Blog
Blog

Abpusēji izdevīga stratēģija pieaugušo izglītībā: digitālo prasmju attīstīšana, lai veicinātu vecāka gadagājuma cilvēku finanšu lietpratību

Ekonomisko pamatprasmju, statistikas un aprēķinu veikšanas prasmju attīstīšana un spēja tās izmantot, lai pieņemtu finanšu lēmumus.

A win-win strategy in adult education: developing digital skills to boost the financial literacy of senior citizens

Par finanšu lietpratību

Finanšu lietpratība ir būtiska prasme, lai saprātīgi pārvaldītu savu labklājību un saglabātu ekonomisko labklājību. Ir ļoti svarīgi izvērtēt, kā finanšu lietpratības apgūšana ietekmē nelabvēlīgā situācijā esošas sabiedrības grupas.

Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) veikto pētījumu (2014), finanšu lietpratība ir attiecināma ne tikai uz zināšanu un finanšu prasmju kopumu, kas ir svarīgs labas labklājības pārvaldības nodrošināšanai, bet tas ir arī veids, kā paaugstināt finansiālās labklājības līmeni un attīstīt spēju pieņemt racionālus lēmumus, kā arī motivēt pārliecinoši iesaistīties ekonomiskajā dzīvē.

Finanšu lietpratības pamatā ir ekonomisko pamatprasmju, statistikas un aprēķinu veikšanas prasmju attīstīšana un spēja tās izmantot, lai pieņemtu finanšu lēmumus. Starptautiskie pētījumi parāda, ka, tiklīdz cilvēki kļūst izglītotāki finanšu jomā, viņi sāk pieņemt labākus lēmumus attiecībā uz noguldījuma plāna izvēli un aizdevuma ņemšanu, kā arī viņi krietni labāk plāno savu aiziešanu pensijā.

Attiecībā uz finanšu lietpratību Eiropas Savienībā ir valstis, kas ierindojas pasaules reitinga augšgalā (Zviedrija, Dānija), gan arī tādas valstis, kuru vērtējums ir zem vidējā rādītāja (Rumānija, Portugāle). Pētījuma rezultāti par Eiropas Savienību attiecas arī uz citām attīstītajām ekonomikām, tostarp iekļaujot tādas kategorijas kā personas ar zemiem ienākumiem, sievietes, jauniešus un mazāk izglītotus cilvēkus, kurās ir konsekventi vērojami slikti rezultāti lasītprasmes pārbaudes uzdevumos.

Finanšu lietpratība ES valstīm ir svarīga trīs iemeslu dēļ:

  • Sabiedrības strauja novecošanās rada spiedienu uz pensiju sistēmu. Šo spiedienu varētu samazināt, izveidojot profesionālākas un individuāli izstrādātas apdrošināšanas shēmas. Tāda veida pieeja palīdz cilvēkiem attīstīt spēju uzņemties atbildību, lai viņi varētu ievērojami uzlabot lēmuma pieņemšanas procesu, tādējādi paaugstinot savu finanšu lietpratības pārvaldīšanas līmeni.
  • Hipotekāro kredītu parāds veido ļoti lielu daļu no mājsaimniecību kopējā parāda eirozonā. Finanšu lietpratība jo īpaši svarīga ir jaunajām mājsaimniecībām, personām, kuras pirmo reizi kļūst par dzīvesvietas īpašniekiem, kā arī personām ar zemiem ienākumiem, lai to vidū būtu izpratne gan par parādsaistību sekām, gan ieguvumiem.
  • Finanšu lietpratība tiek negatīvi saistīta ar tādiem elementiem kā nabadzība, nevienlīdzība, sociālā atstumtība un sociālā mobilitāte. Tāpēc finanšu lietpratība var sekmēt labuma gūšanu no izaugsmes, kā arī sniegt ieguldījumu ES iekļaujošas izaugsmes programmā.

