chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE - Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

Emuārs

Aizstāvības kampaņa: pieaugušo izglītībai jāpiešķir balss un seja

29/06/2020
Aldis Lazda
Valoda: LV
Document available also in: DE EN

Šo emuāru oriģināli vācu valodā publicēja Dörte Stahl.


Megaphon

Foto: Hawksky/ Pixabay.com

 

Nav jāzīlē kafijas biezumos, lai nojaustu, ka pieaugušo izglītību gaida grūti laiki, jo koronavīrusa krīzes pirmās sekas jau ir jūtamas. Dažas izglītības iestādes ir bankrotējušas, jo nav varējušas pārdzīvot slēgšanas dēļ radušos zaudējumus, citas iestādes tām sekos vai arī būs spiestas samazināt tālākizglītības piedāvājumus, jo:

  • pieaugušā bezdarba dēļ mājsaimniecībām ir mazāk naudas, kas savukārt nozīmē pieteikumu un tātad arī ieņēmumu samazināšanos;
  • pašvaldību atbalsts kļūs krietni vien mazāks, jo nodokļu ieņēmumi ir samazinājušies, bet izdevumi sociālajai palīdzībai pieauguši. Līdz ar to tālākizglītības piedāvājumi kļūs dārgāki, kas savukārt atstās negatīvu iespaidu uz pieteikumu skaitu. Paredzams, ka tikai atsevišķas pašvaldības turpmākā gada laikā atgūsies no krīzes. Tas pats attiecas uz federālo zemju sniegto atbalstu;
  • atbalsta līdzekļi bieži vien ir atkarīgi no nostrādāto stundu skaita esošajā gadā, un 2020. gadā iestāžu slēgšanu dēļ ir notikušas daudz mazāk stundas;
  • kamēr būs jāievēro distancēšanās, daudzi klātienes pasākumi nevarēs notikt ar aprēķināto dalībnieku skaitu, kas radīs papildus finansiālus zaudējumus;
  • jaunas atbalsta iespējas no Vācijas, tās federālo zemju vai ES līdzekļiem, visticamāk, būs tikai profesionālajai izglītībai, jo visas iestādes izdod ļoti daudz naudas tiešo krīzes seku likvidēšanai, un šī nauda pietrūks pieaugušo izglītības atbalstam.

Īsi sakot: Mums jāgatavojas uz to, ka būs mazāk izglītības piedāvājumu un mazāk izglītības iestāžu. Prognoze nebūt nav iepriecinoša. Vai mums ar to jāsamierinās vai arī jāmeklē ceļi, lai aizkavētu pieaugušo izglītības jomas pilnīgu iznīkšanu?

 

Pieaugušo izglītība ir daudzveidīga un vērtīga, bet diemžēl maz pamanāma

Pieaugušo izglītība Vācijā ir ļoti daudzveidīga. Papildus iedalījumam formālajā un neformālajā izglītībā mums ir plašs izglītības jomu spektrs: profesionālā, kultūras un politiskā izglītība, pamata izglītība, veselības un ģimenes izglītība un citas.

Daudzveidīgs ir arī izglītības piedāvātāju loks: fondi, apvienības, labklājības biedrības, arodbiedrības, baznīcas, pašvaldību iestādes (piemēram, Tautas augstskolas, mūzikas skolas), kameras, augstskolas un privāti uzņēmumi.

Visas nosauktās jomas un organizācijas savstarpēji konkurē, tomēr kopumā tās veido plašu piedāvājumu paleti, kas uzrunā daudzas mērķu grupas un ļauj piepildīt visdažādākos personiskos mērķus un vajadzības. Sabiedrībai pieaugušo izglītības dažādība nozīmē, ka pilsoņi no tās gūst labumu un paši var to veidot. Plašs tālākizglītības piedāvājums ir valsts nākotnes un tās izaugsmes spējas neatņemama sastāvdaļa, jo tikai tādā veidā iespējams apmierināt darba tirgus mainīgo pieprasījumu.

