chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

Epale - Europos suaugusiųjų mokymosi elektroninė platforma

Tinklaraštis

Veikts pētījums par darbinieku mācīšanās iespējām uzņēmumos

17/12/2019
Agnese Zarāne
Kalba: LV

Arvien pieaugošas prasības pēc jaunām prasmēm, ekonomiskās, demogrāfiskās un tehnoloģiskās pārmaiņas rada nepieciešamību pieaugušajiem turpināt mācīties. Pēc sākotnējās izglītības ieguves mācīšanās bieži vien turpinās darba vietā. Tādēļ ir būtiski meklēt atbildes uz jautājumiem, kā darba vietas var padarīt par draudzīgu vidi mācīšanās procesa norisei? Kā nodrošināt, lai katrs nodarbinātais attīstītu prasmes un kompetences, kas noderēs viņa vai viņas karjeras izaugsmei un uzņēmuma konkurētspējai? Kā valsts var labāk atbalstīt darba devējus un darba ņēmējus, lai veicinātu pieaugušo izglītību?

Latvijas Darba devēju konfederācijas Izglītības un nodarbinātības jomas vadītājas Anitas Līces sagatavotajā ziņojumā “Darbinieku izglītība uzņēmumos” apkopoti aptaujas “Par darbinieku izglītības pasākumiem” rezultāti, ko īstenoja Latvijas Darba devēju konfederācija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), IZM īstenotā Erasmus+ projekta “Nacionālie koordinatori Eiropas programmas īstenošanai pieaugušo izglītībā” ietvaros. Šīs aptaujas galvenais mērķis bija noskaidrot, kādus darbinieku izglītības pasākumus īsteno uzņēmumi Latvijā, ar kādiem šķēršļiem darba devēji saskaras un kāds ir darba devēju viedoklis par valsts atbalsta instrumentu pieaugušo izglītības veicināšanai lietderīgumu un nepieciešamo atbalstu darba devējiem, lai atbilstoši rekomendētu un plānotu attiecīgus uzlabojumus izglītības politikā attiecībā uz pieaugušo izglītības veicināšanu. Tāpat arī aptaujas ietvaros tika apkopoti labās prakses piemēri darbinieku izglītošanā, kas dod iespēju mācīties un iedvesmoties no inovatīviem mācību risinājumiem uzņēmumos.

Uz aptaujas anketu atbildēja 189 respondenti – dažādu nozaru uzņēmumi. 94% aptaujāto norādīja, ka darbinieku mācīšanās darba devējiem ir vai nu ļoti būtiska (65 %) vai drīzāk būtiska (30%). 36 % darba devēju ir atsevišķi izdalīta pozīcija budžetā, kas ir paredzēta darbinieku izglītības nodrošināšanai. 57 % darba devēju šādas iezīmētas pozīcijas budžetā nav, taču darbinieku izglītības izmaksas tiek segtas pēc nepieciešamības.

Aptaujā noskaidrots, ka visbiežāk izmantotā darbinieku mācīšanas metode ir pieredzējušu darbinieku iesaiste jaunu darbinieku apmācībā: 98 % darba devēju to izmanto bieži vai dažreiz. Tāpat arī darbinieki bieži piedalās kursos vai semināros (96 % - dažreiz vai bieži), tiek organizēta jaunu darbinieku ievadapmācība (93 %) un nodrošināta izglītojoša literatūra un materiāli (93 %). Nereti mācībām tiek piesaistīti ārējie eksperti vai lektori (76 %).

 

Kopumā no 9 minētajām darbinieku izglītības mācību metodēm respondenti atzīmēja vidēji 7,3 dažādas metodes kā izmantotas bieži vai dažreiz, kas norāda uz to, ka darba devēji darbinieku izglītības nodrošināšanai kombinē ļoti dažādas metodes.

Īstenojot izglītības pasākumus darbiniekiem, darba devēji visbiežāk veicina profesionālo zināšanu un prasmju apguvi vai papildināšanu (94 % bieži vai dažreiz), kā arī specifisku zināšanu un prasmju apguvi (piemēram, specifiskas tehnoloģijas, metodikas) (93 %).

Visbiežāk norādītie šķēršļi, kas līdz šim visvairāk traucēja uzņēmumam īstenot un atbalstīt darbinieku izglītību, ir nespēja savienot mācības ar darba grafiku un pārāk lielas mācību izmaksas.

