chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Piattaforma elettronica per l'apprendimento degli adulti in Europa

 
 

Blog

Uguaglianza e inclusione nell’educazione degli adulti nelle competenze di base

29/03/2018
di David Mallows
Lingua: IT
Document available also in: EN PL LV MT EL FR DE ES SL RO HU HR

/it/file/basic-skills-adult-educatorsBasic Skills adult educators

Basic Skills adult educators

 

Il Coordinatore tematico di EPALE, David Mallows, riflette su come gli educatori che si occupano di insegnare competenze di base agli adulti possono rendere l’apprendimento degli adulti più inclusivo.

 

Colmare il divario mediante l’apprendimento delle competenze di base

L’uguaglianza e l’inclusione sono questioni fondamentali per tutti coloro che sono coinvolti nella Rete europea per le competenze di base. Molti di noi si sono impegnati in questo settore condividendo l’idea di una società più giusta ed equa e credendo che l’insegnamento delle competenze di base agli adulti abbia un ruolo importante per risolvere la disuguaglianza e l’esclusione sociale. La ricerca basata su studi di coorte nel Regno Unito, tra le altre, ha dimostrato forti correlazioni tra competenze di base scarse e svantaggi socio-economici:

Chi aveva livelli più bassi di alfabetizzazione, aveva avuto una vita familiare relativamente svantaggiata durante l’infanzia, sia in termini economici che in termini di livelli di istruzione e sostegno all’istruzione offerto dai genitori. Sono state riscontrate maggiori probabilità che le famiglie di chi aveva livelli più bassi di alfabetizzazione avessero attraversato tali forme di svantaggio.

Anche se è vero che correlazione non significa causa, si potrebbe giustamente ipotizzare che aiutando gli adulti a migliorare le proprie competenze di base (per impegnarsi in ulteriori attività di apprendimento o adattarsi ai cambiamenti sul posto di lavoro o a casa) si contribuisce a chiudere il divario tra i gruppi socio-economici, in particolare se attraverso tale esperienza di istruzione i partecipanti acquistano anche maggiore consapevolezza sociale e culturale.

 

I professionisti possono dare un prezioso contributo alle politiche di informazione

Per garantire che a ogni adulto siano date uguali opportunità in termini di accesso a un apprendimento adeguato e valido, abbiamo bisogno, soprattutto, di un impegno politico. Promuovere tale impegno e coinvolgere le parti interessate in partenariati sostenibili e a lungo termine è il compito dell’EBSN e dei suoi membri.

Gli insegnanti però spesso non hanno il potere di entrare in contatto con le politiche che regolano l’organizzazione dei corsi di educazione degli adulti nei quali lavorano, né di cambiare tali politiche. Lavorano entro i confini di un sistema sul quale hanno un controllo limitato e la loro voce non si sente abbastanza spesso nei dibattiti.

Gli insegnanti possono fornire informazioni sui gruppi di allievi che sono più difficili da raggiungere – identificandoli e, ovviamente, sostenendoli nella decisione di partecipare ad attività di formazione. Ascoltando attentamente i propri allievi e imparando a capire le loro esigenze, possono indicare alla direzione i campi nei quali gli allievi sono svantaggiati e proporre cambiamenti. La voce degli allievi ci può aiutare a capire quali sono gli ostacoli per l’apprendimento, come la cura dei bambini o i trasporti inadeguati, e a garantire che le opportunità di apprendimento siano offerte in modo efficace a chi ne ha più bisogno. Gli insegnanti e le altre parti coinvolte nell’educazione degli adulti sono in una buona posizione per acquisire tali informazioni.

 

Il cambiamento comincia in classe

Un approccio su misura

È in classe (o nell’ambiente di insegnamento, qualunque esso sia) che gli insegnanti possono avere l’impatto maggiore. Qui i singoli insegnanti possono fare molto per garantire che tutti i loro allievi abbiano accesso al programma e a un’equa possibilità di successo. Sono cose semplici, come garantire che ci siano regole di condotta chiare, negoziate dagli stessi allievi, e quindi sfidare eventuali atteggiamenti negativi o discriminatori espressi. Nella pianificazione, gli insegnanti dovrebbero riflettere la diversità della classe – magari identificando opportunità per gli allievi di lavorare in collaborazione in gruppi vari e, soprattutto, assicurarsi di attingere dalle diverse esperienze di vita degli allievi nella pianificazione del programma e delle attività del gruppo. Questo approccio individuale e su misura alla pianificazione delle opportunità di apprendimento è fondamentale per la creazione di una classe inclusiva.

