Skip to main content
News
Fréttir

Darbinieku kvalifikācijas celšana darba devējiem ir ļoti būtiska

Darbinieku kvalifikācija

Darbinieku kvalifikācijas celšana ir būtiska gandrīz visiem darba devējiem. To apliecināja šā gada augustā tika veikta devēju aptauja* par kvalificēta darbaspēka pieprasījumu, kuras ietvaros tika noskaidrots 98 uzņēmumu viedokli no visām tautsaimniecības nozarēm. 60% no respondentiem veidoja lielie vai vidējie uzņēmumi ar darbinieku skaitu virs 50. Aptauju veica Latvijas Darba devēju konfederācija (Anita Līce, Izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja).

96% aptaujas respondentu darbinieku kvalifikācijas celšana un tālākizglītība ir ļoti svarīga vai drīzāk svarīga. Uzņēmumi saviem darbiniekiem piedāvā vidēji 5 dažādus veidus, kā darbinieki var papildus izglītoties un celt savu kvalifikāciju. Starp populārākajām apmācību metodēm uzņēmumi min jaunu darbinieku apmācības ar pieredzējušu darbinieku palīdzību, uzņēmumu iekšējās apmācību sistēmas, darbinieku dalību pasākumos un semināros, rakstiskus metodiskos materiālus un instrukcijas, kā arī uzņēmuma apmaksātus kursus mācību centros.

Visvairāk pieaugušo izglītību apgrūtina mācību izmaksas. To apliecina gan šī darba devēju aptauja, gan CSP 2013.gadā īstenotais iedzīvotāju apsekojums. Nākamie nozīmīgākie šķēršļi darba devējiem saistās ar mācību piedāvājumu (nav piemērots, pārāk tālu), nepietiekamo darbinieku motivāciju, kā arī ierobežotām iespējām mācībām plānot laiku tā, lai netraucētu darbu.

Tāpat arī aptauja parāda, ka darba devēji saskaras ar ievērojamām grūtībām attiecībā uz darbaspēka pieejamību: 70% vai nu patstāvīgi, vai bieži, vai diezgan bieži trūkst kvalificēts darbaspēks, 85% saskaras ar grūtībām atrast tādus darbiniekus, ko uzņēmums vērtētu kā “labus”. Meklējot darbiniekus, 47% uzņēmumu dod priekšroku profesionālajai kvalifikācijai (gan vidējās, gan augstākās izglītības).

Darbiniekus uzņēmumi meklē dažādos veidos. Katrs uzņēmums salīdzinoši bieži (pastāvīgi, bieži vai diezgan bieži) izmanto vidēji 4 dažādas darbinieku atrašanas metodes. Visbiežāk uzņēmumi izvieto sludinājumus internetā vai meklē darbiniekus caur personīgiem kontaktiem. Tāpat arī vairāk kā puse uzņēmumu norādījuši sociālos tīklus (Linkedin.com u.c.) vai prakses vietu, vai darba vidē balstītu (DVB) mācību piedāvāšanu kā salīdzinoši biežas darbinieku atrašanas metodes. 

Attiecībā uz pieprasītākajām zināšanām, prasmēm un kompetencēm, ko uzņēmumi vēlas saredzēt savos darbiniekos, vairāk kā pusei uzņēmumu ļoti svarīgas ir spējas zināšanas pielietot, spējas iemācīties jaunas lietas, latviešu valodas zināšanas, disciplīnas ievērošana un profesionālās zināšanas.  Tām pēc svarīguma uzreiz seko komunikācijas un sadarbības prasmes, spēja piemēroties pārmaiņām un tikt galā ar stresu, spēja ieguldīt savā attīstībā, to plānot un uzņemties atbildību par savu karjeru, spēja patstāvīgi pieņemt lēmumus, iniciatīva, gatavība uzņemties jaunus darba pienākumus, angļu valoda, analītiskās prasmes, datorzināšanas u.c. Aptaujas ietvaros nebija neviena uzņēmuma, kam potenciālo darbinieku iepriekšējā darba pieredze nebūtu svarīga vispār, tomēr arī ļoti svarīga tā ir tikai aptuveni 1/5 no uzņēmumiem, kas liecina, ka darba pieredze nemainīgi ir priekšrocība darba devēju acīs, atlasot darbiniekus, tomēr tai nav izšķirošā nozīme.

*****

* Aptauja tika veikta Izglītības un zinātnes ministrijas ES līdzfinansēta projekta «EPALE Nacionālā atbalsta sistēma», pateicoties kuram tika organizēta profesionālās kvalifikācijas atzīšana pieredzējušiem darbiniekiem bez atbilstošas izglītības. Aptauju veica Latvijas Darba devēju konfederācija (Anita Līce, Izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja).

Izmantojot aptaujas rezultātus, atsauce uz projektu ir obligāta.

 

Vairāk skatīt:

 

Informācija medijos:

Login (1)

Users have already commented on this article

Login or Sign up to join the conversation.

Langar þig að skrifa grein?

Ekki hika við það!

Smelltu á krækjuna hér fyrir neðan og byrjaðu að skrifa!

Nýjustu umræður

Virk samfélagsleg þátttaka á efri árum og nám þvert á kynslóðir

Þegar litið er til lýðfræðilegra breytinga (demographic change) í Evrópu kemur í ljós að hlutfall eldra fólks í öllum Evrópusambandslöndunum er hátt og fer hækkandi. Þess vegna er afar áríðandi að boðið sé upp á hágæða námsefni, sem sniðið er að þörfum eldra fólks og að fólkið sjálft sé haft með í stefnumótun í símenntun og virkri þátttöku í samfélaginu. 

Meira