/de/file/unesco-recommendationsUNESCO Recommendations

EPALE tematiskais koordinators Saimons Broeks (Simon Broek) vērtē jaunākās UNESCO un izdevniecības “Pearson” vadlīnijas iekļaujošu digitālo risinājumu izstrādei un digitālo prasmju attīstīšanai un to piemērošanai pieaugušo izglītībā.

UNESCO un Pearson nesen publicēja vadlīnijas, kas paredz digitālo risinājumu izmantošanu digitālās atstumtības novēršanai. Vadlīnijās galvenā uzmanība ir pievērsta mazizglītotiem un mazkvalificētiem pasaules iedzīvotājiem. Vadlīnijas ir paredzētas digitālo risinājumu nodrošinātājiem, izstrādātājiem un valsts iestādēm, kas atbalsta digitālo risinājumu izveidi un izstrādi, kā arī politikas veidotājiem, kas izmanto šīs vadlīnijas, lai radītu iekļaujošu politiku un likumisko ietvaru.

Kaut arī vadlīnijas nav īpaši paredzētas Eiropai vai pieaugušajiem, tām ir būtiska loma Eiropas pieaugušo izglītības kontekstā. Turklāt, arvien augošā virtuālā pasaule liek visiem eiropiešiem būt spējīgiem strādāt, dzīvot, mācīties un sazināties tiešsaistē. Bez šīm prasmēm ir gandrīz neiespējami pilnvērtīgi piedalīties sabiedrības dzīvē. Tiem, kuriem šādu prasmju nav,  draud sociālā atstumtība.

UNESCO ieteiktās vadlīnijas piedāvā rekomendācijas, lai palielinātu mazizglītoto un mazkvalificēto iedzīvotāju digitālo iekļaušanu:

1. Veidot digitālos risinājumus kopā ar lietotājiem, koncentrējoties uz viņu vajadzībām un kontekstu

Ir ļoti svarīgi iegūt dziļāku izpratni par lietotāju mērķauditoriju un ņemt vērā iepriekš sevi attaisnojušas pieejas, kā arī veidot risinājumus kopā ar lietotājiem, nevis priekš viņiem, tādējādi reaģējot uz reālajām vajadzībām un izaicinājumiem. Tas ietver:

1. lietotāju un viņu ekosistēmas izpratni;
2. labās prakses ievērošanu, izvirzot lietotājus risinājumu izveides centrā;
3. visu izaicinājumu apzināšanos, kādus sastop mazizglītoti un mazkvalificēti lietotāji.

2. Koncentrēties uz lietotāju digitālajām prasmēm un kompetencēm

Šķiet pašsaprotami, bet tomēr arvien svarīgi atgādināt, ka risinājumus jāveido no lietotāju skatu punkta un tehnoloģiju izmantošanas ērtības viedokļa. Tas ietver:

1. atbalstu digitālo prasmju attīstīšanā un lietotāju kompetenču izveidē;
2. lietotāju kompetenču un digitālo prasmju salīdzinošu novērtēšanu un izsekošanu.

3. Nodrošināt, lai saturs būtu skaidrs un atbilstošs mazizglītotiem un mazkvalificētiem lietotājiem

Kopumā, saturs visvairāk noder, ja tas ir vienkāršs un mērķauditorija to uzskata par uzticamu. Šajā ziņā var būt noderīgi uzticēt satura veidošanu pašiem lietotājiem. Lai to paveiktu:

1. jāizveido satura stratēģija, kas atbilst lietotāju vajadzībām,
2. jāveido saturs, kas ir vienkāršs, skaidrs un uzticams,
3. jāveido digitālais saturs, ko var izmantot grupā vai ar kāda palīdzību.

4. Izmantot atbilstošus medijus un pielāgot lietotāja interfeisu (saskarni) mazkvalificētiem un mazizglītotiem lietotājiem

Digitālie risinājumi vislabāk noderēs mazizglītotiem un mazkvalificētiem lietotājiem tad, ja tiks izmantotas atbilstošas mediju kombinācijas, tiks ņemtas vērā lietotāju spējas un lietotāju tehnoloģiju konteksts. Tas prasa:

1. izsvērt mediju kombinēšanas iespējas un informācijas ievades metodes, pielāgojoties mazkvalificētiem un mazizglītītotiem lietotājiem;
2. veidot risinājumus, lai panāktu maksimālu lietojamību no mazizglītoto un mazkvalificēto lietotāju puses.

5. Sniegt ievadapmācību un nepārtrauktu atbalstu

Ir patiesi nepieciešams nodrošināt apmācību un atbalstu mazizglītotiem lietotājiem, viņiem pirmoreiz sastopoties ar digitāliem risinājumiem, un arī pēc tam, turpinot viņus izglītot. Tas nozīmē, ka:

1. veidojot digitālo risinājumu, tajā jāiestrādā atbalsts;
2. apmācības un atbalsta sniegšanas laikā maksimāli jāizmanto cilvēciskie elementi.

6. Nepārtraukti uzraudzīt, mērīt un uzlabot

Izšķiroši svarīgi ir analizēt lietotāju datus. Šādas analīzes rezultāti var norādīt, vai projekta un lietotāja mērķi tiek sasniegti, un, ja ne, tad norādīt uz nepieciešamajām izmaiņām. Tāpēc:

1. jānodrošina, ka nepieciešamie dati tiek savākti un ir izsekojami droši un atbildīgi;
2. datu analīzē jāietver visas iesaistītās puses.

Doties mācību ceļojumā?

Vadlīnijas skaidri iesaka sekot pieaugušo izglītības principiem – mācīšanās procesu jāveido un jāattīsta pašiem izglītojamajiem; mācību procesam ir jābūt pieskaņotam izglītojamo prasmju līmenim un tam jāietver cilvēcisks atbalsts un nepārtraukta novērošana.

Elements, ko vadlīnijās vēl papildus vajadzētu nostiprināt, ir tas, ka ar šādas izglītības palīdzību pieaugušie nostājas uz mācīšanās ceļa, kas sniedzas tālāk nekā viena konkrēta mācīšanās trajektorija. Šī mācīšanās trajektorija ir jāsasaista ar formālu, neformālu un ikdienēju (tālāko) izglītību. Pārāk bieži digitālie risinājumi tiek piedāvāti, lai ‘nosegtu’ kādu prasmju trūkumu, nesasaistot to ar jau esošām (bet nepietiekami attīstītām) prasmēm vai arī citām šajā mērķgrupā trūkstošām prasmēm. Tādējādi, šādā apmācības kursā ir jānoskaidro, kādas mācību iespējas pastāv  tālāk, šo kursu beidzot.

Es esmu pārliecināts, ka EPALE lietotājiem ir savas vērtīgas pārdomas šo vadlīniju sakarā un būtu interesanti tajās dalīties ar EPALE un UNESCO!