chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE - Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

Emuārs

Nākotnei vajadzīgi pieaugušie!

07/12/2020
Aldis Lazda
Valoda: LV
Document available also in: EN FR EL DE

Šo emuāru oriģināli angļu valodā publicēja Jana Ahlers.


Adults for Future!

COVID-19 krīze parādīja, ka pret krīzēm izturīgu un piemēroties spējīgu sabiedrību radīšanai pieaugušo izglītībai ir lielāka nozīme nekā jebkad agrāk. Lai kā mēs neapbrīnotu jaunatnes revolucionāro potenciālu – galu galā tieši pieaugušie ir svarīgākie patērētāji un lēmumu pieņēmēji. Nākotnei vajadzīgi pieaugušie! 

 

Pārvarēt visas krīzes

COVID-19 krīze ir pierādījusi, ka pret krīzēm izturīgu un piemēroties spējīgu sabiedrību radīšanai pieaugušo izglītībai ir lielāka nozīme nekā jebkad agrāk. Pašreizējā situācija skaidri parāda, ka vīruss un tā sekas visvairāk apdraud tieši vājākās sabiedrības grupas. Arvien pieaugošus draudus un pilnīgi jaunus izaicinājumus cilvēcei nes klimata un vides krīze, kas, tāpat kā esošā ārkārtas situācija, vēl vairāk saasinās pasaulē jau šobrīd valdošo nevienlīdzību. Pieaugušo izglītībai jākļūst par izglītības politikas prioritāti, lai atbilstoši reaģētu uz nevienlīdzību un tiektos pēc ilgtspējīgas nākotnes visiem.

 

Nākotnei vajadzīgi pieaugušie!

Kur ir pieaugušie nākotnei? Mūsdienu jaunatne labprāt iziet ielās, tomēr tā viena pati nespēj ieviest politiskās un sabiedriskās struktūras, kas nepieciešamas zaļai un taisnīgai pārejai. Nākotnei nepieciešami pieaugušie, kuri domā kritiski, par savu mērķi izvirza ilgtspējību un atbilstoši rīkojas. Nākotnei nepieciešami pilngadīgi darba devēji ar pārnesamām prasmēm vides aizsardzības jomā, kuri spēj būt piemērs nākamajai paaudzei. Tikai ar „piektdienām nākotnei“ pāreju nav iespējams realizēt. Vecāki, vecvecāki un katrs atsevišķs sabiedrības dalībnieks var kļūt par sabiedrisko, ekonomisko un ekoloģisko pārmaiņu daļu. Lai kā mēs neapbrīnotu jaunatnes revolucionāro potenciālu – galu galā tieši pieaugušie ir svarīgākie patērētāji un lēmumu pieņēmēji.

 

Darbības un neformālās pieaugušo izglītības desmitgade

Laika posms līdz 2030. gadam ir darbības desmitgade, lai īstenotu pasaules ilgtspējības mērķus (SDG). Ilgtspējīga attīstība ir attīstība, „kas atbilst pašreizējām vajadzībām un neapdraud iespējas īstenot nākamo paaudžu vajadzības” (Bruntlandes ziņojums, 1987.). Pie šiem mērķiem pieder ne tikai rakstīšanas, lasīšanas un rēķināšanas prasmju uzlabošana un iespēju sniegšana profesijai nepieciešamo prasmju apguvei pieaugušajiem (SDG 4.4, 4.6). Ilgtspējības mērķos tiek arī paskaidrots, ka visiem apmācāmajiem jāapgūst „nepieciešamās zināšanas un prasmes ilgtspējīgas attīstības veicināšanai” (ilgtspējības mērķis 4.7). „Visu apmācāmo” iesaistīšanai nepieciešama vienota mācību pieeja visām paaudzēm, kas iziet ārpus obligātās formālās izglītības robežām.1 Lai izglītotu sabiedrību cilvēktiesību, kosmopolītisma un kultūras daudzveidības pamata jautājumos, ir nepieciešama neformālā izglītība. Tādēļ pieaugušo izglītībai jākļūst par prioritāti, to nedrīkst atstāt novārtā vai vienādot ar mūžizglītību. Neformālajai izglītībai ir izšķiroša nozīme ilgtspējīgas attīstības realizēšanā visās sabiedriskās dzīves jomās. 

 

Zaļās prasmes un Eiropas zaļais „jaunais kurss”

Pieaugušo izglītībai jāpaaugstina nodarbinātības un konkurences spējas, lai palīdzētu ekonomikai – īpaši krīzes laikos – kļūt stiprākai un inovatīvākai. Tomēr – vai pietiek ar dažādu nozaru informēšanu par „zaļo” prasmju nepieciešamību, lai sagatavotu tās Eiropas zaļajam kursam? 2013. gadā Eiropas profesionālās izglītības attīstības centrs (Cedefop) definēja zaļās prasmes kā „zināšanas, prasmes, vērtības un attieksmes, kas nepieciešamas, lai dzīvotu ilgtspējīgā sabiedrībā ar efektīvu resursu izmantošanu un lai veicinātu šīs sabiedrības  attīstību”. Zaļās prasmes ir svarīgs solis ekonomikas attīstīšanai un pārkārtošanai, veidojot pārnesamas prasmes, ar kurām pārvarēt krīzes un cīnīties pret klimata pārmaiņu izraisītajiem apdraudējumiem. Tomēr, lai īstenotu ES visaptverošo un taisnīgo pāreju, nepietiek ar to, ka darba ņēmēji apgūst  zaļās prasmes. Ilgtspējīgas lasīšanas un rakstīšanas prasmes, vides jautājumu izpratne, piemērošanās mainīgajiem vides apstākļiem personiskajā dzīvē un prasmes apieties ar nākotnē iespējamo nedrošību ir piemēri tām attieksmēm, prasmēm un zināšanām, kas nepieciešamas, lai izveidotu sabiedrību, kuru raksturo ilgtspējīga domāšana un rīcība.2 Strādājot pie šīm izmaiņām, papildus jāatbalsta tos nelabvēlīgā situācijā esošos pieaugušos, kurus jebkura krīze ietekmē visvairāk.

