chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Piattaforma elettronica per l'apprendimento degli adulti in Europa

 
 

Blog

Prasmju novērtēšana: Risinājums rezultatīvu, individuāli pielāgotu mācību iespēju nodrošināšanai aiz cietuma restēm

31/07/2018
di Aldis Lazda
Lingua: LV
Document available also in: EN BG HR DE SK HU EL NL FR IT PL ES

/en/file/prison-education-skills-assessmentPrison education Skills Assessment

Prison education Skills Assessment

 

Eiropas Pieaugušo izglītības asociācijas projektu asistents Georgioss Karaiskoss stāsta par to, cik svarīgi ir novērtēt ieslodzīto prasmes un vajadzības, lai padarītu cietuma izglītību efektīvāku.

  

Izšķirošais solis ceļā uz personīgo un profesionālo attīstību

Programmas Jaunas prasmes Eiropai iniciatīvas Prasmju pilnveides ceļi: Jaunas iespējas pieaugušajiem ietvaros prasmju novērtēšana ir pirmais solis, kas jāveic pieaugušajiem ar zemu prasmju līmeni, lai varētu piekļūtu Prasmju pilnveides ceļu programmai un spētu izmantot plašākas mācīšanās iespējas.

/en/file/prasmju-pilnveides-sheemapngprasmju-pilnveides-sheema.png

Vērtēšanas procedūra dod iespēju mazkvalificētiem pieaugušajiem noteikt sev piemītošās prasmes un prasmju pilnveides vajadzības. Šī procesa vērtība ir rodama faktā, ka tas ļauj pielāgot mācību vajadzības konkrētam indivīdam un palīdz šiem cilvēkiem veikt otro soli trīs soļu pieejā, kas ilustrēta iepriekš. Svarīgi atzīmēt, ka prasmes tiek uzskatītas par izšķiroši svarīgām ikviena indivīda personīgajā un profesionālajā attīstībā, nemaz nerunājot par tiem, kas nepieciešama prasmju uzlabošana. Tieši šī iemesla dēļ novērtēšanu uzskata par sākumpunktu mazkvalificētu pieaugušo ceļā uz labāku nākotni.

Ieslodzītie ir mērķauditorija, kas atbilst augstāk sniegtajam aprakstam un tiem nekavējoties ir nepieeciešama prasmju novērtēšana un efektīvāki mācību piedāvājumi.

  

Prasmju novērtēšanas pievienotā vērtība mācībās ieslodzījumā

ASV veiktajā cietuma iemītnieku PIAAC pētījumā, kas šobrīd ir vienīgais salīdzinošais pētījums par šo tēmu, ir gūts apstiprinājums pieņēmumam, ka cietumu iemītnieku lasītprasmes un rēķināšanas prasmes līmenis ir zemāks nekā iedzīvotājiem kopumā. Šis secinājums apstiprina, ka cietumos steidzami ir nepieciešamas plašākas mācīšanās iespējas un prasmju novērtēšana.

1989. gadā pieņemtajā ES Padomes Ieteikumā par izglītību ieslodzījuma vietās konstatēts, ka ieslodzījuma vietās ir ļoti svarīgi nodrošināt plašu mācību iespēju spektru, īpaši uzsverot lasītprasmes attīstīšanu. Saskaņā ar minēto ieteikumu, ieslodzījumā izglītības mērķim ir jābūt personības kompleksai attīstīšanai, paturot prātā attiecīgo sociālo, ekonomisko un kultūras kontekstu. Prasmju novērtēšana ir ietekmīgs instruments, kas dod iespēju ieslodzītajiem nodrošināt augsti efektīvas un individuāli pielāgotas mācību programmas.