Mēs to visu zinām, un būtībā pat šis (saīsinātais) apraksts ir lieks. Tomēr brīžiem šķiet, ka zināšanas par pieaugušo izglītības nozīmi ir slepena lieta. Kad Jūs pēdējo reizi esat redzējuši vai dzirdējuši pilnvērtīgu un visaptverošu pieaugušo izglītībai veltītu informāciju, kas vēršas pie visas sabiedrības- video, bloga ierakstu, ziņojumu sociālajos medijos, rakstu avīzē vai TV raidījumu?

Tradicionālajos un sociālajos medijos mēs dažreiz atrodam ziņas par kādu izglītības iestādi, atsevišķas tālākizglītības tēmas un abstraktus jēdzienus, piemēram, “mūžizglītība”.  Sociālajos medijos mēs redzam ziņojumus, kas paredzēti noteiktam (profesionālam) lasītāju lokam. Mēs sastopam prasības pēc finansiāla atbalsta, kurās tiek paskaidrots, kādēļ tas ir nepieciešams. Bet būsim godīgi: kurš gan šobrīd neprasa finansiālo palīdzību? Un kuram nav šai prasībai pamatota iemesla? Mērķtiecīga pieaugušo izglītības aizstāvības kampaņa nav jūtama. Un tam, kas nav pamanāms, ir grūti panākt savu pamatoto prasību izpildi.

 

Vai dažādība ir aizstāvības kampaņas šķērslis?

Jēdzieni un to lietošana:

Aizstāvības kampaņa ir process, kurā organizācijas uzņemas kādas lietas aizstāvību vai atbalstu. Aizstāvības kampaņas aktivizē sabiedrību un mijiedarbojas ar to. To pamatā ir skaidri vēstījumi un izklāsti par lietas vērtību un lielo nozīmi, un ar to netieši tiek ietekmēti lēmumi un lēmumus pieņemošās iestādes.

Daļa no aizstāvības kampaņas ir lobēšana, kuras mērķis ir lēmumus pieņemošo iestāžu un to lēmumu tieša ietekmēšana. Tā notiek, piemēram, izmantojot personiskos kontaktus. Lobiji vēršas arī pie medijiem, kuros organizācijas cenšas runāt par savām vajadzībām un tādā veidā netieši uzrunā sabiedrību. Regulāri aizstāvības kampaņas pasākumi atvieglo pieeju lēmumus pieņemošajām iestādēm, jo tām ir svarīga sabiedrības nostāja.

Līdz šim notikušās aizstāvības kampaņas un lobēšana

Viens no aizstāvības kampaņas piemēriem Vācijā ir Vācijas tālākizglītības diena (Deutsche Weiterbildungstag). Šī diena ir nozīmīga ar to, ka tajā apvienojas vairākas izglītības apvienības, gan komerciālas, gan sabiedriskas. Šajās apvienībās ietilpstošās organizācijas un atsevišķie uzņēmumi viens ar otru konkurē - par dalībniekiem, finansiālo atbalstu utt.. Tomēr viņi darbojas kopīgi un tādējādi veicina tālākizglītības attīstību.

Diemžēl tālākizglītības diena notiek tikai reizi divos gados, un šobrīd nav zināms, vai šogad notiks atsevišķi virtuāli pasākumi vai arī tie tiks pārcelti uz 2021. gadu. Pastāvīgu iedarbību uz sabiedrību tādā veidā nav iespējams panākt. Iedarbīgai aizstāvības kampaņai ne visai piemērots ir arī mainīgais moto, kas skar tikai atsevišķas pieaugušo tālākizglītības jomas un atturīgā sociālo mediju iesaiste, kurus varētu izmantot gan kā interaktīvu komunikācijas līdzekli, gan atsevišķo pasākumu apvienošanai. Kā pozitīvu piemēru šeit var minēt mācību festivālu (Festival of Learning) kuru rīko Anglijas un Velsas Nacionālais mācību un darba institūts (National Learning & Work Institute).