Darba devēji atzina, ka ir maz informēti un iesaistīti valsts atbalsta programmās pieaugušo izglītības veicināšanai, liels īpatsvars respondentu nespēja novērtēt aktuālo valsts atbalsta instrumentu lietderīgumu. Aptaujātie bija salīdzinoši vairāk informēti par VIAA projektu “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”, iespēju darba devēja izdevumus par kvalifikācijas paaugstināšanas kursiem neaplikt ar darbaspēka nodokļiem, kā arī par ES fondu atbalstu uzņēmumiem nodarbināto apmācībām. Šīs atbalsta aktivitātes arī saņēma pozitīvāko vērtējumu attiecībā uz to noderīgumu, salīdzinot ar NVA īstenotajām programmām darba devējiem.

Attiecībā uz nepieciešamo atbalstu, visbiežāk darba devēji rosināja sniegt finansiālu atbalstu līdzfinansējuma vai nodokļu atlaižu formā par izdevumiem darbinieku izglītībai, kā arī atbilstoša piedāvājuma nodrošināšanu.

Viss ziņojums ir pieejams šeit.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Rodoma 1 - 10 iš 13
  • Santa Apše portretas
    Darbinieki jebkurā iestādē ir vissvarīgākais resurss, kas ietekmē gan darba kvalitāti, gan iestādes prestižu un novērtējumu. Uzticami un lojāli darbinieki jebkuram uzņēmumam vai iestādei ir liela vērtība, tomēr to atrašana, motivācijas noturēšana un apmācība nav tik vienkāršs uzdevums. Katrs atšķiras ar savām vēlmēm, interesēm un vajadzībām. Cilvēks darba vietā pavada ļoti daudz laika no savas dzīves. Darba vide ir vieta, kur socializējamies, mācāmies, pilnveidojamies, risinām dažādas problēmas, mēģinām sevi pierādīt un tādējādi arī cenšamies gūt atbalstu no citiem apkārt esošajiem cilvēkiem. Šobrīd darbinieku iztrūkums ir aktuāls ļoti daudzās iestādēs, organizācijās. Situācija kļūst arvien sarežģītāka un tas ir radījis vidi, kurā darba devēji ir spiesti cīnīties par darbiniekiem, lai tos noturētu. Darba devējs ir spiests domāt ne tikai par atalgojuma paaugstināšanu, bet arī par citiem ietekmējošajiem faktoriem, kā darba vide, stabilitāte, veselības apdrošināšana un mācības, kas nodrošina augstāku kvalifikāciju un ļauj pilnveidot zināšanas jomā. Jebkurš darbinieks, kurš jūtas labi darba vietā, būs ieinteresēts arī turpināt mācības darba vietā. Kombinējot dažādas apmācību metodes - pieredzes apmaiņu, kursus, seminārus, praktiskās nodarbības, tas noteikti spēs ilgtermiņā veicināt uzņēmuma, iestādes labklājību. Protams, jebkurš vadītājs saskarsies ar problēmām, mēģinot risināt šo jautājumu, tomēr, uzskatu, ka ieguldījums darbinieku izglītošanā, novērtējums un spēja saklausīt arī darbinieku vēlmes un vajadzības, nodrošinās lojālu attieksmi un radīs vēlmi darbiniekam turpināt strādāt konkrētajā iestādē, organizācijā vai uzņēmumā. 
  • Dace Moroza portretas
    Mūsdienās ļoti svarīga ir darbinieku izglītība. Darba devējiem ir jāredz, jāpievērš uzmanība darbinieku izglītošanai. Darba devējiem ir jānodrošina izaugsmes un prasmju attīstīšanas iespējas, lai to darbība būtu veiksmīgāka un kvalitatīvāka. Tas ir pluss darba devējam, darba vietai un organizācijai. 
  • Aija Kokoreviča portretas
