chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Emuārs

21. gadsimta pamatprasme - spēja panākt vienošanos

23/12/2019
Alina Martinkut...
Valoda: LV

Runājot par 21. gadsimtā nepieciešamajām kompetencēm, par ļoti svarīgām uzskata tādas prasmes kā radošums, komunikācijas prasmes, komandas darba prasmes, emocionālā inteliģence un plašsaziņas līdzekļu lietotprasme. Neviens nevar apstrīdēt šo prasmju nozīmi, un ideālā pasaulē katram 21. gadsimta iedzīvotājam ir vajadzīgas šīs prasmes. Tomēr mēs dzīvojam pasaulē, kurā katram ir atšķirīgas prasmes un tās iegūst dažādos veidos, un svarīgs jautājums šo prasmju apguvē ir tas, no kurienes sākt, mācoties vienam pašam un mācot citiem? Un kā eksperti ar atšķirīgu pieredzi var panākt vienošanos par bāzi vai pirmo soli, no kura sākt?

Somijas Tyovaen akadēmija kopā ar partneriem no Latvijas un Lietuvas (Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma, kā arī Židinio ģimnāziju pieaugušajiem) strādā pie Nordplus projekta “Digitālā laikmeta pamatprasmes” īstenošanas. Pirmajā sanāksmē, kas notika no 2019. gada 23. septembra līdz 2019. gada 26. septembrim Somijā, partneri izvirzīja diezgan vērienīgu mērķi - izveidot izglītības programmas sistēmu attiecībā uz digitālajam laikmetam nepieciešamajām prasmēm un vēlāk pievienot tai atbilstošu saturu. Visiem partneriem šajā projektā ir ļoti atšķirīga pieredze izglītības procesā, dalībvalstīs  ir atšķirīgas mācīšanas un mācīšanās tradīcijas, kā arī katrs pedagogs  ir aktīvs dažādās jomās un pārstāv dažādas profesijas. Kā mēs visi zinām, izpratnes un viedokļu daudzveidība bagātina diskusijas un radošo procesu, bet šī dažādība var arī radīt problēmas, mēģinot panākt vienošanos.

Pirmais uzdevums, ar ko  partneri saskārās, bija vienoties par to, kādam jābūt “pamatam” un kādas ir iespējamās izglītojamo minimālās kompetences, kas ļauj viņiem kļūt par šīs programmas dalībniekiem. Partneri dalījās pieredzē par situācijām, ka uz nodarbībām nāk vecāka gadagājuma cilvēki, kuriem  nav gandrīz nekādas pieredzes darbā ar IT tehnoloģijām, viņi dažreiz neprot darboties ar datorpeli un izmanto viedtālruņus tikai zvanīšanai. Kas mums būtu jādara, ja šādi potenciālie studenti izsaka savas vēlmes piedalīties programmā, pie kuras mēs strādājam? Vai ir iespējams pielāgot programmu, lai apmierinātu viņu vajadzības? Programmai, saskaņā ar mūsu kopējo vienošanos, ir jādod cilvēkiem iespēja aktīvi izmantot plašsaziņas līdzekļus iniciatīvās un darbībās, atrast atbilstošu informāciju, kuru  izmantot saviem personiskajiem un profesionālajiem mērķiem, lai varētu lietot tādus e-pakalpojumus kā maksājumu veikšana, piekļuve e-veselības sistēmām un sociālo pakalpojumu sistēmām.

Pēc ilgām un produktīvām diskusijām tika panākta vienošanās par divām būtiskām nostājām: pirmkārt, programmā integrēt ievadkursu cilvēkiem, kuriem nav pietiekamu prasmju, un, otrkārt, izvēlēties izglītības metodes un materiālus, kas vadītos pēc diferenciācijas un individualizācijas principiem. Šāda vienošanās paredz iespēju, ka tiks  ņemtas vērā ikviena izglītojamā vajadzības. Izglītības programmas pamatā būs Eiropas digitālo kompetenču sistēma - DigComp.

Digitālajam laikmetam nepieciešamo pamatprasmju izglītības kursa pilnveide balstīsies uz trīs kompetenču apmācību: informācija un datu lietotprasme, saziņa un sadarbība un digitālā satura radīšana. Tā kā kursa ilgums bija ierobežots un tas koncentrējās uz pamatprasmju attīstīšanu, tika panākta vienošanās par intelektuālo spēju definēšanu saskaņā ar Blūma trim pirmajiem taksonomijas līmeņiem.