Lēmumi par uzkrājumiem, tēriņiem un ieguldījumiem ir mūsu dzīves neatņemama sastāvdaļa, kas prasa arvien vairāk zināšanu par riskiem un iespējām, kas rodas saistībā ar šo lēmumu pieņemšanu. Ja pasaulē katrs trešais pieaugušais nespēj atbildēt uz jautājumiem, kas prasa salīdzinoši zemu finanšu zināšanu līmeni, tad ir ļoti satraucoši iedomāties, kā šīs personas rīkojas, kad tām jāizdara sarežģītas izvēles, sākot no hipotekārā līguma parakstīšanas līdz pat ieguldījumiem pensiju plānā. Tajā pašā laikā finanšu pasaule kļūst arvien sarežģītāka, un patērētājiem tiek piedāvāts arvien lielāks finanšu produktu klāsts ar dažādiem riska un atlīdzības līmeņiem.

Image 1

Lai uzlabotu finanšu lietpratību, valdības un citas valsts un privātā sektora organizācijas ir ieguldījušas daudz pūļu, lai īstenotu novērtēšanas programmas un jo īpaši, lai uzlabotu iedzīvotāju informētību (Klapper et al., 2015). Ārkārtīgi svarīga ir izpratne par šo programmu efektivitāti, lai noteiktu finanšu lietpratības uzlabošanas stratēģijas, jo īpaši starp mazāk aizsargātām grupām (jaunieši, sievietes, vecāka gadagājuma cilvēki, nabadzīgāki cilvēki un mazāk izglītoti cilvēki) (Lusardi un Mitchell, 2014).

Lai gan daudzas finanšu izglītības programmas ir paredzētas jauniešiem (Frisancho, 2018), un pavisam nesen ir izveidotas programmas arī sievietēm (Attanasio et al., 2019), ļoti maz ir darīts, lai izglītotu vecāka gadagājuma cilvēkus.

Šīs mērķauditorijas atlase ir īpaši svarīga vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, vecāka gadagājuma cilvēkiem ir grūti pielāgoties finanšu tirgu nepārtrauktajai tehnoloģiskajai attīstībai. Otrkārt, tie ir cilvēki, kuri, iespējams, savas dzīves laikā ir uzkrājuši ievērojamas summas, un viņiem ir nepieciešama informācija un prasmes, lai piedalītos finanšu tirgos. Šie cilvēki var tikt pakļauti pārmērīgam riskam. Visbeidzot, lai gan vecāka gadagājuma cilvēkiem parasti ir vairāk uzkrājumu nekā jaunākiem cilvēkiem, viņi tomēr ir mazāk izglītoti finanšu jomā, jo novecojot samazinās finanšu lietpratība (Finke et al., 2017).

 

 Eiropas projekti par finanšu lietpratību

Eiropas Savienības līmenī ir uzsākti vairāki projekti, kas vērsti uz vecāka gadagājuma cilvēkiem. Projektu galvenais mērķis ir vērst uzmanību uz šo cilvēku finanšu lietpratību, tādējādi sekmējot viņu dzīves līmeņa uzlabošanos.

Viens no tādiem projektiem ir “FUTURE MATTER” (Nākotne ir svarīga (“Il Futuro Conta”))ko finansē Veneto reģions Itālijā. Tā mērķis ir paaugstināt finanšu lietpratību vecāka gadagājuma cilvēku vidū. To īstenoja Veronas Universitāte (University of Verona) sadarbībā ar UNIVIA – Pieaugušo un senioru universitāte Vičencā (University for Adults and Seniors of Vicenza). Projekta ietvaros notika divu stundu gara lekcija par personīgajām finansēm, kuru vadīja Veronas Universitātes pasniedzēji un kas tika organizēta personām, kas apmeklē Pieaugušo un senioru universitātes Vičencā rīkotos pasākumus.

Šīs lekcijas sākās 2020. gada 10. februārī, piedaloties attiecīgajām personām pirmajā vispārīgajā lekcijā, kas nebija saistīta ar finanšu jautājumiem. Pirmās lekcijas noslēgumā tika veikta anonīma aptauja, kurā tika iekļauts unikāls identifikācijas numurs. Šis identifikācijas numurs palīdzēja noteikt dalībnieku sākotnējo finanšu lietpratības un pārliecības līmeni. Pēc nedēļas, 17. februārī, tika organizēta divas stundas ilga lekcija par galvenajiem ar finansēm saistītajiem jautājumiem (inflācija, diversifikācija, finanšu plānošana un aprēķini). Beidzoties otrajai lekcijai, apmeklētāji norādīja savu personas kodu un aizpildīja novērtējuma anketu. Šajās anketās bija norādīts tas pats dalībnieka identifikācijas numurs, kas tika iekļauts pirmajā anketā, kas attiecīgi deva iespēju individuālā līmenī izsekot sniegtajām atbildēm, vienlaikus saglabājot anonimitāti.

