Pārlekt uz galveno saturu
Blog
Blog

9 fakti, kas apliecina, kāpēc izglītībā ir vajadzīgs sports

Daudziem cilvēkiem sports un izglītība ir absolūti pretējas lietas. Viena ir nenozīmīga, bet otra - nopietna. Viena attiecas uz spēli, bet otra - uz darbu. Ričards Beilijs (Richard Bailey)

Daudziem cilvēkiem sports un izglītība ir absolūti pretējas lietas.  Viena ir nenozīmīga, bet otra - nopietna.  Viena attiecas uz spēli, bet otra - uz darbu.  Šis sadalījums, kura pirmsākumi ir meklējami Eiropas vēsturiskajā un filozofiskajā pagātnē, ir skaidri redzams izglītībā, kur sportam (un tā pārstāvei izglītības sistēmā - fiziskajai audzināšanai) bieži vien tiek piešķirts zems statuss, ierobežots stundu skaits mācību programmā un nepietiekami resursi. Daudzi vecāki uzskata, ka sportam un citām organizētajām fiziskās aktivitātes formām vajadzētu ieņemt arvien nenozīmīgāku vietu izglītībā, lai bērni, kļūstot vecāki, varētu koncentrēties uz „īsto” mācīšanos, kas palīdzētu viņiem apgūt profesiju, augstāko izglītību vai iegūt darbu.

Laika gaitā šī attieksme ir sākusi mainīties, lai gan izmaiņas dažreiz ir bijušas sāpīgi lēnas. Tā sauktās „fiziskās pasivitātes pandēmijas” parādīšanās ir nepārprotami nākusi par labu sporta statusam.  Turpinot kristies fizisko aktivitāšu līmenim, arvien vairāk cilvēku slimo ar slimībām, kas saistītas ar mazkustīgu dzīves veidu.  Sports kā vispopulārākā un patīkamākā fiziskās aktivitātes forma un vienlaicīgi – lēts ārstniecības līdzeklis -- ir nostājies sabiedrības veselības politikas centrā. Vienlaikus sports tā dažādajās formās sniedzarī būtisku finansiālu ieguvumu. Sports ir liels un strauji augošs sektors Eiropas ekonomikā, veidojot apmēram 3% no Eiropas kopējā IKP un apmēram 3,5% no nodarbinātības Eiropas Savienībā. Pieaugušo izglītība ir reaģējusi uz šo situāciju, izstrādājot un piedāvājot arvien vairāk specializētuprogrammu, kas aptver plašu lietotāju un jomu spektru, sākot no skolotājiem un treneriem līdz pat sporta preču industrijai, plašsaziņas līdzekļiem un sporta norišu translācijām.

Ir arī cits sporta un izglītības attiecību aspekts, ko zinātniskā pētniecība tikai nesen ir akcentējusi. Pētījumi izglītībā, psiholoģijā, neiroloģijā un citās disciplīnās liecina, ka tradicionālaisizglītības un sporta pretnostatījums ir vienkārši kļūda un ka sports nebūt netraucē izglītības procesu, gluži otrādi, tas var dot vērtīgu ieguldījumu izglītībā.

Lai paskaidrotu šo drosmīgo apgalvojumu, es piedāvāju deviņus secinājumus, kas iegūti pētījumos par sporta un fizisko aktivitāšu ietekmi un kas pierāda, ka fiziskā aktivitāte - papildustās labi zināmajām pozitīvajām spējām uzturēt ķermeni sportisku un veselu, dod vērtīgu ieguldījumu izglītībā.

  1. Sports un fiziskās aktivitātes „baro” smadzenes, palīdzot tām efektīvi strādāt, augt un darboties.  Ir pierādīts, ka fiziskā aktivitāte izraisa dziļas un ilgstošas izmaiņas neironu savienojumu veidošanās procesā, un šie procesi tieši sekmē intelektuālo darbu.
  2. Sports un fiziskās aktivitātes var uzlabot mācīšanās kvalitāti un atmiņu.  Skolēniem ar labu atmiņu un spējām ātri mācīties ir ievērojamas priekšrocības, un tas ietekmē gandrīz katru pieredzes aspektu attiecībā uz pieaugušo izglītību un ne tikai.
  3. Pat īsas, dažu minūšu ilgas sporta un fiziskās aktivitātes var uzlabot koncentrācijas spēju un uzmanību, kas tieši ietekmē spēju mācīties un uztvert informāciju.
  4. Jaunāko skolēnu rēķināšanas prasme un lasītprasme paaugstinātu fizisko aktivitāšu rezultātā ievērojami uzlabojas.
  5. Regulāri vingrinājumi var mazināt depresiju un nemieru, ar ko varētu nākties saskarties saistībā ar pieaugušo izglītību.
  6. Sporta un citas fiziskās aktivitātes, ir īpaši nozīmīgas, lai radītu piederības sajūtu un stiprinātu apņēmību, tās var arī palīdzēt potenciāli atstumtajiem skolēniem justies piederīgiem un pieņemtiem.
  7. Fiziski aktīviem cilvēkiem ir labāki akadēmiskie sasniegumi nekā viņu neaktīvajiem vienaudžiem, un tie, kuri ir visaktīvākie, ir vislielākie ieguvēji.
  8. Fiziski aktīvi cilvēki mēdz iegūt vairākas kvalifikācijas, viņi biežāk iesaistās tālākās studijās, viņiem mēdz būt labākas izredzes iegūt kāroto darbu, un starp viņiem pat ir novērota tendence ātrāk saņemt paaugstinājumu darbā
  9. Fiziski aktīvus indivīdus darba devēji uztver kā veselīgākus, efektīvākus un uzticamākus.  Tātad, aktīvi cilvēki ir ar lielākām nodarbinātības iespējam.

