Pārlekt uz galveno saturu
Blog
Blog

Mūžizglītība – šobrīd tā ir nepieciešama vairāk kā jebkad!

Pieaugušo izglītība ir ļoti nepieciešama, jo īpaši tik grūtos laikos kā Covid-19 krīze. Urzulai fon der Laienai bija taisnība, sakot, ka “labākā investīcija nākotnē ir investīcija mūsu darbiniekos” (Komentārs par Eiropas Prasmju programmu 2020). Eiropas programmas turpināšana pieaugušo izglītībai ar uzsvaru uz dzīvē nepieciešamajām prasmēm būtu svarīgs stūrakmens, lai veidotu pretoties spējīgas, gudras un stabilas Eiropas pamatus, kas nepieciešami jebkurai krīzei.

Šo emuāru oriģināli angļu valodā publicēja Raffaela Kihrer.


Pieaugušo izglītība ir ļoti nepieciešama, jo īpaši tik grūtos laikos kā Covid-19 krīze. Urzulai fon der Laienai bija taisnība, sakot, ka “labākā investīcija nākotnē ir investīcija mūsu darbiniekos” (Komentārs par Eiropas Prasmju programmu 2020). Eiropas programmas turpināšana pieaugušo izglītībai ar uzsvaru uz dzīvē nepieciešamajām prasmēm būtu svarīgs stūrakmens, lai veidotu pretoties spējīgas, gudras un stabilas Eiropas pamatus, kas nepieciešami jebkurai krīzei..

 

Kur mēs kā pieaugušie varam mācīties pārvarēt krīzes? Kurš pieaugušajiem sniedz zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas, ja jāpieņem steidzami lēmumi? Vai mēs paļaujamies uz sava darba devēja atbildību, prasām padomu vecākiem, māsām, brāļiem, draugiem vai arī “konsultējamies” ar šķietami visu zinošo viedtālruni? Pieaugušo izglītība un mācīšanās ir nepieciešama, lai sagatavotos un reaģētu uz jebkuru krīzi. COVID-19 ir tikai vēl viens vēstures posms, kas apliecina neformālās pieaugušo izglītības nozīmi, sniedzot cilvēkiem nepieciešamās zināšanas, prasmes, attieksmes un vērtības, lai viņi kā atbildīgi pilsoņi varētu stāties pretī krīzei.

Šis raksts aicina atcerēties un pārdomāt Jūsu personīgo pieredzi pēdējo mēnešu laikā. Tas aicina apzināt neformālās mācīšanās avotus un parāda, kādēļ pieaugušo izglītība šobrīd ir svarīgāka kā jebkad agrāk. Vērienīgs politisks ietvars pieaugušo izglītībai Eiropas Savienībā apliecinātu ne tikai Eiropas apņēmību šīs jomas aktivizēšanai, bet dotu ieguldījumu strukturāla un finansiāla pamata radīšanai katrā atsevišķā valstī. Eiropas Pieaugušo izglītības apvienība (EAEA) aicina turpināt Eiropas pieaugušo izglītības programmu, jo ir nepieciešams kopējs Eiropas ietvars, lai mūžizglītība būtu pieejama visiem. Tam nepieciešami arī atbilstoši finansiāli un strukturāli resursi.

Pieaugušo izglītības nākotne ir …. [Lūdzu, ierakstiet komentāros savas atbildes]. Nesen notikušajā EPALE tiešsaistes diskusijā par pieaugušo izglītības nākotni tika paustas daudzas un dažādas idejas: Pieaugušo izglītības nākotne ir digitalizācija, atbalsts vecāka gadagājuma apmācāmajiem, izturētspējas stiprināšana, pieaugušo izglītotāju profesionālās attīstības veicināšana, mācīšanās kopienā, koncentrēšanās uz mācībām un prieks par apgūto. Šajā rakstā mēs vēlētos iezīmēt nākotnes karti un pieskarties tikai atsevišķiem aspektiem, kuri ir sociālas, ekonomiskas, ekoloģiskas un ilgtspējīgas Eiropas neatņemama sastāvdaļa.

