chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Piattaforma elettronica per l'apprendimento degli adulti in Europa

 
 

Blog

Izslāpuši informācijas plūdos

13/07/2018
by Ingrida Muraskovska
Lingua: LV

Vai piekritīsiet, ka pieaugušie nemācās, jo viņiem trūkst informācijas? Šķiet, ka jautājumam nav pamata. Informācijas plūsmas, straumes un plūdi turpina pieaugt neiedomājamos tempos. Un tomēr. Par vienu no būtiskajiem mūsdienu sabiedrību raksturojošiem rādītājiem līdz ar nepastāvību, nenoteiktību un sarežģītību tiek minēta arī neskaidrība. Citiem vārdiem, tādas informācijas trūkums, kas ļauj gūt skaidrību. Pieaugušo izglītībā svarīgi ir gūt skaidrību par izglītības iespējām. Kā ar to ir?

 

“Neredzamā” informācija

Ir pasaka par burvju cepuri, kuru var uzlikt galvā un kļūsti neredzams. Līdzīgs efekts ir ar izglītības informāciju. Tā ir – daudz un dažāda, taču bieži paliek neatrasta vai nesaprasta. Plašākā un pamatīgākā datu bāze ir  Nacionālā izglītības iespēju datu bāze.  Taču cilvēkam, kurš neorientējas programmu veidos un profesiju nosaukumos, nav viegli atrast vajadzīgo. Piemēram, kalējs. Laukos tāds amata pratējs bieži ir vajadzīgs, lai apkaltu zirgus, izkaltu vai salabotu kādu sadzīves priekšmetu. Taču, ievadot šo atslēgas vārdu meklētājā, vienīgais piedāvājums ir metāla izstrādājumu dizaina programma, kuru apgūstot, var veidot smalkas rotas un dizaina priekšmetus. Iespējams, ka kalēja amatu tā tradicionālajā izpratnē ir iespējams apgūt, bet nav skaidrs, kā šo informāciju meklēt. Tas nav vienīgais gadījums, kad informācija paliek lietotājam neredzama. Jo profesionāli korekta informācija reti ir piemērota neprofesionāla lietotāja izpratnei.

Kā veiksmīgu piemēru var minēt  Nacionālās izglītības iespēju datubāzes rīku -  e-konsultācijas. Tajā var ne tikai uzdot savu jautājumu, bet arī iepazīties ar jau publicētajām atbildēm. Lai lietotājam būtu vieglāk orientēties,  jautājumi un atbildes apkopoti tematiskajās grupās: jautājumi par kursiem, profesionālās pilnveides iespējām, izglītības un darba iespējām, par izglītības dokumentiem, mācībām vakarskolā u.c. Kopumā publicēti ap 200 ierakstu ar ļoti izvērstām un jautājuma kontekstu ietverošām atbildēm.

Vērtējumu no lietotāja viedokļa piedāvā pētījums “Karjeras attīstības atbalsts un motivācijas mācīties veicināšana pieaugušajiem” (.pdf). Respondenti atzīmē vajadzības pēc šāda satura: par mācību, darba un sociālā atbalsta iespējām, par prasībām izglītības dokumentiem, par darba devēju intervijām un darbinieku izvērtēšanas kārtību u.tml.  Attiecībā uz informācijas kvalitāti pieaugušajiem ir prasība pēc informācijas pilnības – lai tā aptvertu visas izglītības iespējas visos aspektos visām mērķgrupām, kā arī – lai tajā būtu viegli orientēties.  

Cits grūtību veids ir atrast savam nolūkam vajadzīgo informāciju.  Jo citādi tā neuzrunā. Atceros gadījumu, kad kāda sieviete atnāca uz bibliotēku un teica, ka viņai vajag grāmatu par to, kā organizēt privāto bērnudārzu.  Bibliotekāre samulsusi taisnojās, ka tādas grāmatas nav, bet apmeklētāja aizgāja bez grāmatas.  

Izglītības vajadzības nav pašmērķis, tās vienmēr ir saistītas ar kādu pieaugušā risināmo problēmu. Cilvēki nemeklē informāciju par kursiem, lai kaut kur pavadītu laiku. Viņiem ir konkrēti nolūki, kāpēc vajadzētu mācīties. “Vadlīnijās mūžilga karjeras atbalsta politikas un sistēmu izveidei: pamatnosacījumi ES un Eiropas Komisijai (2015) (.pdf), kā labās prakses kritērijs karjeras izglītībai ir minēts, ka tā  sasaista informāciju par īstenoto izglītību ar darba tirgus iespējām vietējā, reģionālā, valsts un starptautiskā mērogā.