Materiale didattico e valutazione

Anche il materiale didattico usato è di grande importanza: innanzitutto, il materiale didattico non dovrebbe discriminare alcun gruppo particolare o presentare stereotipi culturali – gli allievi dovrebbero vedere se stessi e i loro pari nel materiale che usano in classe. Questo aspetto viene spesso a mancare nel materiale prodotto commercialmente e rivolto a un mercato molto ampio.

Certo, l’uguaglianza e l’inclusione non sono solo una questione di identità culturale. Gli insegnanti dovrebbero assicurarsi di usare una varietà di metodi di insegnamento per fare in modo che i diversi modi in cui le persone imparano siano riconosciuti. Dovrebbero anche usare una serie di metodi di valutazione che permettano agli allievi di dimostrare il loro progresso nell’apprendimento. Le valutazioni di tipo scolastico possono intimidire gli adulti che hanno avuto in precedenza esperienze negative di istruzione e gli insegnanti dovrebbero valutare se le valutazioni tradizionali in forma di temi o test scritti siano il modo più giusto di misurare e capire il progresso dell’allievo. Soprattutto, gli insegnanti dovrebbero fare in modo che tutti sentano che il loro contributo è tenuto in considerazione e per raggiungere questo obiettivo l’insegnante deve essere proattivo nello stabilire e mantenere un ambiente di apprendimento inclusivo e incoraggiante.

L’uguaglianza e l’inclusione sono, ne sono sicuro, questioni fondamentali per molti di voi lettori e sono sicuro che molti di voi condividono la mia idea che l’insegnamento delle competenze di base agli adulti abbia un ruolo importante nella lotta alla disuguaglianza e all’esclusione sociale. Dovremmo ricordarci che non solo abbiamo bisogno di più e di migliori attività di insegnamento delle competenze di base agli adulti per creare una società più inclusiva, abbiamo anche bisogno che tali attività siano il più inclusive possibile per raggiungere tale obiettivo.

 

Ti invitiamo a prendere parte alla discussione live di EPALE su come garantire un’inclusione ottimale nell’apprendimento degli adulti a livello di fornitura e politica. La discussione sarà in inglese e si terrà su questa pagina il 22 marzo 2018. Sarà moderata dal coordinatore tematico di EPALE Simon Broek.

Speriamo di trovarti lì!