Saskaņā ar GHK Ziņojumu par izglītību un apmācību ieslodzījuma vietās Eiropā, kas 2013. gadā tika apkopots pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma, tikai 3–5% ieslodzīto ES-27 valstīs ir pietiekami kvalificēti, lai apgūtu augstāko izglītību un daudzās valstīs ir procentuāli augsts priekšlaikus skolu pametušo skaits . Šī realitāte ietekmē ieslodzīto personīgās un profesionālās attīstības iespējas pēc atbrīvošanas. Pamatprasmju apmācība (lasīšanas un rēķināšanas prasmes), kā arī profesionālā apmācība var būt kā daļējs risinājums šajā situācijā. Tomēr, kā uzsvērts Eiropas Cietuma noteikumos, mācību piedāvājumam jāatbilst individuālajām vajadzībām un tajā jāņem vērā ieslodzīto vēlmes:

“Ieslodzījumu vietām jāmeklē iespējas nodrošināt visiem ieslodzītajiem pieeju izglītības programmām, kas būtu iespējami visaptverošas un atbilstu viņu individuālajām vajadzībām, vienlaicīgi ņemot vērā arī ieslodzīto vēlmes.”

No iepriekš minētā ir skaidri redzams, ka pirms mācību piedāvāšanas nevis izvēles kārtā, bet obligāti jānovērtē ieslodzīto prasmes un vajadzības.

  

Plānojot nākotni

Viscaur Eiropā ir bijušas vairākas iniciatīvas, lai nodrošinātu, ka ieslodzījuma vietās tiek veikta prasmju novērtēšana, bet šajā jautājumā joprojām ir vērojama fragmentācija un kolektīvas, vienotā izpratnē balstītas pieejas trūkums. Kā tika norādīts GHK Ziņojumā par izglītību un apmācību ieslodzījuma vietās Eiropā, Spānijā un Īrijā ir izveidota standartizēta novērtēšanas metodika un individuālo vajadzību izvērtēšanas programmas. Tomēr ziņojumā arī norādīts, ka vairumā valstu pieaugušo ieslodzīto līdzdalība izglītības un apmācības pasākumos joprojām ir zema. Tas var būt skaidrojams ar piedāvāto mācību priekšmetu neatbilstību ieslodzīto interesēm – arī šis secinājums apstiprina nepieciešamību novērtēt ieslodzītajiem piemītošās prasmes un viņu vajadzības.

ES programmās ir sniegts atbalsts daudziem dažādiem projektiem, kas saistīti ar izglītību un apmācību ieslodzījuma vietās, un ir attīstījušies jauni virzieni sadarbības un pieredzes un zināšanu apmaiņas veicināšanai. Lūk, daži no daudzajiem inovatīvajiem projektiem, kas varētu nodrošināt labāku situāciju ieslodzījuma mācību un prasmju novērtēšanas jomā:

  • Foriner – šī projekta mērķis ir nodrošināt kvalitatīvas, zema mācību sliekšņa sertificētas mācību iespējas ārvalstu pilsoņiem, kas izcieš sodu ES ieslodzījuma vietās.
  • Grundtvig mācīšanās partnerības Iepriekšējas (pieredzē iegūtas) mācīšanās akreditācija ieslodzījuma vidē mērķis noteikt faktorus, kas kavē iepriekšējas pieredzē iegūtas mācīšanās akreditēšanu ieslodzījuma vietās.
  • Skills4freedom (prasmes brīvībai) – šī projekta galvenā tēma ir caurviju prasmju attīstīšana.
  • SkillHUBS – šī projekta mērķis ir attīstīt ieslodzītajiem paredzētu pārnacionālu konsultēšanas un apmācību modeli, kura centrā ir prasmju un vajadzību novērtēšana.

Koncentrējoties uz prasmju un vajadzību novērtēšanu, mēs izvirzām indivīdu uzmanības centrā un tādējādi maksimāli izmantojam mācīšanās pārveidojošo potenciālu. “Mācīšanās festivāla 2017” balvas ieguvējs un bijušais ieslodzītais no Lielbritānijas Stīvens Tirels par mācīšanās pieredzi cietumā saka:

'Es esmu daudz mācījies un pārvērtējis savu dzīvi un sapratis, ko no tās vēlos.’