Vēl viens no projektiem ir “eFinLit” projekts (finanšu kompetences attīstīšana ES pilsoņiem, izmantojot mācības tiešsaistē un digitālo līdzekļu lietošanas prasmes).  Šī projekta mērķis ir apzināt un apmierināt ES pilsoņu īpašās vajadzības attiecībā uz nepieciešamajām zināšanām finanšu lietpratībā, kā arī uzlabot ES pilsoņu kompetences finanšu jautājumos, apgūstot IKT rīku un digitālo līdzekļu lietošanas prasmes, izstrādāt plaša mēroga ekspertu organizāciju partnerības modeli apmācību, tiešsaistes mācību un prasmju lietošanas jomā, kā arī risināt finanšu pārvaldības problēmas, ko Eiropas Savienībā rada notiekošās pārmaiņas ekonomikā. Lai sasniegtu šo mērķi, “eFinLit” projektā izmantoja pedagoģiskas pieejas, kuru pamatā ir izglītojamo intereses, piemēram, e-mācības, tiešsaistes spēles, savstarpējo atbalstu un izglītojošos tehnoloģiju rīkus.

Projekta ietvaros tika izstrādātas arī atbilstošas novērtēšanas un sertifikācijas metodes. Šā projekta sagaidāmie rezultāti bija, pirmkārt, progresa analīze un nepilnības finanšu lietpratības jautājumos katrā no iesaistītajām partnervalstīm. Ņemot vērā iegūtos rezultātus, tiks izstrādāta tiešsaistes mācību programma, kas sastāvēs no astoņiem moduļiem. Savukārt vēl divi citi sagaidāmie rezultāti projekta ietvaros ir “eFinLit” projekta tiešsaistes platformas un mobilās lietotnes izstrāde. Visbeidzot, partnerībā esošās organizācijas izstrādās adaptācijas instrumentu kopumu.

Projekta galvenie mērķi bija:

  1. apzināt un apmierināt ES pilsoņu īpašās vajadzības attiecībā uz nepieciešamajām zināšanām finanšu lietpratībā;
  2. uzlabot ES iedzīvotāju prasmes IKT rīku izmantošanā un digitālo līdzekļu lietošanā, lai iedzīvotāji spētu risināt savas finanšu problēmas;
  3. izstrādāt plaša mēroga ekspertu organizāciju partnerības modeli apmācību, tiešsaistes mācību un prasmju lietošanas jomā;
  4. risināt finanšu pārvaldības problēmas, ko Eiropas Savienībā rada notiekošās pārmaiņas ekonomikā;
  5. sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” galvenos mērķus, piemēram, pastiprināt sociālo kohēziju ar digitālo līdzekļu lietošanas prasmju apgūšanu.

Viens no šādiem projektiem ir “FinKit” projekts (finanšu lietpratība – galvenais instruments cilvēku dzīves cikla uzlabošanai), kas izveidots 2015. gadā. “FinKit” projekta mērķis bija uzlabot finanšu lietpratību, izstrādājot īpašus instrumentus vecāka gadagājuma cilvēkiem (vīriešiem un sievietēm vecumā virs 65 gadiem) un pusmūža sievietēm (55+) neatkarīgi no tā, vai persona dzīvo viena, vai ir galvenā atbildīgā persona par mājsaimniecību, lai palielinātu tādu speciālistu kā pedagogu, kouču, brīvprātīgo un vietējo attīstības aģentūru kapacitāti nodot šīm personām nepieciešamās zināšanas finanšu jomā. Projekta mērķis ir īstenot sekmīgu finanšu zināšanu nodošanu riskam pakļautajiem cilvēkiem, īpašu uzmanību pievēršot konkrētai iedzīvotāju grupai – vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri ir “bagāti mājās, bet nabadzīgi skaitļos”.