Partneri saskārās ar jaunu uzdevumu, kura mērķis bija iekļaut svarīgas prasmes ne vairāk kā 96 stundu ilgā kursā. Kā definēt, kas ir svarīgi un kas ir mazāk svarīgi? Kuras tēmas būtu jāiekļauj un kuras ne? Cik dziļi ir jāizskata konkrēts saturs? Kādas metodes ir visefektīvākās mērķa sasniegšanā? Neskatoties uz visām šīm grūtībām, tika panākta kopīga vienošanās vairāku faktoru dēļ.

Pirmkārt, programmas skaidri formulētais kopējais mērķis bija noderīgs. Programmas mērķis ir izveidot mūsdienīgu izglītības kursu, kurā galvenā uzmanība tiktu pievērsta digitālā laikmeta pamatprasmēm, kam būtu jāuzlabo izglītojamo digitālās prasmes. Zinot mūsu mērķi, mums ir jānoskaidro, vai atslēgas vārdi tiek saprasti vienādi, un šim mērķim ir jābūt mūsu pamatnostādnei, ja ir kādas šaubas par šīs programmas prioritātēm.

Otrkārt, ir ļoti svarīgi respektēt un spēt izprast mūsu partneru kontekstu - saprast, kā viņi uztver izglītības programmu, savu pieredzi ar mērķa grupu, savus šķēršļus utt.

Treškārt, darba metožu dažādība padara šo procesu vieglāku - bija diskusijas, prāta vētras, lietu analīzes, informācijas strukturēšana, analogu meklēšana utt.

Ceturtkārt, improvizācija un atpūta un relaksācija ir ļoti svarīga. Atslābinoties mēs neapzināti apstrādājam diskusijas saturu, un atslābinātas smadzenes var atrast negaidītus un racionālus risinājumus un priekšstatus. Tieši tā arī notika.

Piektkārt, draudzīga pieeja mazina nogurumu un dažādu nostāju radīto stresu. Somijā mēs priecājāmies par iespēju strādāt mūsu koordinatora mazajā akadēmiskajā pilsētiņā, ko ieskauj daba. Plaša zaļā zona, mierpilna un sakārtota vide, kā arī dažādas jomas, kurās mēs strādājām, mobilizēja katra intelektuālo enerģiju, kas mums bija nepieciešams tur notiekošajām aktivitātēm.