    Visās darba vietās savu zināšanu attīstīšana un praktisko iemaņu praktizēšana ir ļoti būtiska un svarīga, bet kā rakstā ir minēts, tad lielākā daļa darba devēju nav informēti un ir neizglītoti par mūsdienu plašajām iespējām un mūžizglītību. Ļoti lielu darbu speciālistu izglītošanā iegulda izglītības iestādes, dodot iespēju studentiem doties praksē, lai iepazītos ar izvēlēto profesiju, jau strādājot. Ļoti labi būtu, ja studenti praksē varētu doties jau pašā studiju sākumā, lai uzreiz pārliecinātos par izvēlēto profesiju, tas samazinātu iespēju, ka studenti pamet studijas. Pati esmu saskārusies ar lielu atbalstu, kuru sniedz mentors. Sākot strādāt kā jaunajam pedagogam, mentoram ir būtiska loma jauno pedagogu iesaistei izglītības iestādē, ja tas tiek pilnveidots efektīvi. Mentoru palīdzība jaunajam pedagogam ir nepieciešama ļoti daudzos posmos. Tas nav tikai posms, kad jau esam iekšā izglītības sistēmā un esam pilntiesīgs darbinieks. Mentoringam ir jāsākas krietni agrāk. Pedagogam būtu jābūt iespējai būt piesaistītam mentoram jau no studiju laikiem un sadarboties ar kādu konkrētu personu, lai iepazītos ar izglītības sistēmu, zinātu, kā ir reālajās situācijās, tāpēc ļoti nozīmīgas ir prakses studiju laikā. Jebkurā darba vietā būtu labi nodrošināt mentoru, kurš atbalsta, ievirza un izglītojas kopā. Ir svarīgi ievērot to, ka mentoram un jaunajam speciālistam ir jāmācās kopā. Mentors nav devējs, bet tas, kurš palīdz saskatīt un pieredzes ņēmējam pašam paņemt, saprast neizprastos jautājumus.
  • Alise Matuka portretas
    Jau gadiem tiek uzsvērta mūžizglītības nozīme un šķiet, ka nu beidzot arī Latvijā darba devēji sāk daudz nopietnāk domāt par šo tēmu. Mūsdienu mainīgajā laikmetā nepietiek vien ar jaunībā iegūtu izglītību un zināšanām - tās nepārtraukti ir jāatjauno un jāpapildina.
      Kā vienu no lielākajiem šķēršļiem uzskatu jau pieminēto finansējumu šai jomai, jo nereti darba devēji to nevar vai nevēlas atļauties. Arī pati esmu saskārusies ar situāciju, kad vēlos apmeklēt kādus kursus, bet darba vieta nevar tos finansiāli atbalstīt un, saprotot, ka šie kursi nepieciešami manai profesionālajai izaugsmei, dodos uz tiem, izmantojot savu personīgo finansējumu.
      Manuprāt, šādas situācijas ir absurdas un darba devējiem būtu vairāk jāatbalsta savu darbinieku izaugsme.
  • Baiba Sīmane - Ambaine portretas
    Es piekrītu viedoklim, ka darba vietā mācībām būtu daudz lielāka jēga. Darba devējam ir  vienkāršāk pielāgoties un sabalansēt darba grafiku ar mācībām, kā arī darba devējs un ņēmējs zina kādas prasmes, zināšanas un iemaņas nepieciešams darbiniekam pilnveidot.  Iepriekš biju lasīju rakstu par līdzīgu tēmu, kurā arī tika izcelts jautājums par mācību  izmaksām  - tās ir ļoti augstas, 57% no aptaujāto uzņēmumu netiek ieplānoti līdzekļi apmācībām, bet tai pašā laikā apmaksā mācības, ja tās ir nepieciešamas. Domāju ,ka augstās izmaksas ir arī tas, kas vadītājus attur no domas no kopīgā budžeta līdzekļu ieplānot un novirzīt darbinieku apmācībām. 
     Izglītības iestādēm arī būtu jāpadomā, kā iestādē  profesionālās kompetences pilnveides mācības organizēt iestādē visiem pedagogiem uz vietas. Esmu jautājusi  vairākiem vadītājiem, kuri jau tā dara, viņi uzskata, ka iestādē organizētajiem kursiem ir lielāka nozīme kolektīva apmācībā, nekā pa vienam pedagogam sūtīt uz kursiem. Žēl, ka šāds pētījums nav veikts skolās (skolas jau tādas pašas organizācijas vien ir). Skolas pedagogi, paši var izvērtēt un izteikt priekšlikumus, kādus lektorus uzaicināt. Problēma - izmaksas, piemēram, pašvaldība ir ieguldījusi naudu mācību centru izveidei un finansējums aizplūst uz šiem centriem, Vai šie centri zina, ko konkrētās skolas pedagogiem nepieciešams apgūt? Esmu uzrunājusi  lektorus, kuri arī pauda vēlmi labāk braukt uz skolu organizēt mācības pedagogiem, "jo tad nenotiek informācijas interpretācija". Neformālās izglītības, profesionālās kompetences pilnveides programmu izstrādātājiem un plānotājiem, līdzekļu piešķīrējiem, plānotājiem ir jānāk kopā un jāuzklausa visu ieinteresēto pušu, gan mācību organizētāju, gan mācību pasūtītāju, klientu intereses un vēlmes.