David Mallows ha un’esperienza di 30 anni nell’istruzione degli adulti come insegnante, formatore di insegnanti, manager e ricercatore. È stato direttore della ricerca al National Research and Development Centre for adult literacy and numeracy (NRDC) e dell’UCL Institute of Education di Londra, e attualmente rappresenta la Rete europea per le competenze di base (European Basic Skills Network, EBSN) in EPALE, come coordinatore tematico delle competenze per la vita.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
  • Ritratto di Revita Zariņa
    Pēc raksta rodas daudz pārdomu. Piekrītu autoram, ka cilvēka prasmju līmenis bieži saistīts ar cilvēka sociālekonomisko stāvokli. Man rodas jautājums, kā mudināt šos cilvēkus apmeklēt mācības! Esmu saskārusies ar situācijām, kur cilvēkiem tiek piedāvāta iespēja izglītoties, bet viņi tam neredz nekādu jēgu, viņi to negrib. Šādās ģimenēs, kurās aug bērni šādu attieksmi pret izglītību manto arī bērni. Bieži šiem bērniem izglītības iestādē ir grūti iemācīt daudzas lietas, jo viņiem jau ir izveidojusies attieksme, kura mantota no viņu vecākiem!
  • Ritratto di Alfrēds Mežulis
    Man šķiet, ka tas ir smalks un apjomīgs process — ir jādomā nevis kā mudināt indivīdu mācīties, bet gan kā pamudināt visu atbilstošo sabiedrības daļu novērtēt izglītības nozīmi un aktualitāti. Šķiet, ja sabiedrība domās par mācībām kā par prioritāti, tad arī dažiem no vecākiem mantotie uzskati lēnām, bet pamatīgi mainīsies, un tad būs jādomā nevis par to, kā piedabūt mācīties, bet gan par to, ko un kā labāk mācīt.
  • Ritratto di Lelde Nakurte-Ruņģevica
    Piekrītu raksta autoram, ka viņa prasmju līmenis bieži arī nosaka kāds ir cilvēka sociālekonomiskais stāvoklis. Diemžēl, cik esmu novērojusi, cilvēki, kuriem ir zems sociālekonomiskais stāvoklis īsti nevēlas savu dzīvi mainīt, jo viņam ir labi tāpat. Ko viņam mainīt? Pabalsti viņam tiek piešķirti un viss ir labi. Bēdīgākais, ka šajās ģimenēs aug bērni un viņi redz kāda ir vecāku attieksme pret izglītību un darbu. Svarīgi ir, lai jaunā paaudze nekļūst par tādiem pašiem kā viņu vecāki. Bērniem ir svarīgi iemācīt izglītības un darba nozīmīgumu. Ir svarīgi, lai viņi saprastu, ka gan pamatprasmes, gan jebkuras citas prasmes, kuras dzīves laikā viņš iegūs, nāks tikai viņam par labu un nodrošinās labākus dzīves apstākļus nākotnē.
  • Ritratto di Jānis Kairišs
    Piekrītu raksta autora par to, ka ir svarīgs šādu apmācību saturs un veids, kā tas tiek novadīts un izvērtēts. Nereti gadās kursi, pēc kuru apguves no izglītojamiem var dzirdēt tādas atsauksmes, kā, piemēram, apmācības nebija sasaistītas ar reālas dzīves situācijām, pasniedzēji nebija ieinteresēti mūs apmācīt, bet dara to "ķeksīša pēc". Pēc šādu kursu apmeklējuma var rasties negatīvas asociācijas ar apmācību programmām. Lai no tā izvairītos, ir svarīgi pasniedzējam izveidot mūsdienīgus un uz reālas dzīves situācijām balstītus kursus, kuros ikviens var brīvi izteikt savu viedokli vai pieredzi, lai grupā veidotos viedokļu apmaiņa, kā arī padomāt par to, lai zināšanu pārbaude nenotiktu vienveidīgi, bet gan ar dažādām metodēm, jo katrs esam atšķirīgi un katram ir sava tuvākā metode, kā mācīties, gan arī kā pārbaudīt zināšanas. Vissliktāk ir tad, kad pasniedzējs neuzklausa citu viedokli, ja tas nesakrīt ar pasniedzēja, līdz ar to zūd vēlēšanās izteikties - nejūties novērtēts un saklausīts. Izglītoti cilvēki rada izglītotus cilvēkus. Ja indivīdam nav svarīga izglītība, kāpēc gan tā būtu svarīga bērnam? Izglītojamies un izglītojam apkārtējos!
  • Ritratto di Elīna Kairiša
    Labdien, 
    Pēc šī raksta izlasīšanas rodas pārdomas par sabiedrības izglītības līmeni un kādēļ bērni mūsdienās aizvien mazāk un mazāk vēlas mācīties un uzzināt jaunu. Protams, ka nevar turpmāk rakstīto pieņemt kā 100% patiesību, taču šķiet, ka tas varētu likt aizdomāties. 