 

Dzīves prasmes

Pašreizējā pandēmija liecina par to, ka vispasaules krīzes sekas tālu pārsniedz darba dzīves robežas. Dzīves prasmes ir kļuvušas svarīgas, lai krīzes laikā sabiedriskā, emocionālā un ekonomiskā ziņā noturētos virs ūdens. Sabiedriskajā dzīvē ir ienākušas un nostiprinājušās rūpes, sadarbība, līdzjūtība, komunikācija un emocionāls atbalsts, šīs īpašības vairs netiek saistītas tikai ar aprūpes personālu. Tās ir kļuvušas par dzīves prasmēm, bez kurām nevienā kopienā vai sabiedrībā nav iespējama sociālā kopība un taisnīgums (to ataino arī pēdējais LifeComp ziņojums). Neformālā pieaugušo izglītība ir augsne dzīves prasmju veidošanai, kas kopienā veicina dažādu paaudžu un kultūru mācību procesu (8. pasākums: dzīves prasmes, stratēģija „Eiropa-2020”). Galu galā dzīves prasmes ir tieši tās prasmes, kas pieaugušajiem ir vajadzīgas, lai veicinātu solidaritāti, demokrātisku līdzdalību un noturību attiecībā uz klimata krīzi.

 

Civilās sabiedrības nozīme

Civilā sabiedrība un sabiedriskās kustības visos laikos ir paudušas tautas gribu. Šobrīd tām sabiedriskās un privātās iestādēs atkal jāiestājas par to, lai pieaugušo izglītībai tiktu pievērsta lielāka uzmanība. „Labākās investīcijas mūsu nākotnē ir investīcijas cilvēkos”, pirms stratēģijas „Eiropa-2020” ieviešanas teica Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.

 

Pieaugušo izglītotāji kā reformu veicēji

Kā pieaugušo izglītotāji un civilās sabiedrības veicinātāji mēs zinām, ka pēc vārdiem jāseko darbiem. Reformas nenotiek tikai ar politiskām diskusijām un stratēģiju attīstīšanu. Īstas pārmaiņas notiek pamatos. Uz nepieciešamajām pārmaiņām vērstā pieaugušo izglītība notiek neformālajā un ikdienas telpā – godīgā sarunā par klimata pārmaiņām nodarbību starpbrīdī, kritiski apspriežot cilvēces nākotni kādā vebinārā, uz ielas kopā ar jauniešiem vai, kad vecāki apmācāmie mājās saviem mazbērniem stāsta par taisnīgām pārmaiņām.

 

Nepieciešama pārrobežu sadarbība

Klimata krīze visai cilvēcei ir pilnīgi jauns izaicinājums. Skatoties globāli, Eiropas pieaugušie ir priviliģētāki nekā pārējie pasaules iedzīvotāji, tādēļ viņiem ir zināma (vēsturiska) atbildība par pārmaiņu sākšanu. Mēs nevaram vienkārši paļauties uz to, ka nākamā paaudze mūs izvedīs no krīzes. Pašreizējai situācijai nepieciešama dažādu paaudžu atbildība, visaptveroša sadarbība un solidaritāte ar kopienām, kas pašreizējā krīzē ir un arī nākotnē būs pirmajās rindās. Mēs pašlaik atrodamies lūzuma punktā, kas sagatavo Eiropu digitālajām un ekoloģiskajām pārmaiņām (stratēģija „Eiropa-2020”) un atgādina, ka sabiedrībai jāpārdomā prioritātes un jāveic pasākumi, lai novērstu lietu, kas mums ir mīļas un dārgas, ekoloģisko un sabiedrisko bojāeju.

Neformālā pieaugušo izglītība ir nepieciešama, lai šodienas pieaugušajiem un politikas veidotājiem palīdzētu kļūt par izturīgiem reformu veicējiem, kuri ir apbruņoti cīņai pret klimata krīzi un turpmākajām krīzēm.
    

Aplūkojiet infografiku!

 


 

[1] Ilgtspējības mērķos pasvītrots izglītības būtiskais devums ilgtspējīgā attīstībā, tā ietver zināšanas par ilgtspējīgu dzīves veidu, cilvēktiesībām, dzimumu vienlīdzību, miera un vardarbības novēršanas kultūru, kultūras daudzveidības novērtēšanu un kultūras nozīmi ilgtspējīgā attīstībā.

[2] Prasme izprast vides jautājumus: Tā ietver zināšanas par to, kā mūsu ikdienas rīcība ietekmē vidi (piemēram, pārtikas produktu ražošanas un patēriņa veids, enerģija, izejvielu otrreizējā pārstrāde, atkritumu daudzuma samazināšana) un izpratni par ilgtspējīgās attīstības principiem un to saikni ar ekoloģiju, sabiedrību un ekonomiku.

 


 

Par autori

Jana Ālere (Jana Ahlers) ir Eiropas pieaugušo izglītības apvienības politikas asistente un tuvākajā nākotnē iegūs Erasmus Mundus maģistra grādu izglītības politikā globālajai attīstībai. Viņa iestājas par Eiropas civilo sabiedrību, ir pasniedzēja un aktīviste klimata taisnīguma principu jautājumos un aktīvi darbojas pārmaiņu veicināšanā pieaugušo izglītībā.

 

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn Share on email