Georgioss Karaiskoss ir projekta asistents Eiropas Pieaugušo izglītības asociācijā (EPIA). Viņam ir Filozofijas un izglītības grāds no Aristoteļa Universitātes Tesalonikos, Grieķijā un maģistra grāds pieaugušo izglītībā no Glāzgovas Universitātes. Kā sertificētu skolotāju viņu patiesi interesē iekļaujošā izglītība un viņš ir pilnībā pārliecināts par mācīšanās pārveidojošo spēku.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
  • Ritratto di Maija Antīpina
    Esmu pārsteigta uzzināt par to, ka vispār ir šādas iniciatīvas, tāpēc google meklētājā ierakstīju dažus atslēgas vārdus, kas saistīti ar  cietumu, ieslodzījumu un izlglītību. Vēl viena no saitēm saistībā ar šo rakstu /lv/blog/izglitiba-cietumos kuru iesaku izlasīt arī citiem,iepazīties ar pamatnostādnēm. Izglītība maina cilvēku.
  • Ritratto di Elīna Bogdanova
    Paldies par ieskatu izglītošanai ieslodzījumu vietās. 
    Mācīšanās ir pozitīvas uzvedības piemērs, kas ieslodzījuma vietās ir ļoti nozīmīgi - būt labākam un mainīties. Kā arī gūt gandarījumu no tā, ka ir gūtas jaunas prasmes un zināšanas. 
    Vislielākais ieguvums ir veiksmīga resocializācija. Izejot no ieslodzījuma vietas, cilvēkam ir jāsāk dzīve no jauna - ir jāmeklē sev darbavieta, kurā iegūtās prasmes un zināšanas ļoti noder.  
  • Ritratto di Anna Rucka
    Wpis zmuszający do refleksji.
    Podejrzewam (choć może się mylę), iż ludzi dorosłych, takich jak Steven Tyrell, w zakładach karnych, jest bardzo mało. 

    W cytacie S. Tyrell'a: "„Sporo się uczyłem i przeprowadziłem ponowną ocenę swojego życia oraz tego, czego od niego chcę”, warto zauważyć bardzo ważną i moim zdaniem kluczową kwestię -  człowiek osadzony, musi dojść do tego, czego chce od siebie i od życia. 

    Ile jest ludzi w zakładach karnych, która potrafi i chce odpowiedzieć sobie na to pytanie?

    Być może warto pomóc im w zrozumieniu ich potrzeb, ich oczekiwań wobec życia teraźniejszego jak i przyszłościowego, w znalezieniu życiowych celów, których sami nie potrafią odnaleźć. Dać wiarę w to,  iż pomimo miejsca, w którym się znajdują są wyjątkowymi ludźmi, których stać na dużo więcej, którzy mogą zainwestować w siebie, poświęcić swój czas na rozwój. Pokazać im, że mogą się kształcić, poszerzać swoją wiedzę. A żeby uczestniczyć w tym wszystkim, wystarczy tylko (albo aż) chcieć

    Co zrobić, by ludzie w takich miejscach chcieli się edukować? Jak ich do tego przekonać? Jak pokazać, że warto?  

  • Ritratto di Renāte Ēķe
    Paldies par plašāku ieskatu par mācību iespējām ieslodzījumā! 
    Protams, arī cilvēki ieslodzījumā ir cilvēki un arī viņiem ir jāprot lasīt, rakstīt, rēķināt, kas nepieciešamas ikvienam. Tā ir lieliska iespēja cietumā pavadīto laiku izmantot lietderīgāk. Tā ir iespēja ne tikai iemācīties šīs tik ļoti nepieciešamās prasmes, bet arī motivēt, saprast, sākt domāt par to, cik izglītība ir svarīga, lai ikdienā normāli komunicētu ar citiem, iegūtu darbu vai spētu darīt citus svarīgus darbus un pieņemtu sakarīgus lēmumus.
    Manuprāt, pedagogs ieslodzījumā nav tikai priekšmeta skolotājs, bet arī saikne ar brīvību. Prieks apzināties, ka arī ieslodzītajiem cietumā ir šādas iespējas, kas palīdz ne tikai indivīdam, bet arī sabiedrībai kopumā, jo tā mēs samazinam mūsu neizglītoto procentu skaitu, kas ir tikai pozitīvi.