chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Piattaforma elettronica per l'apprendimento degli adulti in Europa

 
 

Blog

Trīs labākās nedēļas manā dzīvē

02/08/2016
di Jānis Kutraitis
Lingua: LV
Document available also in: EN

Inčikorijas Tālākizglītības koledža Dublinā jau integrē Eiropas programmas savos profesionālās īzglītības un apmācības kursos vairāk nekā desmit gadus. Pateicoties finansējumam no Erasmus+ KA1. pamatdarbības un to priekšgājēju programmām, praktikanti no koledžas var pavadīt trīs mācību nedēļas citā valstī. 2015. gada vasarā desmit praktikanti no Deju studiju programmas mācījās horeogrāfiju un dejas tehniku Grenoblē, Francijā un vēl desmit praktikanti piedalījās starptautiskajā deju festivālā Impulz Tanz Austrijā. Mācību laikā viņi izmantoja apgūtās zināšanas, lai veidotu savus deju autordarbus, kurus pēc tam rādīja pasākumos dažādās valsts vietās, kā arī pievienotajā video. Mēs aprunājāmies ar praktikantēm Greisu Inglišu, Nīvu Bērni un Derdriju Lavēnu pēc viņu diplomdarba izrādes ‘Dejas kustības 16’ par viņu pieredzi.

Kādi bija jūsu kopējie iespaidi par Erasmus+ profesionālās mobilitātes programmu?

Derdrija: Bija fantastiski. Mēs piedalījāmies daudzās dažādās deju nodarbībās Vīnē. Tur bija pārstāvēti dažādi stili, ko iepriekš nebijām redzējušas – no Femme Funk līdz pat visiem tām … dažādo garīgo stilu nodarbībām! Nodarbības notika lielā fabrikā, kas uz vasaru bija pārvērsta par deju studiju. Mēs bijām karstuma viļņa vidū un pa lielajiem logiem spīdēja spiedīga saule, bet viss bija fantastiski.

Nīva: Grenoblē mēs galvenokārt apguvām horeogrāfiju. Blakus studijai, kur nodarbojāmies mēs, bija profesionāla deju kompānija, tādējādi mums bija iespēja redzēt, kā veidojas viņu priekšnesums, tas bija aizraujoši.

Greisa: Mēs ar Nīvu izveidojām horeogrāfiju kopā ar astoņiem citiem dejotājiem, kas piedalījās programmā. Katru dienu mums bija profesionāla meistarklase tehniskajā mūsdienu dejā, pēc tam bija praktiskās nodarbības citā mūsdienu dejas stilā vai arī improvizācijā. 

Nīva: Mēs iepazinām stilus, kas Īrijā nav sastopami.

/en/file/best-3-weeks-my-life-blogThe Best 3 weeks of my Life Blog

Greisa: Mēs arī apmeklējām daudzus pazīstamu Francijas horeogrāfu šovus, tādējādi mums bija iespēja uzzināt, kā modernā deja izskatās Francijā salīdzinājumā ar šejieni, un tā ir ļoti atšķirīga. 

Derdrija: Tas pats notika Vīnē. Tur dejai ir pavisam cits stils. Pirmajās dienās mēs redzējām daudzu deju kompāniju festivāla priekšnesumus un vakarā notika daudzas aizraujošas lietas … . Viens no pasākumiem bija tā sauktais ‘jam’ vakars, kad viens cilvēks sāk deju un cits to turpina un attīsta tālāk. Tas var turpināties bezgalīgi un traki.

Kā šī programma ir ietekmējusi jūsu mācīšanos?

Greisa: Manuprāt, tā mainīja mūsu grupas horeogrāfiju. Veids, kā veidojām horeogrāfijas pagājušajā gadā un šajā gadā, ļoti atšķiras. Tagad mums ir savs stils, kas radies, ietekmējoties no visa, ko esam redzējuši. Mēs Francijā redzējām, kā tiek veidota profesionāla izrāde, un tas mums patiešām palīdzēja.

Nīva: Jā, tā bija tā grupa, kas trenējās studijā mums blakus. Mēs redzējām viņu mēģinājumus un pēc tam pašu uzstāšanos. Kaut arī starp mēģinājumiem un izrādi bija vien divas dienas, daudz kas bija mainījies. Tādējādi veids, kā es uztveru horeogrāfiju, tagad patiešām atšķiras.

