chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Piattaforma elettronica per l'apprendimento degli adulti in Europa

 
 

Blog

Apprendimento degli adulti e disuguaglianze: cosa chiedersi quando si progettano percorsi di miglioramento del livello delle competenze

29/03/2018
di Simon BROEK
Lingua: IT
Document available also in: EN FI DE FR LV ET EL PL ES HU HR

/it/file/inequalities-and-adult-learningInequalities and adult learning

Inequalities and adult learning

 

L’apprendimento degli adulti è ampiamente riconosciuto come uno strumento di inclusione sociale, ma il Coordinatore tematico di EPALE, Simon Broek, condivide un’opinione alternativa: se non attuato correttamente, l’apprendimento degli adulti può in realtà rafforzare le disuguaglianze.

 

Negli ultimi decenni, in molti documenti politici (a livello europeo), l’apprendimento degli adulti è stato riconosciuto come un’opportunità per avere una seconda possibilità, come un modo per colmare lacune di competenze, disuguaglianze e opportunità impari tra diversi gruppi di adulti. Inoltre, secondo l’iniziativa «Percorsi di miglioramento del livello delle competenze»:

Quasi 70 milioni di europei non possiedono capacità di base nella lettura e nella scrittura, nel calcolo, nell’uso di strumenti digitali nella vita di tutti i giorni. Senza queste abilità sono a più alto rischio di disoccupazione, povertà ed esclusione sociale.

L’iniziativa «Percorsi di miglioramento del livello delle competenze» aiuta gli adulti ad acquisire un livello minimo di alfabetizzazione, abilità di calcolo e competenze digitali e/o ad acquisire una gamma più ampia di competenze ottenendo una qualifica secondaria o equivalente (livello 3 o 4 del Quadro europeo delle qualifiche (European Qualifications Framework, EQF), a seconda delle circostanze nazionali).

 

L’apprendimento degli adulti fa aumentare le disuguaglianze?

C’è però un’altra prospettiva sul ruolo dell’apprendimento degli adulti in relazione alle disuguaglianze e cioè che questo le faccia in realtà aumentare. Analizziamo meglio questo aspetto.

Molti studi hanno affermato che i livelli di successo scolastico hanno un effetto sulla partecipazione degli adulti. Le persone che hanno terminato almeno l’istruzione secondaria di secondo grado hanno probabilità tre volte superiori di partecipare all’apprendimento degli adulti. Questo è chiamato l’effetto Matthew dei vantaggi accumulati: coloro che hanno opportunità ne acquisiscono ancora di più, mentre coloro che non hanno opportunità sono in una situazione di stallo.

 

Il caso dell’automazione

L’OCSE ha condotto un’analisi della percentuale di posti di lavoro che sono potenzialmente a rischio di automazione:

  • il 15 % dei lavori potrebbero essere svolti da computer e macchine;
  • il 30 % dei lavori sono significativamente a rischio di diventare completamente automatizzati.

Tali dati sembrano allarmanti, ma non sono inconsueti: i lavoratori si sono sempre adattati e continueranno a farlo.

Per potersi adattare, i lavoratori devono possedere la giusta gamma di competenze e qui risiede il problema dell’apprendimento degli adulti che fa aumentare le disuguaglianze.

L’analisi dell’OCSE (realizzata sulla base del PIAAC) mostra che l’automazione causerà più probabilmente un’ulteriore polarizzazione del mercato del lavoro piuttosto che una disoccupazione di massa. Coloro che non possiedono le competenze per ottenere posti di lavoro di livello superiore, avranno meno opportunità di avanzare nella carriera e nella vita.

Sappiamo tutti che gli adulti poco qualificati partecipano a meno formazione rispetto a quelli altamente qualificati. Inoltre, le PMI forniscono meno formazione agli impiegati rispetto alle aziende più grandi. Tenendo conto di ciò, le possibilità di formazione per i poco qualificati tendono ad ampliare la polarizzazione invece di risolverla. Ciò è dovuto anche al fatto che è più economico per i datori di lavoro investire in persone già qualificate invece di formare il personale da zero.

 

Percorsi di miglioramento del livello delle competenze

Come possiamo garantire che le nuove politiche siano parte della soluzione e non del problema? È una domanda a cui i responsabili delle politiche nazionali e coloro che si occupano dell’apprendimento degli adulti devono rispondere quando progettano i metodi di miglioramento del livello delle competenze. Ci sono però altre domande da tenere in conto, come per esempio:

  • L’apprendimento degli adulti è accessibile a tutti? Quali ostacoli impediscono agli allievi di intraprendere un percorso di apprendimento?
  • In che modo chi ha bisogno di imparare è incoraggiato a farlo? Quali sono le strutture di sostegno per gli allievi svantaggiati?
  • Le politiche di informazione raggiungono coloro che hanno più bisogno di imparare?
  • Fino a che punto l’apprendimento è adattato alle esigenze di coloro che ne hanno più bisogno?

