chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

Epale

Europos suaugusiųjų mokymosi elektroninė platforma

 
 

Tinklaraštis

Neformalusis mokymasis darbo vietoje: ar suaugusieji mokomi kokybiškai?

06/09/2017
Kristina MALDONIENĖ
Kalba: LT
Document available also in: EN DA HU FR DE IT PL ES LV CS HR

/sk/file/non-formal-workplace-learningNon-formal workplace learning

Non-formal workplace learning

Didžioji dalis mokymosi darbo vietoje yra neformalusis mokymasis. „Epale“ koordinatorius Andrew McCoshan nagrinėja, ką žinome ir ko nežinome apie neformalųjį mokymąsi darbo vietoje bei su tokiu mokymusi susijusias kokybės problemas.

Mokymasis darbo vietoje pastaraisiais metais įgyja vis daugiau svarbos – prie šio pokyčio nemažai prisidėjo ir pameistrystės skatinimas bei plėtojimas Europos lygmeniu. Vis dėlto didžioji dalis mokymosi darbo vietoje vyksta neformaliai, o ne formaliai, ir dėl šios priežasties apie jį žinome labai nedaug.

Kas yra neformalusis mokymasis?

Remiantis ES apibrėžtimi, neformalusis mokymasis reiškia mokymąsi pagal suplanuotas veiklas (pagal mokymosi tikslus, mokymosi laiką) dalyvaujant mokymosi pagalbininkui (pvz., mokinio ir mokytojo santykiai). Neformalusis mokymasis apima programas, skirtas darbo įgūdžiams formuoti, suaugusiųjų raštingumo ir pagrindinio ugdymo mokyklos nebaigusiesiems skirtas programas. Labai dažnai pasitaikantys neformaliojo mokymosi atvejai yra mokymas įmonėje, kurį organizuodamos įmonės atnaujina arba stiprina savo darbuotojų įgūdžius, pavyzdžiui, IKT įgūdžius, struktūrizuotas mokymasis internetu (pvz., naudojantis atvirais švietimo ištekliais) ir pilietinės visuomenės organizacijų organizuojami kursai organizacijų nariams, tikslinėms grupėms ar visuomenei.

Formalusis mokymasis, savo ruožtu, reiškia sistemingą ir struktūrizuotą mokymąsi konkrečiai mokymuisi skirtoje aplinkoje, kurį pabaigus paprastai suteikiama kvalifikacija, dažniausiai pažymėjimo ar diplomo forma. Toks mokymasis apima bendrojo ugdymo, pradinio profesinio mokymo ir aukštojo mokslo sistemas.

Atlieka nepakeičiamą funkciją…

Neformalusis mokymasis darbo vietoje yra gyvybiškai svarbus mokymosi šaltinis suaugusiesiems. Kaip rodo ES statistika, maždaug trečdalis dirbančiųjų per bet kurį 12 mėnesių laikotarpį yra dalyvavę darbdavio finansuotuose ir su darbu susijusiuose neformaliuosiuose mokymuose ir apie 71 % viso laiko, kurį suaugusieji skyrė neformaliajam švietimui ir mokymui, buvo skirtas su darbu susijusiam ir darbdavio apmokėtam mokymuisi. Tiesa, įvairiose šalyse šie skaičiai itin skiriasi.

Neabejojama, kad neformalusis mokymasis darbo vietoje atlieka nepakeičiamą funkciją, nes tiek darbdaviams, tiek darbuotojams leidžia išsiugdyti tiesiogiai turimam darbui atlikti reikalingus įgūdžius. Be to, faktas, jog darbdaviai finansuoja tokią didelę dalį suaugusiųjų švietimo, rodo, jog darbdaviai iš esmės užpildo ugdymo spragą asmenims, kurie kitu atveju dėl finansinių priežasčių negalėtų pasinaudoti mokymosi galimybėmis.

 

Deja, išlieka rimtų spragų…

Statistika atskleidžia ir du kitus dalykus:

  1. Lyčių spragą: 77 % viso laiko, kurį 28 ES valstybėse narėse suaugę vyrai skyrė neformaliajam mokymuisi, buvo skirtas su darbu susijusiam mokymuisi ir finansuotas darbdavio, o tarp moterų šis skaičius buvo 65 %. Kai kuriose valstybėse šis skirtumas buvo didesnis, pvz., Italijoje ir Čekijoje 2011 m. vyrų dalis buvo atitinkamai 19,0 ir 17,1 procentinio punkto didesnė, palyginti su moterimis. Šios spragos priežastys nėra aiškios. Jos gali būti susijusios su bendromis dalyvavimo švietime tendencijomis ir (arba) kitais procesais darbo vietoje, pavyzdžiui, skirtingu elgesiu su vyrais ir moterimis darbo užmokesčio ir darbo sąlygų srityse.
  2. Išsilavinimo spragą: darbdaviai daug dažniau finansuoja neformalųjį aukštesnį išsilavinimą turinčių darbuotojų mokymąsi – maždaug 71 % asmenų, turinčių aukštąjį (tretinį) išsilavinimą arba vidurinį išsilavinimą, palygint su 65,5 % asmenų, turinčių vos pagrindinį išsilavinimą. Kai kuriose šalyse ši spraga yra itin didelė, pvz., Lenkijoje atitinkamai 75 % ir 51 %, Kipre – 68 % ir 49 %, dar kitose ji yra nedidelė arba atvirkštinė, pvz., Bulgarijoje – 85 % ir 95 %, Ispanijoje – 66 % ir 66 %, Italijoje – 56 % ir 58 %, Portugalijoje – 77 % ir 64 %. Kaip ir ankstesniu atveju, šių dėsningumų priežastys nėra aiškios.

 

Keli esminiai išsamiau nagrinėtini kokybės aspektai

Sėkmingo neformaliojo mokymosi darbo vietoje atskaitos taškas yra tai, kiek gerai bendrovės suvokia savo mokymo poreikius. Deja, kaip pažymėta ir neseniai pasirodžiusioje „Cedefop“ (Europos profesinio mokymo plėtros centro) ataskaitoje, darbdaviams dažnai trūksta žinių „apie su personalu susijusias sritis, į kurias jie turėtų investuoti, bei investavimo į mokymąsi darbo vietoje strategijos“.

Ką galima pasakyti apie patį švietimo paslaugų teikimą? Dažniausiai daugumą neformaliojo mokymo darbo vietoje teikia pačios bendrovės arba samdyti išorės švietimo paslaugų teikėjai. Mokymas bendrovės lėšomis dažniausiai yra didesnių bendrovių, turinčių žmogiškųjų išteklių strategiją bei tam skirtą personalą ir gerai išvystytas kokybės sistemas, privilegija. Mažesnės bendrovės, priešingai, dažniausiai pasikliauja augančios trumpų mokymo programų rinkos žaidėjais, kuomet mokymas vyksta vietoje arba vis dažniau internetu. Apie tokius privačius švietimo paslaugų teikėjus, jų stipriąsias ir silpnąsias puses žinoma mažai. Tokiose nereguliuojamose rinkose tikėtini kokybės skirtumai ir galima būtų klausti, ar lengva būtų bendrovėms gauti kokybišką ir jų poreikius tenkinantį mokymą.

 

Galimybė suaugusiųjų švietėjams

Reikia atlikti nemažai tyrimų norint išsiaiškinti, ar neformaliai darbo vietoje besimokantys suaugusieji yra mokomi kokybiškai. Vis dėlto šis reiškinys turi ir teigiamą pusę – jis leidžia ugdyti tiek darbdaviams, tiek darbuotojams reikalingus įgūdžius, o daugeliui suaugusiųjų yra vienintelė galimybė dalyvauti švietime.

Tuo pat metu reikia atsakyti ir į svarbius klausimus, pavyzdžiui, kaip galimybės mokytis yra paskirstomos darbo vietoje tarp vyrų ir moterų, taip pat tarp skirtingą išsilavinimą turinčių darbuotojų. Be to, daugelis darbdavių, ypač mažų ir vidutinių įmonių, tikriausiai įvertintų pagalbą identifikuojant mokymo poreikius ir randant aukštos kokybės švietimo paslaugų teikėjų.

Man atrodo, kad suaugusiųjų švietėjai ir viešojo sektoriaus švietimo paslaugų teikėjai tikrai gali daug pasiūlyti šiuo klausimu, turint galvoje jų įgūdžius ir kompetenciją. Kai kuriose šalyse, pavyzdžiui, Jungtinėje Karalystėje, trumpų kursų darbdaviams rengimas ir vykdymas jau yra svarbi suaugusiųjų švietimo paslaugų teikėjų darbo dalis.