Vācijā pieaugušo izglītība tiek lobēta, tomēr tai trūkst kopīgas aizstāvības kampaņas stratēģijas, un to pierāda šāds piemērs:

2019. gada jūnijā Finanšu ministrija plānoja atbrīvot no PVN maksāšanas tikai profesionālo izglītību (un arī to tikai daļēji). Tas visās jomās būtu palielinājis dalības maksu. Sešas apvienības ātri apvienojās un uzrunāja lēmumus pieņemošās iestādes un medijus. (Skat. šīs aktivitātes pārskatu ar tālākām saitēm: https://wb-web.de/aktuelles/steuerfreiheit-fur-weiterbildung-gefordert.html.

Tomēr šādā veidā sabiedrību neizdevās aktivizēt. To apliecina fakts, ka privātu lūgumrakstu (Petition), kurš tika iesniegts neatkarīgi no apvienībām, parakstīja tikai 13.500 personas. Tas šķiet maz salīdzinot ar 15 miljoniem cilvēku, kurus saskaņā ar saviem datiem sasniedz apvienības. (skat. Paziņojumu presei Presseerklärung).  Par laimi Bundestāgs no minētajiem likuma grozījumiem beigās atteicās, tomēr to vairāk panāca tieši lobēšana.

Reģionālajā un nacionālajā līmenī atrodami vēl citi aizstāvības kampaņu un lobēšanas piemēri, tomēr tie pārsvarā attiecas uz noteiktām izglītības jomām, kā profesionālā izglītība vai pamatizglītība. Kopīgu paziņojumu, izklāstu un kampaņu pieaugušo izglītības jomā nav. Šķiet, ka to izveidi līdz šim ir traucējusi tieši pieaugušo izglītības daudzveidība.

Aizstāvības kampaņas koronavīrusa krīzes laikā

Protams, pieaugušo izglītība nesnauž. Dažādas apvienības pieprasa aizsardzību. Kā piemērus šeit var minēt prasības, ko izvirzījušas Vācijas katoļu pieaugušo izglītības apvienība (Verbandes Katholische Erwachsenenbildung Deutschlands) un Vācijas Tautas augstskolu apvienība (Deutschen Volkshochschulverbandes). Palīdzību lūdz arī atsevišķas jomas un organizācijas (piemēram, Federālā politiskās izglītības komiteja (Bundesausschusses politische Bildung) un Federālā profesionālās izglītības apvienību asociācija (Bundesverbandes für Träger der beruflichen Bildung)). Tā ir svarīga lobēšana, kura, cerams, radīs īslaicīgus risinājumus finansiāli apdraudētām izglītības iestādēm.

 

Aizstāvības kampaņas nozīme un iedarbība

Lai pieaugušo izglītības vide saglabātu savu līdzšinējo situāciju, ar apvienību lobēšanu nepietiks. Koronavīrusa krīzes iedarbība būs ilglaicīga, un mēs vēl ilgi cīnīsimies par atbalstu, ne tikai savstarpēji, bet ar citām, ietekmīgākām jomām. Bet kāpēc citas jomas ir ietekmīgākas?

  • Tām ir izmērāmi panākumi, piemēram, apgrozījums. Pieaugušo izglītības panākumi nav izmērāmi. Mēs varam pateikt, cik dalībnieku mums ir, bet mēs nevaram izmērīt mūsu darba rezultātus. 
  • Tās lobē un rīko aizstāvības kampaņas. Uzskatāmākais piemērs pašlaik ir automobiļu rūpniecība. Tā argumentē, ka tā ir Vācijas rūpniecības dzinējspēks (tas ir jau iesakņojies stāsts) un ka palīdzība automobiļu rūpniecībai palīdz iekustināt visu rūpniecību. Palīdzēt automobiļu rūpniecībai nozīmē palīdzēt visiem - tādas ir pašlaik valdošās diskusijas.

