chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE - Piattaforma elettronica per l'apprendimento degli adulti in Europa

Newsroom

Izvēlēties palikt

09/09/2019
Lingua: LV

Latvijā 2019.gada 2.ceturksnī 17,6%* bezdarbnieku bija cilvēki, kuri ieguvuši tikai pamatizglītību vai zemāku izglītību.  Priekšlaicīgi mācības pārtraukušie bieži kļūst par mazaizsargāto grupu pārstāvjiem, jo zemo prasmju un zināšanu dēļ nespēj pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā. Lai risinātu šo problēmu, Latvijā jau trešo gadu tiek īstenots ES fondu projekts “PuMPuRS”[1], kura ietvaros speciālisti agrīni diagnosticē priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskus un īsteno integrējošus pasākumus jauniešu noturēšanai skolas vidē. Šajā rakstā Agnese Zarāne, EPALE Nacionālā atbalsta dienesta eksperte, apraksta projekta “PuMPuRS” aktivitātes, kas palīdz mazaizsargātajām sabiedrības grupām un kalpo par platformu izaugsmei gan iesaistītajiem jauniešiem, gan to pedagogiem un atbalsta personālam.

 

“PuMPuRS”

Ir dažādi iemesli, kuru dēļ skolēni var priekšlaicīgi pārtraukt mācības:  motivācijas trūkums, sarežģījumi ģimenē, mācību un uzvedības traucējumi, veselības problēmas, atkarības, vecāku nepietiekama iesaiste u.c. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aprēķiniem aptuveni 13% no visiem jauniešiem, kas pēc pamatizglītības posma turpina mācības vidējās vispārējās izglītības iestādēs vai profesionālajā izglītībā, mācības nepabeidz.** Eiropas Savienības dati liecina, ka izglītības sistēmā atgriežas ļoti maza daļa šādu cilvēku, kādēļ ir nopietni jādomā par „otrās iespējas” došanu viņiem.***

Projekta “PuMPuRS” speciālistu darba mērķis ir mazināt to bērnu un jauniešu skaitu, kuri pārtrauc mācības, nepabeidzot skolu. Projektā tiek iesaistīti izglītojamie vispārējās izglītības iestādēs (no 5. līdz 12. klasei) un iestādēs, kuras īsteno profesionālās izglītības programmas (no 1. līdz 4. kursam).

Lai laikus identificētu bērnus, kas varētu priekšlaicīgi pārtraukt mācības, un sniegtu tiem nepieciešamo atbalstu, projektā īsteno sadarbību ar pašvaldībām, skolām, pedagogiem un skolēnu vecākiem. Katram projektā iesaistītajam skolēnam semestra sākumā tiek izveidots individuālā atbalsta plāns, kurā izvērtē mācību pārtraukšanas riskus un paredz nepieciešamās darbības šo risku mazināšanai.

Izglītojamie var saņemt dažādu speciālistu konsultācijas (pedagogs, psihologs, sociālais pedagogs, surdotulks, ergoterapeits u.c.), kompensāciju par sabiedriskā transporta biļetēm, naktsmītnēm, ēdināšanu, individuālajiem mācību līdzekļiem, savukārt pedagogi gūst iespēju un resursus individuālam darbam ar skolēniem. Skolotājiem tā ir iespēja profesionāli pilnveidoties un stiprināt prasmes darbam ar jauniešiem. Tiek īstenoti arī citi pasākumi, tai skaitā veicināta izglītojamo iesaiste jaunatnes iniciatīvu projektos. Projektā var iesaistīties gan pilsētu un novadu pašvaldības, gan valsts profesionālās izglītības iestādes.

Speciālisti cer, ka tādējādi skolās tiks izstrādāts ilgtspējīgs un visaptverošs mehānisms, veidojot atbalstošu un iekļaujošu skolas vidi ikvienam skolēnam ne tikai projekta laikā, bet arī vēlāk. Lai mazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, tiek izstrādātas vadlīnijas un ieteikumi, kā arī pasākumu plāni risku mazināšanai individuālā, skolu un pašvaldību līmenī.

 

Pilnveides iespējas un aktivitātes

Projekts piedāvā daudzveidīgas aktivitātes skolotāju profesionālai pilnveidei darbā ar problemātiskiem skolēniem un audzēkņiem. Uzsākot projektu jaunā skolā, tiek rīkots informatīvais seminārs par projekta virzieniem un iespējām, tāpat skolotājiem tiek piedāvātas supervīzijas.  Izglītības iestādēs notiek arī darbnīcas, lai veicinātu pedagogu izpratni par diferencētu, individualizētu un personalizētu pieeju izglītībā, bet šajā septembrī tiek uzsāktas arī trīs profesionālās kompetences pilnveides programmas.  