Per concludere, l’obiettivo dell’iniziativa «Percorsi di miglioramento del livello delle competenze» è fornire a tutti gli adulti opportunità di miglioramento. Questo però significa che le politiche devono rivolgersi a gruppi difficili da raggiungere e da coinvolgere, il che è un processo costoso dai risultati incerti. È per questo che dobbiamo spingere le politiche a non raccogliere solo i frutti dei rami più bassi, ma ad andare oltre per creare sistemi in cui l’apprendimento degli adulti sia realmente la soluzione alle disuguaglianze.


Simon Broek ha partecipato a numerosi progetti di ricerca europei sull’istruzione, le problematiche del mercato del lavoro e il settore assicurativo. È stato consulente della Commissione europea, del Parlamento europeo e delle agenzie europee per gli aspetti legati alle politiche dell’istruzione, l’apprendimento permanente e il mercato del lavoro. È inoltre Managing Partner dell’Istituto di supporto alle politiche di Occam.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Commenti 1 - 10 di 15
  • Ritratto di Ilze Biteniece
    Uzskatu, ka nevienlīdzība cilvēku starpā vienmēr būs, un tas nav atkarīgs no tā vai cilvēkam ir atbilstoša izglītība. Jo izglītība nav tas kritērijs, kas raksturo cilvēka vienlīdzību. Ikvienam cilvēkam ir savs viedoklis, savi paradumi un uzskati, pēc kuriem viņš arī dzīvo. Manuprāt, mūsdienās ir daļa cilvēku, kas tikai spēj kritizēt un nosodīt citus, bet paši neko nevēlas apgūt un mainīt, tikai sūdzas par to cik viss ir slikti.
    Tas, kāds ir izglītības līmenis un arī prasmes cilvēkam ir atkarīgs no viņa paša. Cik viņš ir apņēmīgs un vai viņš vispār vēlas uzzināt un tiekties pēc jaunām zināšanām un prasmēm. Domāju, ka fakts, ka vairāki arodi tiks automatizēti nākotnē nemainīs to, ka daļa pieaugušie nav ar atbilstošu izglītību un prasmēm, jo, ja nav vēlmes izzināt un mācīties, tad arī iespēju apgūt izglītību viņi neizmantos. Kas gribēs, tas apgūs un mācīsies!
    Ir darbadevēji, kas ir ieinteresēti, lai viņu darbinieks apgūst prasmes, tāpēc nodrošina tiem izglītības iespējas, taču arī pašam darbiniekam ir jāizrāda vēlme un iniciatīva apgūt!

  • Ritratto di Inese Ulmane
    Šādos brīžos daudz atkarīgs no darba devēja un apkārtējiem cilvēkiem, no kuriem atkarīgas ikdienas gaitas. Nevienlīdzība vienmēr ir pastāvējusi un pastāvēs. Katram cilvēkam ir savas ambīcijas, vajadzības un vēlmes , cīņas gars vai vienkārši viņš "peld pa dzīves straumi".
    Svarīgs ir atbalsts no darba devēja puses, lai mazinātu šo sabiedrības plaisu. Ja darba devējs ir gatavs piedāvāt iespēju un atbalstu mazkvalificēta personāla zināšanu pilneidei un, iespējas, karjeras izaugsmes iespējas, tad arī, ne viesiem, bet vismaz daļai radīsies ne tikai iespēja, bet arī vēlme pašpilnveidošanai un ticība sevī.
  • Ritratto di Anželika Titova

    Manuprāt, nevienlīdzība cilvēku starpā vienmēr pastāvēs un pieaugušo izglītība nav tas vienīgais iemesls kā dēļ. Visi cilvēki jau pēc savas būtības nav vienādi, katram ir savi dzīves uzskati, pieradumi, viedokļi... Tāpēc izglītības līmenis un prasmju kopums ir atkarīgs tikai no cilvēka motivācijas kaut ko papildus uzzināt, apgūt un virzīties tālāk. Tie cilvēki, kuri papildus nemācas parasti iekšapzinā ir apmierināti ar savas dzīves situāciju, jo viņi tikai lamā un vaino visus apkārt, ka viņi ir tādi, kādi ir, bet paši, lai kaut ko mainītu, neko nedara. Es domāju, ka nav nekādas jēgas biedēt viņus ar to, ka vairāki amati tiks automatizēti nākotnē. Šādiem cilvēkiem ir jāpazaudē viss, lai iesāktu kaut ko darītu un virzītos uz priekšu. Es uzskatu, ka pieaugušo izglītība ir laba lieta. Tai, protams, ir jābūt pieejamai katram, bet nav naivi jādomā, ka visi šo iespēju izmantos – tā nebūs. Laba iespēja vienmēr sasniegs savu mērķauditoriju!