Atvadījāmies no mūsu projekta partneriem labā noskaņojumā, nedaudz piekusuši no intensīva darba un patīkamajiem iespaidiem. Pirmais solis ceļā uz kopīgu vienošanos par šīm pamatprasmēm digitālajā laikmetā ir sperts mūsu starptautiskajā partnerībā. Interesants un zīmīgs gandrīz divu gadu garš ceļojums ir mūsu priekšā.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 10. no 10
  • Lietotāja Ilze Stobova attēls
    Mani uzrunāja autores vēstījums, ka līdz brīdim kamēr komandas dalībnieki nevienosies kopēja darba mērķa izpratnē, kā arī lietos vienotu terminoloģiju (sapratis tās nozīmi) radīsies grūtības, kas būs šķērslis veicamajam uzdevumam. 21. gadsimts ir komunikācijas un digitālo prasmju laiks, kam attālums un atšķirīga valoda nav šķērslis.
  • Lietotāja Diāna Krauze attēls
    Paldies, projekta komandai un tās dalībniekiem!
    21. gs. tiek uzskatīts par informācijas tehnoloģiju (IT) un ar tām saistīto prasmju un zināšanu laikmetu. Nereti dzirdami izteikumi un rakstu nosaukumi "rotā" skaļas un nepārprotami izteicieni, ka 21.gs. cilvēks ir ar IT prasmju un zināšanu apveltīts jeb bērni jau piedzimst ar IT prasmēm utt. Nevēlos piekrist šiem apgalvojumiem, jo zināšanu un prasmju līmenis ir ļoti dažāds. Prieks, ka projektā minēts ievadkurss pamatzināšanu un prasmju apguvei.
    Piekrītu, ka IT lietošanas prasmes mūsdienās ir nozīmīgas darba tirgū, bet arī savas ikdienas darbu atvieglošanai. 
    Ar interesi uzzinātu turpmāko projekta norisi starptautiskajā partnerībā!
    Lai izdodas turpmāk!
  • Lietotāja Dace Moroza attēls
    21. gadsimts ir digitālais laikmets, kad ļoti aktuāli ienāk dažādas tehnoloģijas gan darba tirgū, gan arī izglītības sistēmā. Lasot rakstu, ir redzams ka beidzot tiek domāts par tiem kuriem thnoloģijas rada grūtības un tiek meklēti risinājumi kā atvieglot un apmācīt tos, kam tas nav tik viegli. Tiek domāts par to lai darba tirgū būtu zinoši, prasmīgi speciālisti, darbinieki, kas prot darboties ar ĪT tehnoloģijām. Arī jaunā paaudze ir pārņemta ar tehnoloģijām, līdz ar to tehnoloģijas ienāk arī izglītības sistēmā, kā, piemēram, skolotājam ir jāprot darboties ar interaktīvo tāfeli. Vērtīgi, ka tiek attīstītas tās prasmes, kas ir nepieciešamas dzīvē. 
  • Lietotāja Karīna Gajevska attēls
    Piekrītu tam, ka šodienas pamatprasmes ir: emocionālā inteliģence, ko pati mācos no līdzcilvēkiem, komandas darbs, ko cenšos uzturēt savā ikdienas darbā  pirmsskolā, komunikāciju prasme, ko esmu jau kārtīgi iemācījusies un dzīvoju brīvi komunicējot, kaut gan būdama jauna meitene, to nepratu, radošums - kompetence katram pēc savām spējām, plašsaziņas līdzekļu lietotprasme - prasme, bez kuras ikkatrs tiek ierobežots savā ikdienas izvēlē un dzīves kvalitātē. Vēl vēlētos minēt prasmi - ātrums vai reakcijas ātrums, ko nozīmē ātri vai savlaicīgi izpildāms darbs. Šī prasme ir vērtīga mūsdienu sabiedrībā un darba tirgū, jo esam pieraduši "nestāvēt rindā", bet saņemt savu "pieprasījumu" pēc iespējas ātrāk. Arī darba devējs vienmēr būs apmierināts ar ātri izpildītu darbu, kurā ir ieguldīts radošums, kuru piedāvā komandas spēks un izpildes ātrumu nodrošina informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Sabiedrības vērtības mainās, aktuālas kļūst pieprasītas tieši šodienas apstākļos; konkurences tirgū mainās arī nepieciešamās cilvēku kompetences, kuras tīši uzlabo dzīves kvalitāti, paplašina izvēli un cilvēka brīvību.
  • Lietotāja Alise Matuka attēls
    Priecē, ka  viens no projekta svarīgājiem mērķiem bija uzlabot digitālās prasmes, jo uzskatu, ka tas šobrīd ir viens no pamatnoteikumiem, lai indivīds spētu iekļauties sabiedrībā - un šajā ziņā uzsvaru vairāk liekot uz gados vecākiem cilvēkiem. Gribas ticēt, ka cilvēkiem, kuri piedalījās šajā projektā, tas ir bijis noderīgs un ir veicinājis to izaugsmi un prasmes.
  • Lietotāja Ingūna Salmiņa attēls
    Ļoti patīkami, ka atceras par to paaudzi, kuriem dators, internets ir kaut kas sarežģīts un nesaprotams. Šai paaudzei ir sevišķi nepieciešams atbalsts, jo visi rēķini šobrīd jāveic virtuālā vidē, arī daudz nepieciešamās informācijas var atrast virtuālajā vidē. Lattelecom pāris gadus atpakaļ īstenoja programmu, kas palīdzēja vecākajai paaudzei apgūt pamatprasmes darbā ar datoru.