Projekta mājaslapā pedagogiem ir pieejami metodiskie materiāli sadarbības veicināšanai ar vecākiem, rekomendācijas uzvedībai un sadarbībai klasē, konsultāciju sniegšanai, konfliktu risināšanai un komunikācijas stiprināšanai.  

Viena no galvenajām prasmēm, kam ir jāpiemīt speciālistam, ir spējai veidot uzticības pilnas attiecības ar bērnu. “Tā ir viena no kliedzošākajām vajadzībām. Bieži vien saruna un uzticības pilnas attiecības ir noteicošais, lai bērns pieņemtu lēmumu turpināt mācības,” skaidro projekta vecākā eksperte Kristīne Jozauska. Visas konsultācijas ar bērniem notiek individuāli un pēc viņa vajadzību izvērtēšanas. Sarunas un uzticības pilnu attiecību veidošana būtu labi instrumenti arī darbā ar pieaugušajiem, kas ir apmaldījušies savā dzīves ceļā.

Šobrīd ir sagatavotas arī pašvaldību darbnīcas, kas plānotas kā alternatīva apmācības sistēma un profesionālās kompetences attīstības bāze pašvaldību komandām par priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas pasākumu īstenošanu pašvaldībās.  Sadarbībā ar nodibinājumu “Baltijas Reģionālais fonds” jaunatnes lietu speciālistiem un jaunatnes darbiniekiem tiek izstrādāta profesionālās kompetences pilnveides programma “Darbs jaunatnes jomā ar priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska grupas jauniešiem”.

Kristīne Jozauska ir novērojusi, ka pašvaldības un profesionālās izglītības iestādes saskata savu jauniešu problēmas un labprāt iesaistās projekta aktivitātēs.  Projekta sadarbības partneri atzīst, ka individuālā pieeja ir bērniem ļoti palīdzoša. “Daudzās skolās pirmo reizi pēc ilgiem laikiem bērniem nav vasaras darbi, jo atbalsts tiek regulāri nodrošināts visa mācību gada laikā – bērns ir varējis nokārtot visas saistības mācību semestra ietvaros”.  Skolēnam, kurš nākotnē būs ieguvis vismaz vidējo izglītību, pieaugušā vecumā ir lielākas iespējas atrast vietu darba tirgū un turpināt mācības.

Kopējais pieejamais finansējums projekta īstenošanai ir 37,5 milj. euro, ko veido Eiropas Sociālā fonda finansējums 31,9 milj.euro un valsts budžeta līdzfinansējums 5,6 milj. euro. Projekts tiks īstenots līdz 2022.gada 31.decembrim. Jācer, ka ieviestie mehānismi bērnu noturēšanai skolās būs tik labi iesakņojušies, ka izglītības iestāžu un pašvaldību darbinieki varēs veiksmīgi strādāt ar bērniem un jauniešiem arī pēc tam, kad Eiropas naudas maciņš šai aktivitātei būs iztukšots.  

 

*Kopējais bezdarbnieku skaits 2019.gada 2.ceturksnī – 61,5 tūkstoši, no kuriem 10,8 tūkstoši – cilvēki ar pamatizglītību vai zemāku izglītību. Dati ņemti no Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes

** Ekonomikas ministrijas (EM) aprēķini, balstoties uz izglītības karjeras struktūru 2016./2017.mācību gadā. EM apskats par mazkvalificētā (pamata un zemāka, kā arī vispārēja vidējā izglītība) darbaspēka situāciju Latvijā, pieejams: https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/dsp/Mazkvalificet...

***Skaitļi un fakti: augstskolu beidzēji darbu atrod ātrāk. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/skaitli-un-fakti-augstskolu-be...

 

Agnese Zarāne,
EPALE Nacionālā atbalsta dienesta eksperte

 


[1] Izglītības kvalitātes valsts dienests īsteno Eiropas Sociālā fonda projektu Nr. 8.3.4.0/16/I/001 "Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai", lai mazinātu to bērnu un jauniešu skaitu, kas pārtrauc mācības un nepabeidz skolu