  • Ritratto di Andželika Nellija Buņkovska
    Lai gan pastāv nevienlīdzība darba tirgū neizglītotības dēļ, tomēr ir jāņem vērā aspekts, ka mūsdienā izglītība ir pieejam praktiski visiem, visi kas mācās ļoti labi saņem stipendijas, un mācās no valsts līdzekļiem, ir studenti, kas savieno mācības un darbu, lai iegūtu izglitību, kas palīdzēs turpmākajā dzīvē, un samazinās viņu nevienlīdzību starp pārējiem darba tirgū. Vienmēr var atrast iemeslus, lai nemācītos vai attaisojumus, kādēl tad nevar iegūt izglītību, bet visu var sasniegt ar gribas spēku. Pat bezdarbniekiem tiek piedāvāki neskaitāmi kursi visdažādākajās nozarēs, un pat cietumā ir iespēja iegūt izglītību. Mūsdienās nemācēt rakstīt un lasīt ir tiešām jāprot, jo tas ir vajadzīgs ikdienā, un bez tā nevar iztikt. Tāpēc, manuprāt, ir lieki ieguldīt papildus līdzekļus tajā, kas nav vajadzīgs, par šo naudu var piešķirt labāk stipendijas, lai to būtu vairāk, un lai sktudenti būtu motivētāki mācīties.
  • Ritratto di Elīna Kairiša
    Es piekrītu autora teiktajam par lielākas nevienlīdzības veidošanos risku. Es neteiktu, ka šis apgalvojums ir viennozīmīgi patiesība un nevar būt citādāk, taču risks noteikti pastāv. Cilvēkiem, kuriem ir zema izglītības, ir zemāka motivācija kaut ko mainīt, jo tas prasa piepūli - mācīties, apgūt, doties uz kursiem, laiks un varbūt pat kādi naudas līdzekļi. Ir tāds izteiciens "āķis lūpā". Gribas domāt, ka tiem, kuriem ir iegūta izglītība, vismaz pārsvaram noteikti, ir šis "āķis lūpā" un viņi saredz jēgu / nozīmi vēl citu prasmju iegūšanai, mācībām, izglītībai un kursiem. Visticamāk sabiedrības daļai, kurai ir šis zemais izglītības līmenis ir par sevi nepārliecinātība, ka spēs kaut ko sasniegt, neredz, ka prasmju apgūšana var uzlabot matisko un finansiālo dzīvi. 
  • Ritratto di Jānis Kairišs
    Piekrītu Saimona Broeka viedoklim, ka, ja pieaugušo izglītību neīsteno pareizi, tā var veicināt nevienlīdzību. Latvijai šī raksta jautājums ir aktuāls. Latvijas sabiedrība noveco, jo jaunie un talantīgie ir devušies dzīvot ārzemes. Tiek domāts, kā izglītot sabiedrību kopumā, kā veicināt pieaugušo izglītību, lai paaugstinātu zināšanu līmeni un veicinātu lielāku konkurenci uz darba vietām. Kamēr tiek šāda politika virzīta, ir jāatceras šajā rakstā uzdotie jautājumi - vai tiešām tiek aizsniegta pareizā mērķauditorija ar piedāvātajiem kursiem, vai maz tiek iedrošināti tie, kuriem patiesi ir nepieciešami papildus kursi un kādas atbalsta sistēmas ir pieejamas cilvēkiem ar mācīšanās traucējumiem? Ja netiek atbildēts uz šiem jautājumiem, var sanākt tā, ka šie procesi tieši veicina nevienlīdzību, jo nemācās tie, kuriem vajag, bet tie, kuri varētu bez tiem iztikt. Ir skumji noskatīties, ka daļai sabiedrības izglītības līmenis ir zems un tas turpina kristies, jo viņiem neinteresē papildus izglītība. Viņus interesē ātra peļņa bez lielu zināšanu iesaistīšanas. Tikmēr izglītotā sabiedrības daļa aizceļo uz valstīm, kur viņus novērtē un ir izveidoti atbilstoši apstākļi, kur viņi var pielietot savas zināšanas. Latvijā šis jautājums ir arī sarežģījies dēļ vēstures, jo Latvijā daļa pieaugušo nerunā latviski un angliski, tāpēc šeit papildus izglītoties un celt savu profesionālu kvalifikāciju ir sarežģīti. Šis būtu virziens, kurā vajadzētu lūkoties Latvijas politikas virzītājiem. Kā arī jāpievērš uzmanība tiem, kas strādā mazkvalificētu darbu, jo šīs darba vietas ar laiku tiks automatizētas un cilvēkiem vairs nevajadzēs to darīt. Viņu vietā to sāks darīt dators. Šie ir cilvēku, kurus jāaicina uz kursiem, lai viņi spētu atrast jaunas darba vietas un nepaliktu bezdarbniekos.
  • Ritratto di harry carlos
    Sveiki, esmu Dr Harry Carlos, privātais aizdevuma aizdevējs, sniedzu aizdevumu tiem, kuriem ir nepieciešams aizdevums, un tie, kuri vēlas uzsākt jaunu uzņēmējdarbību. Es izsniedzu personas aizdevumus, biznesa aizdevumus, studentu aizdevumus, uzņēmuma aizdevumus un visu veidu aizdevumi, ar interesējošo likmi 2% kontaktu šodien pie: harryloanfirm56@gmail.com
  • Ritratto di Guna Brenda Pogule
    Tas ir fakts, ka gandrīz visu "melno darbu" (ielu slaucīšana, darbi zemnieku saimniecībās, celtniecībā u. c.) ir vai būs iespējams aizstāt ar tehniku vai to krietni atvieglot, tomēr realitātē Latvijā ne zemniekiem, ne pilsētu pašvaldībām ir gana daudz līdzekļu, lai šīs tehnikas iegādātos. Tātad joprojām ļoti nepieciešams ir darbaspēks, kam tik ļoti svarīga nav izglītība ar īpašām prasmēm, bet gan vēlme strādāt (nesaku, ka izglītība nav nepieciešama - ir, lai cilvēks būtu inteliģents un pilnvērtīgi dzīvotu). Ja būs vēlme strādāt, tad arī - apgūt prasmes. Diemžēl tāpat kā zemniekiem nav līdzekļu tehnikai, tā arī nav līdzekļu, lai nodrošinātu atbilstošu atalgojumu pašreizējai dzīvei un cenām Latvijā. Tā tiek grauta vēlme strādāt. Kā var veidoties uzņēmība un vēlme strādāt un tāpat arī mācīties, ja atalgojums pat nespēs nodrošināt pilnvērtīgu dzīvi? Lai pieaugušais atkal uzņemtos mācīties, kaut vai pašas pamatprasmes, kuras nepieciešamas darbā laukos, ir jābūt apziņai, ka viņa darbu novērtēs pienācīgi. Viens no mācīšanās iemesliem ir, lai būtu darbs. Ja nav vēlmes strādāt, diez vai būs vēlme mācīties. 