Protams, ne visa ar sportu saistītā pieredze ir pozitīva, un negatīva pieredze, ko rada slikts sporta skolotājs vai treneris, dažkārt mēdz būt sliktāka nekā vispār nekāda.  Tāpēc skolēniem ir vērts veltīt laiku, lai atrastu sev vispiemērotāko sporta veidu vai citu fizisku aktivitāti.  Pienācīgi organizētas fiziskas aktivitātes pozitīvā gaisotnē un atbalstošā vidē, var būt ļoti iedvesmojošas.

Tāpēc varbūt tiešām ir pienācis laiks gan mācību iestādēm, gan to audzēkņiem pārvērtēt savus pieņēmumus attiecībā uz sporta un fizisko aktivitāšu lomu mācību procesā! Fakti liecina, ka sports un fiziskās aktivitātes nebūt nav nenozīmīgas izpriecas vai traucēklis “īstajām” mācībām, bet tieši otrādi – veicina tās. 

Richard Bailey

Ričards Beilijs (Richard Bailey)

Ričards Beilijs ir kādreizējais pamatskolas un vidusskolas skolotājs, pedagogu tālākizglītotājs, mentors un mentoru audzinātājs. Paralēli ieņemamajam amatam Starptautiskās Sporta zinātnes un fiziskās izglītības padomes (ICSSPE) valdē, R.Beilijs darbojas kā rakstnieks un blogeris. R.Beilijs strādājis kā UNESCO eksperts un konsultants fiziskās audzināšanas jomā, Pasaules veselības organizācijā u.c. Viņš konsultējis Nike ierosinātās iniciatīvas Designated to Move un Active Kids Do Better, kā arī bijis daudzu zinātnisku pārskatu vadības grupās.

Login (6)

Vai vēlaties citu valodu?

Šis dokuments ir pieejams arī citās valodās. Lūdzu, izvēlieties to zemāk.

Want to write a blog post ?

Don't hesitate to do so! Click the link below and start posting a new article!

Jaunākās diskusijas

EPALE 2021. gada tematiskie fokusi. Laiks sākt!

Mēs aicinām Jūs iesaistīties, dalīties ar viedokli, pieredzi, projektiem un idejām! Sāksim ar šo tiešsaistes diskusiju. Tiešsaistes diskusija notiks 9. martā no plkst. 11.00 līdz 17.00 pēc Latvijas laika. Rakstītu diskusiju ievadīs tiešraide ar 2021. gada tematisko fokusu iepazīstināšanu, un to vadīs Džina Ebnere un Aleksandra Kozira no Eiropas Pieaugušo izglītības asociācijas (EAEA), kurām to uzticēs EPALE Redakcijas padome.

Vairāk

EPALE diskusija: Pamatprasmju nodrošināšana cietumos

Kā izglītības iniciatīvas var labāk risināt cietumos esošo cilvēku pamatvajadzības? Kādi ir galvenie ieguvumi un problēmas attiecībā uz pamatprasmju apmācību cietumos? Diskusija notiks 17. decembrī (ceturtdien), tā sāksies plkst. 14.00 pēc Centrāleiropas laika un noslēgsies plkst. 16.00. Diskusijas ievadā būs 20 minūšu gara tiešraide ar starptautisku ekspertu piedalīšanos, kuri dalīsies savā pieredzē par minēto tēmu, tai sekos tiešsaistes diskusija līdz plkst. 16.00 pēc CET.

Vairāk

EPALE diskusija: jaukta tipa mācības pieaugušo izglītībā

Lai diskutētu par ceļiem, kā vislabāk ieviest jaukta tipa mācības, ceturtdien, 2020. gada 26. novembrī, no plkst. 11 līdz plkst.17 (no plkst. 10 līdz plkst. 16 pēc Centrāleiropas laika) notiks tiešsaistes diskusija par jaukta tipa mācībām pieaugušo izglītībā.

Vairāk