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Commenti 1 - 10 di 22
  • Ritratto di Iveta Savicka
    Skolās ir novērots motivācijas trūkums mācīties, kam par iemeslu ir saspīlētās attiecības gan ar skolotājiem, gan skolēniem. Pārtraukt mācīties skolēns izvēlas kāda iemesla pēc ....Ir jauki, ja ir šāds projekts, bet vai tāds ir arī lauku skolās? Vai tur nav priekšlaicīgi mācību pārtraukšanas riski?
  • Ritratto di Santa Apše
    Agrāk vai vēlāk ikviens saprot, ka izglītības nozīme nemazinās un bez tās nav iespējams konkurēt darba tirgū. Šāds projekts ir apsveicama iniciatīva, lai samazinātu to skolēnu skaitu, kas mācības ir pametuši. Bieži vien skolēns vēlas saņemt uzmanību un atbalstu, kādu pamudinājumu, lai varētu atrast sevī motivāciju skolu pabeigt. Protams, piekrītu, ka katrai skolai jau būtu jāapzina iespējamie "grūtību" skolēni, lai laikus varētu risināt problēmu, vien bieži pietrūkst pedagogu apņēmības un spēka, lai ar to cīnītos. Šāds projekts saved kopā pareizos pedagogus un īstenojot vienotu atbalsta sistēmu ir iespēja skolēniem palīdzēt. Manuprāt, īpaši svarīga ir individuālā pieeja šiem skolēniem, jo motivācijas trūkums ir visgrūtāk pārvaramā problēma. Tomēr ticu, ka ar atbilstošu atbalsta sistēmu, skolēna interešu noskaidrošanu ir iespējams panākt ļoti labus rezultātus. 
  • Ritratto di Valerija Seļezņova
    Latvijā ir pietiekami daudz iedzīvotāju, kuri nav ieguvuši vidējo izglītību un nemācās, tāpēc Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros PuMPuRS palīdz pēc iespējas ātrāk atpazīt riskus, kas var piespiest bērnu pamest mācības. Projekta PuMPuRS meklē veidus, kā palīdzēt šajās situācijās. Ar projekta atbalstu var sniegt ne tikai atbalstu materiāla apguvei, bet arī emocionālam un psiholoģisku, jo panākumiem ir svarīgs skolēna emocionālais noskaņojums – viņam jātic saviem spēkiem, jāiegūst pārliecība. Var teikt, ka pēc PuMPuRS ir individuālas nodarbības, kas līdzinās privātstundām. Tomēr ir svarīga atšķirība – nodarbības mācību iestādes sienās notiek bez maksas. Skola pašlaik ir ļoti ieinteresēta skolēnu skaitā, un, lai bērni labi justos izglītības vidē, tāpēc par jebkuru skolēnu ir vērts cīnīties.
  • Ritratto di Anda Kalniņa
    Piekrītu, ka Latvijā tā ir liela problēma, ka jaunieši priekšlaicīgi pārtrauc mācības, īpaši vidusskolas posmā. Īpaši nepatīkami tas ir, ja mācības tiek pārtrauktas 12. klases vidū. Jaunietim, kuram tikko palikuši 18 gadi, šķiet ka viņš pats var izlemt par savu turpmāko izglītošanos, īpaši, ja gadījušās skolā kādas domstarpības ar skolotājiem. Lietderīgi būtu, ja projekta ietvaros, jauniešiem savlaicīgi tiktu izskaidrotas tālākās sekas. Iespējams, ka šīm būtu jābūt kā obligātajām lekcijām visās skolās, nevis tikai tajās pašvaldībās, kuras to vēlas un izsaka vēlmi iesaistīties projektā. 
  • Ritratto di Linda Andruse
    Koks ar diviem galiem. No vienas puses labi, ir kas atbalsta, motivē utt., bet, cik daudz resursu, laika, enerģijas tiek iztērēts? Būtu interesanti pēc tam izvērtēt, cik reāli jauniešiem palīdzēja un viņi palika mācīties. Izglītība ir nepieciešama jebkurā laikā. Protams, stiprākie arī paliek un mācās. 
  • Ritratto di Anda Kušķe
    Projektam redzu vairākus riska momentus: *speciālistu pieejamība - mazpilsētās dažkārt vajadzīgo speciālistu nav,tāpēc visu nogrūž uz sociālo pedagogu un psihologu, kuriem jau ar ikdienas pienākumiem gana. ; *speciālistu profesionalitāte - cik ļoti precīzi tiek identificētas problēmas un doti risinājumi, dažkārt  jau uzliek šiem jauniešiem zīmogu "tādi ir viņa  vecāki,no šitā ar nekas nebūs" un netiek sniegta profesionāla palīdzība. *iesaistītās jaunieša  vēlme darīt- nav intereses, vecumposma īpatnības arī dara savu, prioritātes citas - draugi,mīlestība utt., neizpratnē par notiekošo,jo nekad nav saņēmis palīdzību,nezina,kas tas ir; * sadarbībā ar jaunieša ģimeni - vecāki darbā no rīta līdz vakaram,nav laika pievērsties bērnam,  izsaucot uz skolu visām piekrīt,visu apņemas,bet tiklīdz pa durvīm ārā, tad solījumu pilda īslaicīgi,vai nepilda vispār. 