  • Lietotāja Inga Andrējeva attēls
    Piekrītu raksta autorei, ka nostiprinot indivīdu prasmes, nepārtraukti mācoties un apgūstot jaunievedumus tiek pievērsta uzmanība vienai no  izglītības prioritātēm - mācīšanās motivācijas ilgtspējai. Zināšanas un prasmes nosaka ne tikai cilvēku iespējas iekļauties darba tirgū, bet arī veiksmīgāku karjeru  mainīgu tehnoloģiju un ekonomikas apstākļos. Vienlaikus izglītība ir ne tikai specifisku kompetenču un kvalifikācijas uzkrāšana, bet gan cilvēku talantu, emocionālās un sociālās inteliģences un personības attīstības process. Jaunrades un sadarbības iemaņu attīstībai, patstāvīgas personības un kritiskas inteliģences attīstībai ir līdzsvarojoša nozīme tehnoloģisko kompetenču izglītībā nākotnē. 
  • Lietotāja Baiba Sīmane - Ambaine attēls
    Raksta autore apkopojusi un mūs iepazīstina ar savu pieredzi, darbojoties Nordplus projektā “Digitālā laikmeta pamatprasmes” , apkopojusi galvenos virzienus pie kā strādās projektā iesaistītajiem. Raksts bija par digitālo prasmju attīstīšanu dažādos vecumposmos, projektā iesaistītie vienojušiem par "pamatbāzi" ar ko sākt veidot apmācību digitālās prasmju attīstībai. Piekrītu, ka   prasme darboties interneta vidē nepieciešama katrā vecumposmā. Mans tētis, no brīža, kad kļuva par pilntiesīgu pensionāru, tā aizrāvies ar digitālo prasmju attīstīšanu, man pat šķiet,  ka daudzas  programmu, dažādu mācību platformu izmantošanas iespējas pārzina labāk par mani. Apbrīnoju viņa motivāciju,  šajā vecumā apgūt ko jaunu (viņš arī jaunībā aizrāvās ar jaunākajām tehnoloģijām, kādas tai laikā bija ieejamas, mums mājā bija paša izveidota sakaru sistēma no pirmā stāva uz otro, uzmeistarota un uzlabota skaņu sistēma no tolaik veikalā pieejamajām apskaņošanas sistēmām utt. ) Digitālās prasmes var attīstīt visa mūža garumā, tikai jāatrod šis iekšējais dzinulis, iekšējā motivācija un mīlēt dzīvi. 
    Manuprāt raksta virsraksts nesakrīt ar raksta saturu. Izlasot virsrakstu, domāju, ka raksts būs par 21.gs. pamatprasmi - spēju vienoties, kas arī ir mulsinoši, kādas pamatprasmes ir jāapgūst pieaugušajiem 21.gs. Līdz šim bija runa par citu pamatprasmju apguvi, un ja vēl sākam analizēt Maslova vajadzību piramīdu... 
    Paldies par rakstu! 
  • Lietotāja Anda Kušķe attēls
    Mazliet šķita mulsinoša virsraksts, jo domāju, ka tiks iztirzāta prasme vienoties.  Pārlasot rakstu vairākās reizes domes sapratu autores domu. Tika uzskaitīti vairāki faktori,kas palīdzēja vienoties šim dažādajām ieinteresētajām grupām! Noteikti piekritīšu,ka skaidra mērķa formulēšana un "turēšanās"  pie tā,palīdz izvairīties no konfliktiem un ved pa pareizo ceļu. Katrā diskusijā,kurā  jāpieņem kopīgs lēmums svarīgi uzklausīt katrā viedokli. To atklāt palīdz dažādu metožu pielietojums. Ceturtais un piektais faktors,ko min autore noteikti nav primārās,bet vajadzīgs,lai cilvēki starpā nebūtu spriedzes! Lai izdodas turpmākos divus gadus! 
  • Lietotāja Anda Kalniņa attēls
    Piekrītu, ka mūsdienu straujajā ritmā ļoti svarīga prasme ir spēja strādāt komandā un uzticēties komandas biedriem. Lai veiksmīgi varētu realizēt to, ļoti svarīga prasme ir spēja vienoties. Vienoties par kopīgu mērķi un ceļu, kā nokļūt līdz mērķim. bet bieži tiek piemirsts par to, no kurienes mēs sākam. Tas attiecas arī uz jauno izglītības saturu, kad tas tika ieviests pirmsskolas izglītības iestādēs. Pirms sāka aprobēt uz kompetencēm balstītu pieeju, netika noteikts bāzes punkts, no kurienes mēs sākam. Līdz ar to izveidojās nelīdzvērtīgas situācijas, apmulsums. Katra pirmsskolas izglītības iestāde šo jauno pieeju interpretēja pēc savas saprašanas un iepriekšējās pieredzes. Svarīgi bija vienoties visiem kopā no kurienes mēs sākam.  
    Rakstā precīzi ir izskaidroti ieguvumi, cik svarīgi dažādiem sadarbības partneriem , ar atšķirīgu pieredzi, ir vienoties par bāzes punktu, un tad nerodas domstarpības un nesaprašanās kāda projekta realizēšanā. Bērniem jau pirmsskolas vecumā būtu jāsāk apgūt šī prasme- spēja vienoties. Nevis piekāpties, bet vienoties, lai tiktu ievērotas visu pušu intereses. Domājot par kopīgo labumu, ne tikai katram par savu.