Pieaugušo izglītību nevar salīdzināt ar rūpniecību. Mēs nevaram izvirzīt tādus argumentus kā automobiļu rūpniecība, jo nevaram izmērīt savus panākumus, tomēr mēs varam mācīties no visiem, kuri jau ilgi veic aizstāvības kampaņas. Veiksmīgai  aizstāvības kampaņai jāformulē kopīgi paziņojumi, kuros tiek aprakstīta kādas lietas nozīme sabiedrībai, pie tam tādā veidā, lai sabiedrība to uztver un par to diskutē.

Mēs cīnāmies par uzmanību, ne par naudu

Aizstāvības kampaņas galvenais mērķis ir sabiedrības uzmanība, tomēr nav viegli iegūt uzmanību pasaulē, kurā dominē mediji. Uzmanību nevar iegūt ar vienpusēju paziņojumu vai prasību izplatīšanu. To iegūst daudzveidīgā sadarbībā, kad multiplikatori ziņu nodod tālāk un kad par to diskutē. Vai tik sazarota joma kā pieaugušo izglītība to vispār var panākt?

 

Daudzveidība kā iespēja: mēs sēžam uz zelta dzīslas

Dažādās pieaugušo izglītības apvienībās un izglītības iestādēs strādājošo personu skaits ir diezgan iespaidīgs. Ja pieskaita apmācāmos (klientus) un pašnodarbinātos mācībspēkus (darba ņēmējus), tad pieaugušo izglītībā iesaistīto cilvēku skaits ir milzīgs. Tie ir cilvēki, kuri varētu dalīties savos iespaidos par pieaugušo izglītību un apliecināt tās vērtību. Viņi varētu būt pieaugušo izglītības balss un seja. Visi kopā viņi ir zelta dzīsla, kādas tādā daudzveidībā un skaitā nav gandrīz nevienai citai jomai.

Domāju, ka lielākais izaicinājums ir runāt vienbalsīgi. Ilgstošais un nepietiekamais dažu izglītības jomu finansējums un koncentrēšanās uz skolas izglītību, tālākizglītību un studijām ir novedis pie savstarpējām cīņām par plāniem mazas kūkas gabaliņiem. Koronavīrusa krīzes sekas kūku samazinās vēl vairāk.  

Ja gribam stāties pretī šim izaicinājumam ar kopīgu aizstāvības kampaņu, tad nevar runāt par to, kura organizācija ir vecākā, lielākā un vienīgā kādas jomas pārstāve. Raksturīgās īpatnības un unikālās vērtības jānobīda otrajā plānā un jāatrod vēstījuma kopīgās pazīmes. Šim vēstījumam nevajadzētu aprakstīt, ar ko nodarbojas izglītības iestāde, bet attēlot, ko un kādā veidā panāk pieaugušo izglītība: tā var pozitīvi ietekmēt personisko attīstību, pavērt jaunas iespējas, palīdzēt krīzes situācijās. Tieši iedarbība un tās pavērtās iespējas ir lielākā kopība. 

Domāju, ka šis ir piemērots brīdis, lai apvienotu spēkus un piešķirtu pieaugušo izglītībai skaļu balsi un smaidošu seju.

 


Par autori:

Dörte Stahl - Lernallee und EPALE Botschafterin

Dērte Štāla (Dörte Stahl) kopš 2001. gada ir pašnodarbināta pieaugušo izglītības jomas izglītotāja un EPALE vēstniece. Viņa piedāvā nodarbības, lekcijas un seminārus: “Sociālo mediju izmantošana profesijā un organizācijās”- bezpeļņas organizācijām (izglītības, sociālās ekonomikas, sociālajā joma), MVU, pašnodarbinātajiem;  “Pieaugušo izglītības digitalizācija, digitālo izglītības scenāriju attīstīšana un klasiskā klātienes izglītība (komunikācija, retorika, metodes)” - izglītotājiem, izglītības piedāvātājiem; “Mediju pedagoģija un mediju kompetence” - multiplikatoriem, kā arī vada mediju projektus bērniem un jauniešiem.