    Paldies par rakstu!
  • Agnese Bece portretas
    Tā kā organizāciju kultūra , apstākļi, darba specifika kļuvusi ļoti dažāda, arvien vairāk vērojama darba devēju tendence,ja vien ir iespējams,  nevis pieņemt darbā profesionāli ,bet gan izvēlēties spējīgu, atbilstošām īpašībām apveltītu darbinieku un apmācīt vai nosūtīt mācīties. Tā tiek iegūts atbilstošs darbinieks.
    Mainīgajā pasaulē un produktu daudzveidībā ikkatrā profesijā un amatā, darbavietā kļuvusi nozīmīga prasme apgūt jaunas prasmes, apstrādāt informāciju, sadarboties. Tā kā jāmācās ir daudz - būtisks ir laika menedžments .Lieliski, ja mācīties var e-vidē vai darbavietā, kā arī iespējami tuvu dzīvesvietai. Noteikti būtu izvērtējama mācību un kursu lietderība - lai tie nekļūst par ķeksīti ,atsēdētu laiku, komerciju.
  • Ilze Mangusa portretas
    Vai šis pētījums ir bijis visaptverošs? Ja piedalījušies tik maz respondenti. Manā skatījumā apšaubu rezultātus.
  • Dace Jermaka-Kāknēna portretas
    Lai arī lielie darba devēji (Latvenergo, LDZ, Tet utt) savos PR bieži uzsver savu darbinieku vērtību un vēlmi viņus paturēt kā lielāko vērtību savos uzņemumos, realitātē tas bieži izpaudās savādāk. Savukārt mazāki uzņemumi - bieži vien darbnieku vēl vairāk nenovērtē un neizmantoto to potenciālu - bieži saprotot darbinieka vērtību tikai tad, kad attiecīgais darbinieks jau ir zaudēts. Taču pēdējā laikā, darbinieku trūkuma dēļ , tas mazliet sāk mainīties. Un savu darbinieku izglītošana atrisina uzreiz vairākus jautājumus - sākot ar to, ka palīdz darbiniekam izaugt ne tikai karjeru kāpņu ietvaros, bet arī profesionāli savā pozīcijā, kā arī palīdz darbiniekam saglabāt intresi darboties un augt viena uzņēmuma ietvaros. Iniciatīvai jānāk arī no darba" ņemēja"' puses, piedāvājot "devējam" iespējas, kurās viņš varētu virzīt darbinieku pilnveidoties.
  • Anda Kušķe portretas
    Darbinieku izglītība aktuāla visos laikos. 
     Tehnoloģiju attīstība parāda,ka rodas jaunas problēmas: izraisa darba procesa paatrināšanos,jauni apstākļi,mainās darba organizācija. Nepieciešamas zināšanas un prasmes. Noteikti jāuzslavē tie darba devēji,kas jau budžetā iekļauj samaksu par mācībām. Jāatzīst,ka darbiniekam noteikti ērtāk,ja mācības notiek pēc iespējas tuvāk,vislabāk,ka darbavietā.  Domājot,par pedagogiem mūžīgais ir jautājums par to,ka priekšmeta skolotājs dodas uz kursiem un viņam šīs mācību  stundas ir jāatstrādā,bet šeit laikam skolas iekšējais jautājums,kā  to sakārto! 
  • Ivonna Broka portretas
    Darbinieku zināšanu un prasmju attīstība darba vietā ir ļoti būtiska. Arvien vairāk tiek runāts par šo jautājumu. Visefektīvākie ir vadītāji un uzņēmumi, kuri nepārtraukti mācās. Mācīšanās veido pozitīvu darba vidi un dod racionālu ietvaru uzņēmuma virzībai. Ļoti būtiski ir saprast, ka vārds “mācīšanās” nenozīmē tikai ārējus kursus vai pasniedzēju, kas nāk kaut ko iemācīt. Apmācību formu ir ļoti daudz un dažādas. Izmantojot dažādas mācību formas un veidus, kas īpaši piemērotas katram konkrētajam cilvēkam, var panākt ilgtspējīgu un efektīvu uzņēmuma kopējo attīstību.