  • Ritratto di Julija Detlevkina
    Kāpēc skolēni pamet mācības? Motivācijas trūkums, parastā negribēšanās, nabadzība, varbūt, garlaicīgas mācības? Pēc statistikas katrs desmitais skolēns līdz atestātam netiek. Eksperti uzskata, un es viņiem piekrītu, ka liela daļa no atbildības par to ir jāuzņemas vecākiem, kuri ignorē sava bērna problēmas skolā. Mēs, skolotāji, neko nevaram darīt. Mēs tikai ar labestību varam mēģināt iestāstīt, ka kaut kad, vai kaut kur izglītība vajadzēs. Manuprāt, ir svarīgi, un mums, skolotājiem, jāizdara visu, lai vecākiem nebūtu vienalga; ar speciālista palīdzību, vai ar projekta palīdzību, skolotājiem jāpieiet uz tādu vietu, kur būs sapratne, kāpēc ir negatīva attieksme pret mācībām. Gan skolēnam, gan vecākiem vajadzīga pozitīva attieksme no skolotājiem un, mēģināt motivēt mācīties tālāk.
  • Ritratto di Jana Gargurne
    Doma jau nav slikta!
    Lai varētu par šo projektu spriest vairāk, ir jāiziet tam cauri. Izlasot rakstu, gribas teikt, ļoti jauki, pozitīvi un atbalstoši, bet, strādājot savā izglītības iestādē, zinu, ka šim projektam ilgs mūžs nebūtu. Kāpēc? Ir daudz faktoru, kas liedz pilnvērtīgi un ar labu rezultātu īstenot šo projektu, kā, piemēram, pedagogu trūkums; vecāku/skolēnu attieksme (tērēt savu laiku); esošo pedagogu laika trūkums; mūsdienu jaunatnes citādā domāšana uc. Protams, daudzi teiks, nemēģināsi/nezināsi! Piekrītu! Bet, ir skolas, kurās ir spēcīga sadarbība klases audzinātājam ar atbalsta komandu (sociālais pedagogs un psihologs), kā arī ar direktora vietnieku audzināšanas darbā. Ja šī sadarbība ir abpusēja un izstrādāti pareizie dokumenti, pareizā pieeja, tad visas skolēnu problēmas tiek pamanītas laicīgi un veikti vajadzīgie rīcības procesi.
    Ir ļoti patīkami zināt, ka tiek domāts par visiem skolēniem, bet, kāpēc netiek domāts par pedagogu atbalsta programmām? Kā zināms - priecīgs skolotājs, zinošāki skolēni. Ņemot vērā šī brīža attieksmi pret pedagogiem no sabiedrības, būtu jāizstrādā projekti, kuri atbalstītu pedagogu, lai viņš vēlētos palīdzēt vēl vairāk skolēnam turpināt mācības.
  • Ritratto di Laima Mitenberga
    Manuprāt, tas, ka tiek tik nopietni domāts par tiem, kuri ir priekšlaicīgi pārtraukuši mācības, liecina par valsti, kuri rūp savi iedzīvotāji. Saskatīt problēmas un meklēt risinājumus, lai atrastu iespēju laikus novērst potenciālo bezdarbnieku rindu stāvētājus. Protams, man nav bijusi saskarsme ar to, kā šis projekts reāli darbojas, un , cik daudz ir paveicis, bet tā mēŗkis un "labie nodomi" mani uzrunā, jo zinu, ka šī noteikti ir visu laiku problēma, kura aktuāla ir bijusi vienmēr.
  • Ritratto di Dace Jermaka-Kāknēna
    Viens no iemesliem, kas var mudināt skolēnu neturpināt mācības, vai iegūt tikai pamatizglītību ir daļēji saistīts ar jaunības maksimālismu, ka rezultāts nepieciešams tieši te un tagad, līdz ar to iegūtās zināšanas nebūs noderīgas uzreiz - šodien vai rīt. Rezultātā, ja ir skolēnam problēmas ar materiālo nodrošinājumu - bieži vien tiek izvēlēts mazkvalificēts darbs - visbiežāk celtniecībā - kā rezultātā mācības mācību iestādē netiek pabeigtas. Varbūt šajā projektā var piesaistīt arī uzņēmējus - kuri, ja ir šāds darbnieks, varētu viņu stimulēt atgriezties "skolas solā", pretī saņemot atlaides nodarbinot šo cilvēku.