 

 

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn Share on email
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 5. no 5
  • Lietotāja Maren Lohrer attēls
    Gehör finden, aber wie? Kräfte bündeln klingt gut. Wenn man alleine da steht, wird man leicht übersehen. 
    Doch wo stößt das „mit einer Stimme sprechen“ an seine Grenzen? Ich könnte mir vorstellen, dass das auch eine Legimimationsfrage ist (wer entscheidet auf welcher Basis, was warum eine allgemein gültige Kernbotschaft ist etc). Ein Beispiel, das mir schon lange sauer aufstößt, ist ein Mediationsanbieter, „der alle aktiv mit Mediation befassten Kräfte in München zusammenschließt“ – so behauptet er von sich. Doch ein solcher Allgemeinvertretungsanspruch besteht sicherlich nicht. 
    Womöglich sind Zusammenschlüsse / Netzwerke / open petitions von Aktiven ein Weg, die dann zwar nur für sich sprechen, aber offen sind für Gleichgesinnte – und mehr Gehör finden als Einzelne. Das würde auch gut zur bunten Vielfalt in der EB passen. 
  • Lietotāja Dörte Stahl attēls
    Liebe Maren,
    danke, dass du deine Gedanken hier teilst.
    Ich denke auch, dass es um Zusammenschlüsse geht - nicht darum, dass sich eine Institution / Organisation zur Sprecherin der gesamten Erwachsenenbildung macht. Das kann es nicht sein. Wenn Menschen, egal ob sie Bildungsträgern oder Verbänden angehören oder Selbständig sind, egal in welchem Bildungsbereich der EB sie aktiv sind, sich zusammenschließen und gemeinsam Botschaften formulieren, eine Advocacy-Strategie entwickeln und Aufmerksamkeit schaffen, dann könnten wir es schaffen, mit einer Stimme zu sprechen - ohne dass irgendwer einen Alleinvertretungsanspruch formuliert. Denn - und das sehe ich wie du - niemand hat ein Alleinvertretungsanspruch, niemand ist qua Organisation legitimiert, für alle zu sprechen: Werder für alle Bildungsbereiche oder Institutionen, noch für alle Teilnehmenden. Das geht nur in vielfältiger Gemeinschaft.
  • Lietotāja Maren Lohrer attēls
    Guten Abend Dörte, 
    ja, da stimmen wir überein! Auf EPALE ist auch der offene Brief einiger Sprachschulen aus Bayern veröffentlicht, die sich auch zusammengeschlossen haben, um auf ihre Missstände hinzuweisen. Hier ist Advocacy wirklich wichtig.
    Der Brief findet sich hier.
    Danke für Deinen Artikel.
  • Lietotāja Tino BOUBARIS attēls
    Ein durch und durch zutreffender und sehr zu empfehlender Beitrag! Was die Förderung für 2020 angeht, so kann allen Einrichtungen und Verbänden geraten werden, bei den öffentlichen Mittelgebern darauf hinzuwirken, dass die Fördermittel aus dem Vorjahr für das laufende Jahr fortgeschrieben werden. Das löst zwar nicht die mittel- und langfristigen Probleme, verschafft aber Luft, um die grundsätzlichen Herausforderungen anzugehen.

    Erwachsenenbildung ist systemrelevant - das haben u.a. die vergangenen Jahre gezeigt,  in denen Sprach - und Integrationskurse für Hunderttausende aus dem Boden gestampft wurden!
  • Lietotāja Dörte Stahl attēls
    Lieber Tino,
    danke für das positive Feedback. Was die Erwachsenenbildung alles auf die Beine gestellt hat und stellen kann, wollte ich auch noch schreiben - ist ja nun wirklich nicht von Ohne. Aber es wurde länger und länger. Super, dass du hier im Kommentar darauf klar hinweist.