Pētījumu veica Eiropas iestāžu tīkls: CeRP-Collegio Carlo Alberto (vadošā iestāde, pētniecības centrs, Itālija); Observatoire de l'Epargne Européenne (Eiropas Noguldījumu novērošanas centrs (OEE, bezpeļņas asociācija, Francija)); Setúbal Polytechnic Institute (Setubalas Politehniskais institūts (IPS; akadēmiska iestāde, Portugāle); Spanish Confederation of Education Centers (Spānijas Izglītības centru konfederācija (CECE, Spānija), Ufficio Pio della Compagnia di San Paolo (bezpeļņas organizācija, Itālija), Museum of Economics of Turin (Turīnas Ekonomikas muzejs (vietējais partneris)).

Vēl viens no projektiem ir finanšu lietpratības apguve valsts bibliotēkās (“FINLIT” projekts), kura mērķis ir uzlabot bibliotekāru kompetences un prasmes, lai tādējādi bibliotēkās attīstītu finanšu lietpratības prasmes vecāka gadagājuma apmeklētāju vidū. Projekta īstenošanas rezultātā pasniedzējiem un praktikantiem tiks izstrādāti visaptveroši finanšu izglītības moduļi, kuru vadlīnijas un mācību materiāli būs pieejami tiešsaistē. Izstrādājot izglītības moduļus, ir ņemtas vērā katras partnervalsts specifiskās situācijas (Bulgārija, Polija, Rumānija un Slovēnija).

Iepriekš minētais ir nozīmīgs pamats, lai valsts bibliotēkās izstrādātu sistemātiskas finanšu izglītības programmas. Bibliotekāru uzdevums vienmēr ir bijis censties veicināt bibliotēkas apmeklētāju iesaistīšanos mūžizglītības pasākumos. Šajā aspektā valsts bibliotēkas ir lieliska vide, lai izveidotu finanšu lietpratības programmas. Tomēr šī uzdevuma paveikšanai bibliotekāriem ir nepieciešamas papildu prasmes un iemaņas, kuras cenšas nodrošināt “FINLIT” projekts.

Image 2

 

Secinājumi

Mūsdienās cilvēkiem ir krietni lielāka atbildība par personīgajām finansēm nekā jebkad agrāk, tāpēc finanšu lietpratība tiek uzskatīta par būtisku prasmi spēcīgai labklājības pārvaldībai (Lusardi, 2019). Tomēr finanšu lietpratības līmenis joprojām ir salīdzinoši zems, jo īpaši neaizsargātajās sabiedrības grupās.

Lai uzlabotu finanšu lietpratības līmeni, valstis ir eksperimentējušas, īstenojot dažādus politikas virzienus. Šo politikas virzienu īstenošanas rezultātā ir iegūta pieredze un attiecīgi arī vairāki vispārējie ieteikumi, tomēr ir nepieciešams izstrādāt pielāgotus politikas virzienus.

Tālāk ir sniegti vairāki ieteikumi, kas jāīsteno turpmākajās finanšu lietpratības stratēģijās attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošajiem cilvēkiem:

