chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

Epale

Europos suaugusiųjų mokymosi elektroninė platforma

 
 

Tinklaraštis

Veselības pratība: vēl viena izmērāma prasme vai arī kaut kas vairāk?

11/12/2017
by Aldis Lazda
Kalba: LV
Document available also in: DE EN

/sl/file/blood-pressure-monitor-19529241920jpgblood-pressure-monitor-1952924_1920.jpg

 

Sākumpunkts – veselība

Veselības pratība, vāciski "Gesundheitskompetenz", balstās uz veselību, kā norāda tās pieminēšana veselības pratību atbalstošu veselības aprūpes organizāciju konceptā. (Kompetento veselības aprūpes organizāciju koncepts (ārēja saite)). Jirgens M. Pelikans, kas sadarbībā ar citiem izveidoja šo konceptu, uzsvēra veselības pratības nozīmi, uzstājoties Karintijas augstskolā 2014. gadā  (Karintijas Lietišķo zinātņu universitātes konference 2014 (ārēja saite)): "Veselības pratība (VP) kā jēdziens pirmo reizi parādījās 1974. gadā, un kopš tā laika šis jēdziens ir plaši aprakstīts veselības zinātnēs, veselības aprūpes pētījumos un atbalstīts veselības veicināšanas pasākumos.  […]. VP ir pratības izpētes auglis un tāpēc veselības zinātņu jomā veselības pratības mērīšanai jau ir labi iedibinātas tradīcijas.”

 

Izglītojošais aspekts

Izglītības aspekts šeit ir labi pamanāms, vismaz vācu terminoloģijā: "Vāciski runājošās valstīs veselības pratības jēdziens ir aizvietots ar tādiem terminiem kā 'Gesundheitsalphabetisierung' (Veselības alfabēta veidošana), 'Gesundheitsbildung' (veselības izglītība), 'Gesundheitsmündigkeit' (veselības atbildība) vai 'Gesundheitskompetenz' (veselības kompetence)," skaidro Holgers Pencs, Hanness Martinzs, Regina Klaina un Karls Kradžics. Galvenā uzmanība tiek pievērsta rīcībai ar informāciju. No vienas puses, kā mēs varam nodrošināt, ka indivīdi spēj saprast ar veselību saistītu informāciju un, no otras puses, kā mēs varam garantēt, ka veselības sistēmas pārstāvji izplata informāciju saprotamā veidā?

 

Veselības nozares profesionāļu veselības pratība

Veselības nozares profesionāļi var veicināt veselības pratību ne tikai skaidri pasniedzot informāciju auditorijai, bet arī paši paaugstinot savas veselības pratības prasmes. Sieviešu veselības centrs Grācā  (Frauengesundheitszentrum Graz (ārējā saite)) norāda, ka “veselības nozares profesionāļi bieži neapzinās skrīningu noderīgumu, kas paskaidro, kāpēc sabiedrība kopumā dažkārt ir nepietiekami informēta.” Balstoties uz veselības nozares profesionāļu aptauju par skaitlisko rādītāju un riska izpratni Austrijā, Nikole Džeikoba un Martins Sprengers  atzīst nepieciešamību rīkoties, lai veicinātu veselības nozares profesionāļu izglītošanos un tālākizglītību.

 

Vienlīdzīgas iespējas un patstāvīga lēmuma pieņemšana  

Austrijas veselības pratības platforma (Österreichische Plattform für Gesundheitskompetenz (ārēja saite)) koncentrējas uz informēšanu, bet šīs darbības rezultāti sniedzas tālāk: “Veselības pratība ir svarīgs veselības un vienlīdzīgu ar veselību saistītu iespēju stūrakmens ikvienam Austrijas iedzīvotājam. Tai vajadzētu palīdzēt iedzīvotājiem pieņemt personīgi svarīgus lēmumus, kas ikdienā veicina veselīgu dzīvesveidu." Termini "vienlīdzīgas iespējas" un “patstāvīga lēmumu pieņemšana" pēc būtības ir saistīti ar pieaugušo izglītību.

 

Kapacitātes paaugstināšana

Spēju pieeja sniedzas tālāk nekā uz prasmēm orientēta pieeja veselības pratībai. Kapacitātes paaugstināšanas pieeju divdesmitā gadsimta astoņdesmitajos gados  izveidoja Eimartija Sena un Marta S. Nusbauma. Saskaņā ar šo pieeju, godīgu sabiedrību raksturo ne tikai tās indivīdiem piešķirtās iespējas individuālu panākumu gūšanai, bet ietvaru radīšana, kas veicina prasmju attīstību, tajā skaitā spēju ievērot veselīgu dzīvesveidu.

 

Esošie dati

Pirmā Eiropas veselības pratības aptauja  (HLS-EU) astoņās Eiropas valstīs tika veikta 2011. gada vasarā. Pētījumā tika konstatēts, ka intervētie austrieši novērtēja savu veselības pratību nozīmīgi zemāk nekā respondenti citās valstīs. Tika noteikts, ka pastāv sakarība starp veselības pratību un izglītību. Pētījumā tika secināts, ka (ārēja saite)"cilvēki no sociāli nelabvēlīgajām grupām un mazāk izglītotie, kā arī vecāki, hroniski slimi pacienti var gūt īpašu labumu no sistēmiskiem atbalstošiem pasākumiem.”

