chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

Epale

Europos suaugusiųjų mokymosi elektroninė platforma

 
 

Išteklius

Studenti kā pieaugušie

Kalba: LV

Paskelbė Ilze Ivanova

Autore rakstā pamato, kādēļ studenti uzskatāmi kā pieaugušie un studiju procesā jāizmanto citas metodes kā skolā.

Ištekliaus autorius (-iai): 
Prof.Dainuvite Bluma
Paskelbimo data:
Trečiadienis, 20 Gruodis, 2017
Dokumento kalba
Ištekliaus tipas: 
Straipsniai
Šalis:
Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
  • Mārtiņš Šteins portretas
    Tēma, ko aktualizē autore ir nozīmīga. Tā ir svarīga gan no studenta kā pieaugušā skatupunkta, gan no mācībspēku skatupunkta. Autores izklāstu par tēmu vēlos papildināt ar savu pieredzi, jo uzskatu, ka īpaši tie studenti, kuriem studijas nav pirmā augstākās izglītības pieredzi, bet jau kārtējā studiju pieredze (piemēram, maģistra studijas), būtu pelnījuši attieksmi kā pret pieaugušajiem. Savā pieredzē esmu izjutis, ka maģistra studiju laikā pret tevi kā studentu joprojām izturas kā iesācēju, kā tādu, kas neko nezina par studiju procesu, kā tādu, pret kuru jāizturas gluži kā pirmkursniekiem bakalaura studijās. Savā pieredzē esmu izjutis atšķirīgu attieksmi no mācībspēku puses pret dzīves pieredzējušākajiem studentiem, pret studentiem, kas ir sabiedrībā zināmāki, pret studentiem, kas ir aktīvāki vai pasīvāki. Uzskatu, ka studentu izprašana un padziļinātāka iepazīšana būtu mācībspēku atbildība studiju procesa sākumposmā. Kā piemēru varētu minēt to, ka reizēm gadās, ka kādu iemeslu dēļ studijas netiek novadītas līdz atvēlētā laika beigām. Dažreiz šādas situācijas studentus iepriecina, bet dažreiz tieši pretēji - apbēdina. Īpaši skumji ir studentiem, kuri uz studijām mērojuši tālu ceļu, varbūt pat simtiem kilometru. Bet, ja mācībspēki nezina no kurienes ir studenti un kādu ceļu mēro uz studijām, tad viņi var atļauties dažreiz studijas nenovadīt līdz atvēlētā laika beigām. Mūsdienu dinamiskajā vidē mācībspēkiem būtu jāliek liels uzsvars uz studentu kā pieaugušo iepazīšanu, motivēšanu, aktivizēšanu. Studentu laiku nedrīkst lieki izšķiest neproduktīvās un nekvalitatīvās lekcijās. 
    Latvijā uz izglītību vispārējās izglītības un augstskolas posmā tiek liktas lielas cerības. Valsts attīstības plānos izglītībai ir būtiska loma, izcila izglītības augļi būs mūsu nākotnes maize. Bet vai izglītības iestāžu pārstāvji apzinās savu lomu valsts attīstībā, tas ir jautājums uz kuru katram izglītībā strādājošajam vajadzētu atbildēt. 
  • Sandra Lapina portretas
    Pēc vidusskolas beigšanas skolēns iestājoties augstskolā kļūst par studentu. Mainās visa iepriekšējā dzīve, studijas pārsvarā notiek prom no dzimtās vietas, students uzsāk studijas sev izvēlētā studiju programmā sašaurinot vispārējo izglītību vidusskolas posmā, kurā apguva daudzpusīgas zināšanas.
    Augstākajā izglītībā studentam jābūt sagatavotam uz labu atmiņu, loģisko domāšanu un pielietošanu praksē, jo izglītojoties augstākā līmenī studiju procesā sastopas ar dažādām situācijām, kurās nepieciešams pielietot šīs apgūtās zināšanas.
    Bakalaura studiju programmā students iegūst pamatzināšanas, teorija plus prakse, kuras varēs izmantot sevi pierādot darba devējam. Maģistrantūru izvēlas studenti, kuri ir nobrieduši pastiprināt savas zināšanas konkrētā jomā, "lienot" dziļāk zinātnē.