Andrew McCoshan jau daugiau nei 30 metų dirba švietimo ir mokymo srityje. Daugiau nei 15 metų vykdė tyrimus ir vertinimus ES, prieš tai dirbo konsultantu JK. Andrew McCoshan šiuo metu yra nepriklausomas tyrėjas ir konsultantas, Europos profesinio mokymo kreditų sistemos (ECVET) ekspertas Jungtinėje Karalystėje bei Dublino universiteto Airijoje Švietimo trūkumų centro vyresnysis mokslo darbuotojas.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Rodoma 1 - 10 iš 11
  • Jelena Kuzmina portretas
    Uzskatu,ka darbinieku apmācība darbavietā ir ļoti noderīga. Jo tajā pašā laikā mēs varam ka paplāšināt  zināšanas savā profesionālajā jomā, ta arī mācīties no kolēgiem, piemēram, kuriem ir lielāka darba vai dzīves pieredze. Jo darba procesā ne katram no mums ir laiks apstāties un uzklausīt "gudra " cilvēka, kurš strādā blakus.
  • Madara Kosolapova portretas
    Neformālās izglītības nozīme mūsdienās strauji pieaug, jo tā ļauj salīdzinoši vienkārši iegūt papildus zināšanas, prasmes un attīstīt redzesloku. 
    Rakstā tiek pieminēts fakts, ka salīdzinoši vairāk vīriešu apgūst ar darbu saistītu noformālo izglītību, turklāt tādu, ko apmaksā darba devējs. Sievietēm šīs stundu skaits ir attiecīgi zemāks no visa kopā apgūto stundu skaitu. Jautājums - vai tiek analizēts vispārējais stundu skaits, kas tiek veltīts neformālajai izglītībai? Jo tieši sievietes bieži vien izvēlās apgūt papildus prasmes uz zināšanas, kas varbūt nav saistītas ar tiešo darba sfēru, ber sieviete izrādā interesi par šo tēmu hobija līmenī vai pat kā iespējamo nākotnes karjeru. Šobrīd nav nekas neparasts, ja darba mūžā tiek nomainītas pat vairākas jomas, kurās cilvēks attīsta savu karjeru. Bieži vien tieši neformālā izglītība var radīt šādu vēlmi un interesi izpētīt citas jomas piedāvātās iespējas. No darba devēja puzes neformālās izglītības mācības ir lieliskas veids kā apmierināt savu darbinieku v;elmi apgūt ko jaunu un sevi attīstīt, kā arī ar šādu iespēju neformāli mācīties var parādīt to, ka darbinieks tiek novērtēts un viņā ir vērt ieguldīt. No šī izriet arī rakstā pieminētai fakts, ka neformālās mācības tiek nodrošinātas darbiniekie ar augstāku izglītību. Šādi cilvēki jau ir pierādījuši, ka izglītība ir vērtība un neformālās apmācības tiks novērtētas un darba devējs atpakaļ saņems vērtīgu ieguldījumu sava uzņēmuma/iestāde auģsupejai. 
  • Ilze Veinberga portretas
    Mūsdienās lielākoties visas jomas saskaras ar strauju attīstību un izmaiņām, tāpēc katram uzņēmumam ir aktuāli nodrošināt iespēju darbiniekiem paplašināt savas zināšanas, lai izvairītos no stagnācijas un profesionalās kompetences trūkuma salīdzinājumā ar konkurentu uzņēmumiem.
    Šobrīd vairākas kompānijas piekopj praksi viedot kursus jaunajiem vai topošjaiem darbiniekie jomās, kas saistītas ar veicamajamiem pienākumiem. Tas paātrina jauno darbinieku iepazīšanās periodu ar darba struktūru un pielietojamajām metodēm.
  • Violeta Ponomarjova portretas

    Neformālā izglītība ir ieguvums gan darbiniekam, gan darba devējam, proti tai jābūt orientētai uz darbinieka esošo vai jauno zināšanu un prasmju papildināšanu. Uzskatu, ka jebkurā darba jomā darba vadītājam ir jāorganizē un jāsekmē savus organizācijas darbiniekus pilnveidot savas zināšanas un prasmes, ka arī celt savu kvalifikāciju vai pārkvalificēties. Ir ļoti lietderīgi organizēt neformālo izglītību pašā organizācijā, kur apmācību vada kolēģi, tādējādi tas sekmē saliedētību un sadarbību kolektīvā, ka arī tie darbinieki, kuri vada apmācību iegūst labu pieredzi, izmēģinot sevi citā no profesijas jomā (skolotājs), ka arī nostiprina un papildina savas zināšanas, gatavojoties vadīt apmācību. Arī ir lietderīgi organizēt neformālo izglītību ārpus iestādes, tādējādi darbinieki iepazīsies ar citiem speciālistiem savā jomā. Neformālā izglītība arī būs lietderīga ja abas puses (skolotājs un skolēni) būs motivēti un ieinteresēti šajā procesā.

