cilvēku par cilvēku padara tieši komunikācijas prasmes. Ja bērniem atņems skolotāju kā personību, bail iedomāties, kādi būs skolēni, beidzot skolu. Manuprāt, tehnoloģijas ir laba lieta, kamēr tā neaizstāj mūsu domāšanu. Smadzenes ir jātrenē, tās nedrīkst aizstāt.
    Mani māc bažas, ka tas zinātniekiem šķiet tik normāli un vajadzīgi, tāpēc priecājos, ka MI ieviešana būs cieši saistīta ar pedagogiem un nozares pārstāvjiem.
  • Lietotāja Liene Ušvile attēls
    Mākslīgais intelekts (MI) kļūst arvien biežāk sastopams tehnoloģiju lietotāju ikdienas lietošanas pieredzē. Domāju, ka lielākā daļa ir pieņēmuši tehnoloģiju attīstības neizbēgamību nākotnē. Tomēr līdz ar digitalizāciju pieaug arī sabiedrības raizes par tās ietekmi un negatīvajām blaknēm, kas skar ar tehnoloģijām pastarpināti saistītus problēmlokus, piemēram, tādas cilvēciskās īpašības, ko nevar ietekmēt mākslīgais intelekts - personības vērtības, pārdzīvojumus, emocionālās noskaņas un tamlīdzīgi. Skaitliski lielā sabiedrības lokā mākslīgais intelekts noteikti ir kā palīdzības rīks, kas ļauj pielāgot informācijas apjoma plūsmu, palīdz to sistematizēt, analizēt, sintezēt. Tas ir tieši tas, kas nepieciešams lielāka apjoma informācijas apguvē. Bet šajā labumā pastāv risks, ka netiek ņemts vērā cilvēka noskaņojums, sensitīvais periods, emocionālās nianses. Tāpēc, manuprāt, ir nopietni vēl jāstrādā pie tā, lai šie riski nepārvērstos par draudiem un vājajām pusēm, kas pazemina cilvēciskās vērtības.
  • Lietotāja Nils Zīlmanis attēls
    Uzskatu, ka MI nav nepieciešams mācību procesā, jo MI sāks aizstāt skolotāja darbu. Pilnvērtīgam skolotājam ir jāseko līdzi saviem skolēniem, un nedrīkst paļauties ka tehnoloģijas to izdarīs mūsu vietā. Jebkurā gadījumā, manuprāt, līdz pilnvērtīgai MI integrācijai izglītībā paies ļoti ilgs laiks.