    Autore norāda, ka studentam nepieciešams atbalsts no mācībspēka puses, kas motivētu studēt, strādāt grupu darbos, izvērtēt savas vājās un stiprās puses.
    Pieaugušie studējot izvēlas to, ko vajag darba tirgū, jo ir pieredze un zināšanas. Tādēļ pieaugušie izvēlas visnepieciešamākos studiju kursus , kuri pilnveidotu sevi un palielinātu savu pievienoto vērtību.
  • Baiba Rutka portretas
    Piekrītu darba autores izteiktajai atziņai, ka mainoties darba tirgus prasībām, mainās studiju programmu piedāvājums, to saturs, prasības. Vienlaicīgi pieaug interese par augstākās izglītības ieguvi, palielinās augstskolu un studentu skaits visos studiju veidos – pilna laika, nepilna laika, tālmācības studijās, kā arī visu līmeņu programmās – bakalaura, maģistra, doktora. Tāpat jāmainās arī studiju procesam izmantojamām metodēm. Mūsdienās vairs neder tradicionālā pedagoģiskā metode, nedz skolās, nedz augstskolās. Mēs arī esam mūsdienu studenti ar jaunu skatījumu un redzējumu.Mums neder pastiprinātu zināšanu apguvi, mēs vēlamies praktiski redzēt, pieredzēt kur šīs zināšanas un iemaņas mums būs vajadzīgas, kāpēc mums tās jāapgūst, kā mēs pielietosim tās. Vairāk praktiskās, empīriskas pārbaudes pašiem izzinot, izpētot un nonākot pie saviem secinājumiem,kas atbilstu teorētiskajai bāzei. 
    Normal 0 false false false LV X-NONE X-NONE MicrosoftInternetExplorer4 Studentcentrēta pieeja ir jauna metode, ko būtu nepieciešams katrā augstskolā aktualizēt, jo tā laikā students ar savu aktivitāti veido izglītības kvalitātes veidošanu, kam no vienas puses ir vajadzīga  virkne pieauguša cilvēka dimensiju  – patstāvība, pašvirzība, mērķtiecība, atbildība,  aktivitāte,  objektivitāte, dziļas intereses, bet no otras puses šīs dimensijas un arī vēl tādas kā integrēta pašidentitāte, sevis pieņemšana, radošums, racionalitāti turpinot pilnveidot sevi kā pieaugušu cilvēku, kurš ir motivēts studēt, mācīties, un apgūt jaunas sev interesantas lietas.
  • Guna Brenda Pogule portretas
    Raksts ir ļoti plašs un kopumā piekrītu tajā izteiktajam viedoklim. Manuprāt, studentu jau ir jāuzskata par pieaugušo (atzīstu nosaukumu kā īpaša pieaugušo grupa), kā arī pašam studentam tas ir jāapzinās. Patiesi visu skolas gaitu laikā īpaši tiek pievērsta uzmanība skolēna personības izaugsmei, tomēr, uzsākot studijas, par to vairs netiek vispār domāts, viss tiek atstāts uz paša studenta pleciem - spēt ātri pielāgoties studijām, apzināties savus mērķus un studiju jēgu, lielai daļai studentu nākas pašiem uzņemties ēst gatavošanu un līdzīgas ikdienas rūpes, kā arī joprojām pilnveidoties un mācīties. Tas būtu labi, ja tiktu ņemts vērā studiju gaitā, ka studentam joprojām ir nepieciešams arī pilnveidot savu personību, kas nav tikai akadēmiskās zināšanas. Students vairs nav skolēns, audzināšanas stundas nav nepieciešamas, tomēr šīs aprakstītās iespējas, kā viedokļu izteikšana, kritiska domāšana un arī sevis paša izvērtēšana, palīdz cilvēkam arī pašam pilnveidoties reizē ar zināšanu un prasmju apguvi. Pozitīvi ir vērtējams, ka jau tagad studijās ienāk šādas metodes. Piekrītu, ka studijas ietekmē cilvēka personību un motivāciju, tāpēc tas ir jāizmanto pareizi. Vidusskolas laikā skolēns vēl nav kļuvis pieaudzis, bet studiju laikā tas ir jāspēj, ņemot vērā, ka students ir pieaugušais, kuram jākļūst nobriedušam.