  1. Sāciet pēc iespējas ātrāk. Izglītojot finanšu jautājumos jau no agras bērnības, būtiski uzlabojas personas spēja plānot un veidot savu budžetu, kā arī izkopt finanšu paradumus (Bruhn et al., 2016). Tāpēc finanšu izglītība ir jāintegrē skolu programmās. Taču tikai ar finanšu izglītības ieviešanu skolu programmās vien nepietiek. Vienlīdz svarīga ir skolas nodrošinātās izglītības kvalitāte un apmierinātība ar skolu.
  2. Pielāgojiet izglītības programmas attiecīgo kopienu vajadzībām un atsakieties no universālajām programmās, kas ir piemērotas itin visiem. Beks (Beck) un Naizers (Neiser) no Sanfrancisko Federālo rezervju bankas (“San Francisco Fed”) 2009. gada rakstā min, ka finanšu izglītības programmu veidošanā ir jāpārorientējas no vidusslāņa mērķauditorijas uz mērķauditoriju, kurā ir iekļauti vecāka gadagājuma cilvēki, sabiedrības grupas ar zemiem ienākumiem, ģimenes un sievietes. Eiropas Savienībā jo īpaši ir nepieciešams pievērsties, kā arī uzlabot finanšu lietpratību bēgļu vidū, kas ir būtisks solis, lai uzlabotu viņu finansiālo iekļaušanu un sociālo integrāciju (Batsaikhan et al., 2018). Centienus novērtēt, izprast un uzlabot finanšu lietpratību Eiropas Savienībā jāveic ciešā sadarbībā ar privāto sektoru pārstāvošajām bankām un finanšu iestādēm.
  3. Finanšu izglītība ir mūžizglītības process. Nodrošiniet finanšu izglītību cilvēkiem, pirms viņi iesaistās dārgos finanšu darījumos (Lusardi et al., 2010). Tas ietver finanšu izglītības nodrošināšanu gados jaunajiem pieaugušajiem, pirms viņi pieņem lēmumu par aizņēmuma ņemšanu, lai finansētu izglītības iegūšanu. Tas pats attiecas arī uz privātpersonām, pirms tās nolemj slēgt hipotekāros līgumus, un darbiniekiem, pirms tie pieņem lēmumu par ieguldījumiem dažāda veida pensiju fondos.
  4. Nodrošiniet instrumentus, lai labāk novērtētu finanšu lietpratību. Ir svarīgi izprast saistību starp finanšu lietpratības līmeni un individuālajiem paradumiem attiecībā uz uzkrājumu veidošanu, tēriņiem un patēriņa paradumiem dažādās ES valstīs. Tādi instrumenti kā Eiropas Centrālās bankas veiktais mājsaimniecību finanšu un patēriņa pētījums (European Central Bank’s Household Finance and Consumption Survey) var palīdzēt veicināt finanšu lietpratības attīstības uzraudzību Eiropā.
  5. Palielināt privātā sektora iesaistīšanos. Privātais sektors ir finanšu izglītības priekšgalā, un tāpēc šī sektora iesaistīšanās ir ļoti būtiska. Tomēr ir nepieciešams uzraudzīt privātā sektora iesaisti, lai izvairītos no interešu konfliktiem. (Beck un Neiser, 2009).
  6. Ne vienmēr vairāk ir labāk. Informācijas pārbagātība un izglītības pārāk plašs piedāvājums var atturēt cilvēkus no finanšu lēmumu pieņemšanas. Pārāk daudz iespēju attiecībā uz pensijas uzkrājumu veidošanu attur cilvēkus no uzkrājumu veikšanas (Iyengar un Jiang, 2003). Tāpēc, lai radītu labāku izpratni un atvieglotu lēmuma pieņemšanu par labu kādai izvēlei, ir jāņem vērā patērētāju viedoklis par to, kas viņiem ir nepieciešams un kā viņi uztver informāciju.
  7. Nepieciešams veikt uzvedības pētījumus. Tā kā finanšu lietpratība ietver gan izglītības, gan uzvedības aspektus, ir ļoti svarīgi izprast izglītības programmu ietekmi uz indivīdu rīcību finanšu jomā. Šie pētniecības centieni gūs arvien lielāku labumu no starpdisciplināras pieejas, iesaistot aptaujas anketu izstrādē uzvedības ekonomistus, sociologus un psihologus.
Login (4)

Vai vēlaties citu valodu?

Šis dokuments ir pieejams arī citās valodās. Lūdzu, izvēlieties to zemāk.
Switch Language

Want to write a blog post ?

Don't hesitate to do so! Click the link below and start posting a new article!

Jaunākās diskusijas

EPALE diskusija: transformatīva mācīšanās un dzīves prasmes

Parunāsim par transformatīvu mācīšanos un dzīves prasmēm!

Vairāk

EPALE diskusija: iekļaujošas valodu daudzveidības veidošana Eiropā

Valodu apguve ir vitāli svarīga veiksmīgai sociālajai integrācijai, darbaspēka mobilitātei, un tā veicina vienotu un kulturāli bagātu Eiropu. Piedalieties nākamajā EPALE starptautiskajā diskusijā, un izsakiet savas domas par valodu apguves nozīmīgumu vienotas Eiropas kontekstā!

Vairāk

EPALE diskusija: Aktīva novecošana un dzīves pārejas

Kādi ir izaicinājumi jautājumā par svarīgām dzīves pārejām? Kā starppaaudžu izglītība varētu palīdzēt aktīvas novecošanas un dzīves pāreju jautājumā?

Vairāk