Greisa: Pie tam, dzīvojot tik tuvu viens otram, mums atttīstījās telepātija, tagad mēs spējam nolasīt viens otra domas un tas ļoti palīdz uz skatuves. Runā, ka mums ir slepena valoda, kādā sazināmies.

Nīva: Mums tagad ir vieglāk neskaitīt ritmu, bet sajust to.

Derdrija: To var ļoti labi redzēt, kad dejojam ‘Jaunības zemi’… . Es vienmēr pieķeru sevi pie domas: “Nē, mēs neejam tagad, jo es zinu, ka neviens cits šobrīd nav gatavs izgājienam!” Tagad mēs ejam visi vienlaicīgi.

/en/file/best-3-weeks-my-lifeBest 3 Weeks of my Life

Vai jūs ieteiktu šo Erasmus+ programmu ctiem studentiem mācību mobilitātes ietvaros?

Greisa un Nīva: Jā, noteikti.

Derdrija: Dieva dēļ, protams, ir vērts to izmantot. Kad piedalījos Femme Funk seminārā Vīnē, es par to nekad nebiju dzirdējusi, bet tā ir deja, kas bieži redzama mūzikas videoklipos,  un man tā šķita lieliska. Šajā akadēmiskajā gadā esmu mēģinājusi ietvert šo stilu vienā no saviem darbiem – ‘Encore’. Mani ļoti ietekmēja skolotājs, viņš bija ļoti iedvesmojošs, es viņam sekoju Instagramā un YouTube kanālā – es sekoju viņa dzīvei. Programma bija viena no labākajām lietām, ko es es ieguvu šajā kursā.

Greisa: Jāpiemin, ka, pateicoties darbam, ko izveidojām ar Francijā apgūto horeogrāfiju, mums ir pavērušās daudzas iespējas. Mēs uzstājāmies Bel Fest’15 deju festivālā Belfāstā, Belfāstas kultūras mantojuma naktī Līra teātrī, kā arī  Lergas forumā …

Nīva: Bija sajūta, it kā mēs brauktu mazā ceļojumā apkārt Īrijai. Man arī patika, ka šī iespēja tika piedāvāta pirmā studiju gada beigās, jo zināšanas lieti noderēja otrajā studiju gadā. Man nav pārliecības, ka pēc otrā gada tās būtu izrādījušās tik lietderīgas.

Derdrija: Festivāls Vīnē bija vienkārši … nebija iespējams apmeklēt visas nodarbības, bija tūkstošiem iespēju, no kā izvēlēties. Tās bija labākās trīs nedēļas manā mūžā.

- Communications Team Léargas

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
  • Ritratto di Agate Jarmakoviča

    Studentiem mūsdienās paveras plašas iespējas iepazīt citas kultūras un dalīties pieredzē.

    Noteikti kaut ko šādu ir jāizveido arī profesiju pārstāvjiem,piem.skolotājiem.

    Man kā skolotājam, būtu intersanti uzzināt, kā māca konkrēto priekšmetu citā valstī, kādas metodes izmanto, pēc kādiem principiem strādā.

  • Ritratto di Karīna Petrova

    Labdien. 
    Prieks redzēt šajā rakstā mobilitāšu programmu priekšrocības. Kā tika rakstīts, tās ir:  jaunā iepazīšana un salīdinājums ar jau zināmo, ar ko mēs jau satikāmies. Tās ir jaunas, iedvesmojošas idejas, jaunas zināšanas, kā arī lielākas iespējas turpmākajā dzīvē. Var tikai priecāties par to, kad cilvēks, piedaloties kādā apmaiņas programma iegūst sev nepieciešamo, attīsta vai iemācās kādas jaunas kompetences vai veido savu attieksmi par notiekošo, turklāt uzlabojot savas valodu prasmes. Uzskatu, ka mūsdienās mobilitātes programmās nepieciešams piedalīties ikvienam, bet šeit jābūt izpildītiem dažiem nosacījumiem: 1. Cilvēks ir motivēts piedalīties apmaiņas programmā, kā arī tiek ņemtas vērā cilvēka vajadzības, iepriekšējā pieredze. 2. Cilvēks atbildīgi izpilda savus pienākumus mobilitātes laikā (jābūt pārbaudei). 3. Cilvēks spēj iesaistīt citus apmaiņas programmā savā valstī. Izpildot šos nosacījumus mobilitātes programmas kļūs noderīgākas un efektīvākas.