Atceroties pēdējos mēnešus: Kā Jūs ietekmēja Jūsu ikdienas dzīves un sabiedrības realitātes izmaiņas?

  • Vai Jūs pārorientējāties, lai dzīvotu ģimenē?
  • Vai Jūs uztraucāties par ģimenes, draugu un sabiedrības veselību?
  • Vai Jums bija nedrošības sajūta par savu profesionālo nākotni?
  • Vai Jums bija grūti atrast līdzsvaru starp bērnu aprūpi un profesionālo atbildību?
  • Vai Jūs jutāties neapmierināts par COVID-19 ierobežojumiem?
  • Vai Jūs centāties tikt galā ar situāciju, katru dienu pavadot daudzas stundas pie datora/ televizora ekrāna?

 

Kā Jūs ar šo situāciju tikāt galā? Kurš Jūs apmācīja, atbalstīja, sniedza nepieciešamo palīdzību, lai Jūs varētu sadzīvot ar jaunās situācijas radītajiem izaicinājumiem? Izturētspējīgām sabiedrībām nepieciešami kopēji mācību procesi, kas nodrošina mācību iespējas visiem sabiedrības dalībniekiem. Pieaugušo izglītība turpmāk vairs nedrīkst būt vājākais, novārtā atstātais mūžizglītības ķēdes posms. Eiropas sabiedrībai ir jāapzinās un jāatzīst pieaugušo izglītības nozīme, lai sniegtu iedzīvotājiem ne tikai dzīvei nepieciešamās pamata prasmes, bet arī, lai attīstītu viņu radošās, mākslinieciskās un valodu spējas, veicinātu sociālo saliedētību un stiprinātu demokrātiju.

Vai krīze ir ietekmējusi ES attieksmi pret mūžizglītību politiskajā kontekstā?  Šobrīd mēs vēl nevaram uz šo jautājumu sniegt galīgo atbildi, tomēr mēs vēlētos piedāvāt īsu ieskatu dažās jomās, kuras koronavīrusa krīzes laikā bija īpaši nozīmīgas: veselības izglītība, digitālās prasmes un dzīves prasmes kopumā.

Veselības izglītība ir neatņemama pieaugušo izglītības sastāvdaļa. Koronavīrusa krīze parādīja, cik svarīgi pieaugušajiem ir veselības izglītības pamata jautājumi.  Veselības izglītība sagatavo cilvēku, lai viņš varētu saņemt, saprast un izmantot informāciju, lai pieņemtu būtiskus lēmumus un krīzes laikā veiktu nepieciešamos pasākumus (Nutbeam, 2000). Veselības izglītības veicināšana pieaugušo izglītībā var glābt dzīvību. Nesen veiktie pētījumi argumentē, ka pieaugušo izglītība būtu jāuztver kā nacionālās krīzes stratēģijas neatņemama sastāvdaļa- gan sagatavojoties iespējamām nākotnes krīzēm (pandēmijas, plūdi, zemestrīces utt.), gan reaģējot uz konkrētu krīzi – COVID-19.[1]

Cik daudzas jaunas prasmes un platformas Jūs atklājāt un atradāt, piespiedu kārtā izmantojot digitālo izglītību/ sadarbojoties ar citiem? Pandēmija parādīja, ka digitālās mācības un digitāls darbs ir iespējami. Tā mums arī atgādināja, cik bīstama Eiropas veselībai un demokrātijai var būt dezinformācija. Nesen veikti pētījumi atklāj sakarību starp digitālo prasmju trūkumu un neaizsargātību pret dezinformāciju, kas tiek saukta arī par “viltus ziņām”. [2] Pieaugušo izglītībai nākotnē vajadzētu pilnībā koncentrēties uz digitālo transformāciju, ieskaitot kritiskās domāšanas attīstīšanu un atbildīgu attieksmi pret tiešsaistes avotiem un medijiem.

Pretēji daudzu cilvēku pieņēmumiem ne visiem eiropiešiem ir pieeja digitālajām tehnoloģijām. Saskaņā ar Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (2020) 40% pieaugušo nav pietiekošu pamata zināšanu digitālajā jomā. [3] Digitālā nabadzība ietver sevī ne tikai strukturālus šķēršļus, kā interneta pieslēgumu, abonēšanas izmaksas un pieeju IKT ierīcēm, tā pilnībā izslēdz apmācāmo no vienas sabiedrības esamības daļas. Mēs redzam, ka digitālā nabadzība ir ne tikai vecāka gadagājuma apmācāmo, bet jo īpaši visnelabvēlīgākajā situācijā esošo sabiedrības locekļu problēma. Pieaugušo izglītība palīdz iesaistīt visneaizsargātākās iedzīvotāju grupas un ir svarīga platforma, kuru iedzīvotāji var izmantot, lai mācītos apzinīgi apieties ar digitālajām tehnoloģijām. Rīcības plāns digitālajai izglītībai ir solis pareizajā virzienā, tomēr tam nav jāietver formālā un neformālā pieaugušo izglītība, lai atbilstu visu cilvēku vajadzībām. 

Pandēmija parādīja, ka globālas krīzes sekas iziet tālu ārpus darba vietas robežām. Attālinātā strādāšana ir tikai viena no jaunās dzīves sastāvdaļām. Kas notiek, ja 75% visas pieaugušo izglītības ir saistītas ar darba vietu (ceturtais globālais ziņojums par pieaugušo izglītību), ja šī darba vieta tiek zaudēta? Krīze pasvītroja pieaugušo izglītības būtisko nozīmi ārpus darba vietas, lai cilvēkiem sniegtu dzīves jēgu un palīdzētu viņiem atklāt (jaunas) savas dzīves perspektīvas. Rūpes, sadarbība, līdzjūtība, komunikācija un emocionāla sapratne ir “izgājušas” sabiedrībā un vairs netiek uzskatītas par īpašībām, kas nepieciešamas tikai aprūpes personālam. Tās ir dzīves spējas, kas ir nepieciešamas jebkurā kopienā vai sabiedrībā, lai veicinātu sociālo saliedētību un taisnīgumu (kā tas attēlots jaunākajā LifeComp ziņojumā).

Tieši dzīves spējas ir tās, kas nepieciešamas pieaugušiem apmācāmajiem, lai attīstītu solidaritāti, demokrātisku iesaistīšanos un izturību pret krīzēm. Neformālā pieaugušo izglītība šobrīd ir vajadzīga vairāk nekā jebkad, jo tā var palīdzēt cilvēkiem, kuriem krīze ir vēl vairāk pastiprinājusi mācību barjeras.[4]

 

 


[1] Adult learning and education as a tool to contain pandemics: The COVID‑19 experience Henrique Lopes1  · Veronica McKay. International Review of Education https://doi.org/10.1007/s11159-020-09843-0

[2] See, for instance, Brashier, Nadia/Schacter, Daniel (2020): Aging in an Era of Fake News. In: Current Directions in Psychological Science, 29/3, p 316-323

[3] Turpat.

[4] Boeren, Ellen. Roumell, Elizabeth, Poessger, Kevin (2020) “COVID-19 and the Future of Adult Education: An Editorial” Adult Education Quarterly 70(3): 201–204.

 

 

Login (7)

Vai vēlaties citu valodu?

Šis dokuments ir pieejams arī citās valodās. Lūdzu, izvēlieties to zemāk.

Want to write a blog post ?

Don't hesitate to do so! Click the link below and start posting a new article!

Jaunākās diskusijas

EPALE diskusija: Plašsaziņas informācijas mediju ziņu izpratne un lietojuma prasme – kāpēc tieši šobrīd tā ir tik svarīga?

Dalieties savos uzskatos par ziņu un informācijas mediju lietojuma prasmi pieaugušajiem!

Vairāk

Pirmsskolas izglītības iestādes un vecāku sadarbība Covid - 19 krīzes perioda laikā. Cik svarīga ir šī sadarbība?

Ārkārtējā situācija un ierobežojumi katram individuāli ir uzlikusi jaunus pienākumus. Īpašas rūpes ir ģimenēm ar bērniem pirmsskolās un sākumskolās.

Vairāk