Arī turpmāk tiks organizētas šādas aptaujas. Peters Novaks no Gesundheit Österreich GmbH (ārēja saite) skaidro, ka: "tiek plānota jauna iedzīvotāju aptauja, kas būs Austrijas veselības aprūpes reformas “Mērķorientēta veselība” sastāvdaļa. 2018. gadā Pasaules Veselības organizācijas Eiropas nodaļā tiks sagatavota starptautiski apstiprināta aptauja. To veiks 2019. gadā un rezultāti ir gaidāmi 2020. gada sākumā."

 

Prakse

Šeit aprakstītie veselības pratības aspekti ir atraduši ceļu uz Austrijas pieaugušo izglītības praksi daudzos dažādos veidos. Citā emuārā ir aprakstīti praktiski piemēri un noteiktas sensitīvākās iedzīvotāju grupas, kuras ir grūti sasniedzamas ar veselības pratības izglītības programmām.


Vairāk informācijas vācu valodā:


Atsauces

Jürgen M. Pelikan (2014): „Gesundheitskompetenz in der Gesundheitsgesellschaft – eine Herausforderung für Gesundheitswissenschaften, Gesundheitsförderung und die Soziologie“ In: Holger Penz,  Hannes Martinz, Regina Klein, Karl Krajic: Tagungsband Health Literacy als Basiskompetenz (in) der Gesundheitsgesellschaft. Fachhochschule Kärnten 2014, S. 31-36.

Nicole Jakob und Martin Sprenger (2014): Erhebung des Zahlenverständnisses sowie der Risk Literacy von Health Professionals in Österreich. In: Holger Penz,  Hannes Martinz, Regina Klein, Karl Krajic: Tagungsband Health Literacy als Basiskompetenz (in) der Gesundheitsgesellschaft. Fachhochschule Kärnten 2014, S.153-156.

Michael Tetzer (2014): Befähigt sein, ein gutes Leben führen zu können. In: Holger Penz,  Hannes Martinz, Regina Klein, Karl Krajic: Tagungsband Health Literacy als Basiskompetenz (in) der Gesundheitsgesellschaft. Fachhochschule Kärnten 2014, S. 29-30.


Oriģinālā vācu teksta autors: Otto Rats/CONEDU (ārēja saite)

Redaktore: Karīna Kulmere/CONEDU (ārēja saite)


Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
  • Rihards Mālmanis portretas
     Šobrīd valstī un visur pasaulē ir pārāk daudz informācijas par to, kas ir labi veselībai. Liela daļa informācijas ir tikai mārketings, kur kompānijas vēlas tikai nopelnīt. Palasot informāciju internetā, katrā vietā saka savādāku informāciju. Cilvēki īsti nezin vairs kam ticēt. Manuprāt, kvalitatīvu informāciju par veselības pratību būtu jānodrošina valstij ar dažādiem faktiem un pierādījumiem. Veselības pratība, jeb veselības izglītība ir ieguldījums nākotnē. Valstij izglītojot sabiedrību par to, kā labāk rūpēties par sevi un savu veselību, būs atbilstoši arī darbspējiga sabiedrība. Kā arī pašiem cilvēkiem būtu jābūt vēlmei rūpēties par savu veselību.
  • Darja Nikolajeva portretas
    Uzskatu, ka mūsū valstī veselības un sociālās aprūpes darbiniekiem jāveicina veselības pratība bērniem un pieaugušajiem, bet sākumā viņiem pašiem jāizprot kas ir veselības pratība, kāda ir tai nozīme, kādi ir faktori. Sākumā veselības un sociālās aprūpes darbiniekiem jābūt izglītotiem par veselības pratību un jāizvērtē kāds ir pratību līmenis savā aprūpes teritorijā. Un tad arī viņi pratīs pielietot piemērotākās pedagoģiskās metodes  sabiedrības veselības pratības  pilnveidošanā  dažādos indivīdu vecumposmos.

  • Amanda Melnalksne portretas
    Veselības pratību var skaidrot ļoti dažādi, taču visu šo definīciju galvenā doma ir ļoti līdzīga. Man vairāk patīk veselības pratību definēt kā  - zināšanas, kas ir cilvēkam, lai viņš spētu pilnvērtīgi rūpēties par savu veselību. Diemžēl ne vienmēr ar zināšanām vien pietiek, jo daudz kas prasa arī līdzekļus, piemēram, kvalitatīva veselīga pārtika bieži vien izmaksā daudz vairāk, profilaktisks ārstu apmeklējums utt. Šajā kontekstā gribētu pieminēt arī terminu veselības veicināšana (health promotion), kas ir dažādi pasākumi, kas tiek veikti, lai veicinātu veselīgu dzīvesveidu, mazinātu veselības nevienlīdzību starp dažādām sabiedrības grupām, kas, kā jau rakstā tika minēts, ir ļoti svarīgi, jo, piemēram, pastāv sakarība starp veselības pratību un izglītību. Varētu teikt, ka veselības veicināšanas mērķi varētu arī saistīt ar veselības pratības attīstīšanu, jo veselības veicināšanas pamatdarbības ir informācijas izplatīšana, cilvēku izglītošana, personisko iemaņu attīstīšana, dzīvesveida un paradumu maiņas veicināšana, lai uzlabotu sabiedrības veselības stāvokli. Latvijā veselības veicināšanā iesaistās aizvien vairāk pašvaldību - jau 112 Latvijas pašvaldību ir iesaistījušās Nacionālajā veselīgo pašvaldību tīklā. 

    Manuprāt, veselības pratība ir svarīgākais nosacījums kvalitatīvam un ilgam mūžam.