Lielbritānijas Mācību un darba institūta sagatavotajā  ziņojuma projektā "Pieaugušo izglītības ietekme" secināts, ka Lielbritānijas mūžizglītības stratēģijā ir nepieciešams īstenot pieeju, kas apvieno izglītības, veselības, tieslietu, nodarbinātības un citus saskaņotus pakalpojumus un pasākumus. 

Mērķgrupu kompleksās vajadzībās strukturēta informācija ir tas pakalpojums, uz kura sniegšanu vajadzētu orientēties.  Konkrēts risinājums ieteikts pētījumā „Mūžizglītības iestāžu darba efektivitātes un sasaistes ar uzņēmējdarbības vidi uzlabošana pārrobežu reģionos Latvijā un Lietuvā" (2012). Tā autori piedāvā izveidot profesionālās orientācijas „kompasu”.  Ar to tiek saprasta interneta vietne – tests, kurā pēc 20 jautājumu atbildēšanas interesents var saņemt sev atbilstošu un interesējošu pieaugušo izglītības piedāvājumu savā reģionā.

 

Kur meklēt palīdzību?  

Palīdzēt informācijas meklēšanā var karjeras konsultanti. Tie ir pieejami praktiski visās izglītības iestādēs un Nodarbinātības valsts aģentūras filiālēs. Taču pieaugušajam ir jāsaprot -  pie kura doties? Jo karjeras konsultanti pārzina tās izglītības programmas, kuras īsteno pašu iestāde. Lai atrastu nepieciešamo, iespējams, nāksies vērsties pie vairākiem konsultantiem.

Inta Jaunzeme pētījumā „Karjeras attīstības atbalsta sistēmas darbības izvērtējums Latvijā” uzsver, ka šajā situācijā, lai nokļūtu līdz konsultantam, personai jāpiemīt spēcīgai motivācijai pārmaiņām. Ne vienmēr apmierinoša ir konsultāciju kvalitāte.  Pieaugušajiem nepieciešams  vairāk praktisku padomu, mazāk vispārinātu. Lai paaugstinātu šāda atbalsta lietderību, ir jāveido mehānisms sadarbībai starp pašvaldību, skolu, augstskolu un NVA.

Pētījumā “Karjeras attīstības atbalsts un motivācijas mācīties veicināšana pieaugušajiem” tika noskaidrots, kādus vēl resursus pieaugušie izmantoti, lai pieņemtu lēmumus saistībā ar karjeras izvēli. Respondenti tika aicināti atbildēt uz jautājumu: - Kas karjeras izvēles situācijās Jums ir palīdzējis pārvarēt grūtības un virzīties dzīvē uz priekšu?

 

/it/file/karjera-grafikspngkarjera-grafiks.png

1.attēls. Respondentu atbilžu sadalījums (%) uz jautājumu - Kas karjeras izvēles situācijās Jums ir palīdzējis pārvarēt grūtības un virzīties dzīvē uz priekšu? 

 

Kā redzams 1.attēlā, tikai 3% respondentu nepieciešamības gadījumā ir izmantojuši karjeras konsultanta pakalpojumus. Vislielāko atbalstu sniedz tuvi cilvēki (25%), mācības, kurās tiek iegūtas jaunas zināšanas (16%), pārdomas un savas dzīves pieredzes izvērtēšana (15%). Šie radītāji liek domāt, ka izvēlē starp profesionāli un uzticamu pazīstamu cilvēku virsroku gūst pēdējie. Tādēļ līdz ar profesionāļu korpusa paplašināšanu būtu jādomā arī par brīvprātīgu atbalsta sniedzēju iesaisti.