  • Ritratto di Marin JOHNSON
    Kas täiskasvanuharidus on pigem ebavõrdsuse süvendaja või leevendaja? Nii nagu Riinagi viitab oma kommentaaris ei lasu kogu "süü" siiski täiskasvanuharidusel ning oluline on vaadelda haridussüsteemi tervikuna. Millised on meie võimalused olnud alustades alusharidusest.  Täna nähakse poliitikakujundajate poolt, et imevahend ebavõrdsuse leevendamiseks ja kaasamiseks hariduses on just nimelt täiskasvanuhariduses. Kindlasti täiskasvanutele loodud õppimisvõimalused saavad osalt leevendada tekkinud puudujääke, kuid siiski kas see on piisav? 
  • Ritratto di Gaļina Capa
    Ir lietas, kas tiek darītas nepareizi un neizvērtējot pašas problēmas cēloni, tāpēc ir svarīgi uzzināt jau to pašu, pašu problēmas cēloni, lai zinātu, kādus vērtīgus un vajadzīgus pasākumus rīkot, lai šī problēma pamazām tiktu iznīcināta vai mazināta. Daļēji varētu piekrist tam, ka mazkvalificēti pieaugušie retāk piedalās apmācībās nekā augsti kvalificētie, jo, viņam ir radušies kaut kādi aizspriedumi vai bailes no citu viedokļa, bet tam visam vajadzētu būt atkarīgam no paša cilvēka motivācijas un vēlmes uzlabot savu dzīvi, pilnveidoties, attīstīties, mācīties un mācīties. Kāda nozīme, ko par to domās citi, tu pats vari ietekmēt savas dzīves kvalitāti kaut ko darot, nevis tikai runāt, ka viss ir slikti, nav darba, nav nekādu iespēju. Pietiks runāt, ir jādara kaut kas, lai uzlabotos tas viss, jāmeklē un jāseko līdzi jaunumiem, jo ir iespējas, ir dažādas programmas, tas viss tiek piedāvāts, vajag tikai to izmantot!