    Vecāki un viņu bērni ir cieši saistīti, vismaz veselīgā ģimenē tā vajadzētu būt. Ja vecākam nav pārāk liela izpratne par izglītības iegūšanu, prasmju racionālu un jēgpilnu pielietošanu, tad arī viņu bērniem tas nešķiet tik svarīgi. Esmu matemātikas skolotāja bērniem 6.klasē un esmu piedzīvojusi gadījumu, kad skolēns apgalvo, ka nav vajadzīgs aprēķināt, cik kvadrātcentimetru ir nepieciešams aplīmēt ar tapetēm (konkrētajā uzdevumā) tikai tādēļ, ka viņa mamma tā nedara. Skolēna ģimenē vecāki aiziet uz veikalu, nopērk nepieciešamo daudzumu uz sajūtām, ja paliek pāri noliek pagrabā vai kādā "stūrī" un par lieki iztērēto naudu nesatraucas. Šis varbūt ir tāds primitīvs piemērs, taču, manuprāt, ļoti spilgts, jo parāda ciešo saistību starp bērna viedokli un viņa vecāku viedokli. Skolēnam zūd motivācija mācīties, jo vecāks neprot dzīvē pielietot laukuma aprēķināšanas būtību. Ar šī piemēra palīdzību vēlējos akcentēt, cik būtiski ir vecākiem izprast pamatskolas sniegtās prasmes (pamatprasmes), lai viņu bērniem arī būtu vēlme izprast šīs lietas. 
    Pati esmu pārliecināta, ka mūžizglītība ir vienīgais variants attīstīties, pilnveidoties un nedegradēties. Pieaugušajiem būtu nepieciešama arī darba, sabiedrības vide, kura liecina, ka nepieciešams sevi pilnveidot, iegūt jaunu pieredzi, apskatīt jaunas metodas un iepazīties ar cita veida praksi jeb kādā jomā. 
  • Ritratto di Rolands Marcinkevics
    Ideja laba, tomēr jāņem vērā, ka pieaugušajiem jau šobrīd ir dažādas iespējas pilnveidot savas prasmes pieaugušo tālākapmācībā. Protams šo iespēju izmanto galvenokārt tie pieaugušie, kuri jau ir izglītoti un vēlas sevi pilnveidot, viņus papildus pamudināt nav nepieciešams. Esmu sastapies ar cilvēkiem, kuriem tiek piedāvāts apgūt šādu pamatapmācību, ko apmaksā darba devējs, piedāvājot pēc apmācībām stabilu darbu, tomēr pieaugušais atsakās, jo vieglāk dzīvot sevi arī turpmāk nepiepūlot.
    Daudz svarīgāk šobrīd būtu iesaistīt tieši skolēnus savu prasmju apzināšanā un dzīves izveidošanā, lai neveidotos vēl viena paaudze, kas šo nevienlīdzību vēl vairāk palielina. Un tikai tad, kad visi bērni un jaunieši būs iesaistīti, izglītosies un sapratīs izglītības nozīmi, var sākt apmācīt pieaugušos. Savādāk tā ir kā cīņa ar vējdzirnavām - mēs apmācām pieaugušos, kuri līdz šim nav apguvuši pamatprasmes, bet brīdī, kad tas ir izdarīts, ir izaugusi jauna paaudze, ar kuru jāsāk apmācība no sākuma...
  • Ritratto di Guna Brenda Pogule
    Pilnībā piekrītu Rolandam par salīdzinājumu ar vējdzirnavām un sekojošo paskaidrojumu. Vissvarīgāk ir pievērsties jaunajai paaudzei, lai tā veidotos ar īstajām dzīves vērtībām un nodotu tās saviem bērniem. Jāatzīst, ka arī skolotājs visvairāk savu audzēkni var ietekmēt kā bērnu un jaunieša gados, jo tieši tajā vecumā viss vēl ir priekšā un personība tikai veidojas. 
    Vai pasniedzējs/skolotājs spēj ietekmēt jau pieaugušu cilvēku? Mani māc šaubas. Ja vien šis cilvēks ir tiešām motivēts izmainīt savu dzīvi vai pasniedzējs pamanās pateikt/parādīt kaut ko, kas otram liek aizdomāties. Vai tas notiek gana bieži, nezinu.
    Neesmu arī pārliecināta, vai ir iespējams piesaistīt tieši tos cilvēkus, kuru sociālais stāvoklis ir zemāks un kuriem būtu nepieciešama pamatprasmju izglītība. Ideja tiešām ir laba, bet realizēt to ir grūti.
  • Ritratto di Etelberto Costa
    Hello. To enter the discussion from Portugal maybe i pick up this first point: 

    Change starts in the classroom! Maybe not (of course if only considering School environment we can agree).

    Family and the society is the critical point. There persists a far distance of inclusion of adults coming for instance from the VET courses or the NEET's more! 

    For nex week discussions: what is meaning for "classroom".! Adults learn more and better trough informal learning (EU papers emphasize that) and specially when joining networks and social media contexts.
    Only to put in question and not to forgot for next week discussions. The digital divide is the critical point for exclusion and inequality for the next years...not in the future, but nowadays happening.     

  • Ritratto di Elena Trepule
    All adults despite their background need to feel that their experience is valued and may be a source of learning. We, adults, tend to see our own experience as the core of our identity. So if a teacher is neglecting my experience I feel he is neglecting the very me indeed. Inspiring teachers may help learners to see their experience as something of value...