/hu/file/lifelong-learningLifelong learning

Politiskā analītiķe Denīza Širkopa (Denise Chircop), pārstāvot Eiropas Parlamenta Izpētes dienestu (EPID), prezentēja jaunāko EPPD izdoto interaktīvo infografiku, kurā apskatīta mācīšanās telpa no agras bērnības līdz pieaugušā vecumam.

Vai jūs zināt:

• Patiesi laba iespēja uzlabot jūsu bērna sekmes skolā ir turpināt pašiem savu izglītošanos. Tomēr tikai 4% pieaugušo ar zemu izglītības līmeni piedalās jebkāda veida izglītības apguvē.
• Bērni no sociāli nelabvēlīgas vides, kas apmeklē pirmsskolas izglītības iestādes, vēlākā vecumā uzrāda pat lielāku ieguvumu nekā pārējie bērni. Tomēr mazgadīgo bērnu līdzdalība ir vidēji par 7% zemāka, ja vecāki nav ieguvuši augstāko izglītību un par 13% zemāka, ja bērni nāk no ieceļotāju ģimenēm.
• Ja esi sieviete astoņpadsmit gadu vecumā, tad ir daudz lielākas iespējas, ka tu šobrīd studē nekā puisis tavā vecumā.

Visā Eiropā sākoties jaunam skolas gadam, ir īstais laiks, lai gūtu dziļāku ieskatu izglītības jomā, kāda tā šobrīd ir Eiropas Savienībā. Apzinoties vienotu noteikumu nepieciešamību konkurencei darba tirgū, kā nodrošināt, lai visi ES pilsoņi varētu izmantot izglītības piedāvātās iespējas? Vai cilvēki pilnībā izmanto darbavietā pieejamās iespējas? Vai lielākas izglītības iespējas patiesi palielina sieviešu izredzes gūt panākumus darba tirgū? 

Eiropas Parlamenta Izpētes dienests ir izveidojis interaktīvu infografiku Mūžiglītība ES, kurā tiek pētīta mācību telpa no agras bērnības līdz pat pieaugušajiem pieejamajām iespējām. Infografikā līdz ar formālās izglītības sistēmas aprakstu tiek sniegts ieskats arī citās izglītības formās, lai gūtu visaptverošu priekšstatu, kas notiek katrā atsevišķā dalībvalstī gan skolās, gan arī ārpus tām.

Vai jūs zināt, kāda kvalifikācija ir nepieciešama, lai Eiropā varētu kļūt par skolotāju? Kas gūst labumu no izglītības un kurus šīs iespējas nesasniedz? Vai Eiropas Parliamentam ir kāda reāla loma izglītības un apmācības jomā? 

Interaktīvā infografika ļauj iepazīties ar grafikiem, izvēloties rādītāju, kas jūs visvairāk interesē, vai arī uzzināt vairāk par atsevišķām dalībvalstīm un salīdzināt tās ar citām. Infografikā ir sniegtas atsauces uz datu avotiem, kas vairumā ir ES finansēti ar mērķi iegūt visaptverošus datus, uz kuru pamata formulēt ES politiku.

Denīze Širkopa ir politikas analītiķe Eiropas Parlamenta Izpētes dienestā (EPID) ar specializāciju izglītības, apmācības un jaunatnes jomās. Viņa iepriekš ir strādājusi Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā un pirms tam bijusi skolotāja valsts skolā, kā arī vieslektore Maltas Universitātē. Denīze Širkopa ir beigusi Maltas Univresitātes Izglītības fakultāti un turpinājusi studijas izglītības jomā Florences Universitātē.