  • Kristīne Stulberga portretas
    Neformālā izglītība noteikti palīdzētu darbiniekiem papildināt zināšanas un praktiskās iemaņas, pie tam tas ir ļoti vērtīgi, ja šī izglītošanās tiek organizēta iestādē uz vietas, lai kolektīvam nav jādodas ārpus iestādes. Tā ir arī savā ziņā savstarpējā sadarbība kolektīva vidē un saliedētība. Protams ir nepieciešams izglītoties arī ārpus iiestādes, satikt citus speciālistus un kolēģus! Galvenais, lai neformālās izglītības programma ir piemērota un izmeklēta un nepieciešama visiem darbiniekiem. Par to būtu jābūt pārliecinātam arī vadītājam, lai visiem darbiniekiem šīs neformālās programmas būtu noderīgas.
  • Sabīne Petruseviča portretas
    Nav jau vairs noslēpums, ka mūsdienu cilvēks savas dzīves laikā var mainīt līdz pat 2-3 profesijām. Bet nepieciešamība pēc izglītības darba vietā ir ieguvums gan darbiniekam, gan darba devējam. Tādējādi darba devējs iegūst kvalificētākus profesionāļus, bet darba ņēmējs rod sajūtu, ka viņš var būt vairāk novērtēts, viņam ir iespējas augt. 
    Nezinu, kāda ir Latvijas statistika, bet, pašai strādkuājot, paralēli studijām, varu novērot, ka darba devējs bieži vien nemaz nevēlas veidot apmācības, jo uzņēmumā pārsvarā strādā studenti, vidusskolas skolēni, kuru vidū novērojama bieža rotēšana gan interešu maiņas, gan zemās algas, gan necilvēciskās attieksmes dēļ. 
    Katrā ziņā, pilnveidojoties dažādos kursos, uzņēmumā ieguvēji ir visi, jautājums tikai, cik ieinteresēti tam ir darba devēji un darba ņēmēji. 
  • Elīna Pļaveniece Kuļša portretas

    Savā darba vietā arī bieži rīkoju mācības saviem darbiniekiem, kā arī Vecāku skoliņas, audzekņu vecākiem, kuras laikā piesaistu atbilstošās nozares specialistus, lai vecākus lekcijas laikā, informētu viņus par sev interesējošajiem jautājumiem, kā arī pēc tās veicinatu diskusijas, tādā veidā, viņi mēģina atrisināt bērnu audzināšanas jautājumus. Ļoti lietderīgas ir šādas lekcijas vecākiem.

    Kas attiecas uz darbinieku apmācību darba vietā, tas ir ļoti noderīgi, ja apmācības nepieciešamas visam kolektīvam, lai gan jāsaka,ka mūsu gadījumā bieds ir laiks, jo šādām apmācībām maksimums ir laiks 1,5h, kamēr ir pusdienlaiks, jo pārējais laiks jāvelta bērniem. Tādēļ gūti spriest par kvalitāti, jo tik īsā laikā, ir grūti iedot plašu informācijas apjomu, bet pašmācība jau ir katra paša atbildība.

    Bet uzņēmumi, kuri var atļauties rīkot vienas dienas apmācības vai seminārus, noteikti ir progresīvi un noderigi.

  • Solvita Siliņa portretas

    Izvēloties apgūt jaunas kompetences ar neformālās izglītības palīdzību, neapšaubāmi, tā ir iespēja ne tikai apgūt ko jaunu, bet arī daudzpusīgi attīstīt un pilnveidot personību. Tādēļ atbalsts, augsti kvalitatīvu neformālās izglītības piedāvājumu atrašanā, darba devējiem patiešām būtu nepieciešams, jo bieži kursu satura piedāvājums un realitātē sniegtais tikai daļēji atbilst gaidītajam rezultātam. 

  • Dace Puriņa portretas

    Aspekts, kas man šķiet interesants neformālās izglītības darbavietā kontekstā ir mācīšanās no kolēģiem (peer-learning), kas šajā rakstā ir nedaudz pieminēts lielo uzņēmumu kontekstā kā to salīdzinošā privilēģija. Minēto pieeju noteikti var izmantot ne vien lielie uzņēmumi, bet arī mazāki privātā sektora spēlētāji, kā arī noteikti valsts pārvaldes sektors.  Latvijā iespējas un pozitīvos rezultātus, ko var sniegt mācīšanās no kolēģiem, manuprāt, netiek pilnībā novērtēta un vēl mazāk mērķtiecīgi izmantota. 

  • Jolanta Tāraude portretas

    Neformālās izglītības programmas ir tik dažādas un noderīgas. Uzskatu, ka neformālā izglītība darba vietā var ne tikai sniegt labumu katram darbiniekam individuāli kvalifikācijas celšanas ziņā, bet arī uzlabot un nostiprināt sadarbības prasmes un attiecības kolektīva starpā, kas arī ir nozīmīgs faktors darbavietās.