1946.gadā iznāca D.Brevas grāmata „Informālā izglītība”, kurā bija rakstīts par to, kā attīstīt izglītības iespējas, izmantojot klubus, kopienu asociācijas un citas ļaužu pulcēšanās vietas. Cilvēkus, kuri iedrošināja un palīdzēja orientēties uz risinājumu grūtību situācijā nonākušajiem, Breva nosauca par informālajiem skolotājiem. Arī šobrīd Latvijā ir šāds informālo skolotāju potenciāls: bibliotekāri, sociālie darbinieki, biedrību vadītāji, kultūras centru darbinieki un daudzi citi. Vajag vien šo resursu aktivizēt. Uzrunāt un izplatīt informāciju par izglītības iespējām, lai saskarē ar kopienas locekļiem viņi varētu ieteikt tālāko izglītības meklējumu ceļu.

Mūsdienās mēs runājam par mūžizglītību un mūžilgu karjeras atbalstu. Tas nozīmē, ka atbalstam jābūt nevis vienreizējam konsultanta apmeklējumam, bet gan nepārtrauktai atbalsta līnijai, kas ir vērsta uz pieaugušā mērķu sasniegšanu. Šādu līniju var veidot tikai dažādu resoru un brīvprātīgu atbalsta personu aktīva sadarbība.  Pārvarēt resoru atbildības jomu nošķirtību, sekmēt uz dažādām pieaugušo mērķgrupām vērsta sadarbības tīkla izveidi – tas ir izaicinājums pieaugušo izglītības attīstībai. Nevis daudz sadrumstalotu karjeras atbalsta pakalpojumu, par kuriem pieaugušajam trūkst informācijas vai ir grūti izšķirties, bet viens pieaugušo izglītības koordinators pašvaldībā, kurš pilda sava veida vienas pieturas aģentūras funkcijas un spēj paskaidrot, pie kāda speciālista vai kādā iestādē tālāk meklēt padomu.

To apstiprina arī “Vadlīnijās mūžilga karjeras atbalsta politikas un sistēmu izveidei” noteiktie mūžilga karjeras atbalsta pakalpojumu izstrādes principi:

Koncentrēšanās uz indivīduAtbalsts mācībām un attīstībaiKvalitātes nodrošināšana
Mūžilgs karjeras atbalsts ir ļoti efektīvs tad, ja tas tiešām ir mūžilgs un progresīvsMūžilgs karjeras atbalsts ir nevis viens pasākums, bet daudzi; turklāt tas ir ļoti efektīvs tad, ja vairāki pasākumi tiek kombinēti.Lai mūžilgs karjeras atbalsts būtu sekmīgs, izšķiroši svarīgas ir karjeras atbalsta speciālistu prasmes, apmācība un rakstura iezīmes.
Mūžilgs karjeras atbalsts ir ļoti efektīvs tad, ja tas ir jēgpilni saistīts ar atbalsta saņēmēju plašāku pieredzi un dzīvi.Vienam no galvenajiem mūžilga karjeras atbalsta programmu mērķiem vajadzētu būt karjeras vadības prasmju apguveiMūžilgs karjeras atbalsts ir atkarīgs no tā, vai ir pieejama kvalitatīva karjeras informācija.
Mūžilgs karjeras atbalsts ir ļoti efektīvs tad, ja tas spēj atzīt cilvēku dažādību un sniegt viņu vajadzībām atbilstošus pakalpojumusMūžilgam karjeras atbalstam ir jāpieiet holistiski, un tam ir jābūt labi integrētam citos atbalsta pakalpojumosMūžilgam karjeras atbalstam ir jābūt kvalitatīvam, un tas ir jāvērtē, lai nodrošinātu tā efektivitāti un veicinātu pastāvīgu pilnveidošanos.
 Mūžilgam karjeras atbalstam būtu jāaptver gan darba devēji, gan darba ņēmēji, kā arī jānodrošina aktīva pieredzes ieguve darbavietās. 

Jūlijs Aleksandrs Students pagājušā gadsimta 30-tajos gados, aplūkojot nacionālās pedagoģijas īpatnības, rakstīja, ka latvieši ir dūšīgi karotāji, bet viņus pieviļ sadarbības trūkums. Lai īstenotu pārmaiņas izglītībā, ir jāveido ne vien Ministru kabineta noteikumi, bet iniciatīva un vēlme iesaistīties ir jāizrāda arī pašiem. Citādi, grimstot  apjomīgās informācijas plūsmās, pieaugušais joprojām būs izslāpis pēc sev vajadzīgā padoma.

 

Ingrīda Muraškovska,
Kurzemes plānošanas reģiona izglītības eksperte, EPALE mājas lapas redaktore

 

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn