chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

Epale - Europos suaugusiųjų mokymosi elektroninė platforma

Tinklaraštis

Sports kā galvenais pārmaiņas radošais izglītības instruments

08/08/2018
Andrew McCoshan
Kalba: LV
Document available also in: EN HR RO DE PL SL HU FR IT ES SR

/lt/file/sports-adult-learning-projectsSports in adult learning Projects

Sports in adult learning Projects

EPALE tematiskais koordinators Endrjū Makošans iepazīstas ar projektiem, kurus līdzfinansē Erasmus+ un atklāj daudzus aspektus, kas liecina par sportu kā izglītības nesēju pieaugušajiem.

‘Sporta spēks vienkārši ir milzīgs. Tas var pārveidot cilvēku dzīves tik daudz dažādos veidos. Tas var uzlabot cilvēku veselību, saliedēt komandas un iesaistīt visnoslēgtākos jauniešus disciplinētā priekšnesumā. Tāpat sports spēj saliedēt vietējo sabiedrību. Tādi sporta veidi kā futbols ir kā universāla valoda, kas kopīga visām kultūrām, kurā disciplīna, noteikumi un normas tiek saprastas nepastarpināti. Sportam ir spēks iedvesmot gan komandas, gan atsevišķus cilvēkus un radīt gandarījumu par sasniegto, ko var nedēļu no nedēļas un gadu no gada attīstīt tālāk.’

Erasmus+ projektā  Sports pārmaiņām tiek rūpīgi uzskaitīti pozitīvie aspekti, ko piedāvā sports.  Kā gan šos pozitīvos aspektus izmantot izglītībā? Erasmus+ projekti piedāvā atbildes trīs galvenajās jomās.

/lt/file/sporta-galvenie-pozitivie-aspekti-izglitibapngsporta-galvenie-pozitivie-aspekti-izglitiba.png

Sports kā prasmju attīstītājs

Pirmkārt, šie projekti ļoti labi parāda, kā sportu var izmantot, lai attīstītu plašu prasmju spektru: 

Sports kā ļoti iedarbīgs mācīšanās instruments

Sportam ir spēks atvērt mācīšanos cilvēkiem, kas citādi varētu neiesaistīties izglītības apguvē. Šajā ziņā mēs to redzam kā ļoti iedarbīgu pozitīvu spēku, kas liek cilvēkiem apgūt jaunas prasmes, pašiem to neapzinoties. Tas ir uzskatāmi redzams Erasmus+ projektos, kuru mērķauditorija bieži ir jaunieši no sociāli nelabvēlīgas vides, kuriem, iespējams, skola nav nesusi pozitīvu pieredzi, kā arī vecākās paaudzes cilvēki, kas daudzus gadus nav iesaistījušies formālajā izglītības procesā, un ekonomiski neaktīvi pieaugušie. Citas mērķgrupas ietver ģimenes un personas ar invaliditāti, kā arī viņu aprūpētājus. Projektā Enabled Media  konstatēts, ka cilvēki ar invaliditāti nezina, ka arī viņiem ir iespējas un, ka “kaut arī invaliditāte padara lietas sarežģītākas, tā nepadara tās neiespējamas […] personas ar invaliditāti var piedalīties, sasniegt mērķus un izbaudīt gandarījumu, ko sniedz sasniegumi.’.

Tāpat ir projekti, kas adresēti jaunatnes darbiniekiem, treneriem, brīvprātīgajiem un citiem, kas sniedz atbalstu. Patiešām, kā teikts projekta  Sports pārmaiņām dokumentos: ‘Kļūšana par brīvprātīgo ir […] izcila iespēja iesaistīt un no jauna iesaistīt pieaugušos formālajā un neformālajā izglītības procesā. Brīvprātīgo darbs sniedz svarīgu nodarbinātības treniņu un veido ceļu uz darba spēku. Sports un brīvprātīgo darbs sportā tiek uzskatīti par svarīgiem instrumentiem to grupu iesaistē, kas ir distancējušās no plaši izplatītās formālās izglītības apguves.”

Sports kā izcila neformālās izglītības iespēja

Sports dod iespēju visdažādākajām organizācijām, tajā skaitā ne tikai pieaugušo izglītības iestādēm, bet arī pilsoniskās sabiedrības nevalstiskajām organizācijām, sporta klubiem un augstākās izglītības iestādēm iesaistīties izglītības plānošanā un īstenošanā. Tā ir daļa no sporta stiprajām pusēm: sports ļauj kopā strādāt organizācijām ar visdažādākajām prasmēm un ekspertīzi.

Ņemot vērā sporta ievērojamo pārveidojošo spēku, uz sportu orientētajos Erasmus+ projektos tiek izmantotas dažādas neformālās mācību metodes. Projektos bieži tiek uzsvērtas tādas metodes kā:

  • mācīšanās darot,
  • mācīšanās no vienaudžiem,
  • grupu diskusijas,
  • prezentācijas,
  • komunikācijas veicināšanas vingrinājumi,
  • spēles,

kā arī aktivitātes, kas palīdz dalībniekiem dalīties pārdomās par to, kas noticis sportošanas laikā, piemēram, tā varētu būt neiecietīga uzvedība.

Uz sportu orientētos projektos tiek uzsvērtas gan garīgās, gan arī fiziskās mācīšanās dimensijas. Projekts  MEMTRAIN  sasaista fiziskos vingrinājumus un smadzeņu trenēšanu ar veselīgas novecošanas veicināšanu un atmiņas attīstīšanu vecākiem pieaugušajiem. Projektā  Aktīvas iesaistes veicināšana sportā  tiek izmantots karatē kā fizisko vingrinājumu veids cilvēkiem vecumā virs 55 gadiem, uzsverot tādus ieguvumus kā pacietība, līdzsvars, koordinācija, spēks, mobilitāte un pašnovērtējums.

Sports kā izglītības nesējs piedāvā daudzas iespējas. Tas ļauj cilvēkiem apgūt prasmes neformālā veidā un vidē, kā arī iesaista izglītošanās procesā daudzus, kas citādi nekad neiedomātos iesaistīties formālās izglītības apguvē. Kāda ir jūsu pieredze?


Endrjū Makošans ir strādājis izglītības un apmācības jomā vairāk nekā 30 gadus. Vairāk nekā 15 gadus viņš ir vadījis ES pētījumus un vērtēšanas projektus un pirms tam strādājis par konsultantu Lielbritānijā. Šobrīd Endrjū ir neatkarīgs zinātnieks un konsultants, Lielbritānijas ECVET eksperts un vecākais pētnieks Kompensējošās izglītības centrā (Educational Disadvantage Centre) Dublinas Universitātē Īrijā (Dublin City University).

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn Share on email
  • Ingrida Muraskovska portretas
    Tiešām lielisks raksts. Mēs esam pieraduši domāt ļoti vienpusīgi. Ja jāuzlabo komunikācijas prasmes, tad jāŗīko komunikācijas kursi. Tolerances attīstībai - tolerances kursi. Un tamlīdzīgi. Taču katra darbība ir daudzslāņaina. Sporta nodarbības, kurās sports ir pamatmēŗkis, satur daudzu citu vajadzīgu prasmju resursus. Un ļoti iespējams, ka cilvēks, kurš negrib apmeklēt komunikācijas kursus, labprāt uzlabos komunikācijas prasmes sporta nodarbībās. Ja apzināti veidosim šādus daudzslāņu izglītības piedāvājumus, tas noteikti var paaugstināt pieaugušo iesaisti izglītībā.   
  • Jānis Rage-Raģis portretas

    Sports kā neformālā izglītība šobrīd Latvijā visspilgtāk ir pārstāvēts caur projektu “Ghetto Games”. Šeit ir iespēja mērķtiecīgi un motivēti darboties. Jaunieši mācas dzīvot veselīgi, draudzīgi. "Ghetto" šobrīd ir lielākā ielu kultūras un jauniešu kustība valstī. Zem Ghetto karoga tiek organizēti teju 70 pasākumi sezonā. Tūkstošiem jauniešu ir iespēja pozitīvā vidē regulāri sportot un veselīgi pavadīt laiku.

  • Ilze Biteniece portretas
    Sports kā neformālās izglītības virziens paver daudz iespējas. Tas ir lielisks veids, kā pilnveidot savas prasmes radošā vidē.Turklāt ar fiziskajām aktivitātēm mēs arī iekustinām savas smadzenes. Izmantojot fiziskās aktivitātes grupu darbos dalībnieki gūst tikai labu. Sportam ir liels spēks, ar tā palīdzību viņi iemācās sadarboties viens ar otru, saliedējas un gūst pozitīvu enerģijas lādiņu visai atlikušajai dienai. Manuprāt ikdienas steigā pieaugušie nepagūst nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm. Un šāda veida neformālās izglītības iespēju vajadzētu arvien vairāk un vairāk popularizēt mūsdienu sabiedrībai.
  • Jausma Rozenšteine portretas
    Sporta izglītībā galvenais iemesls neformālajā izglītībā ir darba kvalifikācijas uzlabošana. Neformālai izglītībai ir tieša ietekme uz sporta darbinieku darba kvalitātes papildināšanu un palielināšanu. Sporta neformālā izglītība ātrāk spēj reaģēt uz izmaiņām darba tirgū un piedāvāt apmācāmajiem papildināt tās zināšanas, kas konkrēti viņiem ir nepieciešamas. 
  • Marta Kosińska portretas
    Świetny tekst z szalenie interesującymi przykładami projektów wykorzystujących sport. Bardzo inspirujące jest myślenie o sporcie jako narzędziu subwersywnym. W Polsce, na gruncie edukacji kulturowej, istnieje kilka grup odbiorczych "nieaktywnych", do których najtrudniej dotrzeć - to między innymi grupa dorosłych w wieku związanym z aktywnością zawodową. O wiele łatwiej pozyskać do działań seniorów - nawet do działań wymagających aktywności fizycznej, aniżeli pracujących dorosłych. Być może właśnie sport mógłby stanowić narzędzie docierania do tej grupy? 
  • Monika Dawid-Sawicka portretas
    Sport to instrument nieświadomej nauki ale też narzędzie rozwoju, które wpływa na wiele innych obszarów życia. Poczucie sprawczości, osiąganie małych celów, doskonalenie i wytrwałość to bardzo często te elementy, które wypracowujemy sobie poprzez sport. Ich doświadczenie powoduje, że wzmocnieni, dokonujemy zmian m.in. w życiu zawodowym. Sport daje poczucie sprawczości, powoduje, że widzimy możliwość zmiany np. ścieżki kariery. Sport w dorosłym życiu otwiera na dążenie do nowych celów i wspiera w ich osiąganiu.